Administrative court dismissed appeal against research council's grant rejection and denied compensation claim.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Administrative District Court rejected the company's request to declare the research council's grant decision illegal and to award €300,000 in damages. The council denied funding because the applicant failed to prove its primary activity was non-commercial research, violating specific compliance criteria. The court upheld the decision, noting the applicant had the opportunity to clarify its status and that a procedural error does not automatically justify compensation.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministratīvā procesa likums 62. panta 1. daļa; Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums 1. panta 1. punkts: An administrative body may request clarification of information in an application without violating the right to be heard, and a procedural defect does not automatically entitle the applicant to damages.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. A42-00952-20/19
ECLI:LV:ADRJRIT:2020:0608.A420280619.5.S
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
S P R I E D U
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rīgā 2020.gada 8.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Aiga Putniņa,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA”
pieteikumu par Latvijas Zinātnes padomes 2019.gada 19.septembra lēmuma Nr.58-2-7 atzīšanu par prettiesisku un mantisko zaudējumu 300 000 euro
atlīdzināšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Latvijas Zinātnes padome (turpmāk – padome) izsludināja 2019.gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursu (turpmāk –
konkurss).
Pieteicēja SIA „STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA” konkursā iesniedza projekta iesniegumu Nr.Izp-2019/1-0438
„Neizmantotā resursa izpēte: gados vecākas sievietes uzņēmējas Baltijā” (turpmāk – projekta iesniegums).
[2] Ar padomes 2019.gada 19.septembra lēmumu Nr.58-2-7 pieteicējas projekta iesniegums noraidīts kā neatbilstošs Ministru kabineta
2017.gada 12.decembra noteikumu Nr.725 „Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība” (turpmāk
– noteikumi Nr.725) 12.5.apakšpunktā ietvertajam administratīvās atbilstības kritērijam, proti, projekts tiks īstenots zinātniskajā institūcijā, kas atbilst šo
noteikumu prasībām.
No pārsūdzētā lēmuma izriet, ka atbilstība minētajam administratīvajam kritērijam tika vērtēta, pamatojoties uz pieteicējas projekta iesniegumam
pievienotajiem dokumentiem. Padome norādīja, ka pieteicējas iesniegtajos dokumentos nav ietverta informācija, vai neatkarīgas pētniecības veikšana ir
zinātniskās institūcijas pamatdarbība. No projekta iesnieguma F daļas izriet, ka 2018.gadā darbību, kurām nav saimnieciska rakstura, apgrozījuma
proporcija pret saimniecisko darbību ir 34 % pret 66 %, tādējādi pieteicējas pamatdarbība ir saistīta ar komerciālo darbību. Tāpat pieteicējas
iesniegtajos dokumentos nav ietverta informācija, ka visi pieteicējas ieņēmumi no pamatdarbības tiek atkārtoti investēti šajā pamatdarbībā. Tādējādi nav
iespējams pierādīt pieteicējas atbilstību noteikumu Nr.275 2.7.apakšpunktam un Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulas Nr.651/2014, ar ko
noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (turpmāk – regula Nr.651/2014), 2.panta
83.punktam. Attiecīgi projekta iesniedzējs nevarēs nodrošināt projekta īstenošanu un savas finansējuma daļas izlietošanu atbilstoši noteikumu Nr.725
6.punktam projekta apstiprināšanas gadījumā.
[3] Nepiekrītot padomes lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Padomei nav piešķirta kompetence pašai noteikt vērtēšanas kritērijus, kas būtu atšķirīgi no noteikumos Nr.725 noteiktajiem administratīvās
atbilstības kritērijiem. Pārsūdzētajā lēmumā padome ir ņēmusi vērā tādus kritērijus, kas nav noteikti ne minētajos noteikumos, ne konkursa nolikumā,
piemēram, proporcionāls sadalījums starp darbībām ar saimniecisku raksturu un darbībām, kas nav ar saimniecisku raksturu.
