Court dismisses applicants' claims against agricultural support agency for rejecting linked company funding applications.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court dismissed two administrative appeals filed by a farmer and his spouse against the Rural Support Service's rejection of their EU agricultural project applications. The applicants argued that the agency incorrectly classified them as related enterprises, violating the principle of equal treatment, and alleged procedural violations regarding their right to be heard. The court found no evidence of actual business interdependence between the spouses' farms and rejected the claims because the applicants had already had the opportunity to contest the initial decisions in writing without raising these specific arguments.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministrative Process Law Art. 126; Administrative Process Law Art. 246-251; Administrative Process Law Art. 289-291: The court must reject administrative appeals where the applicant fails to substantiate claims of procedural violations or factual errors, particularly when the initial decision was properly contested through available written channels.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lietas Nr. A420132625
A42-01326-25/40
ECLI:LV:ADRJLTN:2025:0918.A420132625.3.S
Administratīvā rajona tiesa
Liepājas tiesu nams
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Liepājā 2025.gada 18.septembrī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Solvita Sērdiene,
piedaloties pieteicējiem Saldus rajona Lutriņu pagasta /Nosaukums A/ īpašniekam /Persona A/, /Nosaukums
B/ un Saldus rajona Lutriņu pagasta /Nosaukums A/ pārstāvim zvērinātam advokātam /Persona E/ un
atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Lauku atbalsta dienesta – pārstāvjiem /Persona
D/ un /Persona C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja apvienoto administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicējas /Nosaukums B/
pieteikumapar pienākuma uzlikšanu Lauku atbalsta dienestam izdot labvēlīgu administratīvo aktu par projekta Nr.
/Numurs A// „Augkopības efektivitātes uzlabošana” iesnieguma apstiprināšanu, un pēc pieteicējas Saldus rajona
Lutriņu pagasta /Nosaukums A/ pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Lauku atbalsta dienestam izdot labvēlīgu
administratīvo aktu, ar kuru tiktu apstiprināts projekts Nr. /Numurs B// „Proteīnaugu ražas novākšanas kvalitātes
uzlabošana”.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēja /Nosaukums B/ 2024.gada 4.decembrī iesniedza Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – Dienests)
elektroniskajā pieteikšanās sistēmā atklāta projektu iesniegumu konkursa Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku
attīstībai (ELFLA) un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027.gadam pasākuma
„Investīcijas materiālajos aktīvos” projekta iesniegumu par projektu Nr. /Numurs A// „Augkopības efektivitātes
uzlabošana” (turpmāk – projekta iesniegums Nr. 1).
Ar Dienesta Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2024.gada 13.decembra lēmumu Nr.
02.3.-11/24/428-e„Par projekta iesnieguma noraidīšanu” (turpmāk – sākotnējais lēmums Nr. 1) nolemts noraidīt
projekta iesniegumu Nr. 1.
Projekta iesniegums Nr. 1 noraidīts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 7.marta noteikumu Nr.
113 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un
zivsaimniecības attīstībai” (turpmāk – Noteikumi Nr. 113) 18.4. apakšpunktu, atzīstot, ka/Nosaukums B/ unSaldus
rajona Lutriņu pagasta zemnieku saimniecības (turpmāk – ZS) /Nosaukums A/,kuru īpašnieki ir laulātie, ir saistītie
uzņēmumi, tāpēc to apgrozījums skaitāms kopā. Līdz ar to /Nosaukums B/ Ministru kabineta 2024.gada 21.maija
noteikumu Nr. 303 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā
Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027.gada plānošanas
periodā” (turpmāk – Noteikumi Nr. 303) 8. punkta izpratnē uzskatāma par lielo saimniecību, līdz ar to projekts nav
atbalstāms, jo intervencē tiek atbalstītas lauku saimniecības, kuru kopējais neto apgrozījums vidēji pēdējos trijos
noslēgtajos gados pirms pieteikšanās atbalstam ir vismaz 15 000euro, tai skaitā 4 000 euro lauksaimniecības
nozarē, un nepārsniedz 350 000 euro.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam Nr. 1, pieteicēja /Nosaukums B/ iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu
Dienesta direktoram.
Izskatījis apstrīdēšanas iesniegumu, Dienesta direktors 2024.gada 13.februārī pieņēma lēmumu Nr. 10.5.1-
15/25/590-e „Par apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanu” (turpmāk – Lēmums Nr. 1), ar kuru nolēma atstāt spēkā
sākotnējo lēmumu Nr. 1.
