Court convicts defendant of contempt for violating domestic violence protection order and imposes short prison sentence.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of contempt for violating a court-issued protection order prohibiting proximity to the victim's home. The defendant admitted guilt and agreed to skip the evidence examination, leading to a finding of guilt based on the admitted facts. Consequently, the court imposed a short prison sentence, combined with community service and probation, while ordering the defendant to pay state legal costs.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 168.1 pants; Kriminālprocesa likuma 499. pants: A defendant who knowingly violates a court order issued under domestic violence protection laws, having been warned of criminal liability, commits the offense of contempt and is liable to criminal punishment upon admission of guilt.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. K73-0598-24/5
ECLI:LV:ZRT:2024:0311.19520028124.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2024 gada 11.martā
Zemgales rajona tiesa:
tiesnese I.Freimane,
piedaloties prokurorei U.G.Zelčai-Vuškānei,
aizstāvei P.Janulei,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā
/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 panta.
Aprakstošā daļa
Novērtējusi iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa
konstatēja
[1] /pers. A/ ļaunprātīgi nepildīja nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību šādos apstākļos:
ar Zemgales rajona tiesas /datums/lēmumu lietā Nr./numurs/ /pers. A/ noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis – aizliegums /pers. A/
atrasties mājoklim /adrese/ kurā patstāvīgi dzīvo /pers. B/, tuvāk par 100 metriem, ar kuru viņš iepazīstināts 2023.gada 17.oktobrī, apliecinot ar savu
parakstu. Neievērojot tiesas noteikto aizliegumu, zinot par kriminālatbildību tā nepildīšanas gadījumā, 2024.gada 22. janvārī plkst.11.06 /pers. A/ atradās
mājas /adrese/ kāpņutelpā, kurā izvietoti dzīvokļi Nr. /numurs/– Nr./numurs/. Tādējādi viņš ļaunprātīgi pārkāpa aizliegumu atrasties tuvāk par 100
metriem mājoklim /adrese/.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1 pantā.
Motīvu daļa
[2] Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu atzina un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais savu vainu atzina,
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai piekrita visi procesa dalībnieki un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu.
Tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. A/ darbības pirmstiesas kriminālprocesā pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 168.1 panta un viņa vaina
pierādīta.
[3] Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, nosakot soda mēru, tiesa ņem
vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta klasifikāciju apsūdzētais /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu tiesa atzīst noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu alkohola
ietekmē, noziedzīgā nodarījuma recidīvu.
[4] Apsūdzētais /pers. A/ agrāk tiesāts, pēdējo reizi – ar Zemgales rajona tiesas /datums/spriedumu notiesāts pēc Krimināllikuma 168.1panta un
galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu pēc vairākiem spriedumiem, spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienojot sodu, kas nav izciests pēc
Rietumzemgales prokuratūras prokurora /datums/priekšraksta par sodu un Rietumzemgales prokuratūras prokurora /datums/priekšraksta par sodu,
noteikts – īslaicīga brīvības atņemšana uz 1 mēnesi 15 dienām, sabiedriskais darbs uz 116 stundām, probācijas uzraudzība uz 2 gadiem 5 mēnešiem.
Spriedums stājies spēkā /datums/Gada laikā administratīvi nesodīts (55.lapa). Strādā gadījuma darbus, apgādājamo personu viņam nav.
Pēc paša apsūdzētā /pers. A/ vārdiem savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto, turpmāk ievēros likumus, izmantos savas Rīgas Garīgajā seminārā
iegūtās zināšanas, kalpojot baznīcā, risinās sava alkoholisma problēmas.
[5] Tiesa uzskata, ka Krimināllikumā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un
lai tiktu panākts, ka notiesātais un arī citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms
sods brīvības atņemšanas veidā, kas sekmēs soda mērķa sasniegšanu, jo, būdams tiesāts, turpināja izdarīt likumpārkāpumus.