[3.2] Pieteicēja atbilsts noteikumu Nr.725 12.5.apakšpunktam, jo ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, kā arī veic ar saimniecisko darbību
nesaistītu pamatdarbību minēto noteikumu 2.9.apakšpunkta izpratnē. Lai apliecinātu atbilstību noteikumu Nr.725 2.9.apakšpunktam, pieteicēja iesniedza:
1) grāmatvedības politiku, kurā norādīts uz pieteicējas pamatdarbību; 2) projekta iesnieguma F daļu, kurā ir nodalīta pamatdarbību finanšu plūsma no
darbībām ar saimniecisku raksturu un attiecīgi redzams, ka pieteicējas peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas
pamatdarbībā. Padomei, izvērtējot projekta iesniegumu, bija tiesības pieprasīt papildu informāciju par pieteicējas finanšu sadalījumu.
[3.3] Padome nav ņēmusi vērā pieteicējas korporatīvo struktūru. Pieteicējas vienīgais dalībnieks ir nodibinājums „Rīgas Ekonomikas augstskola –
Stockholm School of Economics in Riga”. No Biedrību un nodibinājuma likuma 2.panta otrās daļas izriet, ka nodibinājumam nav peļņas gūšanas
rakstura. Pieteicēja no citiem privāto tiesību subjektiem atšķiras ar to, ka pēc būtības nav iespējams, ka tās gūtā peļņa netiktu ieguldīta atpakaļ pieteicējas
pamatdarbībā.
[3.4] No pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem redzams, ka pieteicēja pētnieciskajā darbībā iegulda vairāk līdzekļus, nekā gūst ienākumus no
pētnieciskās darbības. Grāmatvedības dati apliecina izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem no pētnieciskās darbības. Pieteicēja pētniecisko darbību
veic vai nu no saviem līdzekļiem, vai piesaistot grantus pētnieciskajam darbam. Piesaistot grantus, pieteicēja atskaitās granta piešķīrējam par visiem
pētnieciskajam darbam izlietotajiem līdzekļiem, līdz ar to šādos pētniecības darba projektos ieņēmumi no pētniecības darba pēc būtības nemaz nevar
veidoties.
[3.5] Turklāt pieteicējas darbību regulē arī speciālais likums „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”, statūti un satversme, kas apstiprināta ar Ministru
kabineta 2011.gada 25.maija rīkojumu Nr.214. No minētajiem dokumentiem izriet, ka pieteicējas viens no pamatdarbības veidiem ir pētniecības
veikšana un zinātniskā darbība.
[3.6] Padome, pieņemot lēmumu, ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 5.pantā noteikto privātpersonas tiesību ievērošanas principu, 9.pantā
noteikto patvaļas aizlieguma principu, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā nostiprināto labas pārvaldības principu. Padome arī
nav noskaidrojusi pieteicējas viedokli pirms pieteicējai nelabvēlīgā lēmuma pieņemšanas.
[4] Paskaidrojumā tiesai padome pieteicējas pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem apsvērumiem.
Papildus norādīts, ka noteikumu Nr.725 14.punktā nav paredzēta papildu viedokļa paušanu vai pierādījumu iesniegšanu attiecībā uz fundamentālo
un lietišķo pētījumu administratīvās atbilstības kritēriju izpildi. Institūcijas statūti vai satversme vispārīgi raksturo institūcijas darbības mērķi un uzdevumus,
taču tie nesniedz detalizētu pārskatu par veiktajām darbībām un finanšu plūsmu konkrētā laika periodā. Lai varētu pārliecināties, ka institūcija patiešām
īsteno statūtos un satversmē noteiktos uzdevumus un ka ar saimniecisko darbību nesaistītu pamatdarbību veikšana ir institūcijas galvenais mērķis, tas ir,
tās apmērs dominē pār citām institūcijas darbībām, ir nepieciešami atbilstoši finanšu dokumenti.
[5] Pieteicēja papildu paskaidrojumā norāda, ka padomes noteiktie papildu kritēriji par saimnieciskās un nesaimnieciskās darbības proporcionālo
sadalījumu ir prettiesiski, jo tie nav paredzēti regulas Nr.651/2014 2.panta 83.punktā, kas ir tieši piemērojams. Saistībā ar padomes prettiesisko lēmumu
pieteicējai ir radīti mantiskie zaudējumi 300 000 euro (projekta īstenošanai nepieciešamā summa), ko pieteicēja lūdz atlīdzināt.
