Court dismisses appeal against building inspector's order for technical investigation of unauthorized construction.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court fully rejected the applicant's request to annul the building department's decision ordering a technical investigation. The applicant claimed they did not commit unauthorized construction and thus lacked information about the structural impact, arguing they could not perform the inspection. The court ruled that the obligation to commission a qualified building specialist for the investigation falls on the party responsible for the unauthorized work, regardless of their lack of internal data.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likuma 246.-251. panti; 289.-291. panti: The court established that the duty to order a technical investigation of unauthorized construction rests with the responsible party, who must commission a qualified specialist, irrespective of their possession of internal information regarding the construction methods.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. A420226024
A42-00089-26/12
ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0317.A420226024.2.S
Administratīvā rajona tiesa
Rīgas tiesu nams
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2026.gada 17.martā
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līga Cielava,
piedaloties pieteicējas /Nosaukums A/ pārstāvim zvērinātam advokātam /Persona A/ un atbildētājas Rīgas
valstspilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības
departamenta – pārstāvim /Persona B/ un /Persona C/,
tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicējas /Nosaukums A/ pieteikumu
par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta 2024.gada 10.septembra lēmuma /numurs/
atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – departaments) būvinspektors
2024.gada 5.jūnijā apsekoja nekustamo īpašumu /Adrese A/, kadastra Nr. /Adrese B/. Saskaņā ar zemesgrāmatas
informāciju minētais nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kadastra apzīmējumu /Adrese B/ un uz tā
atrodošām būvēm (kadastra apzīmējums /Adrese C/ (turpmāk – Ēka), /Adrese D/ un /Adrese E/). Nekustamais
īpašums ir sadalīts dzīvokļa īpašumos. Tiem atvērti atsevišķi zemesgrāmatas nodalījumi.
Pieteicējai /Nosaukums A/ pieder nekustamais īpašums /Adrese F/, kadastra Nr. /Adrese G/, kas sastāv no
neapdzīvojamās telpas /numurs/ un pie tām piederošajām kopīpašuma 3390/449467 domājamām daļām no
daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala (turpmāk – neapdzīvojamās telpas /numurs/).
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem un lietā esošajai informācijai no
inventarizācijas lietām (šobrīd – kadastrālās uzmērīšanas lieta; turpmāk skaidrības labad tiks lietots lietā
iesniegtā dokumenta nosaukums) neapdzīvojamās telpas /numurs/ sastāv no nedzīvojamām telpām ar kadastra
apzīmējumu /Adrese H/ (turpmāk – telpa /numurs/) un telpu grupas ar kadastra apzīmējumu /Adrese I/ (turpmāk
– telpu grupa Nr. 24). Telpa /numurs/ atrodas Ēkas 1.stavā (lietas 83.lapa), savukārt telpu grupa Nr. 24 atrodas
blakus telpai /numurs/, ēkā ar kadastra apzīmējumu /Adrese E/ (lietas 74.lapas reverss – 76.lapa), tās 1.stāvā.
Par 2024.gada 5.jūnija apsekošanu būvinspektors 2024.gada 23.jūlijā sastādīja atzinums Nr. BIS-BV-19.9-2024-
3188 (DA-24-758-atz) (turpmāk – sākotnējais lēmums) (lietas 16.-21.lapa), kurā norādīts, ka departaments
2024.gada 23.aprīlī sagatavoja atzinumu Nr. DA-24-384-atz, ar kuru konstatēta patvaļīga būvniecība (Ēkas
pagrabstāvā izveidota jauna norobežota telpa – slēpnis, ar piekļuvi tikai no Ēkas pirmā stāva telpām, caur Ēkas
pagrabstāva pārsegumā izveidotu atvērumu, (turpmāk – Slēpnis)). Ar 2024.gada 23.aprīļa atzinumu tā adresātam
tika uzdots novērst patvaļīgās būvniecības sekas, izstrādājot dokumentāciju konstatētajai būvniecībai vai
atjaunot Ēkas iepriekšējo tiesisko stāvokli, kā arī – sagatavot tehniskās apsekošanas atzinumu ar secinājumiem
par patvaļīgi veiktajiem būvdarbiem. Veicot atkārtotu Slēpņa apsekošanu 2024.gada 5.jūnijā, tika precizēta tā
atrašanās vieta Ēkā, konstatējot, ka Ēkas pagrabstāvā Slēpņa telpā attālums no nesošās sienas līdz pārsegumā
izveidotajam atvērumam ir 1,5 m, kas nepārprotami norāda uz to, ka piekļūšana ir īstenojama tikai no telpas
/numurs/. Tā kā departamenta rīcībā nebija būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā
izstrādātas dokumentācijas, kas apliecinātu Ēkā veikto būvdarbu likumību, secināts, ka būvdarbi Ēkā, izveidojot
Slēpni, ir veikti bez akceptētas būvniecības ieceres, tādēļ ir pārkāpta Būvniecības likuma 17.panta pirmā daļa.
Minētie būvdarbi – nenesošās sienas jauna būvniecība Ēkas pagrabstāvā (ar kuru tika izveidots Slēpnis) un
atvēruma izveidošana Ēkas pagrabstāva pārsegumā (ar kuru tika savienotas neapdzīvojamās telpas /numurs/ un
/Persona D/), atbilstoši Būvniecības likuma 18.panta otrajai daļai kvalificējami kā patvaļīga būvniecība.
Departaments arī konstatēja, ka patvaļīgi veiktie būvdarbi skar Ēkas pagrabstāva pārsegumu. Tā kā
departamenta rīcībā nebija informācijas par veikto būvdarbu metodēm un ietekmi uz Ēkas nesošajām
konstrukcijām, tika secināts, ka ir nepieciešama papildu pārbaude, lai konstatētu patvaļīgo būvdarbu ietekmi uz
Ēkas nesošo konstrukciju noturību un nestspēju.
Tā kā Slēpnis ir savienots ar neapdzīvojamo telpu /numurs/, tika secināts, ka tieši šā nekustamā īpašuma
īpašnieks lieto Slēpni, kas pēc būtības ir paplašinātas neapdzīvojamās telpas /numurs/, tādēļ neapdzīvojamo
telpu /numurs/ īpašniekam piemīt subjektīvās tiesības novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas.
Ņemot vērā minēto, ar sākotnējo lēmumu pieteicējai kā neapdzīvojamo telpu /numurs/ īpašniecei: 1) noteikts
pienākums sešu mēnešu laikā no sākotnējā lēmuma spēkā stāšanās dienas izstrādāt būvniecības dokumentāciju
ar sākotnējo lēmumu konstatētajai būvniecībai vai atjaunot Ēkas daļā par Slēpņa izveidošanu iepriekšējo
tiesisko stāvokli, tostarp ievērojot būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības; 2) uzdots divu mēnešu laikā
no sākotnējā lēmuma spēkā stāšanās dienas iesniegt departamentā (reģistrējot Būvniecības informācijas sistēmā)
tehniskās apsekošanas atzinumu ar secinājumiem par patvaļīgi veiktajiem būvdarbiem neapdzīvojamās telpās
/numurs/, to ietekmi uz Ēkas nesošajām konstrukcijām (starpstāvu pārsegumu) un to atbilstību Latvijas
būvnormatīviem.
Pieteicēja sākotnējam lēmumam nepiekrita, tādēļ apstrīdēja to ar 2024.gada 20.augusta iesniegumu (lietas
11.-13.lapa).
[2] Ar departamenta 2024.gada 10.septembra lēmumu /numurs/ (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) (lietas
8.-10.lapa) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem
argumentiem.
