Court orders property management company to pay insurance claim for water damage and legal costs.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court fully granted the insurance company's claim for compensation against the property management company. The plaintiff proved that a burst hot water pipe caused water damage to an apartment, which was the result of the management company's failure to perform its statutory maintenance duties. Consequently, the court ruled that the management company must pay the insured loss amount, court costs, and statutory interest on the delayed payment.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law 1773, 1775, 1779; Dwelling Property Law 4; Residential Building Management Law 6, 16; Insurance Contract Law 45: A property management company is liable for damages caused by its failure to perform statutory maintenance and inspection duties, and must compensate the insurer for losses paid to the insured.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr. C29 3093 22
Lietas arhīva Nr. C-3145-22/82
ECLI:LV:RPT:2022:1116.C29309322.3.S
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022. gada 16. novembrī
Rīgas pilsētas tiesa
tiesnese Sanita Rūtenberga
izskatīja rakstveida procesā civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” vienkāršotās procedūras prasībā pret
akciju sabiedrību “Rīgas namu apsaimniekotājs” par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
Rīgas pilsētas tiesā (pirms reorganizācijas – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa) iesniegta apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic
Insurance Company” vienkāršotās procedūras prasība pret akciju sabiedrību “Rīgas namu apsaimniekotājs” par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītaju kā apdrošinātāju un /pers. C/ kā apdrošināto tika noslēgts Īpašuma apdrošināšanas līgums
Nr. LV20-B2-10037052-2, ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis /adrese/ uz laiku no 2021. gada 2. janvāra līdz 2026. gada 1. janvārim. 2021. gada
30. janvārī apdrošinājuma ņēmējs telefoniski vērsās pie prasītāja, norādot, ka ir iestājies apdrošinātais risks. 2021. gada 22. februārī apdrošinājuma
ņēmējs iesniedza atlīdzības pieteikumu. Saskaņā ar 2021. gada 8. februāra AS ”Rīgas namu apsaimniekotajos” aktu bojājumus dzīvoklim /numurs/
izraisīja bojāts karstā ūdens sistēmas cirkulācijas cauruļvads. Sertificēts eksperts apstiprināja SIA “MER-KA-BA” sastādīto tāmi griestu sistēmai
397,72 EUR apmērā bez PVN un sastādīja tāmi Nr.1 par tiešiem izdevumiem 750,03 EUR apmērā, kas nepieciešami, lai novērstu dzīvokļa
appludināšanas rezultātā radušos bōjājumus. 2021. gada 25. februārī prasītājs izmaksāja cietušajai personai apdrošināšanas atlīdzību par nekustamajam
īpašumam nodarītajiem bojājumiem 1077,74 EUR, ieturot polisē paredzēto pašrisku 70 EUR. Karstā ūdens sistēma ir dzīvojamās mājas kopīpašuma
daļa. Mājas /adrese/ īpašnieki ir nodevuši AS “Rīgas namu apsaimniekotajos” mājas kopīpašuma pārvaldīšanas funkciju, tātad par komunikāciju
atbilstošu funkcionēšanu ir atbildīga AS “Rīgas namu apsaimniekotajos”. Pārvaldnieka pienākumos ietilpst nodrošināt dzīvojamās mājas, tajā esošo
iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kērtējo remontu, t.i., īstenot nepārtrauktu pārvaldīšanas procesu. Atbildētāja bezdarbība ir
cēloniskā sakarā ar notikušo avāriju, jo karstā ūdens stāvvada bojājums nav nejaušs gadījums, bet gan atbildētāja bezdarbības rezultāts. Pamatojoties uz
Civillikuma 1773., 1775., 1779. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6., 16. pantu, Ministru kabineta
2010. gada 28. septembra noteikumi Nr.907 “noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un
energoefektivitātes minimālajām prasībām”, Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu
prasītājam zaudējumu atlīdzību 1077,74 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts uz juridisko adresi, kā arī paziņojums, kurā noteikts
termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām. Atbildētājas
paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 1 panta otrajai daļai paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis
sprieduma taisīšanai lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.
Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to, pamatojoties
uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot
paziņojumu prasītājam un atbildētājam uz juridisko adresi.