Lēmumā Nr. 1 secināts, ka sākotnējā lēmumā Nr. 1 pamatoti atzīts, ka /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/,
pamatojoties uz Noteikumu Nr. 113 2.2 un 66.1. apakšpunktu, ka arī, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesu praksi, ir
saistīti uzņēmumi, jo: /Nosaukums B/ kapitāldaļu /Persona B/ un /Nosaukums A/ īpašnieku /Persona A/ savā starpā
saista laulāto attiecības; /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/ darbojas vienā nozarē; ienākumi abiem uzņēmumiem
gūti no graudkopības.
Tā kā /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/ vidējais neto apgrozījums pēdējos trīs gados ir 818 690euro,
sākotnējā lēmumā Nr. 1 pamatoti secināts, ka /Nosaukums B/ neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem, jo
saistīto uzņēmumu neto apgrozījums vidēji pēdējos trīs gados pārsniedz Noteikumu Nr. 303 11.1. apakšpunktā
noteikto maksimālo slieksni 350 000euro. /Nosaukums B/ apstrīdēšanas iesniegumā norādītie argumenti nevar būt
par pamatu sākotnējā lēmuma Nr. 1 atcelšanai.
[2] Pieteicēja /Nosaukums A/ 2024.gada 27.novembrī Dienestā iesniedza projekta iesniegumu Nr. 24-02-
C0LA0412-000044 „Proteīnaugu ražas novākšanas kvalitātes uzlabošana” (turpmāk – projekta iesniegums Nr. 2),
pretendējot uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā
plāna 2023.–2027.gadam investīcijām materiālajos aktīvos intervencē„Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka
emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai
lauku saimniecībās”.
Ar Dienesta Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2025.gada 20.februāra lēmumu Nr.
02.3.-11/25/97-e„Par projekta iesnieguma noraidīšanu” (turpmāk – sākotnējais lēmums Nr. 2) nolemts noraidīt
projekta iesniegumu Nr. 2.
Projekta iesniegums Nr. 2 noraidīts, atzīstot, ka /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, kuru īpašnieki ir
laulātie, ir saistītie uzņēmumi, tāpēc to attiecināmo izmaksu summa skaitāma kopā.
Noteikumu Nr. 303 108. punkta izpratnē maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru samazina par to
attiecināmo izmaksu apmēru, ko atbalsta pretendents un tā saistītās personas saņēmušas. Citu projektu ietvaros
/Nosaukums A/ apstiprināts projektsar kopējo attiecināmo izmaksu summu 294 967,50 euro, bet /Nosaukums B/
projekts ar kopējo attiecināmo izmaksu summu 348 700,00 euro, abu saistīto uzņēmumu projektos izmaksātā
summa ir 643 667,50 euro, līdz ar to atlikusī pieejamā attiecināmo izmaksu summa ir 56 332,50 euro. Projektu bija
iespējams apstiprināt, ja /Nosaukums A/ būtu veikusi projekta iesnieguma Nr. 2 norādīto izmaksu summas 150
750,00 euro samazinājumu, kam /Nosaukums A/ nepiekrita.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja /Nosaukums A/ iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu Dienesta
direktoram.
Izskatījis apstrīdēšanas iesniegumu, Dienesta direktors 2025.gada 8.aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 10.5.1-
11/25/1412-e „Par apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanu” (turpmāk – Lēmums Nr. 2), ar kuru nolēma atstāt spēkā
sākotnējo lēmumu Nr. 2.
Lēmumā Nr. 2 secināts, ka sākotnējā lēmumā Nr. 2 pamatoti atzīts, ka /Nosaukums A/ un/Nosaukums B/,
pamatojoties uz Noteikumu Nr. 113 2.2 un 66.1 apakšpunktu, ka arī, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesu praksi, ir
saistītie uzņēmumi, jo: /Nosaukums B/ kapitāldaļu īpašnieci /Persona B/ un /Nosaukums A/ īpašnieku /Persona A/
savā starpā saista laulāto attiecības; /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/ darbojas vienā nozarē; ienākumi abiem
uzņēmumiem gūti no graudkopības.
Tā kā /Nosaukums A/ un tā saistītajam uzņēmumam /Nosaukums B/ līdz šim apstiprināti projekti ar kopējo
attiecināmo izmaksu summu 643 667,50euro, tad atlikusī pieejamā attiecināmo izmaksu summa ir 56 332,50 euro.
Tā kā /Nosaukums A/ nepiekrita īstenot projektu ar samazinātu attiecināmo izmaksu summu, tādējādi
pārsniedzot Noteikumu Nr. 303 107.3. apakšpunktā noteikto maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru lielajām
saimniecībām, sākotnējais lēmums Nr. 2 atstājams spēkā.
[3] Pieteicēja /Nosaukums B/, nepiekrītot Lēmumam Nr. 1, un pieteicēja /Nosaukums A/,
nepiekrītotLēmumam Nr. 2, iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumus par labvēlīgu administratīvo aktu
izdošanu par projekta iesnieguma Nr. 1 un projekta iesnieguma Nr. 2 apstiprināšanu.