[6] Padome pieteicējas atlīdzinājuma prasījumu uzskata par nepamatotu, norādot, ka pieteikšanās konkursam un atbilstība administratīvajiem
kritērijiem negarantē finansējuma iegūšanu.
[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. 1panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā administratīvās lietas izskatīšana notiek
rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē lūdzis pieteicējs. Ņemot vērā pieteicējas izteikto piekrišanu, tiesa lietu
izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[8] Lietā izvērtējams, vai padome pieteicējas projekta iesniegumu pamatoti atzina kā neatbilstošu noteikumu Nr.725 12.5.apakšpunktā
ietvertajam administratīvās atbilstības kritērijam.
[9] Saskaņā ar noteikumu Nr.725 12.5.apakšpunktā minēto atbilstības kritēriju, lai pretendētu uz fundamentālo un lietišķo pētījumu
finansējumu, kura mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātņu nozarēs, projektu nepieciešams īstenot zinātniskajai institūcijai,
kas atbilst šo noteikumu prasībām.
Noteikumu Nr.725 2.7.apakšpunkts definē, ka projekta iesniedzējs šo noteikumu izpratnē ir zinātniskā institūcija, kas reģistrēta zinātnisko
institūciju reģistrā un neatkarīgi no tās juridiskā statusa (publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts) vai finansēšanas veida atbilstoši tās darbību
reglamentējošiem normatīvajiem aktiem (statūtiem, nolikumam vai satversmei) veic ar saimniecisko darbību nesaistītas pamatdarbības, un kas atbilst
regulas Nr.651/2014 2.panta 83.punktā pētniecības organizācijai noteiktajai definīcijai.
No minētā izriet, ka projekta iesniedzējam jāatbilst trīs kumulatīviem kritērijiem:
1) projekta iesniedzējs ir reģistrēts zinātnisko institūciju reģistrā;
2) atbilstoši tās darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem (statūtiem, nolikumam vai satversmei) veic ar saimniecisko darbību nesaistītas
pamatdarbības, kas ir definētas šo noteikumu 2.9.apakšpunktā;
3) atbilst regulas Nr.651/2014 2.panta 83.punktā pētniecības organizācijai noteiktajai definīcijai.
Ja projekta iesniedzējs neatbilst kādam no minētajiem kritērijiem, tad projekta iesniegums ir noraidāms kā neatbilstošs noteikumu
Nr.725 12.5.apakšpunktā ietvertajam administratīvās atbilstības kritērijam.
[10] Lietā nav strīda, ka pieteicēja ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā (sk. https://sciencelatvia.lv/#/pub/scientific_institution/list,
aplūkots 2020.gada 22.maijā).
Minētais fakts liecina par pieteicējas kā augstskolas zināmu darbību zinātniskās darbības jomā (Zinātniskās darbības likuma 28.panta trešā
daļa), vienlaikus tas pats par sevi nav pietiekams, lai pretendētu uz fundamentālo un lietišķo pētījumu finansējumu.
[11] Papildus nepieciešams konstatēt, ka zinātniskā institūcija atbilstoši tās darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem (statūtiem, nolikumam
vai satversmei) veic ar saimniecisko darbību nesaistītas pamatdarbības.
Saskaņā ar minēto noteikumu 2.9.apakšpunktu ar saimniecisko darbību nesaistīta pamatdarbība ir pētniecības organizācijas darbība, kura neietilpst
Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā noteiktajā darbības jomā, tai skaitā: 1) izglītības pasākumi, lai panāktu personāla skaita un
kvalifikācijas pieaugumu; 2) neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde,
pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā; 3) pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot
mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklāta pirmkoda programmatūru; 4) zināšanu un tehnoloģiju pārnese. Atbilstoši šo
noteikumu 6.punktam projekta iesniedzējs skaidri nodala ar saimniecisko darbību nesaistītas pamatdarbības (un ar tām saistītās finanšu plūsmas) no
darbībām, kas kvalificējamas kā saimnieciskas darbības. Par saimnieciskām darbībām uzskata darbības komersanta uzdevumā, pētniecības
infrastruktūras iznomāšanu un konsultāciju pakalpojumus. Ja zinātniskā institūcija veic arī citas saimnieciskās darbības, kas neatbilst ar saimniecisko
darbību nesaistītām pamatdarbībām, tā nodala pamatdarbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no pārējām zinātniskās institūcijas darbībām un ar tām
saistītajām finanšu plūsmām.
