Administrative court allows casino license despite city council's proximity to schools argument.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative Regional Court dismissed the city council's appeal, ordering the issuance of a casino license to SIA "DLV". The council had refused the license citing risks to nearby educational and cultural institutions, arguing this would negatively impact minors and create value conflicts. The court found these arguments too general and insufficient to prove a significant harm to public interest, as the risk of increased gambling addiction was not sufficiently substantiated. Consequently, the court ruled that the council failed to meet the legal threshold for denying the license.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAzartspēļu un izložu likuma 41. un 42. panti: Atļaujas atteikums ir atļauts tikai, ja pastāv būtisks valsts vai teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums, kas ir jāpamato ar konkrētiem riskiem, nevis ar vispārīgiem uzskatiem par vērtību nesaderību.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr. A420200019
Lietas arhīva Nr. AA43-0718-20/2
ECLI:LV:ADAT:2020:0429.A420200019.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2020.gada 29.aprīlī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente Una Mihailova, tiesneši Māris Birzgalis un Ojārs Priedītis
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „DLV” pieteikumu par labvēlīga
Jūrmalas pilsētas domes administratīvā akta izdošanu, sakarā ar Jūrmalas pilsētas domes apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada
18.decembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – Dome) 2019.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.158 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atteikts izsniegt atļauju
SIA „DLV” atvērt totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles /adrese/. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar
turpmāk minētajiem argumentiem.
[1.1] Dome kā vienu no iespējamajiem iedzīvotāju interešu aizskārumiem norādīja azartspēļu organizēšanas vietas atrašanos netālu no izglītības un
kultūras iestādēm. Izglītības un kultūras iestāžu tuvums varētu atstāt negatīvu ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem, uz nepilngadīgām un izglītojamām
personām, un radīt vēlmi iesaistīties totalizatorā vai derību dalības likmju pieņemšanā. Neskatoties uz to, ka nepilngadīgu personu uzturēšanās spēļu zālēs
ir aizliegta, ir zināms, ka bieži vien izglītojamie vecākajās vidusskolas klasēs jau ir sasnieguši pilngadību.
[1.2] Novērtējot iespējamās totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietas atrašanās riskus, lēmuma pieņemšanā tika ņemta vērā
iespējamā negatīvā ietekme uz netālu esošās izglītības iestādes izglītojamajiem un blakus esošo Kauguru kultūras centru un tā apmeklētājiem, kā arī ņemts
vērā, ka Dome 2018.gada 10.aprīlī jau vērtēja apstākļus un Domes Pilsētsaimniecības un drošības jautājumu komitejā tika pieņemts negatīvs lēmums par
atteikumu atvērt totalizatora vai derību dalības likmju pieņemšanas vietu /adrese/, un uz šī lēmuma pieņemšanas dienu Domei nav pamata mainīt savu
nostāju.
[2] SIA „DLV” iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par labvēlīga Domes administratīvā akta izdošanu, ar kuru SIA „DLV” tiktu
izsniegta atļauja totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai un attiecīgo azartspēļu organizēšanai /adrese/. Pieteikumā norādīts turpmāk
minētais.
[2.1] Konkrētajā gadījumā neviens no Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrajā daļā ietvertajiem vispārīgajiem aizliegumiem no Domes puses
nav ticis konstatēts.
[2.2] Lai liegtu atļauju organizēt konkrētās azartspēles /adrese/, Domei atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešajai daļai bija jākonstatē
būtisks valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums.
[2.3] Pārsūdzētais lēmums ir nepamatots, un Dome lēmuma pieņemšanā ir pieļāvusi vairākus būtiskus pārkāpumus.
[2.4] SIA „DLV” 2006.gada 24.aprīlī jau ir izsniegta atļauja spēļu zāles atvēršanai un attiecīgo azartspēļu organizēšanai /adrese/. Tātad /adrese/
kopš 2006.gada jau atrodas un darbojas azartspēļu organizēšanas vieta – spēļu zāle „Zilais dimants”. No minētā izriet, ka Dome, izsniedzot atļauju spēļu
zāles atvēršanai un atļaujot organizēt /adrese/, azartspēles, jau ir izvērtējusi lietderības apsvērumus un konkrētās vietas piemērotību azartspēļu
organizēšanai.