[2.1] No sākotnējā lēmumā fiksētā izriet, ka Ēkas pagrabā ir veikta būvniecība, kuras rezultātā zem telpas
/numurs/ ir izveidots Slēpnis bez durvīm. Vienīgā iespēja kā nokļūt Slēpnī ir pa pārsedzē izveidotu lūku. Lūka
ved uz telpu /numurs/, tādēļ par sākotnējā lēmuma adresātu tika noteikta pieteicēja.
Ir konstatējama patvaļīga būvniecība, jo ne Slēpnis, ne lūka nav uzrādītas kadastrālās uzmērīšanas lietā. Šādu
darbu veikšanai ir nepieciešama būvniecības dokumentācija.
[2.2] Sākotnējā lēmuma adresāts ir noteikts pareizi, jo no telpas /numurs/ uz Slēpni ir izbūvēta lūka, kā arī
pacēlājs. Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka Slēpnis nav funkcionāli saistīts ar telpu /numurs/ vai ka tās izbūvi ir
veikusi kāda cita persona, kas nav bijusi saistīta ar telpu /numurs/. Lai arī pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā
norādīja, ka apsekošana ir veikta no Slēpņa un tātad lūka nav vienīgā iespēja kā iekļūt Slēpnī, šis pretarguments
nav pamatots, jo iekļūšana Slēpnī notika pa caurumu sienā, kas tika izsists, lai noskaidrotu Slēpņa pielietojumu.
Savukārt pieteicējas norādītais, ka kādas citas personas, kuras nav saistītas ar telpas /numurs/ īpašnieku, ir
veikušas Slēpņa (bez durvīm, ar lūku un pacēlāju) izbūvi, ir neloģisks.
[2.3] Ja arī iepriekšējās apsekošanas reizēs departaments nav konstatējis Slēpņa izbūvi, normatīvie akti
neaizliedz veikt atkārtotu apsekošanu, par to sastādot atzinumu. Tas, ka kādā brīdī patvaļīga būvniecība netika
konstatēta, to nepadara par tiesisku.
[2.4] Atbilstoši Senāta judikatūrai fakts, ka patvaļīgās būvniecības rezultāts fiziski atrodas koplietošanā esošajā
Ēkas daļā, nenozīmē, ka nav iespējams pienākumu novērst patvaļīgas būvniecības sekas adresēt kādam
konkrētam dzīvokļa īpašniekam. Ja ir iespējams viennozīmīgi identificēt dzīvokļa īpašumu, kurš ir saistīts ar
koplietošanas telpās veiktu patvaļīgu būvniecību, tad tādā gadījumā pienākums var tikt adresēts kādam
konkrētam dzīvokļa īpašniekam.
[3] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Pieteikums
pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Nav pamata sākotnējā lēmumā atsaukties uz atzinumu, kura adresāts nav pieteicēja.
[3.2] Lai konstatētu, ka piekļūšana /Persona D/ ir iespējama tikai no telpas /numurs/, būtu jāapseko šī telpa, bet
tā netika apsekota. Nav arī konstatēts, ka faktiski iespējams piekļūt /Persona D/ no telpas /numurs/ vai otrādi.
Tādējādi sākotnējā lēmumā ietvertie secinājumi šajā sakarā ir vērtējami tikai kā pieņēmumi.
Turklāt no sākotnējā lēmumā iekļautā fotoattēla Nr. 1.6.3-1 redzams, ka lūka pagrabstāva pārsegumā ir
aizbūvēta, un nav zināms, vai lūku var izmantot piekļūšanai /Persona D/ no telpas /numurs/. Secinājums, ka
/Persona D/ ir savienots ar telpu /numurs/, ir nepamatots.
[3.3] Departaments nav noskaidrojis, kad un kas izveidoja Slēpni, bet, neskatoties uz minēto, par adresātu
nepamatoti noteikta pieteicēja. Nav pierādījumu, ka pieteicēja lieto Slēpni. Atbilstoši patvaļas aizlieguma
principam (Administratīvā procesa likuma 9.pants) administratīvo aktu nav pieļaujams balstīt uz pieņēmumiem.
[3.4] Slēpnis atrodas Ēkas pagrabstāvā, kas nepieder pieteicējai un attiecībā uz kuru pieteicējai nav piekļuves,
tādēļ ir nepamatots secinājums, ka pieteicējai kā īpašniekam piemīt subjektīvās tiesības novērst patvaļīgās
būvniecības radītās sekas.
[3.5] Pieteicēja nav konstatētās patvaļīgās būvniecības veicēja vai iniciatore, tāpēc tās rīcībā nav informācijas
par veikto būvdarbu metodēm un ietekmi uz Ēkas nesošajām konstrukcijām. Līdz ar to pieteicēja arī nevar veikt
papildus pārbaudi patvaļīgi veiktajiem būvdarbiem, to ietekmi uz Ēkas nesošajām konstrukcijām (starpstāvu
pārsegumu) un to atbilstību Latvijas būvnormatīviem, kā tas noteikts sākotnējā lēmumā.
[3.6] Pārsūdzētajā lēmumā atstāts bez ievērības fakts, ka lūka nav atvērta. Nedz sākotnējā lēmumā, nedz
pārsūdzētajā lēmumā nav vērtēts, vai lūku ir iespējams izmantot piekļuvei no vienas telpas otrā, līdz ar to nav
pamata apgalvot, ka abas telpas būtu funkcionāli saistītas.
[3.7] Pārsūdzētajā lēmumā nepamatoti secināts, ka administratīvā akta adresāts ir noteikts pareizi. Pieteicēja
sākotnējajā lēmumā minētos būvdarbus nav veikusi. Atsauce uz konkrēto Senāta judikatūru nav korekta, jo
minētajā lietā ir citi faktiskie apstākļi, proti, pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas tika noteikts
kopīpašniekam, kurš bija faktiskais būvdarbu veicējs. Tā kā pieteicējai nav piekļuves pagrabam, nav šaubu, ka
pienākums novērst patvaļīgu būvniecību uzliekams Ēkas pārvaldniekam – biedrībai /Nosaukums B/. To, ka
adresāts noteikts nepareizi, apstiprina arī Senāta 2019.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-262/2019
norādītais.
Pieteicēja nav atbildīga par patvaļīgo būvniecību un nav nekāda pamata pieteicējai uzlikt pienākumu novērst
patvaļīgas būvniecības sekas un veikt papildu pārbaudi patvaļīgi veiktajiem būvdarbiem, jo pieteicējai nebija
piekļuves Ēkas pagrabstāvam, pieteicēja nav veikusi konkrēto patvaļīgo būvniecību, tā telpas /numurs/
ekspluatācijas laikā nezināja, ka patvaļīgā būvniecība ir veikta, kā arī neizmantoja patvaļīgās būvniecības
rezultātā izveidoto telpu (Slēpni) un neguva no tās labumu.
[3.8] Ņemot vērā pieteikumā norādīto, pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks, tādēļ ir atceļams.
[4] Departaments rakstveida paskaidrojumā (lietas 42.lapa) norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms,
pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidro turpmāk minēto.
[4.1] Nav šaubu, ka pieteicēja ir pareizi noteikta kā administratīvā akta adresāts, jo vienīgā ieeja Slēpnī ir
izbūvēta caur telpas /numurs/ grīdu (Slēpņa sienās un grīdā durvis un logi nav izbūvēti), arī telpas /numurs/
grīdā izbūvētā lūka ir funkcionāli saistīta ar Slēpnī izbūvēto pacēlāju. Ja persona iegādājas īpašumu, kurā ir
veikta patvaļīga būvniecība, šai personai ir jārēķinās, ka tās uzdevums nākotnē būs prettiesiskā būvniecības
procesā radīto seku novēršana.
