Tenant denied damages claim against landlord for water leak due to lack of ownership rights.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court partially dismissed the tenant's claim for damages against the landlord regarding a water leak in the apartment. While the tenant suffered actual loss from the leak, the court ruled that only the property owner, not the tenant, has the right to claim compensation for damage to the property under Civil Law. Consequently, the tenant's request for the full amount was rejected, and the claim was limited to a reduced sum reflecting depreciation. The court also ordered the defendant to pay court costs and state fees. The decision emphasizes that leasehold status grants only usage rights, excluding ownership-based property damage claims.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law 1770, 1771, 1779; Civil Law 2112; Law on Residential Premises Lease 2: The right to claim compensation for property damage belongs exclusively to the property owner, not the lessee, as leasehold status confers only usage rights.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas arhīva Nr. C-0772-18/19
ECLI:LV:DAUT:2018:1109.C12296017.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Preiļos 2018.gada 9.novembrī
Daugavpils tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Stikāne,
ar sekretāri A.Vilcāni, tulci G.Jurlovu,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasību pret /pers. B/ par zaudējuma atlīdzināšanu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 28.novembrī prasītājs /pers. A/ ir iesniedzis Daugavpils tiesā prasību pret /pers.B/par zaudējuma atlīdzināšanu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ir dzīvokļa Nr./adrese/, īrnieks. 2017.gada 13.maijā uz viņa īrētā dzīvokļa Nr./numurs/ griestiem negaidīti
sāka tecēt ūdens no augšā esošā dzīvokļa Nr.44. Prasītājs nekavējoties izsauca sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās
saimniecības uzņēmums” speciālistus, kuri apstiprināja appludināšanas faktu un sastādīja apsekošanas aktu. Prasītājam, saistībā ar appludināšanu, tika
nodarīts būtisks kaitējums.
Prasītājs mēģināja vienoties ar atbildētāju sakarā ar labprātīgu nodarītā zaudējuma novērtēšanu un atlīdzināšanu. Atbildētāja appludināšanas faktu
atzina, taču atteicās atlīdzināt zaudējumus.
2017.gada 6.novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ARGON” noteica prasītājam nodarīto zaudējumu apmēru. Tas sastādīja 2674,55 euro
(ieskaitot nodokļus), par ko tika sastādīta tāme. Par zaudējumu novērtēšanu un tāmes sastādīšanu prasītājs samaksāja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību
“ARGON” 200 euro, tādējādi prasītājam tika nodarīti papildu zaudējumi.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Civillikuma 1770., 1771., 1779. pantu, prasītājs lūdz piedzīt viņam nodarītos zaudējumus 2874,55 euro
apmērā un tiesas izdevumus.
Daugavpils pilsētas dome savā 2017.gada 22.decembra paskaidrojumā Nr.1.2-6/2591 norāda, ka lietā pastāv strīds starp privātpersonām- /pers. A/ un
/pers. B/ par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar dzīvokļa Nr./adrese/aizliešanu.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmas datiem, dzīvokļa Nr./numurs/ īpašnieks ir Daugavpils pilsētas pašvaldība. No lietā
esošā Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma noraksta redzams, ka līdz 2017.gada 8.jūnijam dzīvokļa Nr./adrese/ īpašniece bija /pers. B/.
Savukārt, ar lietā esošo sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” apsekošanas aktu konstatēts, ka
dzīvoklis Nr./numurs/ tika aizliets no dzīvokļa Nr./numurs/. Dzīvokli Nr./numurs/ īrē /pers. A/, pamatojoties uz dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.5246.
No Civillikuma 1772.panta izriet, ka tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību ir mantas īpašniekam, savukārt dzīvokļa īrnieka statuss, atbilstoši Civillikuma
2112.pantam un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantam, piešķir tikai dzīvokļa lietošanas tiesības, tādējādi dzīvokļa īrnieks var celt prasību par dzīvokļa
īpašumam nodarīto zaudējumu, ja to darīt viņu pilnvarojis dzīvokļa īpašnieks. Līdz ar to Daugavpils pilsētas dome pilnvaro /pers. A/ celt prasību par dzīvoklim
Nr./numurs/ nodarīto zaudējumu.