2022. gada 16. novembrī civillietā tika pasludināts saīsināts spriedums.
2022. gada 21. novembrī tiesā saņemts akciju sabiedrības “Rīgas namu apsaimniekotājs” lūgums par pilna sprieduma sastādīšanu atbilstoši
Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.
Motīvu daļa
Novērtējot civillietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka vienkāršotās procedūras prasība ir pilnībā apmierināma.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka /pers. C/ ar prasītāju ir noslēdzis privātīpašuma apdrošināšanas līgumu par dzīvokļa īpašuma /adrese/
apdrošināšanu saskaņā ar privātīpašuma visu risku apdrošināšanas noteikumiem Nr.3E-3. Līguma darbības laiks noteikts no 2021. gada 2. janvāra līdz
2026. gada 1. janvārim. Minēto apstiprina privātīpašuma apdrošināšanas polise Nr. LV20-B2-10037052-2.
Apdrošināšanas līguma darbības laikā 2021 gada 30. janvārī iestājies apdrošinātais risks, ko apstiprina 2021. gada 22. februārī /pers. C/
iesniegtais atlīdzības pieteikums prasītājai. Apdrošināšanas atlīdzības pieteikumā norādīts, ka notikusi šķidruma noplūde 4. stāvā dzīvoklī plīsis stāvvads,
aplūdušais dzīvoklis atrodas 2. stāvā, salietas visrtuves sienas, griesti, grīda, istabā arī piekaramie griesti, visur dzelteni pleķi, nepieciešams novākt ūdeni.
Ar akciju sabiedrības “Rīgas namu apsaimniekotājs” 2021. gada 8. februārī sastādīto Aktu par konstatētajiem bojājumiem Nr.4/40 par dzīvokļa
/adrese/, apsekošanu konstatēts, ka minētajā dzīvoklī ir telpu bojājumi istabā: piekarināmie griesti, virtuve: sienas - tapetes 2 m2 platībā, griesti - krāsoti
2 m2 platībā, grīda - lamināts 3 m2 platībā. Kā arī aktā konstatēts, ka bojājumi radušies dzīvoklī /numurs/ bojāts karstā ūdens sistēmas cirkulācijas
cauruļvads. Vienlaikus norādot, ka caurules ir nokalpojušas ilgāk par normatīvo ekspluatācijas laiku.
Līdz ar to lietā ir konstatēts, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā notika pie prasītāja apdrošinātā nekustamā īpašuma – dzīvokļa
nopludināšana.
Lietā nav strīda par to ka dzīvojamo māju /adrese/, kurā atrodas apdrošinātais dzīvoklis, pārvalda un apsaimnieko atbildētājs.
Sertificēta eksperta SIA “MER-KA-BA” tāmē redzams, ka izmaksas nopriegojamo griestu sistēmai ir 397,72 EUR apmērā bez PVN.
Saskaņā ar sertificēta SIA “ZJ PROJEKTS” /amats/ /pers. E/ sastādīto tāmi Nr.1 tiešie izdevumi, kas nepieciešami, lai novērstu dzīvokļa
appludināšanas rezultātā radušos bojājumus noteikti 750,03 EUR apmērā. Atskaitot pašrisku 70 EUR, prasītāja 2021. gada 25. februārī izmaksāja
apdrošinājuma ņēmējam atlīdzību 1077,74 EUR.
2021. gada 26. februāra atbildētājam nosūtīta pretenzija par zaudējumu 1077,74 EUR atlīdzināšanu, kas nav atmaksāti. Arī uz 2021. gada
22. martā nosūtītu brīdinājumu atbildētājs nav atbildējis un veicis zaudējumu atmaksu.
Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība,
izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.
Ar subrogācijas tiesību saprot apdrošinātāja, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, tiesību pārņemt apdrošinātā prasības tiesības izmaksātās
summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem (Apdrošināšanas līguma likuma 1. panta pirmās daļas 23. punkts).