Minētais kritērijs pēc būtības pārklājas ar prasību, lai zinātniskā institūcija atbilstu regulas Nr.651/2014 2.panta 83.punktā pētniecības organizācijai
noteiktajai definīcijai. Minētajā regulas normā pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija ir definēta kā subjekts (piemēram, universitātes vai
pētniecības institūti, tehnoloģiju pārneses aģentūras, inovācijas starpnieki, uz pētniecību orientēti fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekti) neatkarīgi no tā
juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus,
rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā.
Ja šis subjekts veic arī saimniecisko darbību, tās finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumiem, kas var izšķiroši ietekmēt šo
subjektu, piemēram, būdami tā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst būt privileģēta piekļuve šā subjekta radītajiem rezultātiem. Atbilstoši regulas
49.apsvērumam skaidras saimnieciskās un nesaimnieciskās darbības izmaksu un finansējuma nodalīšanas mērķis ir novērst, ka ar nesaimnieciskās
darbības publisko finansējumu tiek piešķirts valsts atbalsts saimnieciskajai darbībai, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta
1.punktu principā ir aizliegts.
No iepriekš minētā noteikumu Nr.725 un regulas Nr.651/2014 regulējuma izriet, ka, lai pretendētu uz fundamentālo un lietišķo pētījumu
finansējumu, projekta iesniedzēja darbībai ar saimniecisko darbību nesaistītās jomās ir jābūt prioritārai jeb ar vislielāko īpatsvaru. Par minēto liecina
normās lietotie termini – attiecīgi „pamatdarbība” un „galvenais mērķis” (sk. vārda „pamat-” un „galvenais” skaidrojumu Latviešu literārās
valodas vārdnīcā: https://tezaurs.lv/llvv/, aplūkots 2020.gada 22.maijā). Zinātniskā institūcija var veikt arī saimniecisko darbību, taču šādā
gadījumā, lai kontrolētu valsts atbalsta sniegšanu, ir nepieciešams nodalīt saimnieciskās un nesaimnieciskās darbības izmaksas un finansējumu.
[12] Noteikumu Nr.725 10.punkts pilnvaro padomi izstrādāt un apstiprināt konkursa nolikumu, kurā tostarp ietverami projekta iesnieguma
iesniegšanas un vērtēšanas metodika. Konkursa nolikumā ietvertās prasības un procedūras līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus atbilstoši
tam) reglamentē konkursa norisi.
Atbilstoši padomes apstiprinātā konkursa nolikumam 4.pielikumam „Metodika projekta iesniegumu atbilstības izvērtēšanai administratīvās
atbilstības kritērijiem”, lai pārbaudītu projekta iesniedzēju atbilstību noteikumu Nr.725 2.7.apakšpunktā noteiktajam, projektam iesniedzējam ir jāiesniedz
„Projekta iesniedzēja apliecinājums” (projekta iesnieguma D daļa) kopā ar institūcijas finanšu vadības un grāmatvedības politiku un finanšu apgrozījuma
pārskatu par 2018.gadu (projekta iesnieguma F daļa). Eiropas Komisijas publicētajā Nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai
(2014/C 198/01) paredzēts, ka pierādījumi par izmaksu, finansējumu un ieņēmumu pienācīgu sadalījumu var būt gada finanšu pārskati par attiecīgo
subjektu (sk. minēto nostādņu 18.punktu).
Saskaņā ar konkursa nolikuma 2.pielikuma „Projekta iesnieguma, projekta vidusposma zinātniskā pārskatam projekta noslēguma zinātniskā
pārskata un projekta finanšu pārskata noformēšanas un iesniegšanas metodika” 3.1.apakšnodaļu projekta iesniedzējs finanšu apgrozījuma pārskatu
aizpilda atbilstoši noteikumu Nr.725 2.9.apakšpunktam, kas nosaka darbības, kurām nav saimnieciska rakstura, kurām jābūt attiecīgās institūcijas
pamatdarbībām (22.punkts). Finanšu apgrozījuma pārskatā norāda, kā projekta iesniedzēja grāmatvedībā tiek nodalītas finanšu plūsmas
pamatdarbībām, kurām nav saimnieciska rakstura (23.punkts). Finanšu apgrozījuma pārskatam ir jāatbilst projekta iesniedzēja iesniegtajai finanšu
vadības un grāmatvedības politikai, kā arī jābūt saskaņā ar attiecīgās institūcijas 2018.gada pārskatu (24.punkts).