Tiesas sēdē prasītājs prasību uzturēja pilnā apmērā norādot, ka 2017.gada 19.maijā pulksten 5.05 appludināšanas rezultātā ir nodarīts kaitējums
dzīvoklim. Ir veikts aprēķins par nodarīto kaitējumu, un norādīta kopējā kaitējuma summa. Attiecībā par sociālo nodokli norāda, ka par cik prasītājs
remontu veiks nevis pats, bet gan ar atbilstošas organizācijas palīdzību, kas veic remontdarbus, tāpēc no atbildētājas ir piedzenams sociālais nodoklis.
Kad notika appludināšana, prasītājs bija laukos, viņam piezvanīja kaimiņš un pēc kādām 15 minūtēm viņš atbrauca. Bija applūdis trešais stāvs un daļēji
arī otrais stāvs. Bija ieradies avārijas dienests, viņi apskatīja dzīvokli un sastādīja aktu.Dzīvoklī viss bija appludināts, jo viņam ir vienistabas dzīvoklis, bija
appludināta istaba, virtuve un koridors. Sienas un griesti bija applūduši. Ar dzīvokļa Nr./numurs/ saimnieci viņš runāja pa telefonu nākošajā dienā. Pa
telefonu viņa teica, ka atsūtīs uz dzīvokli savu bijušo vīru dzīvokļa apskatei, un viņš tad uztaisīs remontu. Viņš atnāca, paskatījās, un apsolīja izlīmēt tikai
tapetes un viss. Atbildētāja /pers. B/ no dzīvokļa Nr./numurs/ pie aktu sastādīšanas nepiedalījās. Kaimiņš teica, ka dzīvokļa Nr./numurs/ saimniece bijusi
ar somām un aizbraukusi prom.Bija applūdis viss- koridors, vanna, tualete, virtuve un istaba.Visās šajās telpās ir nepieciešams remonts. No tāmē
norādītajiem līdzekļiem viņš ir nopircis tapetes griestiem, koridoram, un ir pieteicis logus.Logi nebija salieti, logus tāpat nomainīs.Dzīvoklis ir bijis saliets
vairākas reizes, jo kā šī kaimiņiene nopirka šo dzīvokli, tā sākās appludināšanas problēmas. 2006. vai 2007.gadā, bija appludināts dzīvoklis. Tādi
gadījumi bija vairākas reizes. Pēc katras appludināšanas reizes viņš neveica remontu.Pēdējo reizi remontu veica 2015.gadā, tad nolīga neoficiālu firmu,
kas nodarbojas ar remontdarbiem no darba brīvajā laikā. Tad mainīja tapetes. 2015. gadā remonts kopā ar darbu un materiāliem izmaksāja vairāk kā
tūkstoti. Uz pašreizējo brīdi ir jāveic lielāks remonts, jo uz griestiem ir plankumi.
Prasītāja /pers. A/ pārstāvis /pers. C/ paskaidroja, ka lūdz izņemt no pierādījumiem dzīvokļa Nr. /adrese/, telpu apsekošanas aktu pēc 2017.gada
19.maijā notikušās appludināšanas, jo speciālisti, kuri sastādīja šo dokumentu, vadītājās tikai pēc fotogrāfijām, kuras viņiem iesniedza pati atbildētāja.
