Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C71325718 / CA-0070-20 ECLI:LV:VAT:2020:0626.C71325718.9.S Generato dall'IA

Court allows debt collection against guarantors for vehicle finance contract breach including interest and penalties.

Numero d'incarto C71325718 / CA-0070-20
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Accolto (Allowed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The appellate court dismissed the defendant's appeal and fully granted the plaintiff's request for debt collection against two guarantors. The plaintiff sued for the outstanding vehicle finance balance, contractual penalties, and interest following a breach of the financing agreement. The court ruled that the guarantors were liable for the debt and ordered the collection of the principal, penalties, and interest, while also awarding state costs.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civilprocesa likuma 432.p.; Civillikuma 1763.p. The court established that guarantors remain liable for the principal debt, contractual penalties, and statutory interest when the primary debtor fails to pay, subject to statutory interest rate caps.

Parole chiave

Generato dall'IA
guarantor liability vehicle finance contract debt collection statutory interest contractual penalty appellate review civil procedure spese del veicolo a motore

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civilprocesa likuma 432.p.
Ņemot vērā tiesas sēdē konstatēto un vadoties no Civilprocesa likuma 432.p., Vidzemes apgabaltiesa
Civillikuma 1763.p.

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

Lietas arhīva Nr. CA-0070-20/9

ECLI:LV:VAT:2020:0626.C71325718.9.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā 2020.gada 26. jūnijā

Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese- referente E. Sudāre

tiesneši R. Liepiņa un Dz. Apine

izskatīja rakstveida procesā civillietu “PlusPlus Baltic” OU pilnvarotā pārstāvja ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā

prasībā pret /pers. D/ un /pers. E/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Vidzemes rajona tiesas 2019.gada 21.jūnija

spriedumu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 19.decembrī “PlusPlus Baltic” OU pilnvarotā pārstāve ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā iesniedza Vidzemes

rajona tiesā prasību pret /pers. D/ un /pers. E/ par parāda piedziņu. Prasītāja lūdz tiesu:

1) piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, personas kods

/personas kods/, par labu “PlusPlus Baltic” OU, reģistrācijas Nr.12273105:

parāda pamatsummu 2682,73 euro,

līgumsodu par periodu no 17.02.2015. līdz 18.12.2015. 23,41 euro,

likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 18.12.2015. līdz 17.12.2018. 482,89 euro, pavisam kopā 3189,03 euro,

2) piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, personas

kods /personas kods/, par labu “PlusPlus Baltic” OU, reģistrācijas Nr.12273105, tiesāšanās izdevumus šajā lietā,

3) atzīt “PlusPlus Baltic” OU, reģistrācijas Nr.12273105, tiesības saņemt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas

daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, personas kods /personas kods/, 6 % (sešus procentus) gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas par laiku līdz sprieduma pilnīgas izpildes dienai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 17.02.2015. AS “Mogo”, reģistrācijas Nr.50103541751, (turpmāk-Aizdevējs) un /pers. D/ (turpmāk

– atbildētāja) noslēdza Finanšu līzinga līgumu Nr.LG17022015/0232 (turpmāk-Līgums) transportlīdzekļa /TL marka/, šasijas /pers. F//šasijas

numurs/, izlaiduma gads 2005. (turpmāk-transportlīdzeklis), iegādei.

/datums/par Līguma saistību izpildi, parakstot Galvojuma līgumu Nr.G17022015/0232, kā pats parādnieks galvojis /pers. E/ (turpmāk –

galvinieks).

Saskaņā ar Līguma noteikumiem kopējā līzinga summa bijusi 3755,50 euro. Līgumā noteikta atlīdzība par finansējuma lietošanu -

procentu likme 42.02% gadā. Saskaņā ar Līguma maksājuma grafiku Līzinga atmaksas termiņš noteikts 72 mēneši.

Pamatojoties uz Līguma vispārējo finanšu līzinga noteikumu otro sadaļu, pēc tam, kad Aizdevējs bija ieguvis transportlīdzekli īpašumā,

Aizdevējs piešķīris atbildētājai tiesības turēt, lietot (nomāt) un izpirkt transportlīdzekli, bet atbildētāja apņēmusies pieņemt transportlīdzekli līzingā –

nomā, ar tiesībām to izpirkt, kā arī samaksāt Līguma maksājumus, atbilstoši Līguma noteikumiem.

Atbildētājai bija jāveic ikmēneša maksājumu saskaņā ar Līguma maksājumu grafiku.