Attiecīgi atbilstoši konkursa nolikuma 4.pielikuma „Metodika projekta iesnieguma atbilstības izvērtēšanai administratīvās atbilstības kritērijiem”
5.punktam, lai apliecinātu atbilstību pētniecības organizācijas definīcijai, padome pārbauda zinātniskās institūcijas iesniegto finanšu vadības un
grāmatvedības politikas un finanšu apgrozījuma pārskatu. Finanšu vadības un grāmatvedības politiku pārbauda, ņemot vērā šādus aspektus: 1) tajā ir
definētas un aprakstītas institūcijas pamatdarbības, kurām nav saimnieciska rakstura; 2) tajā ieņēmumu un izdevumu uzskaites dimensijās ir paredzēta
minēto pamatdarbību finanšu plūsmu nodalīšana no darbībām ar saimniecisku raksturu.
[13] Lietā nav šaubu, ka atbilstoši pieteicējas darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem – likumam „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” un
satversmei, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2011.gada 25.maija rīkojumu Nr.214, – viena no pieteicējas definētajām darbības jomām ir zinātniskā
darbība, kuras ietvaros tiek veikti fundamentālie un lietišķie pētījumi ekonomikas zinātnēs un to rezultātu izplatīšana. Tajā pašā laikā no minētajiem
dokumentiem izriet, ka augstskola var veikt arī saimniecisko darbību, ko neaizliedz arī Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pants.
Tādējādi, kā pamatoti norāda padome, ir nepieciešams pārliecināties, ka ar saimniecisko darbību nesaistītu pamatdarbību veikšana ir projekta
iesniedzēja galvenais mērķis, tas ir, tās apmērs dominē pār citām institūcijas darbībām. Attiecīgi atbilstoši konkursa nolikumam tam ir nepieciešams
iesniegt finanšu vadības un grāmatvedības politiku un finanšu apgrozījuma pārskatu par 2018.gadu.
No pieteicējas projekta iesniegumam pievienotās finanšu apgrozījuma pārskata par 2018.gadu (lietas 25.lapa) ir acīmredzams, ka pieteicējas
saimnieciskā darbības ieņēmumi un izdevumi dominē (ir lielāki) pār darbībām, kurām nav saimniecisks raksturs, ko faktiski nenoliedz arī pati pieteicēja.
Tādējādi pieteicēja neietilpst to zinātnisko institūciju vidū, kurām ir paredzēts piešķirt valsts atbalstu fundamentālo un lietišķo pētījumu veikšanai.
Par nepamatotu uzskatāms pieteicējs iebildums, ka padome ir ņēmusi vērā tādu kritēriju (proporcionāls sadalījums starp darbībām ar saimniecisku
raksturu un darbībām, kas nav saistītas ar saimniecisku raksturu), kas nav noteikts ne noteikumos Nr.725, ne regulas Nr.651/2014 2.panta 83.punktā,
ne konkursa nolikumā. Kā jau konstatēts iepriekš, no noteikumu Nr.725 un regulas Nr.651/2014 2.panta 83.punkta regulējuma izriet, ka, lai pretendētu
uz fundamentālo un lietišķo pētījumu finansējumu, projekta iesniedzēja darbībai ar saimniecisko darbību nesaistītās jomās ir jābūt prioritārai jeb ar
vislielāko īpatsvaru. Attiecīgi pieteicējas sniegtā finanšu informācija un tās novērtējums ir līdzeklis, kā par to pārliecināties. Šāda pieeja tiek īstenota arī
Centrālās un finanšu līguma aģentūras īstenotajos valsts atbalsta projektos (sk. skaidrojumu: https://www.cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/paligs-
projektu-iesniegsana/petniecibas-organizacijas-atbilstibas-noteiksana, aplūkots 2020.gada 26.maijā).