Par to var pārliecināties apskatot 6. un 8. lpp., kur norādīts, ka akts sastādīts, pamatojoties uz klienta iesniegtajām fotogrāfijām. Ir pretrunas starp tāmi,
ko sastādīja pēc prasītāja lūguma un starp to tāmi, kas sastādīta pēc atbildētājas lūguma. Ja salīdzina, tad cenas galvenā starpība atšķiras ar to, ka
atšķiras appludināšanas laukumi. Uzskatu, ka šis akts nav sastādīts objektīvi, jo pamatojoties tikai uz klienta sniegtajām fotogrāfijām, nevar objektīvi
sastādīt aktu un objektīvi novērtēt appludināto platību. Tā kā šīs fotogrāfijas uzņēma pati atbildētāja, tad viņa apzināti nofotografēja tādā veidā, lai
samazinātu appludināto laukumu.Uzskata, ka viņu tāmē ir norādīta pareizā platība, jo speciālists, kurš tāmi gatavoja, pats personīgi apskatīja appludinātās
telpas un veica novērtējumu, un nevis kā to veica speciālisti no atbildētājas puses, kuri vadījās tikai pēc fotogrāfijām. 2012.gadā prasītāja dzīvoklis nebija
bojāts sakarā ar lietu, kā norādīja atbildētāja, iesniedzot sava dzīvokļa fotogrāfijas. Prasītājs savā dzīvoklī pēdējo reizi remontu veica 2015. gadā. Lietā ir
speciālistu apstiprināti akti par to, ka appludināšana bija. Arī atbildētājas pārstāve piekrīt, ka appludināšana bija. Pēc 2017. gada 6.novembra sastādītās
tāmes ir aprēķinātas būvniecības izmaksas 2674,55 euro. Par 2018.gada 7.maija tāmi rodas šaubas, jo tā ir sastādīta pēc fotogrāfijām, kuras veica pati
atbildētājas pārstāve, fotografējot prasītāja dzīvokli, tāpēc uzskata, ka tāme nav objektīva un neatbilst objektīviem apstākļiem. Tāmē no 2018.gada
8.septembra būvniecības izmaksas noteiktas 726,69 euro. Apskatot personas sertifikātu, kas sastādīja šo tāmi, ir norādīts, ka personai ir piešķirtas
tiesības darboties sfērā, kas saistīta ar elektronisko sakaru sistēmu un tīklu projektēšanu. Tāmē būvniecības izmaksas atspoguļotas tikai daļēji. Nav
atspoguļota visu darbu izmaksa, jo speciālists ir darbojies tikai savā piešķirtajā tiesību sfērā. Uzskata, ka reāls novērtējums remontdarbiem ir tāds, kāds
ir norādīts 2017.gada 6.novembra tāmē. Tāmes speciālists /pers. D/ bija prasītāja dzīvoklī un to apskatīja pēc appludināšanas, bet tāmi sastādīja /pers.
E/.Tāmē vannas istaba nav iekļauta. No tāmē norādītajiem materiāliem ir nopirktas tapetes par 40 euro, apstiprinoša čeka par to nav.Remonts pēc
appludināšanas dzīvoklī nav bijis. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Argon”, kas sastādīja tāmi, ir darbspējīga organizācija un ir tiesīga sastādīt tāmes.
/pers. F/ ir aktīvs sertifikāts. Tas nozīmē, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Argon” nozīmē savus darbiniekus, kurus uzskata, ka var nosūtīt.
Uzņēmumam ir tiesības veikt tādas darbības. Uzņēmums atbild par savām darbībām par tāmi.
Atbildētājas/pers. B/ pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka 2017.gada 18.maijā /pers. B/ atbrauca uz Daugavpili atvaļinājumā. Viņa patstāvīgi dzīvo
Vācijā. Kad /pers.B/ ieradās dzīvoklī, viņa ūdens caurules atbloķēja, un acīmredzot no spiediena pārplīsa ūdens caurule zem izlietnes. Sakarā ar šo faktu
2017.gada 19.maijā pulksten 05.00 Dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmuma darbinieks /pers.G/ sastādīja apsekošanas aktu. Ūdens bija tikai
virtuvē. Santehniķis paziņoja, ka viņus izsauca sieviete no 3. stāva no 38.dzīvokļa. Pēc tam santehniķi devās uz /numurs/. dzīvokli, lai aplūkotu
appludināšanas sekas, bet durvis neviens neatvēra. /pers. B/ sāka meklēt /pers.A/tālruņa numuru. Pēc 3 dienām, sazvanot prasītāju, viņš nomierināja
/pers.B/, ka būtisku kaitējumu nav. Appludināti tika griesti virtuvē un mazliet istabā. Viņi vienojās, kurš nopirks materiālus un atsūtīs meistaru, kas veiks
remontu. /pers. B/ aizbrauca, jo beidzās atvaļinājums, un pilnvaroja viņu risināt jautājumus par dzīvokļa remontu. Meistars ieradās pie /pers.A/, lai
aplūkotu nodarīto kaitējumu dzīvoklī un darba apjomu. Prasītājs teica, ka ir nepieciešams remontēt griestus un sienas virtuvē, istabā un koridorā. Prasības
pieteikumā /pers. A/ sniedz apzināti nepatiesus faktus. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Argon” sastādīja tāmi tikai 6. novembrī, bet appludināšana
notika 19. maijā. Kopš noplūdes bija pagājuši 6 mēneši. Šajā laika posmā var būt cits appludināšanas gadījums. Uzskata, ka sastādītā tāme ir nekorekta.