[4.2] Atsauce sākotnējā lēmumā uz departamenta 2024.gada 23.aprīļa atzinumu Nr. BIS-BV-19.9-2024-1643
(DA-24-384-atz) ir daļa no faktu konstatējuma un kā tāda uzskatāma par sākotnējā lēmuma sastāvdaļu.
[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.
Papildus norādīja, ka 2023.gadā tika apsekots pieteicējai piederošais īpašums un, lai gan departamenta
2023.gada 28.jūlija atzinumā Nr. BIS-BV-15.1-2023-1030 tiek norādīts, ka telpa /numurs/ netika apsekota, tā ir
tikusi apsekota, kas izriet no atzinumā ietvertā grafiskā materiāla. Turklāt atzinumā tika norādīts, ka netiek
skartas nesošās konstrukcijas, lifta izbūve netika konstatēta. Atzinumā redzamajā fotofiksācijā ir redzams, ka
telpā /numurs/ ir izveidota tualete, bet no minētās fotofiksācijas neizriet, ka grīdā būtu caurums, grīda ir flīzēta.
Tas, kas sākotnējā lēmumā tiek nosaukts par atvērumu, nav atvērums, tajā vietā ir cits materiāls. Pieteicēja
/Persona D/ nav būvējusi un nav izmantojusi, piekļuves no telpas /numurs//Persona D/ nav. No neapdzīvojamo
telpu /numurs/ iegādes brīža atvērums grīdā nav bijis. Ir šaubas par to, ka starpstāvu pārsegumā ir atvērums, jo
pieteicējai piekļuves pagrabam nav.
Departamenta pārstāvji pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos norādīto.
Papildus norādīja, ka vairs nav strīda, ka 2023.gadā telpa /numurs/ tika apsekota. Uzsvēra, ka nav nozīmes tam,
ka pieteicēja atvērumu nepamanīja un nelietoja, tas, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, nav ticis pārbaudīts. Arī tam,
ja iepriekšējās apsekošanas reizēs būvinspektors atvērumu nav pamanījis (tas varēja būt apslēpts, vizuāli nebija
redzams utt.), nav nozīmes. Atvērumu var redzēt no apakšas (pagraba telpām). Lai veiktu apsekošanu, Slēpņa
sienā tika izsists caurums.
Motīvu daļa
[6] Lietā ir noskaidrojams, vai departaments ir pamatoti uzdevis pieteicējai novērst patvaļīgo būvniecību, kā arī
iesniegt tehniskās apsekošanas atzinumu ar secinājumiem par patvaļīgās būvniecības ietekmi uz Ēkas nesošajām
konstrukcijām (starpstāvu pārsegumu) un to atbilstību Latvijas būvnormatīviem.
Vispirmām kārtām tiesa pievērsīsies patvaļīgās būvniecības jautājumam.
[7] Būvniecības kontroli, tostarp ar patvaļīgo būvniecību saistītos jautājumus, regulē Būvniecības likuma
18.pants. Minētā panta otrā daļa (šeit un turpmāk spriedumā tiesību normas tiks norādītas redakcijā, kas bija
spēkā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī) noteic, kas ir uzskatāms par patvaļīgo būvniecību. Proti, minētā
norma paredz, ka būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvprojekta, akceptētas apliecinājuma kartes vai
akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu
izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas
neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga
būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas
uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Senāts ir norādījis, ka no minētās normas izriet, ka patvaļīga būvniecība ir būvdarbi, kas veikti bez normatīvajos
aktos noteiktās nepieciešamās būvniecības dokumentācijas vai pārkāpjot tiesiskas būvniecības īstenošanai
paredzēto kārtību, kā arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam.
Vērtējums, vai veiktās darbības – objekta radīšana, izvietošana vai izmantošana – uzskatāmas par patvaļīgu
būvniecību un attiecīgi, vai pastāv pamats šīs būvniecības seku novēršanai, paredz vairāku apstākļu secīgu
pārbaudi.
Vispirms iestādei un attiecīgi arī tiesai ir jānovērtē, vai konkrētajos apstākļos ir konstatējama pati patvaļīgā
būvniecība. Skaidrojot minēto, vispirms jāpārbauda, vai konkrētie darbi vispār pakļaujas būvniecības
tiesiskajam regulējumam, un tikai pēc tam noskaidrojams, vai un kāda būvniecības dokumentācija atbilstoši
būvniecības normām ir jāsaņem šādu darbu veikšanai. [..] Kad gūta pārliecība, ka veiktie darbi pakļaujas
būvniecību regulējošām prasībām un šīs prasības nepamatoti nav ievērotas, iespējams pievērsties jautājumam,
kā risināms jautājums par patvaļīgās būvniecības novēršanu (piemēram, Senāta 2023.gada 28.aprīļa sprieduma
lietā Nr. SKA-92/2023, ECLI:LV:AT:2023:0428.A420307018.9.S, 7.punkts.)
Atbilstoši Būvniecības likuma 18.panta ceturtās daļas 1.punktam, veicot būvdarbu kontroli, būvinspektori
atbilstoši to iestāžu kompetencei, kurās viņi nodarbināti, pārbauda būvdarbu uzsākšanas atbilstību normatīvo
aktu prasībām. Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta piekto daļu, ja būvinspektors saskaņā ar šā panta
ceturtās daļas 1.punktu konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un sagatavo atzinumu, bet iestāde
pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību
attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas par projektēšanas
nosacījumu izpildi – neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta; 2) par atļauju veikt
būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas
būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, – arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā
netiek izpildīts, būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.
Tādējādi, vērtējot patvaļīgās būvniecības esību, vispirms pārbaudāms, vai attiecīgās darbības pakļaujas
būvniecības tiesiskajam regulējumam. Tikai tad, kad ir konstatēts, ka būvniecības veikšanai bija jāiesniedz
būvniecības dokumentācija un jāsaņem būvvaldes atļauja, ir pamats atzīt, ka ir veikta patvaļīga būvniecība.
Savukārt, konstatējot patvaļīgo būvniecību, ir izlemjams, kā ir novēršamas patvaļīgās būvniecības sekas un kam
ir uzliekams attiecīgais pienākums.
[8] Tiesai ir jāpārbauda, vai konkrēto būvniecību ir pamats vērtēt kā patvaļīgu būvniecību Būvniecības likuma
18.panta otrās daļas izpratnē.
Būvniecības likuma 11.panta pirmā daļa noteic, ka būves iedala ēkās un inženierbūvēs. Būvju detalizētāku
iedalījumu noteic: 1) pa grupām – vispārīgie būvnoteikumi; 2) pēc lietošanas veida – normatīvie akti par būvju
klasifikāciju.
Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie
būvnoteikumi) 4.punkts noteic, ka būves iedala trīs grupās (1.pielikums) atkarībā no būvniecības sarežģītības
pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā
grupa. Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikuma 2.2.1.apakšpunktam trešās grupas ēka citstarp ir ēka,
kurai ir vairāk kā seši virszemes stāvi.
No Ēkas inventarizācijas lietas izriet, ka Ēkai ir septiņi virszemes stāvi (lietas 87.lapas reverss), tādēļ tā ir
uzskatāma par trešās grupas ēku.
Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 73.punktā noteiktajam otrās un trešās grupas jaunu būvju būvniecībai, kā arī
esošo būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, ierīkošanai, novietošanai vai nojaukšanai būvniecības
ierosinātājs būvvaldē iesniedz speciālajos būvnoteikumos noteikto būvniecības ieceres iesniegumu un
dokumentus.