/Nosaukums B/ pieteikums (turpmāk – pieteikums Nr. 1) un /Nosaukums A/ pieteikums (turpmāk –
pieteikums Nr. 2)pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[3.1]/Nosaukums B/atbilstoši Noteikumu Nr. 303 8. punktam ir uzskatāma par vidēju saimniecību, jo tās
vidējie ieņēmumi pēdējos trīs gados ir 136 879 euro: 68 101 euro2021.gadā, 243 263 euro 2022.gadā un 99
273euro2023.gadā.
Dienests kļūdaini ir atzinis /Nosaukums B/par lielu saimniecību, uzskatot, ka tās ieņēmumu kopsummā
ieskaitāmi arī /Nosaukums A/ dati, un kļūdaini aprēķinājis/Nosaukums A/ saņemtā finansējuma kopsummu,
uzskatot, ka saņemtā finansējuma kopsummā ieskaitāmi arī /Nosaukums B/ dati, nepamatoti izdarot secinājumu, ka
/Nosaukums A/ un/Nosaukums B/ir saistītie uzņēmumi.
/Nosaukums A/ un/Nosaukums B/nav saistītie uzņēmumi 2022.gada 14.decembra Komisijas Regulas (ES)
Nr. 2022/2472, ar kuru piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju
atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk
– Regula 2022/2472) un 2014.gada 16.decembra Komisijas Regulas (ES) Nr. 1388/2014, ar kuru konkrētas atbalsta
kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību,
atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu
(turpmāk – Regula 1388/2014) I pielikuma3. panta 3. punktā uzskaitīto četru kritēriju kontekstā.
Regulu I pielikuma 3. panta 3. punkta normas turpinājums, kurā ir precizēts, ka uzņēmumu, kas pilnībā vai
daļēji darbojas tajā pašā tirgū vai blakustirgos, saistību var nodrošināt arī fiziska persona vai fizisku personu grupa,
kas darbojas kopīgi, Lēmumā Nr. 1 un Lēmumā Nr. 2 piemērots, lai apgalvotu, ka /Nosaukums B/īpašnieces laulība
ar /Nosaukums A/ īpašnieku ir pierādījums uzņēmumu saistībai. Secinājums, ka laulātie kopīgi darbojas, lai
ietekmētu viens otra uzņēmuma darbību, izdarīts bez jebkādas papildu analīzes un neatbilst ne piemērojamajām
tiesību normām, ne Eiropas Savienības tiesas praksei.
[3.2] Dienests ir pārkāpis Administratīvā procesa likuma 7. un 84. pantā nostiprināto tiesiskuma principu, jo
ir nepareizi un neatbilstoši tiesu praksei interpretējis piemērojamās tiesību normas.
[3.3] Dienests ir pārkāpis patvaļas aizlieguma un procesuālā taisnīguma principu, jo nav veicis faktisko
apstākļu vērtējumu.
Dienests ievērību piešķīris tikai vienam faktam – laulības esībai, taču sekojoši veicis neobjektīvus un
neracionālus pieņēmumus, ka laulība noved pie uzņēmumu saistības, kā arī nav uzklausījis pieteicējas pirms
Lēmuma Nr. 1 un Nr. 2 pieņemšanas, lai noskaidrotu visas domstarpības un atrastu pareizāko risinājumu. Ja
Dienests būtu uzklausījis pieteicējas un noskaidrojis faktiskos apstākļus, Dienestam būtu iespēja veikt EST tiesu
praksē skaidroto situācijas novērtējumu un pārliecināties, vai uzņēmumi patiesi ir saistīti.
[4] Dienests tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos pieteikumus neatzīst, papildus Lēmumā Nr. 1 un
Lēmumā Nr. 2 minētajam norādot turpmāko.
[4.1] Atbilstoši Latvijas Republikas oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” 2024.gada 20.septembra
laidienā Nr. 184 ievietotajai publikācijai Intervences ietvaros pirmās kārtas iesniegtajiem projektiem uzņēmuma
lielumu un piešķirto finansējumu nosaka, ņemot vērā datus par saistītajiem uzņēmumiem (/Tīmekļvietne A/).