Ir veikusi aprēķinus, vadoties no pieejamās informācijas internetā. Izpētot tāmi ir jāsecina, ka tā ir sastādīta visa dzīvokļa remontam. Jo no dzīvojamās
telpas īres līguma ir redzams, ka dzīvokļa kopējā platība ir 34,6 m2. Uz 2018. gada 3. martu dzīvokļa Nr./adrese/, kas piederēja /pers. B/ kadastrālā
vērtība bija 4762 euro, bet prasītāja dzīvoklis atrodas stāvu zemāk, tāpēc dzīvokļa kadastrālā vērtība nevar īpaši krasi atšķirties. Aktā norādīts, ka
noplūde istabā, aizlietas sienas un griesti un virtuvē. Tikai tāpēc platība samazinājās. Prasītāja tāmē ir norādīta visa dzīvokļa platība. /pers. A/ dzīvoklī
varētu būt noplūdināta siena istabā jau agrāk, kad bija liels lietus un vējš, jo prasītājs savā paskaidrojumā ir norādījis, ka dzīvoklis ir bijis saliets vairākas
reizes. Viņas tāmi sastādīja Neatkarīgās ekspertu asociācijas eksperts pēc viņas iesniegtajām fotogrāfijām, kuras tika izgatavotas 5. martā. Viņa vienojās
ar prasītāju, ka apskatīs nodarīto kaitējumu un nofotografēs dzīvokli. Prasītājs /pers. A/ to redzēja un bija blakus, kad fotografēja viņa dzīvokli. Prasītāja
tāmi un 3 apsekošanas aktus, visas fotogrāfijas viņa arī uzrādīja savam tāmētājam.Prasītāja tāme tika sastādīta 2017.gada 6.novembrī, kad /pers. E/
sertifikāts jau bija apturēts. Dzīvokļa Nr./numurs/telpu tehniskais nolietojums ir 20%. Stundas likmes Rīgā un Daugavpilī ir atšķirīgas, tāpēc tāmi pasūtīja
Daugavpilī. Kad pasūtīja apsekošanas aktu Biedrībai, nebija dzīvokļa Nr. /numurs/ plāna kopijas, tāpēc iesniedza dzīvokļa Nr./numurs/, tas ir atbildētājas
/pers. B/ dzīvokļa plāna kopiju, jo platības mazliet atšķiras. Dzīvokļus apsekot uz vietas firma nebija, jo dzīvoklī bija veiktas fiziskas izmaiņas. /pers. B/
pārdeva savu dzīvokli jau 6. jūnijā, un jaunie saimnieki taisīja remontu. Viņi apvienoja divus blakus esošos dzīvokļus, viņi lauza sienu, iespējams, ka tas
iespaidoja prasītāja dzīvokli- atlīmējās tapetes istabā un nokrita ģipša gabals no griestiem. Tāmēs summas atšķiras, jo darba izmaksas mazākas un
materiālu izmaksas ir mazākas.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi pušu paskaidrojumus un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Lietā nav strīda par to, ka 2017.gada 19.maijā no augšējā Nr./numurs/. dzīvokļa tika appludināts dzīvoklis Nr./adrese/.
Kā redzams no Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/noraksta dzīvokļa Nr./adrese/īpašniece uz 2017.gada 19.maiju bija
atbildētāja /pers. B/.