Atbildētājam kā dzīvojamās mājas apsaimniekotājam ir jānodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība, veicamas obligātās
pārvaldīšanas darbības, saskaņā ar kurām ir obligāta - esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas 2. punktu atsevišķā īpašuma elementi ir inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz
kopīpašuma stāvvadiem. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu kopīpašumā esošajā daļā cita starpā ietilpst atsevišķo
dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi
elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no
kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas elementi, kas funkcionāli nav atdalāmi no
kopīpašuma elementiem, tostarp atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi karstā ūdens sistēmas cirkulācijas cauruļvads, ir uzskatāmi par
kopīpašuma daļu, tātad bojājums ir radies dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašumā ietilpstošajās komunikācijās.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrajā daļā noteikts, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas: 1) dzīvojamās mājas
uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk-uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope, b) siltumenerģijas, arī
dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma
sniedzēju (turpmāk-dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais pakalpojums), c) elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā
esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai), d) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā
apkope un kārtējais remonts, e) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana, f) dzīvojamās mājas energoefektivitātei
izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka prvaldnieks ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam
dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saskaņā ar šā likuma, Civillikuma un noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumiem. Par likuma prasību neievērošanu,
veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.
Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu
un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 3. punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko
stāvokli nosaka vizuālajā apskatē; vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā
risinājuma dēļ nevar piekļūt; vizuālās apskates faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas sastāvdaļa.
Ministru kabineta 2017. gada 21. jūlija noteikumu Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas
noteikumi” 21. punkts noteic, ka pārvaldniekam ir tiesības papildus noteiktajiem pārvaldīšanas maksājumiem pieprasīt un dzīvokļu īpašniekiem ir
pienākums segt par ārpuskārtas remontu iztērētos līdzekļus šādos gadījumos:
21.1. ar ārpuskārtas remontu jānovērš tādi bojājumi, kuru rašanos nevarēja paredzēt un novēršanai nepieciešamos uzturēšanas darbus nevarēja
ietvert dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā;
21.2. pārvaldnieks ir konstatējis bojājumu, kas rada avārijas situāciju un var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu, un tā novēršanas
izmaksas ietvēris tāmē, bet dzīvokļu īpašnieku kopība līdz 2016. gada 31. decembrim ir pieņēmusi lēmumu neietvert uzturēšanas darba izdevumus
pārvaldīšanas maksā;
21.3. pārvaldnieks ir konstatējis bojājumu, kas rada avārijas situāciju un var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu, un tā novēršanai
paredzēto darbu ietvēris dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā un izmaksas tāmē, bet bojājuma novēršanai paredzētie līdzekļi nav pietiekami, lai
segtu uzturēšanas darba izmaksas.
No akciju sabiedrības “Rīgas namu apsaimniekotājs” 2021. gada 8. februāra Akta par konstatētajiem bojājumiem Nr.4/40 secināms, ka
atbildētājam, kā apsaimniekotājam ir zināms dzīvojamās mājas /adrese/ tehniskais stāvoklis, t.sk., par karstā ūdens sistēmas cirkulācijas cauruļvadiem, jo
aktā norādīts, ka tās nokalpojušas ilgāk par normatīvo ekspluatācijas laiku.
Ja dzīvojamai mājai ir radusies vai var rasties situācija, kas var apdraudēt personas dzīvību, veselību vai īpašumu, pārvaldniekam kā krietnam un
rūpīgam saimniekam ir jārīkojas tā, lai pēc iespējas novērstu šo apdraudējumu un uzturētu dzīvojamo māju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiek atzīta par obligāti veicamu pārvaldīšanas darbību Dzīvojamu
māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas izpratnē.
Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Saskaņā ar
Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu katrs zaudējums, kas nav
nejaušs, ir jāatlīdzina.
Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas
noteikumi” noteic kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas tāmi un aprēķina dzīvokļa
īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Izvērtējot norādīto, tiesa secina, ka atbildētājam, kā dzīvojamās mājas apsaimniekotājam un pārvaldītājam, ir pienākums ne tikai regulāri veikt
daudzdzīvokļu mājas tehnisko apkopi, bet vajadzības gadījumā arī remontu un bojāto vai nolietoto cauruļu nomaiņu, lai nepieļautu situāciju, kas var
apdraudēt personas dzīvību, veselību vai īpašumu.
