Court dismisses eviction claim due to tenant's voluntary vacating but allows debt collection.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed the tenant's eviction claim because the tenant voluntarily vacated the apartment after the lawsuit was filed. While the tenant admitted to owing rent and utility fees, the landlord withdrew the request to terminate the lease and remove the tenant. Consequently, the court ordered the landlord to collect the outstanding debt and court costs from the tenant's state income.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivilprocesa likuma 223. panta 4. punkts; Civilprocesa likuma 41. pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants; Civilprocesa likuma 193. pants; Civilprocesa likuma 199. pants; Civillikuma 1765. pants; When a tenant voluntarily vacates a dwelling after a lawsuit is filed, the court may dismiss the eviction claim but still order the collection of outstanding rent and utility debts.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-1345-20/34
ECLI:LV:ZRT:2020:0212.C73541319.5.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2020. gada 12. februārī
Zemgales rajona tiesa: tiesnese Inese Tumanova,
ar tiesas sēdes sekretāri Ilzi Stanku,
piedaloties prasītājas pārstāvim zvērinātam advokātam Edvīnam Miķelsonam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Jaunjelgavas novada domes prasībā pret /pers. A/ par īres un komunālo maksājumu parāda piedziņu, īres
līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām.
Aprakstošā daļa
[1] 2019. gada 22. augustā Jaunjelgavas novada dome (turpmāk – prasītāja) cēla prasību tiesā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja), vēlāk to
precizējot (lietas 6.-7., 35. lapa).
Prasītāja lūdza:
1. izbeigt 2015. gada 25. maija /adrese/, īres līgumu ar atbildētāju;
2. izlikt atbildētāju kopā ar nepilngadīgiem bērniem /pers. B/ un /pers. C/ no prasītājai piederošā dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas;
3. piedzīt no atbildētājas īres un komunālo maksājumu parādu 567,65 euro, līgumsodu par maksājumu kavējumu 132,41 euro, kopā 700,06 euro, kā arī
tiesas izdevumus.
Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otro daļu, 28.2 pantu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015. gada 25. maijā starp Jaunjelgavas novada pašvaldības Sunākstes pagasta pārvaldi un atbildētāju noslēgts
dzīvojamās telpas dzīvokļa/adrese/, (turpmāk – dzīvoklis) īres līgumu.
Pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 13. punktu, prasītāja ir Sunākstes pagasta pašvaldības saistību pārņēmēja.
[1.2] Saskaņā ar līguma 2. punktu atbildētājai, kā īrniekam, ir pienākums maksāt izīrētājam īres maksu un komunālos maksājumus saskaņā ar Jaunjelgavas domes
apstiprinātiem tarifiem.
Atbildētāji regulāri kavē īres un komunālos maksājumus. Uz 2019. gada 31. jūliju īres, apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāds ir 700,06 euro, tajā
skaitā 124,67 euro - par atkritumu izvešanu, 442,98 euro - par īri un apsaimniekošanu, 132,41 euro - soda nauda par kavētiem maksājumiem laika periodā no 2017. gada
22. decembra līdz 2019. gada 31. jūlijam.
[1.3] 2019. gada 23. maijā atbildētājai nosūtīts pirmstiesas brīdinājums par īres (apsaimniekošanas maksas) komunālo maksājumu parāda samaksu un prasības celšanu
tiesā par parāda piedziņu un līguma izbeigšanu, izliekot atbildētāju no dzīvojamās platības.
Parāds līdz prasības iesniegšanai tiesā nav samaksāts.
[2] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja daļā par parāda piedziņu, atteicās no prasības daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no
dzīvojamām telpām, jo atbildētāja kopā ar ģimenes locekļiem pēc prasības iesniegšanas tiesā labprātīgi atbrīvoja dzīvokli (lietas 51. lapa).
Motīvu daļa
[3] Noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītājas celtā prasība
par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
[4] Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu
katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai
personai par maksu. Saskaņā ar minētā likuma panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums.
Prasība pamatota ar 2015. gada 25. maijā noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu (lietas 8.-12. lapa).
Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi īres tiesisko attiecību pastāvēšanu starp prasītāju un atbildētāju.
[5] Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12. pants noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos
termiņos un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā
noteiktajos termiņos un kārtībā.