Un saskaņā ar Dzīvojamās telpas /datums/īres līgumu dzīvokļa Nr./adrese/ īrnieks ir prasītājs /pers. A/.
Saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” Apsekošanas aktu ADS 006600,
2017.gada 19.maijā pulksten 5.05 sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” darbinieki apsekoja
dzīvokli Nr./adrese/, un apsekošanas rezultātā konstatēja, ka dzīvoklim Nr./numurs/ no dzīvokļa Nr./numurs/ ir aizlieti virtuvē griesti un sienas un grīdas,
istabā- griesti un siena. Kā izsaukuma iemesls ir norādīts, ka dzīvoklī Nr./numurs/ virtuvē zem izlietnes plīsa aukstā ūdens pievads.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” savā 2018.gada 12.jūnija paskaidrojumā norāda,
ka laika posmā no 2011.gada līdz 2017.gada 19.maijam daudzīvokļu dzīvojamā mājā pēc adreses /adrese / tika veikti sekojoši darbi: 2012. gada
augusta mēnesī tika veikta daudzdzīvokļu mājas pēc adreses Gaismas ielā 6, ceturtās kāpņu telpas ārsienas šuvju hermetizācija; 2016. gada 22.augustā
tika izsniegts darba uzdevums daļējam jumta seguma remontam, jumta seguma sagatavošanai, jumta tīrīšanai un materiālu pārvešanai. Izpildītie darbi tika
fiksēti 2016.gada 20.septembra aktā Nr.1638246. Citi jumta un dzīvojamās mājas ārsienas remontdarbi noteiktajā laika periodā netika veikti. 2017.gada
19.maijā notika virtuves izlietnes lokanā pievada plīsums dzīvoklī Nr./adrese/. Plīsuma rezultātā tika aizlieti dzīvokļi- Nr./numurs/ un Nr./numurs/. Dzīvoklī
Nr./numurs/ tika aizlieta istaba- sienas un griesti, un virtuvē tika aizlieti griesti, sienas un grīda. Savukārt, dzīvokļa Nr. 38 virtuvē tika aizlietas sienas un
griesti.
Liecinieks/pers. G/ liecībās tiesas sēdē liecināja, ka viņš ir Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmuma darbinieks. Izsaukums bija no
5.stāva, jo dzīvokļa virtuvē bija plīsusi caurule. Vispirms viņi devās uz dzīvokli, no kura bija izsaukums, tad pēc tam meklēja noplūdes iemeslu.
Izsaukuma vietā viņš veica fotografēšanu. Appludināšanā vainīgais dzīvoklis bija no 5.stāva. Šajā gadījumā ūdens tecēšanu novērsa, noslēdzot ūdens
tecēšanu.
Liecinieks/pers. J/ liecībās tiesas sēdē liecināja, ka viņš ir Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmuma darbinieks. Zem izlietnes bija
plīsusi caurule, kura iet uz skaitītāju un appludināja apakšējo dzīvokli Nr. /numurs/, kas atrodas 4.stāvā.Dzīvoklis Nr./numurs/atrodas 5.stāvā. Ūdens
noplūde bija no dzīvokļa Nr. /numurs/, kā aktā norādīts.
Dzīvokļa saliešanas faktu apstiprina arī lietas materiālos esošie fotoattēli, ko iesniedza gan prasītājs, gan atbildētāja, gan pēc pieprasījuma atsūtīja
sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, kuras darbinieki, sastādot aktu tūlīt pēc dzīvokļa
saliešanas, arī veica fotografēšanu.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir vainojama prasītāja dzīvokļa Nr.41 saliešanā, ko arī viņas pārstāve atzina tiesas sēdē.
Tiesa arī ņem vērā, ka zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu darbību (personas tiesību aizskārumu) un tās pamati ir: 1)
nodarītajā prettiesiska rīcība, 2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. TNA., Rīga,
2006., 172. un 246.Ipp.). Iztrūkstot kādam no minētajiem pamatiem, zaudējumu atlīdzības pienākums neiestājas.
Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir
atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.