[2.5] Pārsūdzētajā lēmumā nav sniegts objektīvs pamatojums, skaidrojums vai pierādījumi, kādēļ papildu sporta totalizatoru un derību likmju
pieņemšanas vieta /adrese/, varētu radīt būtisku attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Papildinot azartspēļu klāstu ar
totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietu, telpu /adrese/, ārējais veidols nemainīsies. Par papildu pakalpojumu spēļu zālē varētu uzzināt tie, kas
attiecīgo spēļu zāli ir apmeklējuši līdz šim vai apmeklētu to turpmāk neatkarīgi no papildu pakalpojuma esības.
[2.6] Pārsūdzētajā lēmumā ietvertie argumenti ir pārāk hipotētiski un šķietami un balstās uz pieņēmumiem, neapstiprinot ne iedzīvotāju interešu
aizskārumu, ne arī būtisku aizskārumu, kas bija jākonstatē atbilstoši Azartspēļu un izložu likumam, lai pieņemtu SIA „DLV” nelabvēlīgu lēmumu.
[2.7] Pārsūdzētajā lēmumā norādīto metru attālums ir pietiekami liels attālums pilsētas ietvaros, jo, visticamāk, ka gandrīz jebkurai vietai pilsētas
teritorijā norādīto metru attālumā varētu atrast kādu izglītības, ārstniecības, kultūras vai tamlīdzīgu iestādi, kas nozīmē to, ka nekur pilsētā azartspēles
organizēt nebūtu iespējams.
[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 18.decembra spriedumu pieteikums apmierināts un Domei uzlikts pienākums viena mēneša laikā no
sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot SIA „DLV” atļauju totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai un attiecīgo azartspēļu
organizēšanai /adrese/. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem.
[3.1] Tiesa konstatēja, ka lietā strīds ir par to, vai Dome pamatoti secinājusi, ka totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršana
/adrese/, kurā jau no 2006.gada darbojas spēļu zāle, rada būtisku Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju interešu aizskārumu.
[3.2] Novērtējot Domes sniegto pamatojumu, tiesa secināja, ka pašvaldība konkrētajā gadījumā nav pienācīgi novērtējusi iespējamās totalizatora
un derību likmju pieņemšanas vietas atrašanās riskus un nav pareizi izmantojusi tai ar likumu piešķirto novērtējuma brīvību.
[3.3] Ievērojot to, ka Dome 2006.gada 24.aprīlī izsniedza SIA „DLV” atļauju atvērt spēļu zāli /adrese/, un līdz pat šim brīdim nav atcēlusi minēto
lēmumu (Azartspēļu un izložu likuma 42.panta sestās daļas kārtībā), tiesa atzina, ka atļaujas neizsniegšana totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietai
ir nepamatota. Proti, Dome nav izskaidrojusi nekonsekvenci savā rīcībā.
[3.4] Domei būtu īpaši jāskaidro, kāda ir pašvaldības politika azartspēļu organizēšanas jomā, un īpaši jāpamato tās pieņemtie lēmumi. Proti, ja
pašvaldība uzskatītu, ka teritorijā, kurā jau atrodas spēļu zāle, azartspēles organizēt vispār nav pieļaujams, pašvaldība būtu īstenojusi savas Azartspēļu un
izložu likuma 42.panta sestajā daļā paredzētās tiesības un atcēlusi iepriekš izsniegto atļauju spēļu zāles atvēršanai /adrese/. Tomēr Dome nekādas
darbības par SIA „DLV” izsniegtās atļaujas atcelšanu nav veikusi. Minētais liecina par to, ka pašvaldība tomēr nav konstatējusi būtisku iedzīvotāju
interešu aizskārumu.