Aizdevējs, pamatojoties uz Līguma vispārējo finanšu līzinga noteikumu nodaļu “Atbildība”, ir tiesīgs piemērot līgumsodu. Līguma vispārējo

finanšu līzinga noteikumu nodaļā “Līguma darbības termiņš un tā pirmstermiņa izbeigšana” noteikts, ka atbildētājs apņēmies piecu darba dienu laikā

pēc Aizdevēja pieprasījuma saņemšanas segt starpību starp atbildētāja parāda un ar transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu

novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu kopsummu un cenu.

Atbildētājas no Līguma izrietošo saistību kavējuma un nepilnīgas izpildes dēļ Aizdevējs 18.12.2015. nosūtījis atbildētājai paziņojumu par

vienpusēju atkāpšanos no Līguma un lūdzis veikt kopējā parāda pilnīgu samaksu. Parāds netika samaksāts.

Aizdevējs pārņēmis transportlīdzekli savā valdījumā un transportlīdzeklis pārdots 18.05.2016. par 1600 euro. No transportlīdzekļa

pārdošanas iegūtie naudas līdzekļi, saskaņā ar Līguma noteikumiem, novirzīti atbildētājas Līguma saistību daļējai izpildei.

2016.gada 20.oktobrī starp Aizdevēju un “PlusPlus Baltic” OU, reģistrācijas Nr.12273105 (turpmāk-prasītāja), kuru uz pilnvaras

pamata pārstāv Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltie OU filiāle Latvijā, reģistrācijas Nr.40103595574, noslēgts Cesijas līgums Nr.01/20102016.

Cesijas līgums noteic, ka Aizdevējs ir cedējis savas prasījuma tiesības pret atbildētāju un galvinieku “PlusPlus Baltic” OU, reģistrācijas

Nr.12273105. Prasītāja nosūtījusi atbildētājai un galviniekam paziņojumu par prasījuma tiesību nodošanu un jauno maksājuma veikšanas kārtību.

Prasītāja norāda, ka Atbildētāja un galvinieks nav izrādījuši interesi par Līguma saistību pienācīgu izpildi un maksājumi parāda dzēšanai

nav veikti.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, aprēķinājusi likumiskos 6% (sešus procentus) no 18.12.2015. (brīdis, kad

Aizdevējs vienpusēji atkāpās no Līguma) līdz 17.12.2018. (līdz prasības sagatavošanai) 482,89 euro apmērā.

Atbildētājas un galvinieka parāda saistību apmērs pret prasītāju saskaņā ar Līgumu uz 17.12.2018. ir 3189,03 euro, kas sastāv no:

1) neatmaksātās pamatsummas 2682,73 euro,

2) līgumsoda par periodu 17.02.2015. līdz 18.12.2015. 23,41 euro,

3) likumiskajiem nokavējuma procentiem par periodu no 18.12.2015. līdz 17.12.2018. 482,89 euro.

Prasība pamatota uz Komerclikuma 463.-467.pantu, Civillikuma 1587., 1589.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1692., 1698.,

1702., 1716., 1717., 1720., 1756., 1943.pantu.

2019.gada 7.februārī no atbildētājas /pers. D/ saņemts rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasības summu neatzīst, tā

ir nepamatota (lietas 53., 55.lapa).

Ar Vidzemes rajona tiesas 2019.gada 21.jūnija spriedumu prasība apmierināta.

Piedzīts no /pers. D/, bet piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no /pers. E/ par labu PlusPlus Baltic OU parāds

3189,03 euro, tajā skaitā, pamatparāds 2682,73 euro, likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2015.gada 18.decembra līdz

2018.gada 17.decembrim 482,89 euro, līgumsods par laika periodu no 2015.gada 17.februāra līdz 2015.gada 18.decembrim 23,41 euro, tajā

skaitā, valsts nodeva 362,20 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,27 euro.

Atzītas PlusPlus Baltic OU tiesības saņemt no /pers. D/, bet piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no /pers. E/ 6%

(sešus procentus) gadā no piedzītās summas 3189,03 euro no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma pilnīgai izpildei, ievērojot

Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Spriedums pamatots ar sekojošiem argumentiem.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav strīda par to, ka 2015.gada 17.februārī starp “Mogo” AS un atbildētāju /pers. D/ noslēgts Finanšu līzinga līgums

Nr.LG17022015/0232 par vieglā transportlīdzekļa VW GOLF, šasijas /pers. F//šasijas numurs/, izlaiduma gads 2005., iegādi. Transportlīdzekļa

pirkuma cena noteikta 3700 euro. Līzinga termiņš – 17.04.2021. (lietas 10.-18.lapa).