Dokumenti, kas ir jāiesniedz trešās grupas jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošo būvju pārbūvei, atjaunošanai,
restaurācijai, ierīkošanai, novietošanai vai nojaukšanai, ir noteikti Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra
noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi). Atbilstoši Ēku būvnoteikumu
6.punktam atkarībā no plānotās būvniecības ieceres, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās ēku grupas un
būvniecības veida ir iespējami vairāki būvniecības ieceres iesnieguma veidi: 1) paskaidrojuma raksts
(1.pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 7.2punktā minētajos gadījumos; 2) būvniecības iesniegums
(4.pielikums), kuru aizpilda šo noteikumu 7.3punktā minētajos gadījumos. Ēku būvnoteikumos ir ietverti arī
izņēmumi, kad būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami vispār (Ēku būvnoteikumu 7.punkts).
Līdz ar to, lai pārbaudītu, vai veiktie darbi pakļaujas būvniecības tiesiskajam regulējumam un kāda būvniecības
dokumentācija atbilstoši būvniecības normām ir jāiesniedz šādu darbu veikšanai, tiesa tālāk noskaidros veiktos
darbus un to raksturu.
[9] Sākotnējā lēmumā, balstoties uz būvinspektora 2024.gada 17.aprīļa un 2024.gada 5.jūnija apsekošanā
noskaidroto, konstatēts, ka Ēkas pagrabstāvā izveidota jauna norobežota telpa – Slēpnis, un Ēkas pagrabstāva
pārsegumā izveidots atvērums.
Tiesa konstatē, ka Slēpņa norobežojošās konstrukcijas (izbūvētās ķieģeļu mūra sienas) ir fiksētas sākotnējā
lēmumā ietvertajā attēlā Nr. 1.6.4-1 (lietas 18.lapa), tā novietojums pagrabstāvā un arī attiecībā pret telpu
/numurs/ fiksēts sākotnējā lēmumā ietvertajā Ēkas pagrabstāva un 1.stāva plānā (attēls Nr. 1.6.1-1 (lietas
17.lapa) un Nr. 1.6.2-1 (lietas 17.lapas reverss)). Kā izriet no Valsts zemes dienesta iesniegtā Ēkas pagrabstāva
plāna (lietas 82.lapa), šāda telpa (Slēpnis) pagrabā nav uzrādīta, tādēļ minētais ir pamats secināt, ka, izbūvējot
minētās norobežojošās konstrukcijas, Ēkas pagrabstāvā izveidota jauna telpa – Slēpnis. Sākotnējā lēmumā
ietvertajā attēlā ar Nr. 1.6.3-1 (lietas 17.lapas reverss) ir fiksēts arī starpstāvu pārsegumā izveidotais atvērums
(lūka), zem kura novietots pacēlājs.
Pieteicēja tiesas sēdē norādīja, ka esot šaubas, vai vispār šis atvērums pārsegumā pastāv, jo pieteicējai
pagrabstāvam piekļuves nav. Tiesa norāda, ka tas vien, ka pieteicēja pati nav bijusi pagrabā, neliecina, ka
sākotnējā lēmumā fiksētais pagraba telpu un Slēpņa stāvoklis būtu neatbilstošs patiesībai. Attiecīgi – minētais
pieteicējas iebildums nav pietiekami argumentēts, tādēļ ir noraidāms kā nepamatots.
Pieteicēja iebilst, ka no sākotnējā lēmuma esot redzams, ka atvērums esot aizbūvēts. Arī tiesas sēdē pieteicēja
apgalvoja, ka tas nav atvērums, jo atvēruma vietā esot cits materiāls.
Tiesa neapšauba, ka pārsegumā izveidotais atvērums (lūka) brīdī, kad tika veikts sākotnējā lēmumā ietvertais
uzņēmums (attēls Nr. 1.6.3-1), nav bijis fiziski atvērts tā, lai caur to varētu pārvietoties no vienas telpas otrā.
Atvērumā ir redzams materiāls (visticamāk skaidu plāksne), ar kuru lūka ir aizdarīta vai aizklāta (precīzs
konstruktīvais risinājums un izmantotie materiāli nav zināmi). Tomēr minētais nepadara atvērumu par neesošu,
jo ir acīmredzami, ka tas nav pilnībā aizdarīts, turklāt līdzvērtīgi tam, kāds tas ir bijis pirms atvēruma
izveidošanas.
Ņemot vērā minēto, pieteicējas apgalvotais, ka atvērums (lūka) ir aizbūvēts, neapstiprinās ar lietas materiāliem.
Turklāt, lai arī pieteicēja pareizi norāda, ka atvērums (lūka) nav atvērta, tiesa uzsver, ka tam nav nozīmes lietā,
jo tas nekādi neliecina, ka pārsegums nebūtu pārbūvēts vai arī ka šī ietekme būtu novērsta, atgriežot
konstrukciju iepriekšējā stāvoklī.
[10] No pieteicējas argumentācijas, kas tika papildināta arī tiesas sēdē, faktiski bija noprotams, ka, pieteicējas
ieskatā, lietā nav pierādīts, ka iepriekš minētais atvērums vispār atrodas telpā /numurs/, jo departamenta
2023.gada 15.jūnija atzinumā Nr. BIS-BV-15.1-2023-876 (DA-23-657-atz) (lietas 27.-30.lapa) un 2023.gada
28.jūlija atzinumā Nr. BIS-BV-15.1-2023-1030 (DA-23-816-atz) (lietas 114.-118.lapa) tas neesot konstatēts.
Proti, šajos atzinumos esot fiksēts, ka telpā /numurs/ ir izveidota tualete, grīda ir flīzēta, no fotogrāfijas
neizrietot, ka grīdā ir caurums. Turklāt atzinumos esot norādīts, ka būvniecība neskar ēkas nesošās konstrukcijas
un lifta izbūve neesot konstatēta. Pieteicēja arī norādīja, ka piekļuves no telpas /numurs/ Slēpnim nav.
Vienlaikus pieteicēja tiesas sēdē uzsvēra arī to, ka no neapdzīvojamo telpu /numurs/ iegādes brīža atvērums
grīdā nav bijis.
Attiecībā uz šiem pieteicējas argumentiem norādāms turpmāk minētais.
[10.1] Lietā ir noskaidrots, ka pretēji iepriekš minētajos atzinumos norādītajam, ka telpas /numurs/ apsekošana
netika nodrošināta, būvinspektors faktiski ir apsekojis minēto telpu. Tiesa piekrīt pieteicējas tiesas sēdē
norādītajam, ka par to liecina paša būvinspektora veiktās atzīmes 2023.gada 28.jūlija atzinumā ietvertajā telpas
plānā (sk. pēdējo attēlu atzinumā (lietas 115.lapas reverss)), kur telpā ar Nr. 5 ir iezīmēta izbūvētā tualete. No
pieteicējas iesniegtā Ēkas inventarizācijas lietas telpu grupas Nr. 024 plāna (lietas 133.lapa) redzams, ka minētā
plāna sastādīšanas laikā (2001.gadā) telpa /numurs/ ir bijusi telpu grupas Nr. 24 sastāvā kā telpa Nr. 5.