[3.5] Tiesa konstatēja, ka Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā nav ietverti kritēriji, pēc kādiem Jūrmalas pilsētas pašvaldība plāno pārveidot
azartspēļu organizēšanas vietu izvietojumu pilsētā. Tiesa secināja, ka Domes vēlme noteikt no azartspēļu vietas organizēšanas brīvas teritorijas savu
apstiprinājumu nerod nevienā pašvaldības pieņemtā konkrētā lēmumā par to, kā tās teritorijā tiek izsniegtas atļaujas azartspēļu organizēšanas vietas
atvēršanai. Tātad Dome atšķirībā no Rīgas pilsētas domes (Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošo noteikumu Nr.38 „Rīgas vēsturiskā centra un tā
aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 459., 465. un 478.punkts) šobrīd nav izveidojusi no azartspēļu organizēšanas brīvas
teritorijas vai noteikusi pārskatāmus kritērijus.
[3.6] Tiesa ņēma vērā ēkas /adrese/, atrašanās vietu. Proti, aplūkojot Google Maps attiecīgo teritoriju, tiesa secināja, ka ēka atrodas faktiski
kvartāla otrā pusē no Kauguru kultūras nama, nelielā skvērā, starp ēkas ieeju no Raiņa ielas puses un gājēju ietvi ir apstādījumu josla. Savukārt Kauguru
vidusskola atrodas aptuveni 210 metrus uz priekšu pa Raiņa ielu, objektus atdala divi krustojumi. Blakus ēkai /adrese/, neatrodas kādi kultūrvēsturiski
objekti, parki. Tiesa secināja, ka faktiski ēkas novietojums neprovocē personas doties to aplūkot, un piekrita SIA „DLV” pārstāvei, ka šīs vietas
lokācija atļauj iedzīvotājiem izvēlēties alternatīvus pārvietošanās ceļus un iedzīvotāji nav spiesti iet garām šai spēļu zālei. Līdz ar to apstāklis, ka ēka
/adrese/, atrodas 49 metru attālumā no Kauguru kultūras nama un 210 metru attālumā no Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskolas, pats par sevi
izskatāmajā gadījumā nav pamats atļaujas neizsniegšanai papildu pakalpojuma – totalizatora un derību likmju pieņemšanas vieta - organizēšanai, proti, tas
pats par sevi nerada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu.
[3.7] Tiesa atzina, ka pašvaldības sniegtais pamatojums, proti, ka jauns azartspēļu veids piesaistīs šai azartspēļu vietai jaunus klientus, tādējādi
radot risku, ka palielināsies no azartspēlēm atkarīgo cilvēku skaits, ir pārāk vispārīgs. No pārsūdzētā lēmuma pamatojuma neizriet, ka pašvaldība būtu
objektīvi izvērtējusi vietējos apstākļus un iedzīvotāju interešu iespējamo aizskārumu.
[3.8] Tiesa atzina, ka pārsūdzētā lēmuma pamatojumā ir izmantoti vispārīgi apsvērumi, kuri nav pamatoti ar konkrētiem faktiem, kas pierāda
konkrēto risku - to, ka totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršana jau esošā spēļu zālē veicinātu personas iesaistīties azartspēlēs, -
iestāšanās iespējamību.
[3.9] Tiesa atzina, ka lietā nav konstatējams, ka totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas darbība /adrese/, var radīt papildu būtisku valsts
un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.
[3.10] Tiesa konstatēja, ka, lai noskaidrotu Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju viedokli, Dome aicināja iedzīvotājus no 2019.gada 4.oktobra līdz
31.oktobrim izteikt viedokli, aizpildot anketu. No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka aptaujā piedalījušies 514 respondenti, 486 respondenti bijuši
„pret” totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanu, no tiem 250 anketas saņemtas no tuvējās apkārtnes, Kauguru mikrorajona,
iedzīvotājiem. Tiesa atzina, ka lietā nav iesniegti tādi pierādījumi, kas liecinātu, ka Jūrmalas pilsētas lielākā iedzīvotāju daļa iebilst pret totalizatora un
derību likmju pieņemšanas vietas izveidi /adrese/. Savukārt atsevišķas sabiedrības daļas negatīvā attieksme pret azartspēļu organizēšanu kaut arī ir
saprotama un respektējama, tomēr nevar būt noteicoša lēmumu pieņemšanā.