Finanšu līzinga līguma 11.punktā ietverts maksājumu grafiks, no kura redzams, ka atbildētāja /pers. D/ laika periodā no 17.05.2015. līdz

17.04.2021. apņēmusies veikt ikmēneša maksājumus 153,77 euro apmērā ik mēnesi 17.datumā. Ikmēneša maksājums par 2015.gada maija

mēnesi sastāv no pamatsummas 10,96 euro un procentu maksājuma 142,18 euro, par jūniju – pamatsumma 11,36 euro, procenti 142,41 euro,

par jūliju – pamatsumma 11,78 euro, procenti 141,99 euro, par augustu – pamatsumma 12,22 euro, procenti 141,55 euro, par septembri –

pamatsumma 12,67 euro, procenti 141,10 euro, par oktobri – pamatsumma 13,14 euro, procenti 140,63 euro, par novembri – pamatsumma

13,63 euro, procenti 140,14 euro, par decembri – pamatsumma 14,13 , procenti 139,64 euro.

Uz Finanšu līzinga līguma ir gan līzinga ņēmējas – atbildētājas /pers. D/, gan “Mogo” AS pārstāvja paraksti.

Lietas 21.-22., 23., 24. lapā atrodas trīspusēja pirkuma līguma Nr.PL17022015/0232 kopija, transportlīdzekļa nodošanas-pieņemšanas

akta kopija un maksājuma uzdevuma Nr.458 kopija, no kā redzams, ka “Mogo” AS piešķīrusi finansējumu atbildētājai /pers. D/ vieglā

transportlīdzekļa iegādei.

Tiesa konstatējusi, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma

1533.pantu, līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tas nav apstrīdēts, līdz ar

to ir spēkā esošs un pusēm saistošs.

No lietas 19.-20.lapā esošā Galvojuma līguma Nr.G17022015/0232 kopijas redzams, ka atbildētājs /pers. E/ uzņēmies saistības atbildēt

kā pats parādnieks par atbildētājas /pers. D/ saistībām pēc Finanšu līzinga līguma Nr.LG17022015/0232.

No lietas 25.lapā esošā 2015.gada 18.decembra paziņojuma par atkāpšanos no Finanšu līzinga līguma redzams, ka atbildētāja /pers. D/

nav izpildījusi savas saistības pret “Mogo” AS, kas izriet no Finanšu līzinga līguma, pamatojoties uz to, “Mogo” AS vienpusēji atkāpusies no

Finanšu līzinga līguma ar 2015.gada 18.decembri. “Mogo” AS 2015.gada 18.decembrī izrakstījusi atbildētājai /pers. D/ rēķinu

Nr.LG17022015/0232-LL-R par summu 4248,06 euro ar apmaksas termiņu līdz 2016.gada 4.janvārim.

Tiesas sēdē atbildētāja iebilda, norādot, ka nevis “Mogo” AS ir atkāpusies no līguma, bet viņa, jo atklājušies nopirktās automašīnas

defekti, par ko paziņojusi “Mogo” AS. Taču atbildētāja neiesniedza pierādījumus savam apgalvojumam par to, ka būtu paziņojusi “Mogo” AS par

vienpusēju atkāpšanos no līguma.

Prasītājas pārstāvis paskaidroja, ka “Mogo” AS vienpusēji atkāpies no līguma, pamatojoties uz Līguma 16.3.punktu, kurā teikts, ka

aizdevējs ir tiesīgs rakstiski informējot, vienpusēji atkāpties no Līguma, ja iestājas jebkurš no šādiem gadījumiem: 16.3.1. Līzinga ņēmējs pilnīgi vai

daļēji nav veicis termiņā Līgumā vai aizdevēja rēķinā/paziņojumā par ikmēneša maksājumu noteikto maksājumu vai tā daļu un kavējums ilgst ilgāk

par 10 (desmit) dienām. Pēc detalizētā parāda aprēķina ir redzams, ka /pers. D/ veikusi pēdējo maksājumu 04.11.2015., nākamais maksājums

atbildētājai bija jāveic 17.11.2015., bet tā kā viņa to nav darījusi aizdevējs, pamatojoties uz līguma 16.3. un 16.3.1.punktu vienpusēji atkāpies no

līguma. Šos faktus pierāda gan detalizētais parāda aprēķins, gan konta izraksts, ko iesniegusi atbildētāja /pers. D/ 27.03.2019. tiesas sēdē, kā arī

18.12.2015. paziņojums par atkāpšanos no Finanšu līzinga līguma. Līdz ar to starp prasītāju un “Mogo” AS noslēgtais Finanšu līzinga līgums ir

uzskatāms par izbeigtu ar 2015.gada 18.decembri.

