Court allows claim for damages from uninsured driver in default judgment due to lack of defense.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court issued a default judgment in favor of the plaintiff, who claimed damages for a traffic accident caused by the defendant driving without a license. Although neither party appeared at the hearing, the court proceeded based on the defendant's failure to provide explanations or justify non-attendance. The court found the claim substantiated by evidence and ordered the defendant to pay the claimed damages, court fees, and interest.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 208.1 panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 209. pants: A default judgment may be rendered when the defendant fails to appear or explain non-attendance, provided the court does not find circumstances warranting a postponement.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. C770935125
C-09351-25/100
ECLI:LV:RPT:2025:1204.C770935125.3.S
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2025. gada 4. decembrī
Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā
tiesnese Inga Pētersone
ar tiesas sēdes sekretāri /Persona A/,
/Adrese A/ atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Nosaukums A/ prasībā pret /Persona B/ par zaudējumu
piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1]Prasītāja /Nosaukums A/ 2025. gada 2. janvārī cēla tiesā prasību pret atbildētāju /Persona B/ par zaudējumu
piedziņu.
[1.1] Prasība pamatota ar apstākli, ka 2024. gada 16. maijā atbildētājs Rīgā, vadot transportlīdzekli
/Transportlīdzeklis A/ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, izraisīja sadursmi ar transportlīdzekļiem
/Transportlīdzeklis B/ un /Transportlīdzeklis C/. Prasītājai kā apdrošinātājam radušās izmaksas 7764,33 EUR,
ko prasītāja regresa kārtībā ir tiesīga prasīt no atbildētāja zaudējumu veidā.
[1.2] Prasība pamatota ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunktu, Civillikuma 1779. pantu.
[1.3] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 7764,33 EUR, tiesāšanās
izdevumus, kā arī atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadāno parāda summas līdz sprieduma izpildei.
[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav iesniedzis.
[3] Lieta izskatīta pēc būtības tiesas sēdē 2025. gada 4. decembrī.
[3.1] Prasītājas pārstāvis uz sēdi nebija ieradies, par neierašanās iemesliem tiesai nedarot zināmu, lai gan par
tiesas sēdes laiku un vietu lietas prasītājs informēts Civilprocesa likuma 56. pantā noteiktā kārtībā, nosūtot
tiesas pavēsti uz elektroniskā pasta adresi, kas saziņai ar tiesu norādīta prasības pieteikumā.
[3.2] Atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, par neierašanās iemesliem tiesai nedarot zināmu, lai gan par
tiesas sēdes laiku un vietu lietas atbildētājs informēts Civilprocesa likuma 56. pantā noteiktā kārtībā, nosūtot
tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi.
Tādējādi, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa
atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez lietas dalībnieku klātbūtnes.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma.
[4.1] Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās
instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasību un nav ieradies pēc tiesas
aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
Aizmuguriska sprieduma institūts ir vērsts uz tiesas sprieduma nodrošināšanu saprātīgā termiņā un balstīts uz
pieņēmumu, ka gadījumā, ja atbildētājs neizlieto savas procesuālās tiesības iesniegt rakstveida paskaidrojumus
un ierasties uz tiesas sēdi, lai atspēkotu pret viņu vērsto prasību, tad, iespējams, atbildētājam pret prasību
nekādu argumentu nav. Aizmuguriska sprieduma institūta esība Civilprocesa likumā ir pamatota ar
nepieciešamību nodrošināt tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu prasītājam, ja atbildētājs ignorē civillietas
esamības faktu (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa). Otrais papildinātais izdevums.
Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2016, 570.-
571. lpp.).
[4.2] Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka saīsinātu spriedumu tiesa sastāda
aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā. Minētās tiesību normas otrā daļa noteic,
ka saīsinātā sprieduma motīvu daļā tiesai jānorāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa. Ievērojot
minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies,
izspriežot lietu.
Ievērojot minēto un apstākli, ka atbildētājs nav iesniedzis rakstveida paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas
aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa atzīst, ka lietā taisāms aizmugurisks spriedums un sprieduma
motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.
[4.3] Tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma saskaņā ar Civillikuma 1., 1402., 1770., 1775., 1779. pantu,
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31. panta otro
daļu, 41. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunktu un Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu, piedzenot
no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus 7764,33 EUR.
[4.4] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama
valsts nodeva proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram 540,81 EUR.
[4.5] Ņemot vērā Civilprocesa likuma 195. panta noteikumus un Senāta Civillietu departamenta senatoru
kopsapulces 2021. gada 15. decembra lēmumā paustās atziņas, prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no visas
piedzītās, bet neatmaksātās summas, nepārsniedzot tās apmēru.
[4.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu no atbildētāja par labu valstij piedzenami lietā radušies ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 9,00 EUR, kas aprēķināti, pamatojoties uz 2022. gada 11. janvāra Ministru
kabineta noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. un 15. punktu.
[4.7] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka
spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-193., 195., 208.2, 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt /Nosaukums A/ prasību pret /Persona B/ par zaudējumu piedziņu.
Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods A/, par labu /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums
C/, zaudējumus 7764,33 EUR un valsts nodevu 540,81 EUR, kopā 8305,14 EUR.
Samaksa veicama /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums C/, /Nosaukums D/ norēķinu kontā Nr. /IBAN
A/.
Atzīt /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums C/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt no /Persona B/, personas kods /Personas kods A/, likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās summas
8305,14 EUR, bet nepārsniedzot tās apmēru.
Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods A/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 9,00 EUR, kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr. /IBAN B/, saņēmēja iestāde: Valsts kase;
saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316; BIC kods: TRELLV22; iemaksas mērķī norādot:
civillieta Nr.C770935125.
Samaksu apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzami Rīgas pilsētas
tiesā.
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā. Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir
tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese Inga Pētersone