Novērtējot minētos apstākļus, ievērojot lietas izskatīšanā gūtos pierādījumus par noplūdes rašanās cēloņiem, tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti cēlis
prasību pret /pers. B/, kas tajā laikā bija dzīvokļa Nr.44 īpašniece, un ir atbildīga par zaudējumiem.
Lietā ir strīds par nodarīto zaudējumu apmēru, jo prasītājs lūdz piedzīt 2674,55 euro, atbildētāja piekrīt summai- 581,35 euro.
Prasītājs lietā iesniedza sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ARGON” tāmi par /adrese/ remontu, kuras sastādītājs nav saprotams, jo pirmo reizi
tika iesniegta tāme, ko sastādījis /pers. F/ un pārbaudījis /pers. D/, bet pēc tam tika iesniegta analoga tāme, kuru prasītājs lūdz atzīt par pareizu un ņemt
vērā kā pierādījumu, un kuras sastādītāja norādīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ARGON”, bet parakstījuši /pers. E/ un /pers. D/. Šajās prasītāja
tāmēs pavisam būvniecības izmaksas ir norādītas 2674,55 euro. Prasītājs norādīja, ka par pareizu ir atzīstama otrā iesniegtā tāme, ko parakstījuši /pers.
E/ un /pers. D/.
Atbildētājas pārstāve lietas izskatīšanas gaitā iesniedza 2 tāmes.
Atbildētājas 2018.gada 25.aprīļa tāme par remonta darbiem nopludināšanas rezultātā /adrese/, ko sastādījusi /pers. L/, paredz remonta izmaksas
1357,95 euro apmērā.
Turpretī, atbildētājas 2018.gada 8.septembra tāme par remonta darbiem nopludināšanas rezultātā /adrese/, ko sastādījusi sabiedrības ar ierobežotu
atbildību “VAVEĻ” valdes locekle /pers. M/ un parakstījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VAVEĻ” būvdarbu vadītājs /pers. N/, paredz
būvniecības iznmaksas 726,69 euro apmērā.
Pārbaudot un novērtējot norādītās tāmes, tiesa atzīst par pamatotu 2018.gada 25.aprīļa tāmi par remonta darbiem nopludināšanas rezultātā
/adrese/, ko sastādījusi /pers. L/.
Tiesa ņem vērā, ka tāmes sastādītājai /pers. L/ ir atbilstošs būvprakses sertifikāts Nr.20-7164, kas izdots tieši būvprojektu ekonosmisko daļu un
tāmju sastādīšanai, un kas ir derīgs no 2012.gada 19.septembra līdz 2022.gada 20.septembrim. Kā arī norādītā tāme ir sastādīta tieši remonta darbiem
nopludināšanas rezultātā /adrese/.
Turpretī, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ARGON” tāmes par /adrese/ remontu, parakstītājiem /pers. D/ un /pers. E/ uz 2017.gada
6.novembri, kad sastādīta tāme, nebija atbilsošu sertifikātu tāmju sastādīšanā, ko pierāda Būvniecības valsts kontroles biroja 2018.gada 10.septembra
sniegtā rakstveida informācija. Lai arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ARGON” 2014.gada 6.jūnijā ir reģistrēta būvkomersantu reģistrā ar
reģistrācijas Nr.11571.
Tiesa, novērtējot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ARGON” sastādīto tāmi, ņem vērā, ka tā ir sastādīta dzīvokļa /adrese/ remonta veikšanai, kā
tas ir norādīts jau tāmes nosaukumā. Kā arī pēc šīs sastādītās tāmes nav saprotams, kādu dzīvokļa /numurs/ konkrēti telpu remontam tā ir sastādīta. Tā ir
pārāk vispārīga un attiecas uz visa dzīvokļa remontu.