Izvērtējot norādītos pierādījumus tiesa atzīst, ka ar atbildētāja darbinieku sastādīto aktu par konstatētajiem bojājumiem ir pierādīts, ka
apdrošinātajā dzīvoklī ūdens noplūde notikusi dzīvoklī /numurs/ bojātas karstā ūdens sistēmas cirkulācijas cauruļvada bojājuma rezultātā.
Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pieļāvis bezdarbību pienākumu izpildē, neveicot karstā ūdens sistēmas cirkulācijas cauruļu savlaicīgu nomaiņu vai
remontu, kas ir cēloniskā sakarībā ar nodarītajiem zaudējumiem dzīvokļa īpašumam un dod prasītājam tiesību uz atlīdzību.
Atbildētājs nav izmatojis savas tiesības celt iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis zaudējumu apmēru, kā arī nav iesniedzis pierādījumus par
zaudējumu apmaksu.
Judikatūrā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus: 1) zaudējumu esamību;
2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un rīcību. (Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 14. oktobra spriedums lietā
Nr. SKC- 255/2009, 2013. gada 24. maija spriedums lietā Nr. SKC-132/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20. septembra
spriedums lietā Nr. SKC-242/2016, 2017. gada 28. novembra spriedums lietā Nr. SKC-376/2017, 2017. gada 7. decembra spriedums lietā
Nr. SKC-384/2017)
Ūdens apgādes sistēmas uzturēšana tādā stāvoklī, lai tā pildītu savas funkcijas, ir nepieciešama, lai nodrošinātu ēkas funkcionēšanu, un attiecas uz
obligāti veicamām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām, kas jāveic pārvaldniekam.
Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pieļāvis bezdarbību normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildē, kas ir cēloniskā sakarā ar dzīvojamās mājas karstā
ūdens sistēmas cirkulācijas cauruļvada bojājumu. Atbildētājam kā pārvaldniekam bija jāveic dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju remonts,
nepieciešamās izmaksas sedzot no pārvaldīšanas maksājumiem.
Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis
esošās mantas samazinājums, citiem vārdiem, kādā apmērā lietas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā. (Augstākās tiesas
2013. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. SKC-432/2013 un 2014. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-18/2014)
Dzīvokļa remontam nepieciešamie izdevumi kvalificejami kā jau cēlies zaudējums, kas ir jāatlīdzina. Ieverojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka
prasība par zaudējumu atlīdzības 1077,74 EUR piedziņu ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši Civillikuma
1759. panta 1. punktam procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par
sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja
likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā piespriežami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva
161,66 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, 40. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2022. gada
11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14. un 15. punktu kopējais ar lietas izskatīšanu saistīto
izdevumu apmērs ir 9 EUR, kas piedzenams no atbildētāja par labu valstij.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 195., 204.1 pantu tiesa
no s pri e da
prasību pilnībā apmierināt.
Piedzīt no akciju sabiedrības “Rīgas namu apsaimniekotājs” (reģistrācijas numurs 50003748651) par labu apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BTA
Baltic Insurance Company” (reģistrācijas numurs 40103840140) zaudējumu atlīdzību 1077,74 EUR un tiesas izdevumus 161,66 EUR, kopsummā
1239,40 EUR (viens tūkstotis divi simti trīsdesmit deviņi euro 40 ccenti), kas iemaksājami apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance
Company” kontā LV 90 PARX 0016 3567 0000 3 akciju sabiedrībā “Citadele banka”, LACBLV2X.
Atzīt apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās
piedzītās naudas summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Piedzīt no akciju sabiedrības “Rīgas namu apsaimniekotājs” (reģistrācijas numurs 50003748651) par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 9 EUR (deviņi euro), kas iemaksājami kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods
TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C29309322 C-
3145-22/82.
Maksājumu dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos sprieduma labprātīgas izpildes termiņā
iesniedzams Rīgas pilsētas tiesai Lomonosova ielā 10, Rīgā, vai arī nosūtāms pa pastu vai elektronisko pastu, lai spriedums šajā daļā netiktu nodots
piespiedu izpildei.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2022. gada 16. decembrī.
Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā
n o sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma
440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese Sanita Rūtenberga
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.