No lietas 28.lapā esošā Cesijas līguma izraksta redzams, ka 2016.gada 20.oktobrī starp AS “Mogo” kā cedentu un PlusPlus Baltic OÜ

kā cesionāru noslēgts Cesijas līgums Nr.01/20102016. Cesijas līguma 1.1.punkts noteic, ka cedents cedē cesionāram un cesionārs pieņem

prasījumus, kas radušies cedenta veiktās komercdarbības rezultātā šī līguma noteiktajos termiņos un kārtībā. Šī līguma ietvaros ar prasījumiem

saprotami cedenta esošie vai nākotnē iespējamie prasījumi pret cedenta parādniekiem par līguma pielikumā Nr.1 (lietas 29.lapa) norādītajiem

prasījumiem, proti, atbildētāju.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma 1793.panta 3.punkta, 1801. un 1805.panta prasībām un ir

saistošs pusēm un, pamatojoties uz minēto, prasītājai ir visas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no atbildētāja un AS “Mogo” saistībām.

No lietas 30.lapā esošā paziņojuma kopijas redzams, ka 2016.gada 26.oktobrī ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OÜ filiāle Latvijā

sagatavojusi un 2016.gada 22.novembrī nosūtījusi atbildētājai /pers. D/ paziņojumu par prasījuma tiesību nodošanu PlusPlus Baltic OÜ un jauno

maksājumu veikšanas kārtību (AS “Fitek” apliecinājums par dokumenta sagatavošanu un nosūtīšanu pasta pakalpojumu sniedzējam piegādei uz

adresēm, lietas 31.-33.lapā).

No lietas 34.lapā esošā Kreditora maiņas paziņojuma kopijas redzams, ka 2018.gada 7.decembrī Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic

OÜ filiāle Latvijā un AS “Mogo” sagatavojusi un nosūtījusi atbildētājam /pers. E/ paziņojumu par prasījuma tiesību nodošanu PlusPlus Baltic OÜ

un jauno maksājumu veikšanas kārtību (reģistrēto sūtījumu saraksts lietas 35.-36.lapā).

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu saprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noteiktā termiņa notecējuma.

Tiesas sēdē 2019.gada 27.martā atbildētāja iesniedza divus kontu pārskatus par veiktajām iemaksām līguma izpildei laika periodā no

2015.gada 17.maija līdz 4.novembrim, kopā samaksājot 988,62 euro. Atbildētāja pauda neizpratni par to, kāpēc samaksājot minēto summu,

kredīta pamatsumma ir samazinājusies tikai par aptuveni 70 euro.

Finanšu līzinga līguma 7.1.punktā ir noteikts, ka līzinga ņēmējs apņemas veikt transportlīdzekļa izpirkuma maksājumus un procentu

maksājumus grafikā noteiktos termiņos, apmēros un valūtā. Finanšu līzinga līguma summa ir 3755,50 euro, līgums noslēgts uz termiņu līdz

2021.gada 17.aprīlim, procentu likme gadā 42,02%, mēnesī – 3,50 %, bet dienā – 0,11%. Līdz ar to grafikā norādītais ikmēneša maksājums bija

noteikts 153,77 euro, bet maksājuma pamatsummas un procentu attiecība ir atbilstoša līguma noteikumiem. Ņemot vērā minēto, atbildētājai veicot

visus grafikā noteiktos maksājumus laika periodā no 2015.gada 17.maija līdz decembrim (ieskaitot), t.i. kopsummā 1230,16 euro apmērā,

pamatsumma tiktu dzēsta 99,89 euro apmērā, bet atlikusī daļa būtu līgumiskie procenti. Atbildētāja visus maksājumus neveica, līdz ar to no

prasītājas iemaksātajiem 988,62 euro atbilstoši grafikam pamatsumma ir dzēsta 72,13 euro, bet atlikusī summa ir kredīta procenti.

Pirmās instances tiesa norādījusi, ka nav pamatoti atbildētājas iebildumi pret “Mogo” AS par viņas izvēlētā transportlīdzekļa slikto

tehnisko stāvokli. Atbilstoši Finanšu līzinga līguma 4.4. punktam līzinga ņēmējs (atbildētāja) apliecina, ka patstāvīgi pēc saviem ieskatiem ir

izvēlējies transportlīdzekli un pārdevēju, pārbaudījis transportlīdzekļa vizuālo un tehnisko stāvokli, kā arī komplektāciju un ka tam nav nekādu

pretenziju pret pārdevēju šajā sakarā.

No minētā izriet, ka “Mogo” AS par saviem līdzekļiem ir finansējusi atbildētājas pirkumu (t.i. samaksājusi automašīnas īpašniekam viņa

noteikto cenu), taču atbildība par konkrētās automašīnas izvēli, tās vizuālā un tehniskā stāvokļa atbilstību savām vēlmēm, ir jāuzņemas pašai

atbildētājai. Tiesa atzinusi, ka automašīnas mēraparāta nobraukuma rādītāju atšķirība no CSDD (publiskā reģistrā) norādītā, nav uzskatāms par

slēptu defektu un atbildētāja to pati varēja pārbaudīt.