Būvinspektors, veicot 2023.gada 14.jūnija apsekošanu, ir izmantojis šo telpu grupas Nr. 24 plānu, nevis aktuālo
kadastra informāciju, atbilstoši kurai telpa /numurs/ vairs neietilpst telpu grupas Nr. 24 sastāvā (sk. dzīvojamās
ēkas ar kadastra apzīmējumu /Adrese E/ 2003.gada 3.septembra inventarizācijas lietu (lietas 73.lapa,
75.-76.lapa) kopsakarā ar Ēkas 2003.gada 3.septembra tehniskās inventarizācijas lietu (lietas 83.lapa,
102.lapas reverss)), tomēr tas neliedz identificēt plānā ar Nr. 5 apzīmēto elpu kā telpu /numurs/. Arī
departamenta pārstāvis tiesas sēdē piekrita, ka telpa /numurs/ ir apsekota, jo gan vizuāli, gan grafiski ir fiksēta
telpā /numurs/ izbūvētā tualete (1.attēls departamenta 2023.gada 15.jūnija atzinumā, 3.attēls departamenta
2023.gada 28.jūlija atzinumā).
No iepriekš minētajos atzinumos ietvertās fotogrāfijas redzams, ka telpā /numurs/ ir izveidota sanitārtehniskā
telpa, grīda ir izflīzēta, fotogrāfijā atvērums grīdā nav redzams. Tomēr ar minēto vien nav pietiekami, lai
secinātu, ka atvērums neatrodas telpā /numurs/. Tiesa konstatē, ka no minētās fotofiksācijas nav iespējams gūt
pilnīgu priekšstatu par telpas /numurs/ un tās grīdas seguma faktisko stāvokli pilnā apjomā, jo, pirmkārt, lai gan
saskaņā ar Ēkas 1.stāva plānu (lietas 83.lapa) telpas /numurs/ platība ir 9,1 m2, pati tualete aizņem tikai daļu no
telpas /numurs/, un, otrkārt, fotogrāfijā ir fiksēta tikai telpā /numurs/ izveidotās tualetes daļa, nevis visa tualetes
telpa no dažādiem skatu leņķiem.
Tiesa uzsver arī to, ka minētajā fotogrāfijā nav fiksēta tieši tā telpas /numurs/ daļa, kur saskaņā ar būvinspektora
veiktajiem uzmērījumiem atrodas atvērums uz Slēpni. Proti.
No kadastrālās uzmērīšanas datiem (piemēram, lietas 83.lapa) redzams, ka telpas /numurs/ garums starp nesošo
sienu un pretējā pusē esošo starpsienu ir 2,4 m. Savukārt sākotnējā lēmumā ir fiksēts, ka attālums slēpnī no
nesošās sienas līdz pārsegumā izveidotajam atvērumam ir 1,5 m. Salīdzinot Ēkas pagraba un 1.stāva
inventarizācijas lietas plānus (lietas 82.-83.lapa) ar sākotnējā lēmumā grafiski norādīto informāciju par Slēpņa
un atvēruma atrašanās vietu, kā arī departamenta 2023.gada 28.jūlija atzinumā norādīto grafisko informāciju par
tualetes atrašanās vietu telpā /numurs/, secināms, ka atvērums ir novietots tajā telpas /numurs/ daļā, kas
departamenta 2023.gada 15.jūnija un 2023.gada 28.jūlija atzinumā redzamajā tualetes fotogrāfijā nav fiksēta
(fotogrāfijā pa kreisi).
Tāpat arī departamenta 2023.gada 15.jūnija un 2023.gada 28.jūlija atzinumā norādītais, ka būvniecība neskar
ēkas nesošās konstrukcijas un lifta izbūve neesot konstatēta, liecina vien to, ka apsekošanas laikā minētie
pārbūves darbi nav konstatēti, nevis ka šāds atvērums nesošajās konstrukcijās un pacēlājs nav izveidots un
nepastāv.
[10.2] Departamenta pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka Valsts policijas pārstāvji esot viņam uzrādījuši
videoierakstu, kurā bijusi fiksēta telpa /numurs/ ar tajā izveidotu skapi ar slēptu ieeju telpas /numurs/ daļā, kur
skapja grīdā ir izvietota ieeja Slēpnī.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmo daļu administratīvā procesa dalībnieka
paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par
pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Tādējādi departamenta pārstāvja
paskaidrojumi par faktisko situāciju telpā /numurs/, kas ir bijusi fiksēta Valsts policijas veiktajā videoierakstā,
paši par sevi nevar tikt vērtēti kā pierādījums lietā.
Tomēr tiesa uzsver, ka arī pieteicējas paskaidrojumi par to, ka telpā /numurs/ atvēruma grīdā nav, nav balstīti uz
kādiem citiem pierādījumiem lietā, tādēļ ir vērtējami vien kā pieteicējas apgalvojums, kam nav pierādījuma
svara.
Turklāt, tiesas ieskatā, situācijā, kad sākotnējā lēmumā, apsekojot starpstāvu pārsegumu no pagraba, ir
konstatēts atvērums šajā pārsegumā, kurš, balstoties uz uzmērījumiem un aprēķiniem, atrodas telpā /numurs/,
pieteicējai, lai atspēkotu konstatēto, nav pietiekami atsaukties tikai uz to, ka telpā /numurs/ šāds atvērums grīdā
nav redzams. Kā jau tika norādīts iepriekš, fotogrāfijā nav fiksēta Telpa pilnā apjomā, tādēļ arī ar šādu
pierādījumu vien nav pietiekami, lai apstiprinātu pieteicējas apgalvojumus par to, ka telpā /numurs/ atvēruma
nav.
Tiesa tiesas sēdes laikā norādīja pieteicējai, ka, lai noskaidrotu telpas /numurs/ faktisko stāvokli, ir iespējams
organizēt atkārtotu minētās telpas apsekošanu, kurā piedalītos departamenta un pieteicējas pārstāvji. Neskatoties
uz to, ka pieteicējas pārstāvim tiesas sēdē tika izskaidrots, ka lietā nav pierādījumu par telpas /numurs/ faktisko
stāvokli visā tās platībā, pieteicēja atteicās līdzdarboties un norādīja, ka piekļuvi Telpai apsekošanas veikšanai
nenodrošinās. Tādējādi pieteicēja nav vēlējusies izmantot iespēju pamatot tās apgalvojumus ar atbilstošiem
pierādījumiem. Tiesa uzsver, ka nav nozīmes, balstoties uz kādiem apsvērumiem pieteicēja izvēlējās
nenodrošināt piekļuvi telpai /numurs/ faktiskās situācijas fiksēšanai. Būtiski ir tas, ka, atsakoties no iespējas
nodrošināt lietā papildu pierādījumus, lietā nav pierādīts pieteicējas apgalvojums, ka atvērums neatrodas telpā
/numurs/ un ka no telpas /numurs/ nevar piekļūt Slēpnim.
[11] Pieteicēja ir iesniegusi arī Departamenta 2023.gada 26.jūlija atzinumu Nr. BIS-BV-15.1-2023-1020 (DA-
23-808-atz) (lietas 22.-26.lapa), tomēr arī šis dokuments nepierāda, ka telpā /numurs/ neatrodas atvērums
starpstāvu pārsegumā.
No minētā atzinuma izriet, ka 2023.gada 25.jūlijā tika apsekotas neapdzīvojamās telpas /Adrese J/, kas nepieder
pieteicējai un kurām nav saistības ar telpu /numurs/ un Slēpni. Šajā atzinumā attiecībā uz pieteicējai
piederošajām neapdzīvojamajām telpām /numurs/ konstatēts tikai tas, ka durvis uz blakus esošo telpu grupu Nr.
24 (kas ietilpst neapdzīvojamo telpu /numurs/ sastāvā) netika konstatētas. Tādēļ no šajā atzinumā konstatētā
nevar izdarīt secinājumus par atvēruma esību vai neesību telpā /numurs/, jo ne minētā telpa, ne arī Slēpnis
netika apsekots.