[3.11] Tiesa uzdeva Domei izdot SIA „DLV” atļauju totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai un attiecīgo azartspēļu
organizēšanai /adrese/.
[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 18.decembra spriedumu Dome iesniedza apelācijas sūdzību, tajā norādot turpmāk minētos
argumentus.
[4.1] Pašvaldība ir pareizi izmantojusi tai ar likumu piešķirto novērtējuma brīvību un argumentēti piepildījusi jēdzienu „būtisks iedzīvotāju interešu
aizskārums”. Totalizatora vai derību dalību likmju pieņemšanas vieta nav savienojama ar netālu esošajām sabiedrības kopējo vērtību – izglītības un
kultūras - iestādēm (Kauguru kultūras nams un Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskola).
[4.2] Jautājums par konceptuālu azartspēļu ierobežošanu Jūrmalas pilsētā, tai skaitā par jau esošo spēļu zāli /adrese/, tiks risināts Jūrmalas pilsētas
Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes ietvaros (ar Domes 2018.gada 15.marta lēmumu Nr.122 „Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma
grozījumu izstrādes uzsākšanu” nolemts uzsākt Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi). Proti, ar Domes priekšsēdētāja 2019.gada
24.oktobra rezolūciju teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes vadītājam un darba grupas vadītājam – Jūrmalas pašvaldības izpilddirektoram - uzdots
Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes ietvaros izvērtēt iespēju Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā noteikt ierobežojumus
azartspēļu organizēšanas vietu ierīkošanai Jūrmalas pilsētas teritorijā, it īpaši blīvi apdzīvotās vietās un izglītības un kultūras iestāžu tuvumā. Jūrmalas
pilsētas teritorijas plānojuma grozījumi šobrīd vēl ir izstrādes stadijā.
[4.3] Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju interešu būtisko aizskārumu pierāda arī Jūrmalas pilsētas domes veiktā iedzīvotāju aptauja. Veiktās aptaujas
rezultāti (aptaujas rezultātu procentuālais sadalījums – 94,5 procenti aptaujas respondenti bija „pret”, bet tikai 5,5 procenti aptaujas respondenti „par”)
uzskatāmi parāda, ka pārliecinoši lielākā daļa aptaujas respondentu iebilst pret totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas izveidi /adrese/. Ja
aptaujā piedalītos lielāks skaits Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju, aptaujas rezultātu proporcionālais sadalījums būtiski nemainītos, ņemot vērā kopējo
sabiedrības negatīvo nostāju pret azartspēlēm. Šādu sabiedrības viedokli pašvaldība nav tiesīga neņemt vērā, jo pretējā gadījumā pašvaldība rīkotos
pretēji sabiedrības (pašvaldības iedzīvotāju) interesēm. Konkrēta uzņēmēja interese saņemt atļauju nav nostādāma augstāk par būtiskas sabiedrības daļas
interesēm.
[5] SIA „DLV” paskaidrojumā par Domes apelācijas sūdzību atzina to par nepamatotu, pamatojoties uz pieteikumā un turpmāk minētajiem
argumentiem.
[5.1] Dome apelācijas sūdzībā nav norādījusi nevienu apstākli, kurš spriedumā nebūtu ticis detalizēti vērtēts. Apelācijas sūdzība neietver uz
normatīvajiem aktiem un judikatūru balstītu argumentāciju par to, kā konkrēti izpaužas sprieduma nepareizība. Minētais, visticamāk, liecina par to, ka
apelācijas sūdzība ir „formāla” un „politiski motivēta”.