Pēc līguma laušanas “Mogo” AS pārņēma transportlīdzekli un pārdeva to. No prasības pieteikumā norādītā un lietas 27. lapā esošās

pavadzīmes Nr.20160514 kopijas redzams, ka transportlīdzeklis VW GOLF, šasijas /pers. F//šasijas numurs/, 2016.gada 18.maijā pārdots par

1600 euro.

Finanšu līzinga līguma 16.6.punktā noteikts, ja līguma darbība tiek izbeigta pirms termiņa vai “Mogo” AS vienpusēji atkāpjas no līguma

(izņemot vispārējo noteikumu 16.3.2.p. noteiktos gadījumus), “Mogo” AS ir tiesīgs pārdot transportlīdzekli par brīvu cenu. No transportlīdzekļa

pārdošanas iegūtie līdzekļi tiek novirzīti līzinga ņēmēja saistību izpildei un ar transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un

pārdošanu saistīto izdevumu dzēšanai. Līzinga ņēmējam 5 (piecu) darba dienu laikā pēc “Mogo” AS pieprasījuma saņemšanas jāsedz starpība

starp Līzinga ņēmēja parāda un ar transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu kopsummu un

cenu, par kādu “Mogo” AS saskaņā ar šī punkta noteikumiem pārdod transportlīdzekli trešajai personai. No minētā izriet, ka “Mogo” AS nebija

pienākums noteikt transportlīdzekļa vērtību un pārdot transportlīdzekli par iespējamo augstāko cenu.

No lietas 43., 78.lapā esošā parāda aprēķina redzams, ka prasītāja ir aprēķinājusi atbildētāju pamatparāda atlikumu 2682,73 euro

apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu – ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību, līdz ar to ir tiesisks pamats

piedzīt no atbildētājiem prasītājas labā pamatparādu 2682,73 euro.

Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājiem līgumsodu 23,41 euro (lietas 43., 78.lapa).

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbilstoši Civillikuma 1716., 1717. un 1720.pantam, prasītāja ir tiesīga prasīt līgumsodu, jo, par to

puses vienojušās Finanšu līzinga līguma 15.3.punktā – 0,5% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu.

Pirmās instances tiesa arī atzinusi, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods ir samērīgs un atbilstošs atbildētāju nokavētajām saistībām, līdz ar

to no atbildētājiem par labu prasītājai ir piedzenams līgumsods 23,41 euro apmērā.

Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus 482,89 euro apmērā (lietas 43., 78.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus, jo saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 2.punktu procenti

jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par svešu naudu, (..) tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā (..).

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.

Tiesa uzskatīja, ka prasītājai ir tiesības lūgt piedzīt no atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus 482,89 euro apmērā par laika

periodu no 2015.gada 18.decembra (no dienas, kad AS “Mogo” vienpusēji atkāpusies no Finanšu līzinga līguma) līdz 2018.gada 17.decembrim

(prasības pieteikuma sagatavošanas diena).

Prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt no /pers. D/, bet piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, 6 % (sešus

procentus) gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma pilnīgas izpildes dienai.

Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā

veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Atsaucoties uz judikatūru (Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departaments 2016.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr. SKC-

1331/2016) tiesa norādījusi, ka nosakāmas prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās summas 3189,03 euro sākot ar

š ī sprieduma spēkā stāšanās dienu pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma

1763.pantā noteikto ierobežojumu.

Prasītāja lūdz piedzīt parādu no atbildētājas /pers. D/, bet piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no galvinieka /pers. E/.

No Finanšu līzinga līguma izrietošo saistību izpildes nodrošināšanai starp prasītāju un atbildētāju /pers. E/ 2015.gada 17.februārī noslēgts

Galvojuma līgums Nr.G17022015/0232, saskaņā ar kuru atbildētājs /pers. E/ galvojis par atbildētājas /pers. D/ saistību izpildi pēc Finanšu līzinga

līguma, kā pats parādnieks (Galvojuma līguma 2.1., 2.2. un 2.3.punkts).

Atbilstoši Civillikuma 1698.pantam, galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka

vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Lietā nav ziņu, ka Galvojuma līgums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzinusi, ka tas ir saistošs

līgumslēdzējpusēm, un atbildētāja /pers. E/ kā galvinieka pienākums atbilstoši Civillikuma 1692. un 1702.pantam, ir atbildēt prasītājai par līzinga

ņēmēja saistībām, kas izriet no Finanšu līzinga līguma un Galvojuma līguma pilnā apmērā.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka konkrētajā lietā starp atbildētājiem solidāra saistība nepastāv, bet prasītājai ir tiesības prasīt saistības

izpildi no galvenā parādnieka, bet pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā, no galvinieka.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi piespriežami no atbildētājiem par labu prasītājam proporcionāli

apmierinātajai prasījuma daļai.