[12] Apkopojot teikto, tiesa konstatē, ka sākotnējā lēmumā ir fiksēts gan pats Slēpnis un atvērums starpstāvu
pārsegumā, gan arī tā atrašanās vieta pagrabā un attiecībā pret telpu /numurs/. Pārbaudot šo informāciju
kopsakarā ar Ēkas inventarizācijas lietas pagrabstāva un 1.stāva plāniem, tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka
pagrabā ir izveidota jauna telpa – Slēpnis, kas ar atvērumu starpstāvu pārsegumā bija savienots ar telpu
/numurs/. Lietā nav citu pierādījumu, kas to atspēkotu. Savukārt tas, ka atvērums ir aizdarīts vai aizklāts ar kādu
materiālu un ka pieteicēja to neizmanto, nepadara šo atvērumu par neesošu vai vispārīgi neizmantojamu
nokļūšanai no telpas /numurs/ Slēpnī un otrādi. Attiecīgi departamentam, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, nebija
jāvērtē ne to, vai atvērumu var izmantot, ne arī to, vai pieteicēja to izmanto nokļūšanai no telpas /numurs/
Slēpnī un otrādi.
[13] Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 9.punktu būves pārbūve ir būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves
vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu.
Savukārt atbilstoši minētā panta 4.punktam būves atjaunošana ir būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti
nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot
būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju.
Tā kā izskatāmajā gadījumā starpstāvu pārsegumā ir izveidots atvērums, par kura ietekmi uz nesošo elementu
nestspēju lietā ziņu nav, tiesa uzskata, ka konkrētos pārbūves darbus nav pamata aplūkot tikai kā Ēkas
atjaunošanu Būvniecības likuma 1.panta 4.punkta izpratnē. Ēku būvnoteikumi nošķir būves pārbūvi no
vienkāršotās pārbūves. Proti, Ēku būvnoteikumu 1.16.apakšpunkts noteic, ka vienkāršota pārbūve ir būvdarbi,
kuru rezultātā ēkas nesošajās konstrukcijās veic ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai
šķērsojumu) jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu, kā arī ēkas ārējo kāpņu, pandusa vai terases jaunu
būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu.
Ņemot vērā to, ka izskatāmajā gadījumā ir izveidots atvērums nesošajā konstrukcijā (starpstāvu pārsegumā),
atzīstams, ka ir veikta trešās grupas ēkas vienkāršotā pārbūve, kuras īstenošanai bija nepieciešams izstrādāt
paskaidrojuma rakstu (Ēku būvnoteikumu 7.28.apakšpunkts) un saņemt departamenta akceptu, kas nav darīts.
Pieteicēja nav iebildusi pret to, ka šāda veida darbiem vispār ir nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres
dokumentus. Arī tiesa nekonstatē, ka uz konkrēto gadījumu attiektos kāds no izņēmumiem, kad būvniecības
ieceres dokumenti vispār nebija nepieciešami.
Ņemot vērā minēto, departaments ir pamatoti secinājis, ka būvdarbi Ēkā, izbūvējot jaunu nenesošu sienu Ēkas
pagrabstāvā (izveidojot Slēpni) un izveidojot atvērumu Ēkas pagrabstāva pārsegumā (ar kuru tika savienots
Slēpnis un neapdzīvojamās telpas /numurs/), ir veikti bez akceptētas būvniecības ieceres, tādēļ ir kvalificējami
kā patvaļīga būvniecība. Līdz ar to departaments pamatoti lēma par to, kā ir novēršamas patvaļīgās būvniecības
radītās sekas.
Pieteicēja nav izteikusi iebildumus pret pārsūdzētajā lēmumā noteikto veidu, kā ir novēršamas patvaļīgās
būvniecības sekas, bet nepiekrīt tam, ka ir noteikta par pārsūdzētā lēmuma adresāti.
[14] No pārsūdzētā lēmuma izriet, ka pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas noteikts tieši pieteicējai,
jo no telpas /numurs/ uz Slēpni ir izbūvēta lūka un pacēlājs, tādēļ tās ir funkcionāli saistītas (sākotnējā lēmumā
norādīts, ka ar Slēpņa izveidošanu ir paplašinātas neapdzīvojamās telpas /numurs/). Tiesa šādu departamenta
pieeju atzīst par pamatotu un atbilstošu konkrētās lietas apstākļiem turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Pieteicēja pieder neapdzīvojamās telpas /numurs/, kuru sastāvā ietilpst gan telpa /numurs/, gan arī kopīpašuma
domājamā daļa no Ēkas. Lietā nav strīda, ka Slēpnis ir izveidots Ēkas pagrabstāvā. Savukārt pagrabtelpa kā
koplietošanas telpa ietilpst kopīpašumā esošajā daļā (Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts).
Atbilstoši minētajai normai kopīpašumā esošajā daļā ietilpst arī starpstāvu pārsegumi, tātad, arī ietekmētais
starpstāvu pārsegums starp pagrabstāvu un 1.stāvu, kurā izveidots strīdus atvērums. Tādējādi strīdus būvdarbi
ietekmē kopīpašumā esošo daļu.
Vienlaikus nevar neņemt vērā, ka, izveicot konkrētos patvaļīgos būvdarbus, faktiski pagrabstāvā tika izveidota
jauna telpa (Slēpnis), kas tika funkcionāli savienota ar pieteicējai piederošo neapdzīvojamo telpu /numurs/
sastāvā esošo telpu /numurs/. Citiem vārdiem sakot, tādā veidā bija palielināta pieteicējai piederošā dzīvokļa
īpašuma platība, jo piekļuve Slēpnim citādā veidā, kā vien caur telpu /numurs/, nemaz nebija iespējama (līdz
brīdim, kad sakarā ar apsekošanu Slēpni norobežojošajā sienā tika izsists caurums). Tādējādi tiesai nerodas
šaubas, ka vienīgā persona, kurai objektīvi varēja būt interese veikt konkrēto patvaļīgo būvniecību, ir
neapdzīvojamo telpu /numurs/ īpašnieks vai kāda cita ar šo dzīvokļa īpašumu saistīta persona, kurai arī
vienīgajai bija faktiska iespēja izmantot Slēpni.
No pieteicējas argumentiem nepārprotami izriet, ka pieteicēja Slēpni nav būvējusi un attiecīgi – patvaļīgās
būvniecības veicējs ir bijis kāds no iepriekšējiem neapdzīvojamo telpu /numurs/ īpašniekiem vai ar šo dzīvokļa
īpašumu saistīta persona. Arī departaments neapgalvo, ka patvaļīgos būvdarbus būtu veikusi tieši pieteicēja.
Tādēļ tālāk noskaidrojams, vai šādos apstākļos pienākums novērst patvaļīgo būvniecību pamatoti noteikts tieši
pieteicējai.
[15] Atbildību būvniecībā, tostarp par patvaļīgās būvniecības objekta sakārtošanu noteic Būvniecības likuma
19.pants. Šā panta trešā daļa paredz, ka par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu atbild zemes gabala
īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, bet, ja šādi būvdarbi veikti būvē, tad būves īpašnieks vai, ja tāda
nav, – tiesiskais valdītājs.
Skaidrojot Būvniecības likuma 19.panta normu saturu, Senāts norādījis, ka tajās kopumā ir ietverts princips, ka
par patvaļīgās būvniecības seku novēršanu atbild patvaļīgās būves īpašnieks (radītājs) (piemēram, Senāta
2019.gada 23.septembra sprieduma lietā Nr. SKA-59/2019, ECLI:LV:AT:2019:0923.A420187815.2.S, 8.punkts,
2022.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-86/2022, ECLI:LV:AT:2022:1031.A420223017.14.S, 10.punkts).