Saskaņā ar līguma nosacījumiem atbildētāja uzņēmās saistības regulāri veikt īres un komunālos maksājumus (lietas 8.-12. lapa). Prasītāja ir
iesniegusi pierādījumus par parāda summas apmēru uz 2019. gada 31. jūliju (lietas 13., 14. lapa), par atbildētājas brīdināšanu (lietas 15. lapa).
Atbildētāja nav apstrīdējusi prasītājas aprēķināto parāda summu. Tāpat atbildētāja nav izpildījusi savas saistības termiņā un apmērā norēķināties
par saņemtajiem pakalpojumiem. Tādēļ tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas prasības pieteikumā norādītos apstākļus par parāda esamību.
Tādējādi tiesa atzīst, ka prasījums par īres un komunālo maksājumu parāda 567,65 euro apmērā piedziņu ir pamatots un apmierināms.
[6] Civillikuma 1716. pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720. panta 2. punkts noteic, ka līgumsodu, kā arī līguma izpildīšanu var prasīt, ja līgumsods bijis
norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Atbilstoši Civillikuma 1717. pantam līgumsodu var pievienot katram
līgumam un līgumsoda apmēru noteic līdzēji.
Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētāja neveica maksājumus līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā, pielaižot maksājumu kavējumus.
Prasītāja aprēķināja līgumsodu par maksājumu kavējumu 132,41 euro apmērā par laiku n o 2017. gada 22. decembra līdz 2019. gada 31. jūlijam,
pamatojoties uz līguma 2.4. punktu (lietas 10. lapa).
Tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums par līgumsoda piedziņu no atbildētājas ir pamatots un apmierināms.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 1. punktu prasītājam ir tiesības pilnīgi atteikties no prasības.
Civilprocesa likuma 223. panta 4. punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības. Minētā tiesību norma ir
imperatīva. Līdz ar to minētā tiesību norma paredz obligātu tiesisku seku iestāšanos un nepieļauj tiesību normas piemērotājam izvēles tiesības attiecībā uz
tiesisko darbību veikšanu.
Tiesa konstatēja, ka prasītāja atteicās no prasības daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām, jo pēc prasības celšanas tiesā
atbildētāja labprātīgi ir atbrīvojusi dzīvojamās telpas.
Tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktam ir pamats izbeigt tiesvedību prasības daļā par īres līguma izbeigšanu un
izlikšanu no dzīvojamām telpām.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tādejādi prasītājas labā no atbildētājas piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 235,16 euro, kas sastāv no samaksātās valsts
nodevas 231,66 euro (lietas 19., 38., 39. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,50 euro (lietas 20. lapa).
Turklāt no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,47 euro apmērā, jo ar tiesas pavēstu un
citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 4,97 euro (lietas 2. lapa), bet prasītāja, iesniedzot prasību tiesā,
samaksāja 3,50 euro (lietas 20. lapa).
[9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
[10] Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu un Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet neatmaksātās pamatparāda summas, taču nepārsniedzot pamatsummas apmēru.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 199., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
1. izbeigt tiesvedību civillietā prasības daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām.
2. Apmierināt prasību pārējā daļā.
3. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Jaunjelgavas novada domei, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/:
1. īres un komunālo maksājumu parādu 567,65 euro;
2. līgumsodu par laiku no 2017. gada 22. decembra līdz 2019. gada 31. jūlijam 132,41 euro;
3. tiesas izdevumus 235,16 euro;
kopā 935,22 euro (deviņi simti trīsdesmit pieci euro 22 centi).
4. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,47 euro.
5. Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
6. Noteikt Jaunjelgavas novada domei tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no pamatparāda summas.
7. Noteikt, ka Jaunjelgavas novada domes labā piedzenamo naudas summu samaksa veicama AS “SEB banka”, kontā
Nr. LV87UNLA0050020637490.
8. Noteikt, ka valsts ienākumos piedzenamo ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama norēķinu kontā: saņēmējs - Tiesu
administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, Antonijas iela 6, Rīga, saņēmēja iestāde - Valsts kase, konta Nr. LV51TREL2190458019000,
BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis - kods 21499, personas dati, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (samaksas kvīts iesniedzama
Zemgales rajona tiesā).
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (datums, kad
spriedums ir pieejams tiesas kancelejā), iesniedzot sūdzību Zemgales rajona tiesā.
Sprieduma sastādīšanas un pieejamības tiesas kancelejā datums – 2020. gada 12. februārī.
Tiesnese I.Tumanova