Tā kā prasība tiek pilnībā apmierināta, no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 362,20 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 5,27 euro (maksājuma uzdevumi lietas 7., 8., 9.lapā).

Prasītāja nomaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 euro, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 12,32 euro

(lietas 2.lapa). Starpība starp faktiskajiem un nomaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 7,05 euro piedzenama no atbildētājiem

valsts labā.

Par Vidzemes rajona tiesas 2019.gada 21.jūnija spriedumu /pers. D/ iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka pirmās

instances tiesas spriedums par parāda summas piedziņu daļēji ir atzīstams kā nepamatots un ir atceļams.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz noraidīt prasību daļā par 1889,03 euro piedziņu.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka prasītājs ir sniedzis nepatiesas ziņas tiesai par prasības summas apmēru 3189,03 euro, ko

pirmās instances tiesa nekritiski ir akceptējusi, neņemot vērā atbildētāja iesniegtos pierādījumus par prasības summas neatbilstību patiesajiem lietas

apstākļiem.

Atbildētāja atzīst prasības summu 1300 euro apmērā, pārējā daļā lūdz apelācijas instances tiesu prasību noraidīt.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā atbildētājas tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, kā arī tiesas spriedumā

nav norādījusi, ka atbildētāja 27.03.2019. bija personiski ieradusies tiesas sēdē, bet tiesa nepamatoti atlika lietas izskatīšanu dēļ tā, ka prasītājs

nebija ieradies uz tiesas sēdi.

Tiesas sprieduma nepareizība izpaužas tajā, ka spriedumā nav norādīts kā izveidojusies parāda summa, pie tam minētais aprēķins ir

veidots uz kļūdainiem aprēķiniem, ko pierāda apstāklis, ka nav pareizi aprēķināta parāda summa, atskaitot atbildētāja jau iepriekš samaksātās

naudas summas.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka civillietā acīmredzami ir pārkāpts sacīkstes princips, tāpēc, ka atbildētājs savus

paskaidrojumus sniedza 27.03.2019. tiesas sēdē, kad nebija ieradies pats prasītājs, bet attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēja piedalīties nākamajā

tiesas sēdē, t.i. 28.05.2019.

Atbildētāja uzskata, ka tiesai bija tiesības atlikt lietas izskatīšanu 28.05.2019., bet ne pieejot šabloniski, apmierināt pilnībā prasītāja

iesniegto prasību, neuzklausot atbildētāja argumentus, neņemot vērā atbildētāja iesniegtos pierādījumus par prasības summas nepareizību, kas

21.06.2019. tiesas spriedumā nav atspēkoti.

Motīvu daļa

Novērtējot apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus un lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa secina, ka prasība ir apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti

apelācijas sūdzībā.

Savukārt Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka, ja tiesa izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma

motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudījusi lietas materiālus un apsvērusi apelācijas sūdzībās norādītos argumentus, apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums prasības apmierināšanai ir pareizs un pilnībā pietiekams un apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas

2019.gada 21. jūnija sprieduma motivācijai, to neatkārtojot.

Apgabaltiesa secina, ka apelācijas sūdzībās minētie argumenti jau ir vērtēti pirmās instances tiesas spriedumā, kam apelācijas instances

tiesa pievienojas, un nav vērtējami kā pamatoti.

Lietā nav strīda par to, ka starp prasītāju un atbildētāju /pers. D/ 2015.gada 17.februārī noslēgts Finanšu līzinga līgums

Nr.LG17022015/0232 par vieglā transportlīdzekļa VW GOLF, šasijas /pers. F//šasijas numurs/, izlaiduma gads 2005., iegādi. Transportlīdzekļa

pirkuma cena noteikta 3700 euro. Līzinga termiņš – 17.04.2021. (lietas 10.-18.lapa).

Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas secinājums par to, ka atbildētāja ir pārtraukusi pildīt pielīgtās saistības un ar

2015.gada 18.decembra paziņojumu par atkāpšanos no Finanšu līzinga līguma “Mogo” AS vienpusēji atkāpusies no Finanšu līzinga līguma ar

2015.gada 18.decembri. “Mogo” AS 2015.gada 18.decembrī izrakstījusi atbildētājai /pers. D/ rēķinu Nr.LG17022015/0232-LL-R par summu

4248,06 euro ar apmaksas termiņu līdz 2016.gada 4.janvārim.