Interpretējot Būvniecības likuma 19.panta normas kopsakarā ar Civillikuma normām, kurās nostiprināta
nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības un pienākumi un no kurām izriet, ka tieši nekustamā īpašuma īpašnieks ir
uzskatāms par to personu, kuras ekskluzīvā varā ir lemt par sava īpašuma izmantošanu, uzturēšanu un attiecīgi
arī apbūvi (Civillikuma 864., 927. un 1036.pants), Senāts iepriekš atzinis, ka pamatā tieši nekustamā īpašuma
īpašnieks būtu uzskatāms par to personu, kuras uzdevums ir novērst tās īpašumā esošu patvaļīgu būvniecību.
Savukārt ja patvaļīgo būvniecību ir veikusi cita persona (proti, persona, kas nav konkrētā nekustamā īpašuma
īpašnieks), jautājumi saistībā ar nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību aizskārumu, ko radījusi attiecīgā patvaļīgā
būvniecība, nekustamā īpašuma īpašnieka un patvaļīgās būvniecības veicēja starpā var tikt risināti civiltiesiskā
kārtībā (Senāta 2019.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-262/2019,
ECLI:LV:AT:2019:0426.A420139316.2.S, 9. un 10.punkts, Senāta (Administratīvo lietu departamenta kopsēde)
2019.gada 16.septembra sprieduma lietā Nr. SKA-201/2019, ECLI:LV:AT:2019:0916.A420387314.3.S,
7.punkts, 2022.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-86/2022, ECLI:LV:AT:2022:1031.A420223017.14.S,
9.punkts).
No minētās judikatūras neizriet, ka pienākums novērst patvaļīgo būvniecību var tikt noteikts tikai personai, kas
to ir veikusi. Līdz ar to pašam par sevi pieteicējas argumentam, ka tā nav veikusi patvaļīgo būvniecību, nav
izšķirošas nozīmes.
Lietā jau tika noskaidrots, ka Slēpnis ir funkcionāli saistīts ar neapdzīvojamajām telpām /numurs/, kas kopš
2020.gada sākuma pieder pieteicējai. Konkrētā patvaļīgā būvniecība ietekmē ne tikai kopīpašumā esošo daļu,
bet arī pieteicējas atsevišķo īpašumu, jo laikā, kad pieteicēja 2020.gada sākumā iegādājās neapdzīvojamās telpas
/numurs/, tās kopā ar Slēpni veidoja funkcionāli saistītu un vienotu telpu grupu. Līdz ar ko pieteicējai,
iegādājoties neapdzīvojamās telpas /numurs/, bija zināms vai bija jābūt zināmam šo telpu faktiskajam
stāvoklim. Pieteicēja izskatāmajā lietā nav pierādījusi, ka atvērums starpstāvu pārsegumā, kas ved uz Slēpni,
neatrodas telpā /numurs/ un ka šis atvērums telpā nav redzams, tādēļ atzīstams, ka pieteicēja, iegādājoties
konkrēto nekustamo īpašumu, apzinājās tā faktisko stāvokli un tieši tādēļ tai bija pamats rēķināties ar to, ka tā
būs pieteicējas kā neapdzīvojamo telpu /numurs/ īpašnieces atbildība novērst citas personas iepriekš veikto
patvaļīgo būvniecību (sal. Senāta 2020.gada 30.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-873/2020,
ECLI:LV:AT:2020:0630.A420248818.10.S, 13.punktu).
Lēmums par patvaļīgās būvniecības novēršanu tiek pieņemts, lai sakārtotu patvaļīgās būvniecības objektu un
aizsargātu visas sabiedrības interesi – tiesiskas būvniecības procedūras nodrošināšanu. Tāpēc, izlemjot to, kurai
personai nosakāms pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas, iestādei, ievērojot tiesību normās noteikto,
jāņem vērā arī tas, kura persona visefektīvāk var nodrošināt prettiesiskās situācijas novēršanu. (Senāta
2019.gada 16.septembra sprieduma lietā Nr. SKA-201/2019, ECLI:LV:AT:2019:0916.A420387314.3.S,
11.punkts).
Tiesa atzīst, ka situācijā, kad pieteicēja ir izvēlējusies iegādāties tādu nekustamo īpašumu, kurā ir veikta
patvaļīga būvniecība, ir samērīgi un taisnīgi uzlikt pienākumu novērst patvaļīgo būvniecību tieši pieteicējai,
kura ir pārņēmusi atbildību par neapdzīvojamajām telpām /numurs/ no iepriekšējā īpašnieka. Minētā atbildība
nav atkarīga no tā, vai pieteicēja Slēpni lietoja, lieto šobrīd vai plāno lietot nākotnē. Turklāt nevar neņemt vērā,
ka patvaļīgās būvniecības novēršanas darbi gan legalizācijas, gan iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas gadījumā
nevarētu tikt veikti, neskarot pieteicējas īpašumu, tādēļ pieteicēja salīdzinājumā ar pārējiem dzīvokļa īpašumu
īpašniekiem vai pārvaldnieku ir arī uzskatāma par personu, kas var visefektīvāk nodrošināt prettiesiskās
situācijas novēršanu.
Tas, ka tieši pieteicējai ir jānovērš patvaļīgās būvniecības sekas, saskan ar vienu no būvniecības
pamatnoteikumiem – pieļaut, ka būtiskas un paliekošas (vai vismaz ilgstošas) pārmaiņas īpašumā ir iespējams
pieļaut tikai pašam īpašniekam vai ar tā atļauju (Senāta 2019.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-262/2019,
ECLI:LV:AT:2019:0426.A420139316.2.S, 9.punkts).
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pienākums novērst patvaļīgo būvniecību pamatoti noteikts tieši pieteicējai.
[16] Pieteicēja pārmet departamentam, ka tas nav skaidrojis, kurš un kad ir veicis šo būvniecību, tomēr tiesa
atzīst, ka izskatāmās lietas apstākļos tam nav nozīmes, jo tas nevarētu ietekmēt to, ka tieši pieteicēja ir atbildīga
par patvaļīgās būvniecības novēršanu. Proti, pat tādā gadījumā, ja patvaļīgo būvniecību ir veicis kāds no
iepriekšējiem īpašniekiem, pienākuma noteikšana attiecīgajai personai nav iespējama tā vienkāršā iemesla dēļ,
ka attiecīgā persona vairs nav īpašnieks un tai nepiemīt no īpašuma tiesībām uz neapdzīvojamajām telpām
/numurs/ izrietošās tiesības un pienākumi, tostarp, tiesības ierosināt un īstenot būvniecības procesu, kā arī
faktiska iespēja īstenot patvaļīgās būvniecības novēršanas darbus. Citiem vārdiem sakot, persona, kas vairs nav
nekustamā īpašuma īpašnieks, nevarētu patstāvīgi risināt jautājumus saistībā ar pieteicējas īpašumā īstenotās
patvaļīgās būvniecības legalizāciju vai iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Līdz ar to patvaļīgās būvniecības
veicēja noskaidrošana nav lietderīga un nav arī nepieciešama, ja tam jebkurā gadījumā nebūtu pamata uzlikt
pienākumu novērst patvaļīgo būvniecību.
Savukārt jautājumi saistībā ar potenciālo pieteicējas tiesību aizskārumu, ko, atbilstoši pieteicējas teiktajam,
radījusi citas personas veikta patvaļīgā būvniecība, pieteicējas un patvaļīgās būvniecības veicēja starpā ir
risināmi civiltiesiskā kārtībā.
