Court convicts defendant of eight thefts under Criminal Law Art. 175 and 180, sentencing to one year imprisonment.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of eight thefts committed at Maxima and Rimi stores in April and October 2017. The prosecution argued that the defendant concealed alcohol and coffee, avoided payment, and fled the premises without authorization. The court found the evidence sufficient to establish the material facts and applied the relevant Criminal Law provisions to impose a sentence of one year imprisonment and ordered compensation to the victims.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 175. panta 1. daļa; 180. panta 1. daļa: The court established that concealing goods in a shopping bag or under a jacket, avoiding payment at the register, and leaving the store constitutes theft, punishable under the specified articles.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Krimināllietas Nr. 11089187817
Lietas arhīva Nr. K29-0582-18/8
ECLI:LV:RLPT:2018:0409.11089187817.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 9.aprīlī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,
tiesnese G.Čepule,
piedaloties prokurorei E.Žaugrei,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kādi
paredzēti Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 180.panta pirmajā daļā (astoņi noziedzīgi nodarījumi).
Aprakstošā daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos
apstākļos:
2017.gada 16.aprīlī plkst. 19.19 /pers. A/ SIA “Maxima Latvija” veikalā “Maxima” A.Saharova ielā 21, Rīgā, mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma
izdarīt zādzību. īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ paņēma no veikala plaukta divas 0,35 1 tilpuma konjaka “Hennesy VSOP 40%” pudeles
kopējā vērtībā 37,98 EUR, katras vērtība 18,99 EUR, un paslēpa tās savā līdzi paņemtajā iepirkuma maisā, pēc kā, neuzrādot paslēptās preces veikala
kasē un nesamaksājot par tām, izgāja no veikala tirdzniecības zāles.
Tādā veidā /pers. A/ nozaga SIA “Maxima Latvija” preces 37,98 EUR vērtībā.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Turklāt /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos:
2017.gada 16.aprīlī plkst. 19.21 /pers. A/ SIA “Maxima Latvija” veikalā “Maxima” A.Saharova ielā 21, Rīgā, mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma
izdarīt zādzību. īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ paņēma no veikala plaukta divas 0,7 1 tilpuma konjaka “Baron Otard VS” pudeles kopējā
vērtībā 53,98 EUR, katras vērtība 26,99 EUR, un paslēpa tās aiz savas virsjakas, pēc kā, neuzrādot paslēptās preces veikala kasē un nesamaksājot par
tām, izgāja no veikala tirdzniecības zāles.
Tādā veidā /pers. A/ nozaga SIA “Maxima Latvija” preces 53,98 EUR vērtībā.
Ar šādam savam darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.
Turklāt /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos:
2017.gada 7.oktobrī ap plkst. 15.30 /pers. A/ SIA “Rimi Latvia” veikalā “Super Netto Deglava” Deglava ielā 100, Rīgā, mantkārīgu motīvu
vadīts, nolēma izdarīt zādzību. īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ paņēma no veikala plaukta piecpadsmit 500 g maltās kafijas “Jacobs
Kronung” iepakojumus kopējā vērtībā 88,35 EUR, katra vērtība 5,89 EUR, un ielika tos veikala iepirkuma grozā bez materiālas vērtības. Pēc kā /pers.
A/, neuzrādot pie kases veikala iepirkuma grozā esošās preces un nesamaksājot par tām kasē, izgāja no veikala tirdzniecības zāles.
Tādā veidā /pers. A/ nozaga SIA “Rimi Latvia” preces 88,35 EUR vērtībā.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Turklāt /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos:
2017.gada 8.oktobrī ap plkst. 20.00 /pers. A/ SIA “Rimi Latvia” veikalā “Super Netto Deglava” Deglava ielā 100, Rīgā, mantkārīgu motīvu
vadīts, nolēma izdarīt zādzību. īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ paņēma no veikala plaukta piecpadsmit 500 g maltās kafijas “Jacobs
Kronung” iepakojumus kopējā vērtībā 88,35 EUR, katra vērtība 5,89 EUR, un ielika tos veikala iepirkuma grozā bez materiālas vērtības. Pēc kā /pers.
A/, neuzrādot pie kases veikala iepirkuma grozā esošās preces un nesamaksājot par tām kasē, izgāja no veikala tirdzniecības zāles.
Tādā veidā /pers. A/ nozaga SIA “Rimi Latvia” preces 88,35 EUR vērtībā.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.
Turklāt /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos:
2017.gada 9.oktobrī ap plkst. 08.10 /pers. A/ SIA “Rimi Latvia” veikalā “Super Netto Deglava” Deglava ielā 100, Rīgā, mantkārīgu motīvu
vadīts, nolēma izdarīt zādzību. īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ paņēma no veikala plaukta divdesmit piecas 250 g maltās kafijas “Jacobs
Kronung” iepakojumus kopējā vērtībā 89,75 EUR, katra vērtība 3,59 EUR, un trīspadsmit 500 g maltās kafijas “Paulig classic” iepakojumus kopējā
vērtībā 76,57 EUR, katra vērtība 5,89 EUR, un ielika tos veikala iepirkuma grozā bez materiālas vērtības. Pēc kā /pers. A/, neuzrādot pie kases veikala
iepirkuma grozā esošās preces un nesamaksājot par tām kasē, izgāja no veikala tirdzniecības zāles.
Tādā veidā /pers. A/ nozaga SIA “Rimi Latvia” preces 166,32 EUR vērtībā.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.
Turklāt /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), šādos apstākļos:
2017.gada 8.oktobrī ap plkst. 13.10 /pers. A/, atrodoties SIA “Jysk Linnen'n Furniture” piederošajā veikalā “Jysk” Andreja Saharova ielā 20A,
Rīgā, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, izmantojot to, ka viņa pretlikumīgās darbības neviens
nenovēro, no veikala tirdzniecības plaukta nolaupīja SIA “Jysk Linnen'n Furniture” piederošas preces - 2 (divus) iepakojumus ar segu “Light Dreamrs
Thermo” 498 euro vērtībā, 1 (viena) iepakojuma vērtība 249 euro, un, nesamaksājot par tām kasē, izgāja no veikala telpām, lai ar nolaupīto mantu
izrīkotos pēc saviem ieskatiem.
Tādējādi ar savām darbībām /pers. A/ nolaupīja SIA “Jysk Linnen'n Furniture” piederošu kustamu mantu par kopējo summu 498 euro.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.
Turklāt /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos:
2017.gada 17.oktobrī ap plkst. 12.30 /pers. A/, atrodoties SIA “Jysk Linnen'n Furniture” piederošajā veikalā 4'Jysk” Andreja Saharova ielā 20A,
Rīgā, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, izmantojot to, ka viņa pretlikumīgās darbības neviens
nenovēro, no veikala tirdzniecības plaukta nolaupīja SIA “Jysk Linnen'n Furniture” piederošas preces - 3 (trīs) iepakojumus ar vilnas segu “Nils” 194,97
euro vērtībā. 1 (viena) iepakojuma vērtība 64,99 euro, un, nesamaksājot par tām kasē, izgāja no veikala telpām, lai ar nolaupīto mantu izrīkotos pēc
saviem ieskatiem.
Tādējādi ar savām darbībām /pers. A/ nolaupīja SIA “Jysk Linnen'n Furniture” piederošu kustamu mantu par kopējo summu 194,97 euro, tas ir,
nelielā apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Turklāt /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos:
2017.gada 8.oktobrī ap plkst. 17.00 /pers. A/, atrodoties SIA “Jysk Linnen'n Furniture” piederošajā veikalā “Jysk” Andreja Saharova ielā 20A,
Rīgā, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, izmantojot to, ka viņa pretlikumīgās darbības neviens
nenovēro, no veikala tirdzniecības plaukta nolaupīja SIA “Jysk Linnen'n Furniture” piederošas preces - 2 (divus) iepakojumus ar satīna gultas veļu
“Dane” 69,98 euro vērtībā, 1 (viena) iepakojuma vērtība 34,99 euro, kuras ielika savā līdzi paņemtajā somā. Pēc kā, turpinot savas noziedzīgās
darbības, vērstas uz svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, /pers. A/ no veikala tirdzniecības plaukta nolaupīja SIA “Jysk Linnen'n Furniture”
piederošas preces - 3 (trīs) iepakojumus ar vilnas segu “Nils” 194,97 euro vērtībā, 1 (viena) iepakojuma vērtība 64,99 euro un, nesamaksājot par
norādītajām precēm kasē, izgāja no veikala telpām, lai ar nolaupīto mantu izrīkotos pēc saviem ieskatiem.
Tādējādi ar savām darbībām /pers. A/ nolaupīja SIA “Jysk Linnen'n Furniture” piederošu kustamu mantu par kopējo summu 264,95 euro, tas ir,
nelielā apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Turklāt /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos:
2017.gada 17.oktobrī ap plkst. 17.00 /pers. A/, atrodoties SIA “Jysk Linnen'n Furniture” piederošajā veikalā “Jysk” Andreja Saharova ielā 20A,
Rīgā. mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, izmantojot to, ka viņa pretlikumīgās darbības neviens
nenovēro, no veikala tirdzniecības plaukta nolaupīja SIA “Jysk Linnen'n Furniture” piederošas preces - 3 (trīs) iepakojumus ar vilnas segu “Nils” 149,97
euro vērtībā, 1 (viena) iepakojuma vērtība 49,99 euro, 2 (divus) iepakojumus ar vilnas segu “Nils” 119,98 euro vērtībā, 1 (viena) iepakojuma vērtība
59,99 euro, 1 (vienu) iepakojumu ar segu “Sheep Wood” 54,99 euro vērtībā un. nesamaksājot par tām kasē. izgāja no veikala telpām, lai ar nolaupīto
mantu izrīkotos pēc saviem ieskatiem.
Tādējādi ar savām darbībām /pers. A/ nolaupīja SIA “Jysk Linnen'n Furniture” piederošu kustamu mantu par kopējo summu 324,94 euro, tas ir,
nelielā apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
Apsūdzētais pilnībā ir atzinis savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, to atzina arī pirmstiesas procesā, lūdza lietu izskatīt bez pierādījumu
pārbaudes, apliecināja, ka viņam ir saprotama šīs kārtības procesuālā būtība un sekas. Tiesa ir pārbaudījusi visus lietas materiālus, uzklausījusi dalībnieku
viedokļus, šaubas par apsūdzētā vainu nav radusi, tiesa konstatējot Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētos priekšnoteikumus, nolēma neveikt
pierādījumu pārbaudi lietā, izņemot personu raksturojošu informāciju.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams un taisāms notiesājošs
spriedums.
Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu
un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Tāpat tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo
personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas.
Nosakot apsūdzētajam soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā un
180.panta pirmajā daļā, ir atzīstami par mazāk smagiem noziegumiem. Apsūdzētais ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kas vērsti pret īpašumu un kas
apdraud mantas īpašnieka valdījuma un lietojuma tiesības, un tiesības brīvi rīkoties ar mantu.
Tāpat tiesa vērtē nolaupītas mantas vērtību, kā arī izdarītās zādzības veidu.
Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots: ir 9 klašu izglītība, neprecējies, apgādībā nepilngadīgas personas neatrodas, līdz apcietinājumam
strādāja SIA /nosaukums/, deklarētā dzīvesvieta /adrese A/ (lietas 2.sējuma 120., 128., 129., 145., 163., 164., 165., lapa)., iepriekš fiksēti
administratīva rakstura pārkāpumi, agrāk sodīts, jaunus nodarījumus veicis būdams sodīts, pēdējās reizes:
2017.gada 26.oktobrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 200 stundām. Spriedums
stājies spēkā 2017.gada 7.novembrī. Sods nav izciests, sodāmība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktā kārtībā;
2017.gada 31.oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma
50.panta piektās daļas nosacījumus, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem 10 dienām un piespiedu darbu uz 250 stundām. Spriedums stājies
likumīgā spēkā 2017.gada 11 .novembrī. Sods nav izciests, sodāmība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktā kārtībā;
ar 2018.gada 16.janvāra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, piemērojot Krimināllikuma 50.panta nosacījumus, noteikts galīgais
sods pēc 2017.gada 31.oktobra Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas sprieduma un 2017.gada 26.oktobra Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas
sprieduma, brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem 10 dienām un piespiedu darbs uz 400 stundām. Lēmums stājies likumīgā spēkā 2018.gada 6.februārī
(lietas 2.sējuma 135.-143., 146.-152., 166.-175., 176.-177., 178., 179.-180.lapa).
Lemjot jautājumu par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 180.panta pirmās daļas
sankcijas, kas paredz bez alternatīvu sodu veidiem brīvības atņemšanas sodu līdz pat diviem gadiem (KL 175.p.1.d.), apsūdzētā personību, noziedzīgā
nodarījuma raksturu, kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto. Tiesas ieskatā no panta sankcijā paredzētiem sodiem par piemērotāko atzīstams īslaicīgs
brīvības atņemšanas un brīvības atņemšanas sods – atkarībā no soda mēra, kādu lūdza piemērot arī valsts apsūdzības uzturētāja.
Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda
mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Tiesas ieskatā, apsūdzētā likumpārkāpumu vēsture, liecina par to, ka apsūdzētais nepieļaujami izturas pret likumu ievērošanu, neanalizē pieļautās
kļūdas un tās atkārto, klaji ignorēdams citu cilvēku tiesības un sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas, turpina izdarīt ar vien jaunus un jaunus
analoģiskus noziedzīgus nodarījumus, pat pēc izciesta soda turpina veikt likumpārkāpumus, ir būtiskas šaubas arī par soda mērķu sasniegšanu, ja soda
veids saistīts ar labpārtīgu izpildi. Tai pat laikā redzams, ka apsūdzētajam jau ar citiem tiesas nolēmumiem ir piespriests piespiedu darbs tuvu maksimāli
iespējamam apmēram, kas būs pievienojams noteiktam sodam.
Pastāvot minēto apstākļu kopumam, tiesa secina, ka šāda apsūdzētā cilvēktiesību ierobežošana atbilst Kriminālprocesa likuma mērķim un
Kriminālprocesa likuma 12.pantā definētajam cilvēktiesību garantēšanas principam, kā arī ir samērīga ar nodarīto kaitējumu un ar noziedzīga nodarījuma
smagumu. Šāda krimināltiesiskā represija atbilst bīstamībai un kaitīgumam, kāds nodarīts ar likumu aizsargātajām interesēm.
Turklāt kriminālsoda noteikšanā tiesai jāievēro vispārējie tiesību principi, tajā skaitā humānisma princips. Soda mērķis nav tikai sodīt, bet arī
panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tātad sodam jābūt tādam, kas sekmē indivīda
vēlēšanos laboties un stāties uz likumpaklausības ceļa.
Nosakot apsūdzētajam soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa ņem vērā apstākļus, kuri likumā nav paredzēti, un tiesa atzīst par apsūdzētā atbildību mīkstinošu
apstākli apsūdzētā vaļsirdīgu atzīšanos noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu.
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.
Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma
21.pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko
attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību
mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments
nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka viņa izdarītais
noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu, tādējādi
soda mēram jābūt bargākam (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK 01-74/06).
Turklāt atbildību pastiprinoša apstākļa esamība un agrākā sodāmība izslēdz Krimināllikuma 49. un 55.panta piemērošanu apsūdzētajam.
Krimināllikuma 50.pants paredz soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus
noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu.
Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot
piespriestos sodus.
Ņemot vērā to, ka /pers. A/ šajā kriminālprocesā atzīts par vainīgu deviņos mazāk smagos noziegumos, pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā
Krimināllikuma 50.panta pirmās un otrās daļas nosacījumus.
Savukārt atbilstoši šī panta piektajai daļai, tādā pašā kārtībā tiesa nosaka sodu, ja pēc sprieduma (..) konstatēts, ka persona vainīga vēl citā
noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma (..) spēkā stāšanās pirmajā lietā.
Ņemot vērā to, ka /pers. A/ šajā kriminālprocesā atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ko viņš bija izdarījis pirms Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2018.gada 16.janvara un 12.marta lēmumiem (saskaitīts sods pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada
31.oktobra sprieduma un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 26.oktobra sprieduma, pie soda noteikšanas tiesa vadās pēc Krimināllikuma
50.panta piektās daļas nosacījumiem.
Lemjot par galīgā soda noteikšanu apsūdzētajam gan pēc noziedzīgu nodarījumu, gan pēc nolēmumu kopīgas, tiesa vadās arī pēc 2008.gada
1.jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā „Sodu piemērošanas politika”
izteiktajiem priekšlikumiem, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja
saskaitīšana. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos
gadījumos.
Tiesa nekonstatē īpašus apstākļus, kas būtu par pamatu galīgā soda gan pēc noziedzīgu nodarījumu, gan pēc nolēmumu kopīgas noteikšanai
apsūdzētajam, piemērojot sodu pilnīgas saskaitīšanas principu. Uz tādiem arī nenorādīja valsts apsūdzība. Tādējādi lai nodrošinātu personas sodīšanu par
visiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, apsūdzētajam gan pēc noziedzīgu
nodarījumu, gan pēc nolēmumu kopīgas būtu piemērojams sodu daļējas saskaitīšanas princips. Šī procesa ietvaros šī soda aizstāšana ar brīvības
atņemšanu nav veicama, jo šos jautājumus izskata Kriminālprocesa likuma 650.-651. panta kārtībā, konstatējot izvairīšanos no soda, kopējais brīvības
atņemšanas sods nepārsniedz 3 gadu robežu (Krimināllikuma 52. panta 2.1 daļa).
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda termiņā ieskaitāms izciestais sods un tam pielīdzināmais laiks, kas pavadīts īslaicīgā aizturēšanā un
apcietinājumā kā šai procesā, tā arī saskaitītajos tiesas nolēmumos minēto par izciestu uzskatāmo soda daļu: piespiedu darba soda termiņā apcietinājumā
pavadīto laiku no 2017.gada 16.jūlija līdz 2017.gada 18.jūlijam, kas atbilst 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundām pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas
tiesas 2017.gada 26.oktobra sprieduma; izciesto piespiedu darbu 180 (viens simts astoņdesmit) stundas pēc Jēkabpils rajona tiesas 2017.gada
27.janvāra sprieduma. Izpildāmā piespiedu darba soda daļa 204 (divi simti četras) piespiedu darba stundas, piespiedu darbs izpildāms atsevišķi; brīvības
atņemšanas soda termiņā ieskaitīt 4 (četri) mēneši un 10 (desmit) dienas, tas ir aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 30.septembra
līdz 2017.gada 9.februārim un šajā krimināllietā aizturēšanā pavadīto laiku no 2017.gada 9.oktobra līdz 11.oktobrim un no 2018.gada 13.janvara līdz
2018.gada 15.janvarim un apcietinājumā pavadīto laiku no 2018.gada 15.janvāra līdz šī sprieduma spēkā stāšanās brīdim, kad tiks uzsākta soda termiņa
skaitīšana.
Apsūdzētajam /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.pantu, ir negrozāms, lai nodrošinātu
brīvības atņemšanas soda izpildi.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 632.panta ceturtajai daļai, notiesājoš ā spriedumā tiesas lēmums par drošības līdzekli un par kaitējuma
kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu stājas spēkā uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas.
Kriminālprocesa likuma 240.pants noteic galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem.
Kriminālprocesa likuma 235.panta pirmā daļa noteic, ka izmeklēšanas darbību gaitā iegūtās lietas un dokumentus, ja ir pamats uzskatīt, ka
turpmākajā kriminālprocesā tiem varētu būt pierādījumu nozīme, procesa virzītājs reģistrē krimināllietā esošajā lietisko pierādījumu un dokumentu
sarakstā.
Tiesa uzskata, ka lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā reģistrētais 6 CD diskus ar videonovērošanas kameru ierakstu, kas pievienoti pie
krimināllietas materiāliem kā lietiskais pierādījums izmantojams pierādīšanā saistībā ar tajā ietverto saturisko informāciju.
Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 134.panta otrās daļas noteikumiem, ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko
informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet par dokumentu. Tādējādi lietiskais pierādījums – 6 CD diskus ar videonovērošanas kameru
ierakstu, atzīstams par dokumentu un izslēdzams no lietisko pierādījumu saraksta un kā dokuments atstājams glabāties pie krimināllietas materiāliem.
Savukārt lietiskos pierādījumus – divdesmit piecas 500 g maltās kafijas “Jacobs Kronung” un trīspadsmit 500 g maltās kafijas “Paulig classic”, kas
atgriezti cietušajiem, uzskatīt par atdotu cietušajam kā derīgu tālākai realizācijai.
SIA “RIMI LATVIA” Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā pieteica kaitējuma kompensāciju 176,70 EUR (simtu
septiņdesmit seši euro 70 centi) apmērā, tā ir pamatota un ir piedzenama no apsūdzētā par labu cietušajai SIA “RIMI LATVIA”.
SIA “Maxima Latvija” Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā pieteica kaitējuma kompensāciju 91,96 EUR
(deviņdesmit viens euro 96 centi) apmērā, tā ir pamatota un ir piedzenama no apsūdzētā par labu cietušajai SIA “Maxima Latvija”.
SIA “Jysk Linnenn Furniture” Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā pieteica kaitējuma kompensāciju 1282,86 EUR
(tūkstotis divi simti astoņdesmit divi euro 86 centi) apmērā, tā ir pamatota un ir piedzenama no apsūdzētā par labu cietušajai SIA “Jysk Linnenn
Furniture”.
Apsūdzētajam tiesas sēdē pēc viņa lūguma tika nodrošināta aizstāvja palīdzība. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu un
368.panta pirmo daļu advokātam no valsts budžeta izmaksātā darba atlīdzība kā procesuālie izdevumi ir piedzenami no notiesātā. Saskaņā ar aizstāvja
sniegto paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā atlīdzība uzradīta 70,- EUR (septiņdesmit euro). Uz apsūdzēto
neattiecas Kriminālprocesa likuma 85.panta nosacījumi par personām, kuras atbrīvojamas no samaksas par aizstāvja palīdzību, jo lietā nav ziņu, kas
apliecina, ka viņa mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem. /pers. A/ ir darbspējīga persona, nav uzradīti
kādi apliecinājumi trūcīgas vai mazturīgas personas/ģimenes statusam.
Saskaņā ar lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādīto - arests mantai krimināllietā nav.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā noskaidroto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 523. pirmo prim daļu, 524., 527., 528., 529. un 530.pantu, tiesa
no s pri e da
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un
sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2017.gada 16.aprīlī plkst.19.19)
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2017.gada 16.aprīlī plkst.19.21)
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2017.gada 7.oktobrī) paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2017.gada 8.oktobrī plkst.20.00)
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2017.gada 9.oktobrī) paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2017.gada 17.oktobrī plkst.12.30)
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2017.gada 8.oktobrī plkst.17.00)
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2017.gada 17.oktobrī plkst.17.00)
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot noteiktos sodus, un sodu /pers. A/
noteikt –brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 4 (četriem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc spriedumu kopības piespriestajam sodam daļēji pieskaitīt sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 16.janvara un 12. marta lēmumiem (saskaitīts sods pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
31.10.2017. sprieduma un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 26.10.2017. sprieduma), un galīgo sodu /pers. A/ noteikt – brīvības atņemšana uz 1
(vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem, piespiedu darbu uz 400 (četri simti) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda termiņā ieskaitīt:
piespiedu darba soda termiņā apcietinājumā pavadīto laiku no 2017.gada 16.jūlija līdz 2017.gada 18.jūlijam, kas atbilst 16 (sešpadsmit)
piespiedu darba stundām pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 26.oktobra sprieduma; izciesto piespiedu darbu 180 (viens simts
astoņdesmit) stundas pēc Jēkabpils rajona tiesas 2017.gada 27.janvāra sprieduma. Izpildāmā piespiedu darba soda daļa 204 (divi simti četras)
piespiedu darba stundas, piespiedu darbs izpildāms atsevišķi;
brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt 4 (četri) mēneši un 10 (desmit) dienas, tas ir aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no
2016.gada 30.septembra līdz 2017.gada 9.februārim un šajā krimināllietā aizturēšanā pavadīto laiku no 2017.gada 9.oktobra līdz 11.oktobrim un
no 2018.gada 13.janvara līdz 2018.gada 15.janvarim un apcietinājumā pavadīto laiku no 2018.gada 15.janvāra līdz šī sprieduma spēkā stāšanās
brīdim, kad tiks uzsākta soda termiņa skaitīšana.
Sprieduma izpildes nodrošināšanai /pers. A/ līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim saglabāt spēkā drošības līdzekli – apcietinājumu.
Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajiem kaitējuma kompensācijas:
par labu SIA “Rimi Latvia” 176,70 EUR (simtu septiņdesmit seši euro 70 centi);
par labu SIA “Maxima Latvija” 91,96 EUR (deviņdesmit viens euro 96 centi);
par labu SIA “Jysk Linnenn Furniture” 1282,86 EUR (tūkstotis divi simti astoņdesmit divi euro 86 centi).
Piedzīt no /pers. A/ procesuālos izdevumus par aizstāves darbu pirmstiesas kriminālprocesā 70,- EUR (septiņdesmit euro).
Lietiskos pierādījumus – 6 CD diskus, kuri glabājas pie krimināllietas materiāliem, atzīt par dokumentiem un atstāt glabāties pie
krimināllietas; divdesmit piecas 500 g maltās kafijas “Jacobs Kronung” un trīspadsmit 500 g maltās kafijas “Paulig classic”, kas atgriezti
cietušajiem, uzskatīt par atdotu cietušajam kā derīgu tālākai realizācijai.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā, kad izbeidzies 10 dienu termiņš un nav iesniegts rakstisks lūgums par pilna
sprieduma sagatavošanu.
Procesa dalībnieki 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.
Pilnu spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā no tā pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai,
iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Procesuālo izdevumu iemaksas rekvizīti: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, bankas kods TRELLV22,
kontaLV68TREL1060001239300. Maksājuma mērķis - procesuālie izdevumi krimināllietā Nr.11089187817.
Visu maksājumu veikšanai likums paredz 30 dienu termiņu labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās. Izdarītā maksājuma
apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā.
Pilna sprieduma pieejamības diena – 2018.gada 7.maijs.
Tiesnese G.Čepule