Pēc detalizētā parāda aprēķina ir redzams, ka /pers. D/ veikusi pēdējo maksājumu 04.11.2015., nākamais maksājums atbildētājai bija

jāveic 17.11.2015., bet tā kā viņa to nav darījusi aizdevējs, pamatojoties uz līguma 16.3. un 16.3.1.punktu, vienpusēji atkāpies no līguma. Šos

faktus pierāda gan detalizētais parāda aprēķins, gan konta izraksts, ko iesniegusi atbildētāja /pers. D/ 27.03.2019. tiesas sēdē, kā arī 18.12.2015.

paziņojums par atkāpšanos no Finanšu līzinga līguma (lietas 43.,71 un 78.lapa). Līdz ar to starp prasītāju un “Mogo” AS noslēgtais Finanšu līzinga

līgums ir uzskatāms par izbeigtu ar 2015.gada 18.decembri.

Finanšu līzinga līguma 7.1.punktā ir noteikts, ka līzinga ņēmējs apņemas veikt transportlīdzekļa izpirkuma maksājumus un procentu

maksājumus grafikā noteiktos termiņos, apmēros un valūtā. Finanšu līzinga līguma summa ir 3755,50 euro, līgums noslēgts uz termiņu līdz

2021.gada 17.aprīlim, procentu likme gadā 42,02%, mēnesī – 3,50 %, bet dienā – 0,11%. Līdz ar to grafikā norādītais ikmēneša maksājums bija

noteikts 153,77 euro, bet maksājuma pamatsummas un procentu attiecība ir atbilstoša līguma noteikumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, pirmās instances tiesa spriedumā ir detalizēti analizējusi parāda veidošanās aprēķinu, norādot, ka

maksājuma pamatsummas un procentu attiecība ir atbilstoša līguma noteikumiem. Ņemot vērā minēto, atbildētājai veicot visus grafikā noteiktos

maksājumus laika periodā no 2015.gada 17.maija līdz decembrim (ieskaitot), t.i. kopsummā 1230,16 euro apmērā, pamatsumma tiktu dzēsta

99,89 euro apmērā, bet atlikusī daļa būtu līgumiskie procenti. Atbildētāja visus maksājumus neveica, līdz ar to no prasītājas iemaksātajiem 988,62

euro atbilstoši grafikam pamatsumma ir dzēsta 72,13 euro, bet atlikusī summa ir kredīta procenti.

Līdz ar to apelācijas sūdzībā nepamatoti norādīts, ka prasītājs ir sniedzis nepatiesas ziņas tiesai par prasības summas apmēru 3189,03

euro. Atbildētāja apelācijas sūdzībā norādījusi, ka atzīst prasības summu 1300 euro apmērā, pārējā daļā lūgusi apelācijas instances tiesu prasību

noraidīt, bet nav pievienojusi savu lūgumu pamatojošos aprēķinus, kas atbilstu noslēgtā līguma noteikumiem. Līdz ar to apgabaltiesai nav pamata

šo lūgumu vērtēt. Spriedumā pamatoti norādīts uz Civillikuma 1838.pantu – ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Pamatojoties uz minēto, kā nepamatota vērtējama norāde apelācijas sūdzībā par to, ka sprieduma nepareizība izpaužas tajā, ka

spriedumā nav norādīts kā izveidojusies parāda summa.

Kā nepamatota vērtējama arī norāde apelācijas sūdzībā par to, ka civillietā acīmredzami pārkāpts sacīkstes princips, jo atbildētājs savus

paskaidrojumus sniedza 27.03.2019. tiesas sēdē, kad nebija ieradies pats prasītājs, bet attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēja piedalīties nākamajā

tiesas sēdē, t.i. 28.05.2019.

Atbildētāja lietā ir sniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasību (lietas 53.lapa). Apelācijas sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka ir

sniegusi savus paskaidrojumus par lietas apstākļiem 27.03.2019. tiesas sēdē. Kā redzams no tiesas sēdes protokola (lietas 72. lapa) /pers. D/

paskaidrojumi ir ieprotokolēti. 30.04.19. ir tikuši nosūtīti lietā no prasītāja puses iesniegtie papildus pierādījumi (lietas 83.lapa). Par minētajiem

pierādījumiem /pers. D/ nav iesniegusi papildus paskaidrojumus. Lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta 28.05.19., šo tiesas sēdi organizējot

videokonferences režīmā. Atbildētāja ir nosūtījusi tiesai iesniegumu (lietas 91.lapā), kurā norādījusi, ka iegūtās traumas dēļ nevar ierasties uz tiesas

sēdi un lūgusi lietu izskatīt bez viņas klātbūtnes, jo “iepriekšējā tiesas sēdē jau savu pozīciju ir izklāstījusi un aprēķinus iesniegusi”. Apelācijas

sūdzībā atbildētāja nav minējusi citus apstākļus, kas jau nebūtu minēti 27.03.2019. tiesas sēdē un būtu ņemami vērā izspriežot lietu. Līdz ar to nav

pamata uzskatīt, ka ir pārkāpts sacīkstes princips lietā.