Savukārt attiecībā uz regulas Nr.651/2014 tiešo piemērojamību norādāms, ka tā regulē valsts atbalsta kategorijas, kas ir saderīgas ar iekšējo tirgu,
un vispārīgos valsts atbalsta sniegšanas noteikumu, bet nenosaka konkrētus projekta iesniedzēju atlases kritērijus. Attiecīgi Latvijas likumdevējs, lai
mazinātu šaubas par valsts atbalsta izmantošanu saimnieciskajā darbībā, ir paredzējusi, ka valsts atbalsts fundamentālo un lietišķo pētījumu veikšanai tiek
sniegts zinātniskajām institūcijām, kuru pamatdarbība (galvenais mērķis) nav saistīts ar saimniecisko darbību.
[14] Pieteicēja iebilst, ka padome nav noskaidrojusi pieteicējas viedokli pirms pieteicējai nelabvēlīgā lēmuma pieņemšanas, kā to paredz
Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmā daļa.
Tiesa norāda, ka minētā norma galvenokārt ir vērsta uz tiem gadījumiem, kad administratīvā lieta tiek ierosināta pēc iestādes iniciatīvas un attiecīgi
iestādei ir nepieciešams noskaidrot visus būtiskos faktus un argumentus administratīvā akta pieņemšanai. Konkrētajā gadījumā pieteicēja pati ir iesniegusi
projekta iesniegumu padomē, līdz ar to tai bija iespēja norādīt uz visiem būtiskajiem apstākļiem, kas ir nozīmīgi projekta iesnieguma izvērtēšanā.
Pretēji padomes norādītajam, lai ievērotu labas pārvaldības principu un novērstu projekta iesniegumu noraidīšanu formālu iemelsu dēļ, padomei
vispārīgi ir tiesības lūgt precizēt vai izskaidrot projekta iesniegumā ietverto informāciju. Taču konkrētajā gadījumā pieteicējas pašas norādītais izmaksu un
finansējuma sadalījums ir skaidrs, līdz ar to nav saprotams, kādu papildu informāciju padomei vajadzēja pieprasīt no pieteicējas.
[15] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka padome pamatoti atzina pieteicējas projekta iesniegumu kā neatbilstošu noteikumu
Nr.725 12.5.apakšpunktā ietvertajam administratīvās atbilstības kritērijam un attiecīgi atbilstoši minēto noteikumu 14.punktam pieņēma lēmumu par
projekta iesnieguma noraidīšanu.
[16] Pieteicēja ir lūgusi lemt par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu.
Kā tas izriet no Administratīvā procesa likuma 92.panta un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1.panta 1.punkta,
atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir prettiesisks privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizskārums. Tā kā konkrētajā gadījumā šāds aizskārums nav
konstatējams un pieteicējas pieteikuma apmierināšanai nav pamata, tad nav arī konstatējams tiesiskais pamats atlīdzinājuma piešķiršanai.
Papildus tiesa ex officio vērš pieteicējas uzmanību, ka padomes lēmuma atzīšana par prettiesisku nav automātisks pamats mantisko zaudējumu
atlīdzināšanai. Lai noteiktu, vai no konkursa nepamatoti izslēgtajam projekta iesniedzējam pienākas zaudējumu atlīdzība, ir jāvērtē, vai konkursa vispārīgi
paredzamās attīstības gaitā projekta iesniedzējam būtu bijušas izredzes uz projekta atbalstīšanu un attiecīga finansējuma iegūšanu. Tas ļauj konstatēt
cēlonisko sakaru starp konkursā pieļauto kļūdu un projekta iesniedzējam šīs kļūdas dēļ radītajiem zaudējumiem (sal. sk. tiesu praksi attiecībā uz
zaudējumu atlīdzināšanu publisko iepirkumu lietās, pieejama:http://www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-
apkopojumi/administrativas-tiesibas).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu un 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
Noraidīt SIA „STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA” pieteikumu par Latvijas Zinātnes padomes 2019.gada 19.septembra
lēmuma Nr.58-2-7 atzīšanu par prettiesisku un mantisko zaudējumu 300 000 euro atlīdzināšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese A.Putniņa