[17] Pieteicēja iebilst, ka Slēpnis atrodas Ēkas pagrabā, kas nepieder pieteicējai un kur pieteicēja nevar piekļūt,
tādēļ pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas nevarēja tikt noteikts pieteicējai.
Pirmkārt, tiesai nav saprotams pieteicējas apgalvojums, ka pagrabs nepieder pieteicējai. Kā jau iepriekš
spriedumā tika skaidrots, pagrabs ietilpst pie dzīvokļa īpašuma piederošajās nekustamā īpašuma domājamās
daļās (Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otrā daļa, 4.panta pirmās daļas 1.punkts). Proti, pieteicējai piederošo
neapdzīvojamo telpu /numurs/ sastāvā ietilpst arī domājamās daļas no Ēkas pagrabtelpām.
Otrkārt, pieteicējas norādītais, ka tā faktiski nevarēja un/vai vēl joprojām nevar piekļūt pagrabtelpām, kas tiek
pamatots ar tiesā iesniegto saraksti ar pārvaldnieku (lietas 119.-122.lapa), neliecina par to, ka pārsūdzētais
lēmums būtu prettiesisks vai arī neizpildāms, bet gan norāda, ka, iespējams, starp dzīvokļa īpašumu īpašniekiem
un pārvaldnieku pastāv civiltiesiska rakstura strīds, kas ir risināms privāttiesiskā kārtā.
[18] Departaments sākotnējā lēmumā atsaucies uz iepriekšējā apsekošanā, kas notikusi 2024.gada 17.aprīlī,
noskaidrotajiem apstākļiem (departamenta 2024.gada 23.aprīļa atzinums Nr. BIS-BV-19.9-2024-1643 (DA-24-
384-atz) (lietas 44.-48.lapa)).
Pieteicēja uzskata, ka šāda atsauce nav pieļaujama, jo pieteicēja nav atzinuma adresāte. Tiesa šādam pieteicējas
viedoklim nepiekrīt.
Iestāde, lemjot par administratīvā akta izdošanu, noskaidro visus attiecīgajai lietai būtiskos tiesiskos un
faktiskos apstākļus. Lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informāciju iestāde drīkst iegūt, izmantojot tiesiskas
metodes (Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmā un otrā daļa). Saskaņā ar Administratīvā procesa
likuma 60.panta pirmo daļu iestāde var vākt vai pieprasīt informāciju, kura ir paredzēta attiecīgajā normatīvajā
aktā vai tieši nepieciešama lietas izlemšanai.
Tiesai nerodas šaubas, ka patvaļīgās būvniecības objekta apsekošanas laikā iegūtā informācija ir nepieciešama
lietas izlemšanai, tāpat no lietas neizriet, ka minētā informācija būtu iegūta prettiesiski. No tiesību normām
neizriet ierobežojums izmantot informāciju, kas ir iegūta administratīvajā procesā, kur privātpersona attiecīgajā
brīdī nav bijis procesa dalībnieks, bet par tādu ir kļuvis vēlāk. Tādēļ tas vien, ka pieteicēja nav departamenta
2024.gada 23.aprīļa atzinuma Nr. BIS-BV-19.9-2024-1643 (DA-24-384-atz) adresāte, nav šķērslis izmantot tās
ziņas par faktiem, kas ir iegūtas 2024.gada 17.aprīļa apsekošanā.
[19] Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējai ir noteikts pienākums arī iesniegt tehniskās apsekošanas atzinumu ar
secinājumiem par patvaļīgi veiktajiem būvdarbiem un to ietekmi uz Ēkas nesošajām konstrukcijām (starpstāvu
pārsegumu) un to atbilstību Latvijas būvnormatīviem. Šajā daļā pārsūdzētais lēmums citstarp pamatots ar
Būvniecības likuma 21.panta sesto daļu un septītās daļas 1.punktu. Minētās tiesību normas noteic, ka
būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, kuras laikā
fiksē un novērtē redzamos bojājumus un sagatavo atzinumu. Apskates rezultāti var būt par pamatu būves, tās
daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu detalizētai tehniskajai izpētei. Būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros,
ņemot vērā atzinumā konstatēto, būvvalde var uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu
tehnisko izpēti.
Izskatāmajā lietā ir konstatēts, ka Ēkas nesošajā konstrukcijā – starpstāvu pārsegumā, ir izveidots atvērums, lai
savienotu telpu /numurs/ ar Slēpni. Tiesa piekrīt sākotnējā lēmumā norādītajam, ka situācijā, kad ir veikta
patvaļīga būvniecība, departamenta rīcībā nav informācijas par veikto būvdarbu metodēm un ietekmi uz Ēkas
nesošajām konstrukcijām. Tādēļ ir tikai loģiski, ka, lai novērstu šaubas par drošumu, ir nepieciešama papildu
pārbaude, lai noteiktu patvaļīgo būvdarbu ietekmi uz Ēkas nesošo konstrukciju noturību un nestspēju. Tā kā tieši
pieteicējai ir noteikta atbildība par patvaļīgo būvniecību, kuras rezultātā ir ietekmētas nesošās konstrukcijas, arī
pienākums veikt tehnisko izpēti, kas ir nesaraujami saistīts ar prettiesisko situāciju, pamatoti uzlikts tieši
pieteicējai.
Pieteicēja iebilst pret tai noteikto pienākumu veikt tehnisko izpēti, argumentējot, ka nav veikusi patvaļīgo
būvniecību, tādēļ tās rīcībā nav informācijas par veikto būvdarbu metodēm un ietekmi uz Ēkas nesošajām
konstrukcijām, un pieteicēja nevar veikt papildu pārbaudi par šo ietekmi.
Tiesa uzsver, ka tam, ka pieteicējai nav informācijas par veikto būvdarbu metodēm un ietekmi, nav nozīmes, jo
tehniskā izpēte ir jāveic nevis pašai pieteicējai, bet gan pieteicējas piesaistītam attiecīgās jomas būvspeciālistam,
kuram būs gan nepieciešamās zināšanas, gan pieredze, lai konkrēto ietekmi novērtētu un izdarītu attiecīgus
secinājumus. Citus apsvērumus, kādēļ pārsūdzētais lēmums šajā daļā ir prettiesisks, pieteicēja nav izteikusi.
[20] Apkopojot spriedumā teikto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums ir
noraidāms.
[21] Atbilstoši judikatūras atziņām tiesai nav jāatbild uz iebildumiem, kas nav juridiski nozīmīgi. Tāpat tiesa
nav ierobežota sprieduma argumentāciju veidot tā, ka uz katru dalībnieka iebildumu nav sniegta tieša detalizēta
atbilde. Ir svarīgi, lai visi būtiskie argumenti un apstākļi būtu aplūkoti pēc būtības un kopsakarā (Senāta
2019.gada 10.maija sprieduma lietā Nr. SKA-52/2019, ECLI:LV:AT:2019:0510.A420148815.2.S, 5.punkts).
Tiesa ir izvērtējusi visus būtiskos argumentus lietā. Uz pārējiem procesa dalībnieku argumentiem tiesa neatbild,
jo tiem nav nozīmes, proti, tie nevar ietekmēt izskatāmās lietas rezultātu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.‑291.pantu, tiesa
nosprieda
pilnībā noraidīt /Nosaukums A/ pieteikumu par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta
2024.gada 10.septembra lēmuma /numurs/ atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajai apgabaltiesai viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,
iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese L. Cielava