Latvian Supreme Court dismisses appeal for non-examining criminal procedural acts in administrative proceedings.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Latvian Supreme Court unanimously refused to examine the appellant's appeal against a district court judge's decision to reject a criminal procedural act in administrative proceedings. The appellant argued that the judge ignored the true purpose of the request and failed to protect fundamental rights due to a lack of direct regulatory norms. The court held that criminal procedural acts and decisions fall outside the scope of administrative law and are not subject to administrative court review.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likuma 1. p. 3. p. 5. punkts; 89. pants; 320.1. pants: Criminal procedural acts and decisions are not administrative acts or factual actions within the meaning of the Administrative Procedure Law and therefore cannot be reviewed by administrative courts.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:AT:2025:0411.SKA056725.4.L
Nr. 670003625, SKA-567/2025
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2025.gada 11.aprīlī
[1] Senātā saņemta pieteicēja /Persona A/ blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša
2025.gada 25.marta lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu.
Tiesnesis secināja, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir kriminālprocesuāls lēmums.
Prasījumi, kuru pamatā ir iebildumi pret šādu iestādes lēmumu vai ar to saistīto rīcību kriminālprocesa ietvaros,
neattiecas uz valsts pārvaldes jomu un nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā. Arī prasījums par
atlīdzinājumu, kas nav saistīts ar iestādes administratīvo aktu, faktisko rīcību vai ar kādu no Kriminālprocesā un
administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā (turpmāk – Kaitējuma atlīdzināšanas
likums) norādītajiem atlīdzinājuma pamatiem, nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.
[2] Pieteicējs blakus sūdzībā norāda, ka tiesnesis ir ignorējis pieteikuma patieso mērķi – izvērtēt valsts
iestāžu prettiesisko rīcību vai bezdarbību un konstatēt arī pieteicējam radīto nemantisko kaitējumu. Tiesneša
pienākums ir interpretēt un piemērot tiesību normas tā, lai aizsargātu personas pamattiesības, nevis liegtu pieeju
tiesai, pamatojoties uz tiešas regulējošās normas trūkumu. Tiesneša lēmums izslēdz valsts atbildību par iestāžu
rīcību un iespēju saņemt atlīdzinājumu. Tiesnesis nav pieņēmis iesniegtos pierādījumus.
[3] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 320.1pantu senatoru kolēģija var pieņemt vienbalsīgu
lēmumu par atteikšanos izskatīt blakus sūdzību, ja tā ir acīmredzami nepamatota.
[4] Izvērtējusi rajona tiesas tiesneša lēmumu kopsakarā ar blakus sūdzības argumentiem, senatoru kolēģija
atzīst, ka blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota un tāpēc tās izskatīšana ir atsakāma.
Tiesnesis, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 5.punktu un 89.pantu, pareizi
secinājis, ka kriminālprocesā veiktās darbības un pieņemtie lēmumi nav administratīvais akts vai faktiskā rīcība
Administratīvā procesa likuma izpratnē. Tāpēc to tiesiskums nav pārbaudāms tiesā administratīvā procesa kārtībā.
Pieteicējs kļūdaini uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējams tiešas regulējošās normas trūkums, kas
ļautu administratīvā procesa kārtībā pārbaudīt valsts pārvaldes iestāžu rīcību kriminālprocesa ietvaros.
Senatoru kolēģija norāda, ka tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ietver arī tiesības uz pieeju tiesai, ir
izmantojamas likumā paredzētajā kārtībā, un, kā pareizi norādīts tiesneša lēmumā, Administratīvā procesa likums
neparedz administratīvās tiesas kompetenci pārbaudīt kriminālprocesuālus lēmumus un kriminālprocesā veiktās
darbības. Tas, ka administratīvā tiesa neizskata pieteikumu, kurā ietverto prasījumu izskatīšana neietilpst tās
kompetencē, pretēji pieteicēja viedoklim nav tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums. Pieteicējs savas tiesības un
tiesiskās intereses saistībā ar kriminālprocesu var aizstāvēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
[5] Pieteicējs uzsver, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam viņam ir tiesības saņemt
atbilstīgu atlīdzinājumu par viņam nodarīto nemantisko kaitējumu.
Senatoru kolēģija norāda, ka vispārīgi administratīvā procesa kārtībā ir izskatāms prasījums par zaudējumu
un kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts kriminālprocesā. Tomēr konkrētajā gadījumā nav pamata atlīdzināšanas
prasījuma izlemšanai, jo no lietas materiāliem neizriet, ka attiecībā uz pieteicēju būtu pieņemts lēmums, ar kuru
iestādes vai amatpersonas kriminālprocesā veiktā darbība būtu atzīta par prettiesisku, un ka pieteicējs būtu vērsies
lēmējiestādē ar atlīdzināšanas prasījumu, kā to paredz Kaitējuma atlīdzināšanas likums. Pretējais nav norādīts arī
blakus sūdzībā. No blakus sūdzības nepārprotami izriet, ka pieteicējs iebilst kriminālprocesā pieņemtajiem
lēmumiem un veiktajām darbībām, nevis lēmumam, ar kuru izskatīts prasījums par kriminālprocesā nodarīto
zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanu.
[6] Attiecībā uz argumentu par tiesneša pieļautu procesuālo tiesību normu pārkāpumu, nepievienojot lietas
materiāliem pieteicēja iesniegtos video failus, senatoru kolēģija norāda, ka pierādījumu pietiekamības jautājums
primāri ir tās tiesas (tiesneša) kompetencē, kas izskata konkrēto lietu vai procesuālo jautājumu. Rajona tiesas
tiesnesis ir norādījis, ka pieteicēja iesniegtie video faili netika pievienoti lietas materiāliem, jo šāda veida
pierādījumiem nav ietekmes uz pieteikuma virzības izlemšanu. Pieteicējs nav pamatojis, kā iesniegtie pierādījumi
varēja mainīt tiesneša secinājumu par pieteikuma pakļautību administratīvajai tiesai. Līdz ar to arguments par
tiesneša pieļautu procesuālo tiesību normu pārkāpumu noraidāms kā nepamatots.
Attiecībā uz iebildumu par tiesneša pieļautu procesuālu pārkāpumu, pieteikuma pieļaujamības stadijā
secinot, ka nav pamata pieteicēja lūgtā blakus lēmuma pieņemšanai, senatoru kolēģija norāda, ka blakus lēmuma
pieņemšana atbilstoši Administratīvā procesa likuma 288.panta regulējumam ir tiesas, kas izskata lietu,
kompetencē. Augstākas instances tiesai nav pamata pārbaudīt, vai šāds lēmums tiesai bija jāpieņem. Turklāt
tiesneša atteikums pieņemt blakus lēmumu nekādā veidā nevar ietekmēt to, ka pieteicēja pieteikums nav pakļauts
administratīvās tiesas kontrolei. Tātad minētie pieteicēja argumenti neattiecas uz pārsūdzētā lēmuma pamatojumu
un nevar būt pārbaudes priekšmets blakus sūdzības kārtībā.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt izskatīt /Persona A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2025.gada 25.marta
lēmumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore L. Konošonoka Senatore A. Kovaļevska Senatore D. Makarova