2018.gada 8.septembra tāmes remonta darbiem nopludināšanas rezultātā dzīvoklim /adrese/ sastādītājai /pers. M/ arī nav atbilstoša būvprakses
sertifikāta tāmju sastādīšanai. Kā redzams, šo tāmi pārbaudīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VAVEĻ” būvdarbu vadītājs /pers. N/, kuram ir
piešķirti būvspeciālista sertifikāti elektronisko sakaru sistēmu un tīklu projektēšanā, elektroietaišu izbūves darbu vadīšanā, bet nav būvspeciālista
sertifikāta tieši tāmju sastādīšanā. Pārbaudot šo tāmi, arī tiesa atzīst, ka pēc šīs sastādītās tāmes nav saprotams, kādu dzīvokļa /numurs/ konkrēti telpu
remontam tā ir sastādīta, jo tā ir pārāk vispārīga, nav izdalīts, kāds remonts ir nepieciešams istabai, kāds virtuvei.
Ņemot vērā teikto, tiesa atzīst par pamatotu 2018.gada 25.aprīļa tāmi par remonta darbiem nopludināšanas rezultātā /adrese/, ko sastādījusi /pers.
L/ par summu 1357,95 euro. Šo aprēķināto summu tiesa atzīst par samērīgu, ņemot vērā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un
komunālās saimniecības uzņēmums” Apsekošanas aktu ADS 006600 no 2017.gada 19.maija, ka dzīvoklim Nr./numurs/no dzīvokļa Nr./numurs/ bija
aizliets virtuvē- griesti un sienas un grīdas, istabā- griesti un siena.
Tiesa ņem vērā, ka 2018.gada 26.aprīlī biedrība “Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācija” sastādīja dzīvokļa
/adrese /, telpu apsekošanas aktu pēc 2017.gada 19.maijā notikušās appludināšanas. Kā redzams, šo aktu sastādīja biedrības “Patērētāju un īrnieku
tiesību aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācija” pārstāvji /pers. O/ un /pers. P/, kuriem ir atbilstoša izglītība un piešķirti vairāki sertifikāti būvniecības
sfērā. Pārbaude ir veikta, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un fotoattēliem, un tajā ir izmantots Latvijas būvnormatīvs LBN 405-15 “Būvju
tehniskā apsekošana”. Apsekošanas rezultāti tika salīdzināti ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ARGON” dzīvokļa /adrese / telpu remonta darbiem
un šajā tāmē tika konstatētas vairākas nepilnības.Dzīvoklī ir konstatēti sekojoši telpu bojājumi- istaba (telpa Nr.1)- sienu apdare (vietām atlīmējušās
mazgājamās tapetes salaides augšdaļā bez tapešu bojājumiem), griestu apdare- krāsotais apmetums; virtuve (telpa Nr.2)- sienu apdares (vietām
atlīmējušās mazgājamās tapetes salaides augšdaļā, bez tapešu bojājumiem), griestu apdare- krāsotais apmetums.Norādīts, ka prasītāja remontdarbu
tāme neatbilst 2017.gada 19.maija apsekošanas aktā norādītajiem telpu faktiskajiem bojājumiem, jo ir jāņem vērā dabiskais remonta darbu novecojums
un darba apmaksa pilnā apjomā. Faktiskie telpu izmēri: istaba (telpa Nr.1) pēc telpu plāna Nr.1 - 17,3m2, augstums-2,5 m); virtuve (telpa Nr.2) pēc
telpu plāna Nr.2- 7,8 m2, augstums- 2,5 m). Griestu krāsojuma noņemšana -32 m2 (faktiski-25,1 m2); sienu tapešu noņemšana -116,2 m2 (faktiski-
68,1 m2); griestu virsmas gruntēšana pirms špaktelēšanas- 32 m2 (faktiski- 25,1 m2); griestu virsmas špaktelēšana- 32 m2 (faktiski- 25,1m2); griestu
virsmas gruntēšana pirms krāsošanas- 32 m2 (faktiski- 25,1 m2); griestu krāsošana- 32 m2 (faktiski- 25,1 m2); sienu virsmas gruntēšana- 116,2 m2
(faktiski- 68,1 m2); sienu virsmas špaktelēšana -116,2 m2 (faktiski- 68,1 m2); tapešu līmēšana- 116,2 m2 (faktiski- 68,1 m2); materiāli: grunts "Tiefgrunt"
( analogs) -178,8 kg (faktiski-17,75, špaktele Atlas -118,4 kg (faktiski-74,56 kg), smilšpapīrs - 2,24 m2 (faktiski-l,68 m2), tapetes-127,8 m2 (faktiski-
74,91 m2), līme- 25,56 kg (faktiski 0,5kg, ūdensemulsijas krāsa-12,8 kg (faktiski-10,041). Aprēķinot tehnisko nolietojumu, ņemot vērā, ka dzīvokļa
/adrese /, remonts veikts laika posmā no 2011.gada līdz 2012.gadam, tad secināts, ka istabas (telpa Nr.1) un virtuves (telpa Nr.2) tehniskais nolietojums
ir 20%, bet precīzākai remonta laika noteikšanai nepieciešami laboratoriski izmeklējumi. Tiesa ņem vērā, ka citi pierādījumi lietā par remonta veikšanu
prasītāja dzīvoklī lietā nav iesniegti.