[4.2] Saskaņā ar Noteikumu Nr. 113 2.2. apakšpunktā noteikto saistītās personas ir saimnieciskās darbības
veicēji, kas atbilst Regulas 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punkta vai Regulas 1388/2014 I pielikuma 3. panta 3.
punkta skaidrojumam.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi Regulas 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punkts jāinterpretē
tādējādi, lai uzņēmumi, kuri formāli neuztur kādas no 3. punktā uzskaitītajām attiecībām, bet tomēr fiziskas
personas vai fizisku personu grupas, kas darbojas kopīgi, ietekmes dēļ veido vienu ekonomisku vienību, tāpat
jāuzskata par saistītiem uzņēmumiem šīs normas izpratnē, jo tie savas darbības vai daļu no savām darbībām veic
vienā un tajā pašā tirgū vai blakustirgos. Minēto tiesību normu saturs norāda uz to, ka ir pietiekami konstatēt, ja
starp fiziskām personām pastāv sadarbība saimnieciskās darbības veikšanā viena tirgus ietvaros.
[4.3] To, kas atzīstamas par saistītām personām, nosaka Noteikumu Nr. 113 66.1 apakšpunkts.
[4.4] Par uzņēmumiem, kuru īpašniekus saista laulība, Administratīvā apgabaltiesa izteikusies 2018.gada
6.novembra spriedumā lietā Nr. A420316917.
[4.5] Atbildot uz /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/ argumentiem, Dienests norādījis turpmāko.
Uzņēmumi, kurus saista kāds no 2014.gada 25.jūnija Komisijas Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru
konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām
ar iekšējo tirgu, piemērojot Līgumu par Eiropas savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula
702/2014) 1. pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajām attiecībām, ko nodrošina fiziska persona vai fizisku personu
grupa, kuras kopīgi darbojas, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnīgi vai daļēji darbojas tajā pašā
konkrētajā tirgū vai blakustirgos.
Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka, lai uzņēmumi, kuri formāli neuztur kādas no attiecībām (domāti
Regulas 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punkta vai Regulas 1388/2014 I pielikuma 3. panta 3. punkta minētie
kritēriji), bet tomēr fiziskas personas vai fizisku personu grupas, kas darbojas kopīgi, ietekmes dēļ veido vienu
ekonomisko vienību, tāpat jāuzskata par saistītiem uzņēmumiem. Ir pietiekami konstatēt, ka starp fiziskām
personām pastāv sadarbība saimnieciskās darbības veikšanā viena tirgus ietvaros.
[4.6] Dienests kritiski vērtē pieteicēju norādīto, kā arī nav pamatots apgalvojums, ka laulāto attiecības nav
pamatojums uzņēmumu saistībai, atsaucoties uz Administratīvās apgabaltiesas atzīto par laulības nozīmi līdzīgā
situācijā.
[4.7] Pieteicējas ir uzklausītas, pieņemot gan sākotnējo lēmumu Nr. 1 un sākotnējo lēmumu Nr. 2, gan
Lēmumu Nr. 1 un Lēmumu Nr. 2; Dienests ir veicis uzklausīšanas pienākumu un pieteicējām ir bijusi iespēja
izteikties, apstrīdot lēmumus, kā arī iesniegt Dienestā pierādījumus.
Fakts, ka uzklausīšana nav ietekmējusi procesa rezultātu, nedod iemeslu apgalvojumam, ka pieteicēji
nebūtu uzklausīti.
[4.8] Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturtajā daļā noteiktajam valsts pārvaldei,
atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Līdz ar to nav objektīvu
iemeslu, lai apšaubītu faktu, ka Dienests, pieņemot lēmumus, būtu pārkāpis objektivitātes principu.
[4.9] Dienests kā tiesību piemērotājs ir ieguvis argumentētu pārliecību un Noteikumu Nr. 303 11.1.
apakšpunktu ir piemērojis atbilstoši tās jēgai un būtībai. Līdz ar to pieteicēju argumenti, ka tiesību normas ir
piemērotas neatbilstoši, ir nepamatoti. Pieteicējām bija iespējams izsekot, kā Dienests nonāca līdz lietas
risinājumam un pārliecināties, ka izvēlētais risinājums nav patvaļīgs un fakts, ka tas nav ietekmējis procesa
rezultātu, nedod iemeslu apgalvojumam, ka Dienests būtu pārkāpis patvaļas aizlieguma principu.
[5] Administratīvās lietas pēc /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/ pieteikumiem apvienotas vienā tiesvedībā.
[6] Tiesas sēdē pieteicēju pārstāvji pieteikumus uzturēja, bet Dienesta pārstāvji pieteikumus neatzina.
Motīvu daļa
[7] /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/ mērķis, vēršoties tiesā ar pieteikumiem, ir panākt labvēlīgu
administratīvo aktu izdošanu par projektu iesniegumu apstiprināšanu.
Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir
personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par
labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus
apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies,
proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Pamats izdot personai
labvēlīgu administratīvo aktu ir tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi.
[8] Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma (turpmāk – Lauku attīstības likums) 4. pants, kas
reglamentē lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas pamatprincipus un veidus, noteic, ka viens no
lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas veidiem ir valsts un Eiropas Savienības atbalsts (otrās
daļas 1. punkts).
