Court dismisses administrative offense case due to insufficient protocol details on specific police demands violated.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the administrative offense case against the defendant for failing to prove the violation under Article 175 of the Administrative Offenses Code. The police officer's report lacked specific details regarding the exact lawful demand made and the precise manner of the defendant's refusal. Consequently, the court found the violation's essential elements unproven and terminated the proceedings under Article 239 of the Administrative Offenses Code.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175., 248. un 239. panti: An administrative offense protocol must explicitly state the specific lawful demand made by the police officer and the exact manner of the defendant's refusal; without these details, the violation's essential elements remain unproven and the case must be terminated.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. 1-0575-19/1
ECLI:LV:KURT:2019:1030.169057519.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Kurzemes rajona tiesas tiesnese Aija Āva
atklātā tiesas sēdē 2019.gada 30.oktobrī Liepājā, Republikas ielā 14, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ (/pers. A/), personas
kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 175.panta,
k o ns t a t ē ja
2019.gada 4.oktobrī Kurzemes rajona tiesā no Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas nodaļas saņemta
administratīvā pārkāpuma lieta Nr. PC 248147, kurā inspektors A.Sīlis 2019.gada 18.septembrī sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu PC
248147, par to, ka 2019.gada 6.septembrī plkst.23.45 Liepājā, Cukura ielā sabiedriskā transporta pieturā “Autobusu parks” /pers. A/ mēģināja iesist
policijas darbiniekam, ļaunprātīgi nepakļaujoties Valsts policijas darbinieku likumīgām prasībām, kamēr tie pildīja dienesta pienākumus. Norādīts, ka ar
šādām savām darbībām /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu neinformēja, saņemts lūgums par
lietas izskatīšanu bez iestādes pārstāvja klātbūtnes.
Tā kā lietas dalībnieki par tiesas sēdi likumā noteiktā kārtībā ir informēti, tiesnese saskaņā ar Latvijas APK 28911.panta pirmo daļu, atzīst, ka lietu
var izskatīt bez lietas dalībnieku klātbūtnes.
Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka 06.09.2019. bijis ciemos pie drauga, ar kuru sastrīdējās un aizgāja no drauga dzīvokļa, pēc kā nopirka
alkoholisko dzērienu, izdzēra, pēc tam bija konflikts ar policiju, notikušo atceras daļēji. Policijai dokumentus uzrādīja, bet atteicās kāpt policijas
transportlīdzeklī, kas varēja būt no viņa puses nepakļaušanās policijas darbinieku likumīgām prasībām.
Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola PC 248147 un pārējiem administratīvās lietas materiāliem to kopumā un
savstarpējā saistībā tiesnese atzīst, ka administratīvā lietvedība izbeidzama.
Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas
paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav pierādīta sekojošu iemeslu dēļ.
No Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes inspektors I.Lamberta 2019.gada 7.septembra ziņojuma izriet, ka 06.09.2019., pildot dienesta
pienākumus, tika saņemts OVN rīkojums doties uz Cukura ielu, autobusa parku, kur apsargs paskaidroja, ka pirms viņu ierašanās agresīvā persona
stiprā alkohola reibumā jau aizgājusi, un ka šī perona traucējusi autobusa parka darbiniekiem darbu, staigājot pa autobusiem, lamājoties necenzētiem
vārdiem uz šoferiem. Pie autobusu pieturas pamanījuši aprakstam atbilstošo personu un uzsākot sarunu ar šo personu, uz uzdotajiem jautājumiem
persona neatbildēja, bija jūtams, ka persona bija stiprā alkohola reibumā, lamājās necenzētiem vārdiem, uz prasību pārtraukt lamāties, nereaģēja.
Persona uzrādīja Krievijas Federācijas pasi, persona tika brīdināta, ka var tiks aizturēta, lai nogādātu Valsts robežsardzē lietas apstākļu noskaidrošanai,
uz ko persona nereaģēja. Pa rāciju tika izsaukta ekipāža, kurā ir ierīkots aizturēšanas nodalījums. Tajā brīdī persona palika agresīva, draudēja ar fizisku
izrēķināšanos, izrādīja strauju kustību inspektora virzienā un ar dūrēm izdarīja vairākus sitienus inspektora I.Lamberta sejas virzienā, mēģinot nodarīt
miesas bojājumus, bet I.Lamberts paspēja noreaģēt un izvairījās no sitieniem. Tanī brīdī pieskrēja pārinieks M.Muižnieks, un vienlaicīgi piebrauca
ekipāža, un veicot tuvcīņas paņēmienu, personai tika uzlikti roku dzelži un nogādāta policijas iecirknī. (lietas 11.lapa).
No Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes inspektora M.Šķiņķa 2019.gada 7.septembra ziņojumā izriet, ka 07.09.2019., patrulējot sastāvā
ar M.Juzupu un R.Dabricki ap plkst.00.02 pa rāciju satiksmes uzraudzības rotas darbinieki I.Lamberts un M.Muižnieks prasījuši palīdzību Cukura ielā
pie autobusu parka. Norādītajā vietā un sabiedriskā autobusa pieturā bija policijas darbinieki un vēl viena persona, kura izdarīja vairākus sitienus ar
dūrēm I.Lamberta virzienā. I.Lamberts no sitieniem izvairījies un tajā brīdī M.Škiņis un pārējie policijas darbinieki pieskrēja klāt, un izdarot speciālo
tuvcīņas paņēmienu, aizliekot personai roku aiz muguras persona tika uzlikti roku dzelži, aizturēta un nogādāta Valsts policijā. (lietas 12.lapa).
No /pers. A/ 18.09.2019. paskaidrojuma izriet, ka 06.09.2019. bijis pie drauga uz dzimšanas dienu, tur alkoholu nav lietoja, bet vēlāk sastrīdējās
ar draugu un aizgāja no drauga dzīvokļa projām. Bija aizvainots un iegāja veikalā nopirkt alkoholu un kādā pagalmā, kur bija daudz cilvēku, sāka dzert
alkoholu. Kas notika tālāk, neatceras. Pamodās nākošā dienā savā dzīvoklī. (lietas 15.lapa)
No “Autobusa parka” apsarga /pers. J/ 07.09.2019. paskaidrojuma izriet, ka 06.09.2019. plkst. 23.46 autobusam garāžas Nr.8241 iebraucot
LAP teritorijā, salonā sēdēja vīrietis stiprā alkohola reibumā. Uz blakus sēdvietas atradās pusdzerta alkohola pudele. Paskaidrojis vīrietim, kur viņš
atrodas, vīrietis izkāpis no autobusa. Kad LAP teritorijā iebrauca nākošais autobuss, vīrietis iekāpa šajā autobusa salonā, apsēdās noliekot blakus
pusdzerto pudeli. Atkārtoti paskaidroja vīrietim, kur viņš atrodas, un vīrietis izkāpjot no autobusa sāka lamāties, izrādīja agresivitāti, vārdiski izteica
draudus, tad pieņēmis lēmumu izsaukt policiju. (lietas 14.lapa)
Saskaņā ar Latvijas APK 248.pantu, protokolā par administratīvo pārkāpumu, cita starpā, jānorāda pārkāpuma būtība, tas ir, kā konkrētais
pārkāpums izpaudies. Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa spriedumam (lietā SKA-157), no
Latvijas APK 7., 243. un 248.panta satura secināms, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā
fiksē kādas personas prettiesiskas darbības. Pārkāpuma aprakstam protokolā jābūt tādam, kas pilnībā ļauj izprast pārkāpuma būtību, nemeklējot papildu
izskaidrojumus lietas materiālos un citu dokumentu izmantošana, lai tādā veidā papildinātu protokolu un novērstu tā trūkumus nav pieļaujama, jo šādā
veidā protokolā norādītais apraksts tiktu paplašināts.
Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.
No minētā tiesnese secina, ka, lai sauktu personu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta,
administratīvā pārkāpuma protokolā kā pārkāpuma būtība ir jānorāda, kāda tieši ir policijas darbinieka, kurš sabiedriskās kārtības sargāšanas vai
dienesta pienākumus likumīgā prasība, kurai nav pakļāvusies, pie administratīvās atbildības saucamā persona un uz kādu normatīvo aktu tā ir pamatota.
Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC248147, tiesnese konstatē, ka tajā iekļautais administratīvo pārkāpumu sastāvu veidojošais
/pers. A/ darbību apraksts nesatur norādes uz to, kādām tieši policijas darbinieka prasībām /pers. A/ nepakļāvās, kā šī nepakļaušanās izpaudās un kādi
apstākļi dod pamatu uzskatīt nepakļaušanos par ļaunprātīgu.
Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu un lietā iegūtos pierādījumus, tiesnese secina, ka protokolā norādītās /pers. A/ darbības –
nepakļaušanās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, bez atsauces uz konkrētu policijas darbinieka likumīgo prasību un norādes uz konkrētām
pārkāpēja darbībām, neveido Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, un pārkāpuma protokols nesatur Latvijas APK
248.pantā minētos faktus, kas dotu pamatu konstatēt administratīvā pārkāpuma esamību – pārkāpuma būtību, konkrēti, kādai prasībai /pers. A/ nav
pakļāvies un kā izpaudusies nepakļaušanās.
Šādos apstākļos tiesnese atzīst, ka /pers. A/ darbībās nav pamata konstatēt Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu,
un saskaņā ar Latvijas APK 239.panta pirmās daļas pirmo punktu, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Latvijas APK 213., 239., 289.6, 289.16 pantu, tiesnese
nos prie da
Izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, pēc Latvijas APK 175.panta.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas – 2019.gada 31.oktobra, Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību
iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese A.Āva