Prasītājs norādīja, ka remontu dzīvoklī viņš veica 2015.gadā, bet pierādījumi par to lietā nav iesniegti.
Kā arī prasītājs lūdz piedzīt zaudējumu 200,00 euro par tāmes sastādīšanu, bet pierādījumi par to nav iesniegti. Līdz ar to, šajā daļā prasība ir
noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu „katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība”.
Līdz ar to, ņemot vērā 2018.gada 26.aprīļa biedrības “Patērētāju un īrnieku tiesību aizsardzības neatkarīgo ekspertu asociācija” sastādītā dzīvokļa
/adrese /, telpu apsekošanas aktu, tiesa atzīst, ka prasītāja dzīvokļa /adrese /, salieto telpu nolietojums uz 2017.gada 19.maiju bija 20%.
Tiesa ņem vērā, ka Civillikuma 1770.pantā noteikts, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Civillikuma 1779.pants
nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Ņemot vērā teikto tiesa atzīst, ka prasītājam nodarītais zaudējums ir 1086,36 euro, jo no remonta darbu nopludināšamas rezultātā tāmes 1357,95
euro ir atskatāms nolietojums 20%.
Nosakot šo summu, tiesa ņem vērā, ka juridiskajā literatūrā ir izteikta atziņa, ka “zaudējumu atlīdzināšana ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesisku
aizskārumu seku novēršanai, tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai vai nodrošināšanai, kāds būtu, ja nebūtu noticis tiesībpārkāpums” (Civillikuma
komentāri.Saistību tiesības.Autoru kolektīvs prof.K.Torgāna visp.zin.red.: Mans īpašums, Rīga, 2000, 266.lpp).
Tātad, zaudējumu atlīdzināšanas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu
noticis.
Pamatojoties uz teikto, prasītāja prasība ir apmierināma 1086,36 euro apmērā, bet pārējā daļā prasība ir noraidāma.
Un noraidāma ir prasība arī par zaudējuma 200,00 euro piedziņu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājam ir jāpiedzen tiesāšanās izdevumi- valsts nodeva 162,95
euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas pārsniedz prasītāja pirms
prasības celšanas iemaksāto 3,20 euro apmēru, tas ir,- 7,48 euro (kopējie izdevumi- 10,68 euro).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā
nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 15., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, zaudējumus par appludināto dzīvokli
1086,36 euro (viens tūkstotis astoņdesmit sešus euro un trīsdesmit sešus centus), valsts nodevu 162,95 euro (viens simts sešdesmit divi euro un
deviņdesmit piecus centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (trīs euro un divdesmit centus), kopā 1252,51 euro ( viens tūkstotis
divi simti piecdesmit divi euro un piecdesmit vienu centu).
Pārējā daļā prasību noraidīt.
Labprātīgi samaksātos vai piespiedu kārtā piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītāja kontā /konta numurs/Norvik banka.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,48 euro (septiņi euro četrdesmit astoņi
centi), kas jāieskaita Tiesu administrācijai, NMR 90001672316, reģistrācijas Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konta konta
Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: kods 21499.
Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas Daugavpils tiesas Preiļos kancelejā-
2018.gada 9.novembra, Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.