Lauku attīstības likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka valsts un Eiropas Savienības atbalsts tiek piešķirts, lai
sekmētu lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstību, kā arī paaugstinātu lauku teritorijas iedzīvotāju
dzīves līmeni un radītu Latvijas un pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem
līdzvērtīgus konkurences priekšnoteikumus. Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai kārtību, kādā tiek piešķirts
valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, nosaka Ministru kabinets.
Tādējādi, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, atbalsts tiek piešķirts, lai veicinātu lauksaimnieciskās
darbības attīstību un šajā sakarā lauksaimniekam kompensētu izdevumus, kas tam rodas, veicot mērķtiecīgu un
tiesību normās izvirzītām prasībām atbilstošu lauksaimniecisko darbību.
Kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai 2023.–
2027.gada plānošanas periodā projektu iesniegumu veidā, noteic Noteikumi Nr. 303. Tajos ir ietverti detalizēti
kritēriji, kuriem izpildoties, projekts var tikt apstiprināts.
Dienesta funkcija atbilstoši Lauku atbalsta dienesta likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktam ir administrēt
valsts un Eiropas Savienības atbalstu – pieņemt un izvērtēt iesniegumus (projektus) atbalsta saņemšanai, pieņemt
lēmumus par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, lemt par atbalsta izmaksu vai atteikumu to
izmaksāt un veikt izmaksātā atbalsta uzskaiti un izlietošanas kontroli.
Minētais nozīmē, ka Dienesta pienākums ir izvērtēt katras personas, kas pretendē uz valsts un Eiropas
Savienības atbalsta maksājumiem, atbilstību tiesību normu prasībām.
Tādējādi, tā kā tiesības saņemt Eiropas Savienības atbalstu nav absolūtas, tā ir priekšrocība, kas
izmantojama tikai tad, ja tiesību normās noteiktie priekšnosacījumi ir izpildīti pēc būtības. Dienestam kā šajā jomā
kompetentajai valsts pārvaldes iestādei, lai nodrošinātu Eiropas Savienības finanšu aizsardzību, izvērtējot citstarp
projekta iesniegumus, ir pienākums pārliecināties par to, vai ir ievēroti/izpildīti visi konkrētā atbalsta saņemšanas
priekšnoteikumi. Tas citstarp nozīmē to, ka, ja, sagatavojot projekta iesniegumu, netiek izpildīts kāds no
nosacījumiem, tad projekts nav apstiprināms un attiecīgais atbalsts pretendentam nevar tikt piešķirts.
[9] Atbalsta saņemšanas nosacījumus regulē Noteikumi Nr. 303.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 303 10. punktam /Nosaukums B/ Intervences mērķis ir atbalstīt mazās un vidējās
lauku saimniecības, lai uzlabotu to saimnieciskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicinātu kooperācijas
attīstību.
Šo noteikumu 11.1. apakšpunkts nosaka, ka atbalsta pretendents ir lauku saimniecība, kuras kopējais neto
apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā pirms pieteikšanās atbalstam ir vismaz 15 000 euro, tai skaitā 4 000 euro
lauksaimniecības nozarē, un nepārsniedz 350 000 euro vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados.
Dienests kā šķērsli /Nosaukums B/ labvēlīga akta izdošanai atzinis faktu, ka /Nosaukums B/ un tās saistītā
uzņēmuma /Nosaukums A/ kopējais vidējais neto apgrozījums pēdējos trijos gados ir 818 690euro, tādējādi
/Nosaukums B/ neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem, jo /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/ kopējais neto
apgrozījums vidēji pēdējos trijos gados pārsniedz Noteikumu Nr. 303 11.1. apakšpunktā noteikto maksimālo
slieksni 350 000euro.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 303 22. punktam ZS „PĪLĀDŽI” Intervences mērķis ir mudināt lauksaimniekus
uz klimata pārmaiņas mazinošiem ieguldījumiem, kā arī atbalstīt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai pielāgotos
klimata pārmaiņām, īpaši dārzkopībā, tādējādi veicinot lauksaimnieciskās darbības pārkārtošanu uz ilgtspējīgu
lauksaimniecības praksi un mazinot lauksaimniecības ietekmi uz vidi.
Šo noteikumu 106. punkts citstarp noteic, ka maksimālajā attiecināmo izmaksu apmērā iekļauj arī atbalsta
pretendenta saistītajām personām (tostarp vienam vienotam uzņēmumam) piešķirtās attiecināmās izmaksas, bet
107.3. apakšpunkts nosaka, ka maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs vienam atbalsta pretendentam lielo
saimniecību grupā ir 700 000 euro; 108. punkts noteic, ka šo noteikumu 107. punktā minēto maksimālo attiecināmo
izmaksu apmēru samazina par to attiecināmo izmaksu apmēru, ko atbalsta pretendents un tā saistītās personas
saņēmušas 2014.–2020.gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022.gadā pasākuma „Ieguldījumi
materiālajos aktīvos” apakšpasākumā „Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”.
Dienests kā šķērsli /Nosaukums A/ labvēlīga akta izdošanaiatzinis faktu, ka /Nosaukums A/ un /Nosaukums
B/ ir saistītie uzņēmumi, tāpēc to attiecināmo izmaksu summa skaitāma kopā. Iepriekš /Nosaukums A/ apstiprināts
projektsar kopējo attiecināmo izmaksu summu 294 967,50 euro, bet /Nosaukums B/ – projekts ar kopējo
attiecināmo izmaksu summu 348 700,00 euro, abu saistīto uzņēmumu izmaksātā projektu summa ir 643 667,50
euro, līdz ar to atlikusī pieejamā attiecināmo izmaksu summa ir 56 332,50 euro. Tādējādi /Nosaukums A/ ar
projekta iesniegumā Nr. 2 norādīto izmaksu summu150 750,00 euro pārsniedz Noteikumu Nr. 303 107.3.
apakšpunktā pieļaujamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru.
Līdz ar to /Nosaukums B/ projekta iesnieguma apstiprināšanas gadījumā netiktu ievērots nosacījums, ka
atbalsts sniedzams mazām un vidējām lauku saimniecībām, bet /Nosaukums A/ projekta iesnieguma
apstiprināšanas gadījumā tiktu pārsniegts pieejamā atbalsta limits, jo /Organizācija C/ un /Nosaukums B/ jau ir
saņēmusi atbalstu citu projektu ietvaros.
Tā kā abu projektu iesniegumu noraidīšanas pamatā ir viens un tas pats Dienesta secinājums, proti, ka
/Nosaukums B/ un /Nosaukums A/ ir saistītie uzņēmumi, lietā ir pārbaudāms, vai Dienests šo secinājumu ir
izdarījis pamatoti.
[10] Noteikumu Nr. 113 2.2. apakšpunkts nosaka, ka šo noteikumu izpratnē saistītas personas ir
saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst Regulas 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punktā vai Regulas 2022/2473
I pielikuma 3. punkta 3.3. apakšpunktā norādītajam skaidrojumam.
Savukārt Noteikumu Nr. 113 66.1. apakšpunkts papildus 2.2. apakšpunktam nosaka, ka par saistītu personu
uzskata arī komersantu, zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību, fizisku personu, kura reģistrējusies kā
saimnieciskās darbības veicējs, vai individuālo komersantu, ja tiem ir kopējie ražošanas resursi, kopīga
saimnieciskā darbība ar citu komersantu, zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību, fizisku personu, kura
reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, vai individuālo komersantu vai ja tie tieši vai netieši kontrolē
attiecīgo saimnieciskās darbības veicēju.
Regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punkts noteic, ka saistīti uzņēmumi ir uzņēmumi, kuru starpā
pastāv kādas no tālāk norādītajām attiecībām: a) uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums
citā uzņēmumā; b) uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu
vairākumu citā uzņēmumā; c) uzņēmumam ir tiesības īstenot noteicošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar
līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem; d) uzņēmums,
kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma
balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai
dalībniekiem.
Uzņēmumi, kurus saista kādas no šīm attiecībām, ko nodrošina fiziska persona vai fizisku personu grupa,
kuras darbojas kopīgi, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnīgi vai daļēji darbojas tajā pašā
konkrētajā tirgū vai blakustirgos. Par blakustirgu uzskata produkta vai pakalpojuma tirgu, kas atrodas tieši augšup
vai lejup no konkrētā tirgus.
Pēc būtības tādu pašu regulējumu satur arī Komisijas Ieteikuma (2003.gada 6.maijs) 2003/361/EK par
mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (turpmāk – Ieteikums 2003/361/EK), atsauci uz kuriem
satur Regulas Nr. 2022/2472 40. punkts, reglamentējot mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju, 1. punkts un I
pielikuma 3. panta 3. punkts.
Savukārt atbilstoši Ieteikuma 2003/361/EK I pielikuma 6. panta otrajai un trešajai daļai datus par
uzņēmumu, kam ir saistīti uzņēmumi, nosaka, balstoties uz uzņēmuma pārskatiem un citiem datiem, vai, ja tādi
pastāv, uz konsolidētajiem uzņēmuma pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuros uzņēmums iekļauts
konsolidācijas rezultātā; minētajiem datiem pievieno 100 % datu par jebkuru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši
saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.
Tas nozīmē, ka, lai noteiktu, vai uzņēmums ir mikro, mazais vai vidējais uzņēmums, tā dati skaitāmi kopā ar
saistītā uzņēmuma datiem (attiecībā uz projekta iesniegumu Nr. 1).
Savukārt atbilstoši Noteikumu Nr. 113 65. punktam atbalsta pretendentiem, kas piesakās atbalstam
pasākumos, kuros jāvērtē saistīto personu (arī viena vienota uzņēmuma) nosacījumi, Dienestam jāpārbauda, vai
atbalsta pretendentam pieejamajā attiecināmo izmaksu kopējā apmērā tiek iekļauts arī šā atbalsta pretendenta
saistīto personu (arī viena vienota uzņēmuma) publiskais atbalsts, kas piešķirts atbilstoši Regulas 2022/2472 I
pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, ja attiecīgā atbalsta saņemšanu regulējošajos normatīvajos
aktos nav noteikts citādi (attiecībā uz projekta iesniegumu Nr. 2).
Eiropas Savienības Tiesa, skaidrojot senāku, bet Regulas Nr. 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punktam
saturiski analogu regulējumu (Regulas Nr. 702/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktā minētos kritērijus un saistītu
uzņēmumu jēdzienu), norādījusi, ka, lai uzņēmumi, kuri formāli neuztur kādas no attiecībām, par kurām atgādināts
šī sprieduma 28. punktā (domāti Regulas Nr. 702/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktā minētie kritēriji), bet tomēr
fiziskas personas vai fizisku personu grupas, kas darbojas kopīgi, ietekmes dēļ veido vienu ekonomisku vienību,
tāpat jāuzskata par saistītiem uzņēmumiem šīs normas izpratnē, jo tie savas darbības vai daļu no savām darbībām
veic vienā un tajā pašā tirgū vai blakustirgos (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 27.februāra sprieduma lietā
Nr. C-110/13 (ECLI:EU:C:2014:114) 34. punktu).
Tātad Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, lai atzītu, ka uzņēmumi ir saistīti, ne vienmēr ir jākonstatē
tieša formāla kritēriju izpilde, bet jāvērtē individuālā situācijā un jāpārbauda, vai attiecīgie uzņēmumi ir uzskatāmi
par saistītiem uzņēmumiem atbilstoši normas jēgai.
[11] Lietā nav strīda par to, ka starp /Nosaukums B/ īpašnieci /Persona B/ un /Nosaukums A/ īpašnieku
/Persona A/ 2008.gada 4.jūlijā noslēgta laulība un 2016.gada 15.augustā laulības līgums par visas laulāto mantas
šķirtību (lietas 1.sējuma 18.lapa). /Nosaukums B/ darbības veidi ir „Jauktā lauksaimniecība (augkopība un
lopkopība) (NACE kods 01.50)” un „Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana (NACE
kods 01.11)”, bet /Nosaukums A/ darbības veidi ir „Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu
audzēšana (NACE kods 01.11)” un „Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) (NACE kods 01.50)” (lietas
1.sējuma 21.–22.lapa un lietas 2.sējuma 22.lapa). Ienākumi abiem uzņēmumiem tiek gūti no graudkopības (lietas
1.sējuma 32.–40.lapa).
Tā kā abu uzņēmumu darbība ir reģistrēta „A” kategorijā ietilpstošajā lauksaimniecības nozarē zem koda
„01 – Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības”, secināms, ka /Nosaukums B/ un
/Nosaukums A/ darbojas vienā nozarē.
Apstākļos, kad abi uzņēmumi darbojas vienā nozarē un abi gūst ieņēmumus no graudkopības, izskatāmajā
lietā nozīme ir apstāklim, ka abu uzņēmumu īpašnieki ir laulātie.
Kā norādījusi Administratīvā apgabaltiesa, vērtējot laulības nozīmi līdzīgā situācijā, jāņem vērā, ka vīrs un
sieva, pat ja viņi reģistrē atsevišķu saimniecisko darbību, ir savstarpēji saistīti, ņemot vērā laulības faktu. Laulība
jau pati par sevi nozīmē to, ka laulātajiem ir pienākums rūpēties vienam par otru. Līdz ar to šādā situācijā arī
laulāto materiālās intereses ir savstarpēji cieši saistītas. Tas savukārt norāda uz to, ka pat situācijās, kad laulāto
saimniecības ir juridiski nošķirtas, ņemot vērā fizisko personu laulību saistības, pastāv augsta iespējamība, ka starp
uzņēmumiem izveidosies sadarbība Regulas izpratnē, ja tie darbojas vienā nozarē. Šādiem uzņēmumiem pastāv
vērā ņemams risks, ka saistība jau ir izpaudusies, bet slēptākā formā (piemēram, netieša finansēšana, īpaši
labvēlīgu nosacījumu iekļaušana darījumu slēgšanā, kopīgas infrastruktūras izmantošana, dažādu nereģistrētu
savstarpēju pakalpojumu sniegšana). Tāpat pastāv iespējamība, ka sadarbība var realizēties dažādu norunu veidā
turpmākā perioda ietvaros (Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 6.novembra sprieduma lietā Nr. A420316917
(ECLI:LV:ADAT:2018:1106.A420316917.7.S) 12. punkts).
Tiesas vērtējumā šī atziņa ir tieši attiecināma arī uz izskatāmo lietu.
Tam, ka starp /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/ īpašniekiem noslēgts līgums par laulāto mantas šķirtību,
lietā nav izšķirošas nozīmes, jo laulības līgums attiecas tikai uz laulāto mantu, bet nekādā veidā neietekmē laulāto
sadarbību uzņēmējdarbības jomā.
Tādēļ Dienests pamatoti atzinis /Nosaukums B/ un /Organizācija C/ par saistītiem uzņēmumiem.
[12] Tiesa atzīst, ka visiem, kas pretendē uz publiskā finansējuma saņemšanu, ir jābūt vienlīdzīgiem
nosacījumiem. Tādēļ nav pieļaujama tāda tiesību normu interpretācija, kuras rezultātā /Nosaukums B/ un
/Nosaukums A/ kopā iegūtu lielāku labumu publiskā finansējuma veidā, nekā autonomi atbalsta pretendenti.
Tādējāditiktu pārkāpts vienlīdzības princips.
[13] No Dienesta izdotajiem administratīvajiem aktiem – Lēmuma Nr. 1 un Lēmuma Nr. 2 – iriespējams
izsekot tam, kāpēc /Nosaukums B/ un /Organizācija C/ ir atzītas par saistītiem uzņēmumiem.
Pierādījumus, kas ticami apliecinātu to, ka, neraugoties uz laulību, /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/
īpašnieki nekādā veidā viens otra saimniecisko darbību neietekmē un nevar ietekmēt, /Nosaukums B/ un
/Nosaukums A/ Dienestam un tiesai nav iesniegušas un uz tādiem nav norādījušas. Tieši pretēji – sniedzot
paskaidrojumus tiesas sēdē, /Nosaukums A/ īpašnieks norādīja, ka šādas savstarpējas attiecības starp abiem
uzņēmumiem pastāv arī lauksaimniecības tehnikas izmantošanas sakarā.
[14] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesai izskatāmajā lietā nav pamata atzīt, ka /Nosaukums B/ un
/Nosaukums A/ nav saistīti uzņēmumi.
[15] Pieteicēju pārstāvji pieteikumos vērš uzmanību uz to, ka Dienests pieļāvis uzklausīšanas pienākuma
pārkāpumus.
Tiesa šādus pārkāpumus nekonstatē, jo pieteicējām bija iespējams izteikt savus iebildumus pret sākotnējiem
administratīvajiem aktiem, tos attiecīgi rakstveidā apstrīdot Dienesta direktoram, ko pieteicējas arī ir darījušas.
Tas, ka Dienests pieņēmis lēmumus, kas ir pretēji pieteicēju viedoklim un interesēm, nav pamats, lai atzītu
uzklausīšanas pienākuma pārkāpumu.
[16] Pamats tam, kāpēc noraidīts projekta iesniegums Nr. 1 un projekta iesniegums Nr. 2, ir Dienesta
konstatētais apstāklis, ka /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/ ir saistīti uzņēmumi.
Tā kā tiesa, izskatot lietu, Dienesta secinājumu ir atzinusi par pamatotu un tādi būtiski procesuāli
pārkāpumi, kas būtu ietekmējuši lietas rezultātu pēc būtības, lietā nav konstatēti, nekādiem citiem apstākļiem lietā
nav juridiskas nozīmes.
[17] Ņemot vērā visu spriedumā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata izdot /Nosaukums B/ un /Nosaukums A/
labvēlīgus administratīvos aktus par projekta iesnieguma Nr. 1 un projekta iesnieguma Nr. 2 apstiprināšanu.
Tādēļ pieteikums Nr. 1 un pieteikums Nr. 2 noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.–251. un 289.–291. pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt /Nosaukums B/ pieteikumu(reģistrācijas Nr. 42/SAN/25/99996) par labvēlīga administratīvā akta
izdošanu par projekta Nr. /Numurs A/ „Augkopības efektivitātes uzlabošana” iesnieguma apstiprināšanu;
noraidīt Saldus rajona Lutriņu pagasta /Nosaukums A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta
izdošanu par projekta Nr. /Numurs B/ „Proteīnaugu ražas novākšanas kvalitātes uzlabošana” iesnieguma
apstiprināšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
Tiesnese S. Sērdiene