[5.2] Pēc jaunākajām tiesu praksē nostiprinātajām atziņām līdzīgās lietās Domei konkrētajā lietā bija jāizvērtē tas, vai sabiedrības intereses būtiski
skars SIA „DLV” iecerētais papildu pakalpojums, proti, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vieta jau esošā spēļu zālē.
[5.3] Cik zināms, skola un kultūras nams attiecīgajās vietās Jūrmalā atrodas visā esošās spēļu zāles darbības laikā, kas liek apšaubīt to, ka
pakalpojuma klāsta papildināšanu spēļu zāles telpās pilngadīgajos audzēkņos pēkšņi radīs interesi par azartspēlēm.
[5.4] Papildinot azartspēļu klāstu ar totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietu, telpu /adrese/, ārējais veidols nemainīsies. Jau šobrīd uz ēkas
fasādes ir izvietota reklāma ar norādi uz totalizatoru un derībām. Pirmkārt, reklāmā ir redzams vārds/apzīmējums „bet”, kas tulkojumā no angļu uz latviešu
valodu nozīmē „derības”. Otrkārt, uz reklāmas ir redzama norāde uz mājas lapu www.dlvbet.lv, kurā ir iespējams spēlēt totalizatoru/derības virtuāli. Šāda
fasādes reklāma un tās projekts tika saskaņots ar Jūrmalas pašvaldību un atbildīgajām iestādēm. Tātad attiecīgajā vietā jau ir norāde uz totalizatoru un
derībām. Attiecīgi arī šajā kontekstā apgalvojums, ka pēc totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanas palielināsies iedzīvotāju plūsma,
interese par azartspēlēm un jebkādā veidā palielināsies iedzīvotāju interešu aizskārums, ir nepamatots un nav pierādīts.
[5.5] Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otro daļu totalizatorus un derības atšķirībā no spēļu zālēm ir pieļaujams organizēt arī
publisko pasākumu rīkošanas vietās, kā arī bāros un kafejnīcās, kur iedzīvotāju, tostarp arī nepilngadīgo personu un pilngadīgo skolēnu, kustības
intensitāte ir daudz lielāka. Arī šis apstāklis ir jāņem vērā, vērtējot „būtisko valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu”
attiecībā uz konkrēto papildu pakalpojumu.
[5.6] No minētā izriet, ka likumdevējs jau pats ir izvērtējis, ka kustības intensitāte un to personu, kuras nav azartspēļu mērķauditorija (piemēram,
pilngadīgo skolnieku), atrašanās vai esamība totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietu tuvumā vai iespējamība, ka tie atradīsies to tuvumā, pati par
sevi nevar būt par šķērsli totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas ierīkošanai, un minētais ir apstiprināts arī tiesu praksē.
[5.7] Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūras atziņām iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm kā pārāk nekonkrēts kritērijs nevar
būt pamats būtiska iedzīvotāju interešu aizskāruma konstatēšanai.
[6] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.pantu pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[7] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un lietas dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājas apelācijas sūdzība
ir nepamatota un pieteikums ir apmierināms.
[8] Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā
ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, izvērstāku argumentu
izklāstu nenorādot.
Apgabaltiesa konstatē, ka Dome apelācijas sūdzībā ir norādījusi tos pašus argumentus, kuriem sniegta motivācijas pirmās instances tiesas
spriedumā. Administratīvā apgabaltiesa atkārtoti nenorāda motivāciju šo apelācijas sūdzībā minēto argumentu noraidīšanai. Papildus apgabaltiesa norāda
turpmāk minēto.
[9] Judikatūrā atzīts, ka ir jāņem vērā, ka Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrās daļas 5., 7. un 8.punkts vispārīgi pieļauj publisko pasākumu
rīkošanas vietās šo pasākumu norises laikā, veikalos, kultūras iestādēs, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, ostās un bāros, un kafejnīcās ierīkot
azartspēļu (totalizatoru un derību) organizēšanas vietas. Tātad likumdevējs pats šeit ir apsvēris, ka sabiedrības kustības liela intensitāte, kā arī personu,
kas nav šo azartspēļu mērķauditorija, esība vietās, kur tiek organizētas azartspēles, tiešā tuvumā, tomēr pati par sevi nevar būt par šķērsli azartspēļu
organizēšanas vietas ierīkošanai (sk. arī Augstākās tiesas 2012.gada 14.decembra sprieduma Nr.SKA-9/2012 (lietā Nr.A42565807) 10.punkts).
[10] Augstākā tiesa līdzīgās lietās ir atzinusi, ka iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm nav pamatots kritērijs ierobežojumam, jo
ir pārāk nekonkrēts. Šāds kritērijs pats par sevi nav izmantojams, jo tas vienmēr novestu pie ierobežojuma piemērošanas, tā kā attiecībā uz azartspēļu
rīkošanu kāda sabiedrības daļa vienmēr būs noraidoša. Kritērijs par sabiedrības kustības lielu intensitāti (aktivitāti) var būt pamatots vienīgi tad, ja pastāv
apstākļi, kas liecina, ka palielinās risks, ka var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūks doties, un vieta
nav saderīga ar citu organizāciju piedāvātajām vērtībām. Savukārt kultūras, izglītības un reliģisko organizāciju tuvums ir pamatots kritērijs, jo var provocēt
citstarp tieši nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un kultūras, izglītības vai reliģisko
organizāciju piedāvātajām vērtībām. Nav šaubu, ka azartspēļu un baznīcas piedāvātās vērtības nav saderīgas (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 17.jūnija
sprieduma Nr.SKA-227/2010 (lieta Nr.A42546107) 10.punktu, 2010.gada 22.jūnija sprieduma Nr.SKA-318/2010 (lieta Nr.A42452207) 14.punktu,
2010.gada 14.oktobra sprieduma Nr.SKA-404/2010 (lieta Nr.A42447407) 10.punktu, 2012.gada 30.oktobra sprieduma Nr.SKA-5/2012 (lieta
Nr.A42556606) 10.punktu).
Augstākā tiesa 2019.gada 10.decembra spriedumā Nr.SKA-309/2019 (lieta Nr.A420216416) arī atzina, ka azartspēļu atkarības draudus ir grūti
prognozēt, jo tie lielā mērā ir atkarīgi no katra indivīda rakstura īpašībām. Līdz ar to uzskats, ka, paplašinoties pieteicējas piedāvāto pakalpojumu lokam,
varētu pieaugt no azartspēlēm atkarīgo personu skaits, ir pārāk vispārējs.
No minētā apgabaltiesa secina, ka Domes argumenti apelācijas sūdzībā, ka totalizatora vai derību dalību likmju pieņemšanas vieta nav savienojama
ar netālu esošajām izglītības un kultūras iestādēm, un par Jūrmalas pilsētas domes veikto iedzīvotāju aptauju, ir pārāk vispārēji, lai būtu pamats atzīt, ka
Dome ir argumentēti piepildījusi jēdzienu „būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums”.
[11] Apgabaltiesa norāda, ka Domei ir tiesības Jūrmalas pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumā noteikt konkrētas teritorijas, kurās būs vai nebūs
atļauts organizēt azartspēles, tomēr līdz šādu normu iekļaušanai normatīvajā aktā Domei nav tiesību šo apstākli izmantot kā pamatojumu atteikumam
izsniegt atļauju.
[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājai, kas šajā lietā ir Jūrmalas
pilsētas pašvaldība, uzliekams pienākums atlīdzināt pieteicējai tās samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā par pieteikuma iesniegšanu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „DLV” pieteikumu.
Uzlikt pienākumu Jūrmalas pilsētas domei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „DLV”
atļauju totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai un attiecīgo azartspēļu organizēšanai /adrese/.
Uzlikt pienākumu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai atlīdzināt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „DLV” (reg.Nr.40003227719, adrese: Krīdenera
dambis 9, Rīga) valsts nodevu 30 (trīsdesmit) euro apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas
sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente U.Mihailova
Tiesneši M.Birzgalis
O.Priedītis