Court allows creditor's claim for debt transfer against debtor based on civil code provisions.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court granted the plaintiff's claim for debt collection against the defendant in a simplified procedure. The plaintiff, SIA Legal Balance, acquired rights via assignment from ViziaFinance and sought payment of principal, interest, and costs. The court found the claim supported by evidence and statutory provisions, ordering the defendant to pay the specified amounts.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law Section 1402; Civil Law Section 1403: Rights to claim arise from legal acts or unauthorized acts, and the court upheld the plaintiff's standing based on the valid assignment contract.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.C33479924
Nr.C-4799-24/30
ECLI:LV:RIRT:2024:1206.C33479924.3.S
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2024.gada 6.decembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese Diāna Liepiņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Legal Balance” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2024.gada 14.augustā tiesā saņemta prasītājas SIA “Legal Balance” vienkāršotās procedūras prasība par naudas piedziņu pret atbildētāju
/pers. A/, kas pamatota ar /datums/kredītlīnijas līgumu Nr./numurs/, kas noslēgts starp SIA “ViziaFinance” un atbildētāju /pers. A/, un 2023.gada
15.februāra cesijas līgumu Nr.2023-2, kas noslēgts starp SIA “ViziaFinance” un prasītāju SIA “Legal Balance”.
Prasītāja SIA “Legal Balance”, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1401., 1402., 1511., 1587., 1590., 1651., 1652., 1716., 1720., 1753., 1754.,
1755., 1756., 1757., 1760., 1761., 1762., 1763.pantu, 1793.panta 3.punktu, 1798., 1800., 1801., 1802., 1804., 1805., 1934., 1935., 1936., 1939.,
1940., 1943., 1945.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. A/ pamatparādu 774,87 euro, procentus par kapitāla lietošanu 106,17 euro par laika
periodu no 2023.gada 17.marta līdz 2023.gada 11.jūnijam, sākotnējā kreditora izdevumus 17,00 euro, nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai
1,71 euro par laika periodu no 2023.gada 17.marta līdz 2023.gada 11.jūnijam, līgumsodu 1,48 euro par laika periodu no 2023.gada 17.marta līdz
2023.gada 22.martam, nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas 57,65 euro par laika periodu no 2023.gada 12.jūnija līdz 2023.gada 31.augustam,
prasītājas parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro, valsts nodevu 146,38 euro, atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no
nesamaksātās parāda summas par laika periodu līdz sprieduma pilnīgai izpildei.
Motīvu daļa
[2] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un
apmierināma.
[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.
Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo
daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai
normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.
[4] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1403.pantā noteikts, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu, līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta noteikumiem, distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja
vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu
vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem
uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi
informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1590.pants noteic, ka „katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..]”.
Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, „ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu [..]”.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1757.pants noteic, ka „nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs [..]”.
Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, „visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,
kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties [..]”.
Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu
izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču
kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam, “līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas [..]”.
Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,
vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var
noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka parādniekam vai aizņēmējam (fiziskajai personai — patērētājam) ir pienākums
atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par
parāda esamību. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro daļu, parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem
uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos
izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem).
Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav
atlīdzināmi” 2.punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024.gada 25.jūlijam) noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no
parādnieka vai aizņēmēja (fiziskas personas) pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam
apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam vai aizņēmējam (fiziskai personai), kurā sniegta informācija par parāda
esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka vai aizņēmēja (fiziskas personas)
faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks vai aizņēmējs (fiziska persona) nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; 2.2.
par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks vai aizņēmējs (fiziska
persona) izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav
atlīdzināmi” 2.punkts (redakcijā, kas bija spēkā no 2024.gada 26.jūlija līdz 2024.gada 17.septembrim ) noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma
sniedzējam ir tiesības no parādnieka vai aizņēmēja (fiziskas personas) pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst
šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un
aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja
parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 15 euro; 2.1. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā
15 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav
atlīdzināmi” 2.punkts (redakcijā, kas ir spēkā no 2024.gada 18.septembra) noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no
parādnieka vai aizņēmēja (fiziskas personas) pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam
apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam vai aizņēmējam (fiziskai personai), kurā sniegta informācija par parāda
esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas)
faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona) nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 15 euro; 2.2. par
citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 15 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks vai aizņēmējs (fiziska
persona) izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
[5 ] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, “taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā
norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru”.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu 975,88 euro, lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas
1.punkta “a” apakšpunktam, par celto prasību maksājama valsts nodeva 146,38 euro apmērā. Tādējādi prasītāja ir pārmaksājusi valsts nodevu
829,50 euro apmērā.
Tiesa atzīst, ka prasītājas labā no atbildētājas ir piedzenama valsts nodeva likumā noteiktajā apmērā, tas ir, 146,38 euro.
[7] Attiecībā uz prasītājas pārmaksāto valsts nodevas daļu 829,50 euro apmērā, tiesa piemēro Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas
1.punktu, kas paredz, ka samaksātā valsts nodeva atmaksājama, ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums, kā arī minētā likuma panta trešo
daļu, kas noteic, ka tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai personas pieteikuma pieņem lēmumu par valsts nodevas atmaksu, ja konstatē kādu no šā
panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.20 “Ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. un 15.punktu, no atbildētājas valsts ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 40.panta pirmajai
daļai un 42.panta pirmajai daļai piedzenami lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,00 euro.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 37.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto
daļu, 97., 190., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Legal Balance”, reģistrācijas Nr.40203125480 (bankas konts naudas līdzekļu
iemaksai: AS “Swedbank”, konta Nr.LV97HABA0551044372861), pamatparādu 774,87 euro, procentus par kapitāla lietošanu 106,17 euro par
laika periodu no 2023.gada 17.marta līdz 2023.gada 11.jūnijam, sākotnējā kreditora izdevumus 17,00 euro, nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai
1,71 euro par laika periodu no 2023.gada 17.marta līdz 2023.gada 11.jūnijam, līgumsodu 1,48 euro par laika periodu no 2023.gada 17.marta līdz
2023.gada 22.martam, nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas 57,65 euro par laika periodu no 2023.gada 12.jūnija līdz 2023.gada 31.augustam,
prasītājas parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro, valsts nodevu 146,38 euro, kopā 1122,26 euro (viens tūkstotis viens simts divdesmit divi euro, 26
centi).
Atzīt SIA “Legal Balance” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus
6% gadā no piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,00 euro (deviņi euro, 00 centi).
Noteikt /pers. A/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija,
NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta
Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un dati lietas identificēšanai (lietas dalībnieka vārds, uzvārds).
Labprātīgi izpildot tiesas spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona
tiesā.
Atmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem SIA “Legal Balance”, reģistrācijas Nr.40203125480, valsts nodevu 829,50 euro (astoņi simti divdesmit
deviņi euro, 50 centi), kas iemaksāta valsts kases kontā Nr.LV55TREL1060190911200.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2024.gada 6.decembra var
iesniegt tiesā pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš pilna sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm
nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Ja puse būs iesniegusi pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2025.gada 6.janvārī.
Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa
likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese D.Liepiņa
DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU