Legislator Giurisprudenza & Legislazione
C771211623 / SKC-0160-26 ECLI:LV:AT:2026:0129.C771211623.10.L Generato dall'IA

Supreme Court dismisses appeal on procedural grounds, finding no apparent error in lower court's handling of remote session absence.

Numero d'incarto C771211623 / SKC-0160-26
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Supreme Court of Latvia decided not to initiate cassation proceedings against the Regional Court of Riga's judgment regarding movable property ownership. The appellant argued that the lower court violated procedural rights by holding a remote session without their presence, noting they disconnected from the waiting room before the hearing started. The court rejected this claim, observing that the appellant had previously failed to attend hearings and did not provide evidence of connection issues or demonstrate how their absence affected the case outcome.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Civil Procedure Law Art. 464(3); Art. 464.1(2)2.: Cassation proceedings shall not be initiated if the appeal does not raise an apparent ground for considering the judgment erroneous or significant for uniform judicial practice.

Parole chiave

Generato dall'IA
cassation proceedings procedural rights remote session absence apparent error judicial review Civil Procedure Law appeal dismissal

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Civil Procedure Law Art. 464(3)
Civil Procedure Law Art. 464.1(2)2.
Civil Procedure Law Art. 74(2)2.
Civil Procedure Law Art. 156(1)
Civil Procedure Law Art. 209(2)

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:AT:2026:0129.C771211623.10.L

Lieta Nr. C771211623, SKC-160/2026

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2026. gada 29. janvārī

Senāta senatoru kolēģija šādā sastāvā: senators referents Kaspars Balodis, senatore Inese Grauda un

senators Aldis Laviņš

rīcības sēdē izskatīja /Persona A/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 20. jūnija spriedumu

/Persona A/ prasībā pret maksātnespējīgo /Nosaukums A/ par īpašuma tiesību atzīšanu uz kustamo mantu un

mantas atprasīšanu.

Senatoru kolēģija

konstatēja

Prasītājs /Persona A/ ir iesniedzis kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 20. jūnija spriedumu

/Persona A/ prasībā pret maksātnespējīgo /Nosaukums A/ par īpašuma tiesību atzīšanu uz kustamo mantu un

mantas atprasīšanu.

Kasācijas sūdzībā ir norādes uz procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, un kasācijas sūdzība tādēļ formāli

atbilst Civilprocesa likuma 450. – 454. panta prasībām.

Tomēr senatoru kolēģija atzīst, ka pastāv Civilprocesa likuma 464. 1 panta otrās daļas 2. punktā norādītais

pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, jo kasācijas sūdzībā minētie argumenti nerada acīmredzamu pamatu

uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska

nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Senāta praksē skaidrots, ka tiesības uz taisnīgu tiesu tiek nodrošinātas, atbilstošo procesuālo kārtību

regulējošo normu ietvaros panākot likumīga un pamatota sprieduma pieņemšanu. Personas klātbūtne procesā nav

pašmērķis, viņas paskaidrojumi un argumentācija ir viens no līdzekļiem, kā panākt tiesisku spriedumu (sk. Senāta

2010. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. SKC-233/2010, C27035807, 10. punktu).

Pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai konkrētajā gadījumā nevar būt /Persona A/ kasācijas sūdzībā

norādītais, ka apelācijas instances tiesa prettiesiski ierobežojusi viņa tiesības piedalītas tiesas procesā, nepielaižot

pie attālinātas tiesas sēdes.

Civilprocesa likuma 74. panta otrās daļas 2. punkts paredz, ka pusēm ir tiesības piedalīties tiesas sēdē.

Tomēr atbilstoši Civilprocesa likuma 156. panta pirmajai daļai, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas

dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. un 210. pantu nav pamats to atlikt.

Savukārt Civilprocesa likuma 209. panta 2. punkts noteic, ka tiesa atliek lietas izskatīšanu, ja kāds no lietas

dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst

par attaisnojošu.

Kā tas redzams no lietas materiāliem, /Persona A/ jau 2025. gada 26. martā tika paziņots par attālināto tiesas

sēdi 2025. gada 20. maijā plkst. 10:30, nosūtot pieslēgšanās saiti. /Persona A/ 2025. gada 20. maijā, pirms tiesas

sēdes,Microsoft Teams platformā tai bija pieslēdzies, gaidījis ielaišanu tiesas sēdes virtuālajā telpā, bet atstājis

uzgaidāmo telpu (atslēdzies no virtuālās uzgaidāmās telpas) pirms tiesas sēdes sākuma un uz tiesas mēģinājumiem

ar viņu sazināties telefoniski nav atbildējis. Tiesa, izvērtējot apstākļus nekonstatēja iemeslu lietas izskatīšanas

atlikšanai.

Arī no /Persona A/ kasācijas sūdzības nav gūstama pārliecība, ka /Persona A/ būtu pastāvējušas problēmas

ar pieslēgšanos 2025. gada 20. maija attālinātajai tiesas sēdeiMicrosoft Teams platformā. Turklāt vērā ņemams ir

apstāklis, ka jau pirmās instances tiesas sēde 2024. gada 19. martā, kā arī apelācijas instances tiesas sēde 2025.

gada 26. martā atlikta prasītāja neierašanās dēļ.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs realizējis savas tiesības un izteicis savus argumentus gan

prasības pieteikumā, gan apelācijas sūdzībā. Abu instanču tiesas ir vērtējušas prasītāja argumentus. Savukārt

kasācijas sūdzībā nav norādīts, kādus jaunus būtiskus paskaidrojumus prasītājs būtu sniedzis apelācijas instances

tiesas sēdē un kā prasītāja klātbūtne būtu varējusi ietekmēt lietas iznākumu.

Ņemot vērā minētos apstākļus un faktu, ka arī atbildētajai ir tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos

termiņos, apgabaltiesa pamatoti izskatīja lietu bez prasītāja piedalīšanās tiesas sēdē. Nav pamata uzskatīt, ka

prasītāja nepiedalīšanās 2025. gada 20. maija tiesas sēdē būtu novedusi pie lietas nepareizas izspriešanas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta trešo daļu, 464.1 panta otrās daļas 2. punktu, senatoru

kolēģija

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /Persona A/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2025.

gada 20. jūnija spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senators K. Balodis Senatore I. Grauda Senators A. Laviņš