Civilprocesā nostiprināts sacīkstes princips, kas nozīmē, ka pusēm ir iespēja izvēlēties tos procesuālos paņēmienus un līdzekļus savu

aizskarto tiesību aizsardzībai, kurus pašas uzskata par pareizākajiem (Līcis A., Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā

redakcijā. Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. - Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2003., 59.-60.lpp).

Viens no civilprocesa principiem ir dispozitivitātes princips, atbilstoši kuram pats lietas dalībnieks izvēlas, kādas no viņam piešķirtajām

tiesībām viņš attiecīgajā tiesvedības procesā realizes, tajā skaitā- piedalīsies tiesas sēdē, vai lugs lietu izskatīt bez viņa piedalīšanās.

Atbildētājs/pers. O/ pirmās instances tiesas spriedumu nav pārsūdzējis. Līdz ar to apgabaltiesai nav pamata vērtēt prasību daļā pret /pers.

E/, jo apgabaltiesa, atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai, pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai un 430.panta trešajai daļai, apelācijas instances tiesa nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos

faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas apstākļus un taisījusi pamatotu spriedumu, apmierinot prasītājas

prasību, bet apelācijas sūdzībā minētie argumenti apstiprinājumu nav guvuši.

Pamatojoties uz minēto, pirmās instances tiesas spriedums vērtējams kā pamatots un lietas apstākļiem atbilstošs un apelācijas sūdzība-

kā nepamatota.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, tiesas izdevumi piespriežami no atbildētājiem par labu prasītājam proporcionāli

apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasība apmierināma pilnībā, no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva

362,20 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,27 euro (lietas 7., 8., 9.lapa).

Prasītāja nomaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 euro, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pirmajā tiesas

instancē ir 12,32 euro (lietas 2.lapa). Starpība starp faktiskajiem un nomaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 7,05 euro

piedzenama no atbildētājiem valsts labā.

Bez tam no atbildētājas /pers. D/, atbilstoši Civilprocesa likuma 40. panta pirmajai daļai, par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi- par pasta pakalpojumiem lietā apelācijas instancē 4,36 euro, ko pamato Uzziņa (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Cvilprocesa likuma 204.1 pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā tiesas sēdē konstatēto un vadoties no Civilprocesa likuma 432.p., Vidzemes apgabaltiesa

no s pri e da :

apmierināt “PlusPlus Baltic” OU pilnvarotā pārstāvja ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā prasību pret

/pers. D/ un /pers. E/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, personas

kods /personas kods/, par labu PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas Nr.12273105, parādu 3189,03 euro (trīs tūkstoši viens simts astoņdesmit deviņi

euro 3 centi), tajā skaitā, pamatparādu 2682,73 euro (divi tūkstoši seši simti astoņdesmit divi euro 73 centi), likumiskos nokavējuma procentus

par laika periodu no 2015.gada 18.decembra līdz 2018.gada 17.decembrim 482,89 euro (četri simti astoņdesmit divi euro 89 centi), līgumsodu

par laika periodu no 2015.gada 17.februāra līdz 2015.gada 18.decembrim 23,41 euro (divdesmit trīs euro 41 centi), kā arī tiesas izdevumus

367,47 euro (trīs simti sešdesmit septiņi euro 47 centi), tajā skaitā, valsts nodeva 362,20 euro (trīs simti sešdesmit divi euro 20 centi) un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 5,27 euro (pieci euro 27 centi).

Atzīt PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas Nr.12273105, tiesības saņemt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas daļējas

vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, personas kods /personas kods/, 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās summas 3189,03 euro

(trīs tūkstoši viens simts astoņdesmit deviņi euro 03 centi) no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma pilnīgai izpildei, ievērojot

Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Piedzītās summas iemaksājamas ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā norēķinu kontā

Nr.LV76HABA0551041569842, AS “Swedbank”.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/), bet piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no /pers. E/, personas

kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,05 euro (septiņi euro 05 centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/), par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,36 euro (četrus euro 36

centus).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāiemaksā sekojošā kontā: Tiesu administrācija Mūkusalas ielā 41b, Rīgā NMR 90001672316 ar

PVN apliekamās personas reģistrācijas Nr. LV 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods: TRELLV22 konta Nr.

LV51TREL2190458019000, klasifikācijas kods 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C 71325718.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksas gadījumā valsts labā- maksājumu apliecinošais dokuments iesniedzams Vidzemes apgabaltiesā minētajā termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā Tiesā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas

2020.gada 26. jūnija, ja ir iemesli, kas minēti Civilprocesa likuma 451., 452.p.p.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja E. Sudāre

Tiesneses R. Liepiņa

Dz. Apine