Apsūdzētajam /pers. A/ galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem –
Zemgales rajona tiesas /datums/spriedums, pilnīgi saskaitot piespriestos sodus. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.?pantu apsūdzētajam soda izciešanā
ieskaitāms: aizturēšana no /datums/ līdz /datums/, kas atbilst vienai brīvības atņemšanas dienai (Zemgales rajona tiesas /datums/spriedums) un
apcietinājums no 22.01.2024 līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
[6] Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
272.panta pirmo daļu, 241.panta trešo daļu, sprieduma izpildes nodrošināšanai, tas atstājams līdz spriedums stāsies spēkā.
[7] Vienlaikus tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais /pers. A/, piekrītot iespējai neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, paātrināja
krimināltiesisku attiecību noregulējumu, proti, izmantoja savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā norādītās tiesības uz sadarbību un
izvēlējās vienkāršāka procesa veidu. Šis apstāklis pastiprina apsūdzētā savas vainas atzīšanu un nožēlošanu, bet nav atzīstams par patstāvīgu viņa
atbildību mīkstinošu apstākli (skat. Augstākās Tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 21.aprīļa lēmums lietā SKK - 232/2008).
[8] Tiesas rīcībā nav informācijas par tādu apsūdzētā /pers. A/ veselības stāvokli, kas liegtu izciest sodu brīvības atņemšanas iestādē. Vērtējot
apsūdzētā iespēju, atrodoties brīvības atņemšanas vietā, saņemt ārstniecību, tiesa secina, ka veselības aprūpe ieslodzījuma vietās Latvijas Republikā tiek
nodrošināta atbilstoši Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 22. panta, Latvijas Sodu izpildes kodeksa 78. panta un Ministru kabineta 2015. gada
2. jūnija noteikumu Nr. 276 Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība prasībām. Atbilstoši minēto noteikumu
prasībām ambulatoro veselības aprūpi ieslodzītajiem sniedz Latvijas Cietumu slimnīcas ambulatorās filiāles - katras ieslodzījuma vietas Medicīnas filiāle,
bet stacionāro aprūpi nodrošina Latvijas Cietumu slimnīca. Ja ieslodzījuma vietas Medicīnas filiālē vai Latvijas Cietumu slimnīcā nav iespējams sniegt
atbilstošu veselības aprūpi ieslodzītajiem atbilstoši medicīniskajām indikācijām, tiek nodrošināta veselības aprūpe ārpus cietuma ārstniecības iestādes.
Saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu 2.4 punktu ieslodzītie saņem atbilstoši ieslodzījuma vietas ārsta nozīmējumam efektīvākās un izmaksu ziņā
lētākās zāles, kuras izrakstījusi ieslodzījuma vietas ārstniecības persona. Tādējādi ir pamats atzīt, ka apsūdzētajam /pers. A/ nepieciešamības gadījumā
būs iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.
[9] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84., 367.pantu no apsūdzētā /pers. A/ valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi 325 euro – samaksa
par advokāta juridisko palīdzību, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesas rīcībā nav
dokumentu, kas dotu pamatu Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtās daļas nosacījumu piemērošanai un apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo
izdevumu samaksas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 520., 530.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 168.1 panta paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2
mēnešiem 10 dienām.
Galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem – Zemgales rajona tiesas
/datums/spriedums, pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, noteikt brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem 25 dienām, sabiedrisko darbu uz 116 stundām,
probācijas uzraudzību uz 2 gadiem 5 mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.?pantu soda izciešanā ieskaitīt: aizturēšanu no /datums/ līdz /datums/, kas atbilst 1 brīvības atņemšanas dienai
(Zemgales rajona tiesas /datums/spriedums) un apcietinājumu no 2024.gada 22.janvāra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 21., 22. daļu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas sabiedrisko darbu un probācijas uzraudzību izpildīt
vienlaikus.
Drošības līdzekli – apcietinājumu – /pers. A/ atstāt līdz spriedums stāsies spēkā.
Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 325 euro – samaksu par advokāta juridisko palīdzību, nosakot termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, iemaksājot to Tiesu administrācijas kontā Nr.LV05TREL819045814800B,
reģistrācijas Nr.90001672316, TRELLV22, maksājuma mērķis: advokāta juridiskā palīdzība krimināllietā Nr.19520028124.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas 2024.gada 3.aprīlī apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā,
sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Tiesnese I.Freimane