Court dismisses appeal against police fine for trucking company failing to show parking permit at DUS sites.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court rejected SIA 'Vella Kalpi's' appeal against a police fine for failing to display a parking permit at designated truck stops. The company argued that the permit's absence did not prove non-existence, but the court found the police officer's testimony credible and uncontradicted by evidence. Consequently, the court upheld the administrative penalty as the company failed to meet its burden of proof regarding the permit's location.
Regesto Legislator
Generato dall'IALatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. pants; 149.38 panta 14. daļa; The administrative body may rely on its internal conviction based on evidence, and a party's failure to produce a document during inspection constitutes proof of non-existence if no contrary evidence is presented.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:KURT:2019:0709.1A69009319.2.S
Lieta Nr.1A690093 19/12
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2019.gada 9.jūlijā
Kurzemes rajona tiesa
tiesnese Maija Jansone
izskatot rakstveida procesā SIA “Vella Kalpi” sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas Satiksmes drošības pārvaldes
priekšnieka 2019.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.20/3/3-514.
A p r a k s t o š ā daļa
2019.gada 26.aprīlī Kurzemes rajona tiesā SIA “Vella Kalpi” iesniegusi minēto sūdzību, kurā norāda, ka 2018.gada 18.decembrī tika
sastādīts administratīvas protokols par to, ka /pers. C/ ir vadījis taransportlīdzekļu sastāvu, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci bez vadītāja
kartes un kontroles laikā uzrādījis pārskatus par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendārajā nedēļā.
2019.gada 16.janvārī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un
koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākais inspektors A.Smilga pieņēma lēmumu Nr.PC394246 ( turpmāk - Lēmums),
saskaņā ar kuru ir piemērojis sūdzības iesniedzējam naudas sodu 700 EUR apmērā.
Naudas sods ir piemērots par 2018.gada 18.decembrī izdarīto 2014.gada 4.februāra Regulas 165/2014 34.panta 1.daļas, 33.panta 1.un 3.daļas
punkta, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.38 panta četrpadsmitās daļas pārkāpumu, par to, ka 2018.gada 18.decembrī plkst.14:35 /pers.
C/ vadīja transportlīdzekļa sastāvu Scania R450, valsts reģ.nr./reģistrācijas numurs/, sakabē ar piekabi ar valsts reģ.nr./reģistrācijas numurs/ pa autoceļa
A-1 97.km Baltezera virzienā, kur tika konstatēts pārkāpums: /pers. C/ vada minēto tramsportlīdzekļu sastāvu, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas
kontrolierīci bez vadītāja kartes. Kontroles laikā autovadītājs /pers. C/ uzrādījis 2018.gada 18.decembra pārskatu par transportlīdzekļa vadītāja darba
laiku kalendāra nedēļā ( 2018.gada17.decembris – 2018.gada 23.decembris) , kurā bāzes vietas norādītas DUS “Virši-A” Smiltene un DUS “Virši-A”
Ragana. Lēmumā norādīts, ka tādejādi SIA “Vella Kalpi“ ir atbildīgs par minētā pārkāpuma pieļaušanu.
Norādītais lēmums likumā noteiktajā kārtībā tika pārsūdzēts, bet ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas Satiksmes drošības pārvaldes
priekšnieka 2019.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.20/3/3-514 sūdzība tika noraidīta.
2019.gada 26.aprīlī SIA ”Vella kalpi” iesniegusi sūdzību par Iestādes 2019.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.20/3/3-514 un lūdz atcelt Valsts policijas
Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka 2019.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.20/3/3-514 un lietvedību administratīvā
pārkāpuma lietā izbeigt.
Lēmumā Valsts policija kā lietas faktiskos apstākļus norādījusi, ka /pers. C/ ir vadījis Lēmumā norādīto transportlīdzekļu sastāvu, kas aprīkots ar
digitālo reģistrācijas kontrolierīci bez vadītāja kartes un kontroles laikā uzrādīja pārskatus par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendārajā nedēļā.
Cik zināms SIA "Vella Kalpi" /pers. C/ Valsts policijai pārbaudes laikā uzrādīja visus nepieciešamos dokumentus, kas pierāda tiesības izmantot
normatīvajos aktos noteikto izņēmumu un darba un atpūtas laiku uzskaitīt pārskatos par transportlīdzekļa vadītajā darba un atpūtas laiku. /pers. C/
pārbaudes laikā piedāvāja Valsts policijas amatpersonām arī bāzes vietu nomas līgumu, kas visiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri veic
pašpārvadājumus, vienmēr ir līdzi transportlīdzeklī, ko /pers. C/ norādīja arī paskaidrojumā, bet Valsts policijas amatpersonas pašas izvēlējās
dokumentus, kurus tās pārbaudīja un ņēma vai neņēma vērā. Tādējādi gan /pers. C/, gan arī SIA "Vella Kalpi" savu pienākumu uzrādīt bāzes vietu nomas
līgumu pilnībā izpildīja un biju tiesīgi izmantot normatīvajos aktos paredzēto izņēmumu
Vēl jo vairāk savā sūdzībā tiesai /pers. C/ apstrīdējis un arī SIA "Vella Kalpi" pievienojas argumentam, ka /pers. E/ nav sastādījusi savu dienesta
ziņojumu 2018.gada 18.decembrī, jo tāds netika pieminēts attiecībā uz /pers. C/ sastādītajā lēmumā kā pierādījums. Tādējādi uzskata, ka Valsts policijas
amatpersonas ir veikušas dokumentu un faktu falsifikāciju, ar mērķi panākt to, lai Lēmums netiktu atcelts, jo pretējā gadījumā prettiesiska Lēmuma
atcelšana nāktu par sliktu amatpersonas darbības izvērtēšanas rezultātiem.
Ņemot vērā to, ka visām Valsts policijas amatpersonām šobrīd veicot pārbaudes tiek veikts video ieraksts, uzskata, ka, lai pārbaudītu to, kas tieši
tika prasīts vadītājam un kāds dialogs veikts starp vadītāju un Valsts policijas amatpersonām, ir nepieciešams no Valsts policijas izprasīt videoierakstu,
kas fiksējusi pārbaudes veikšanu.
Valsts policija ir piemērojusi nepareizas tiesību normas.
Regulas 165/2014 34.panta l .punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītāji izmanto datu reģistrācijas diagrammas vai vadītāja kartes katru dienu,
kad tie vada transportlīdzekli, sākot no brīža, kad tie saņem transportlīdzekli. Reģistrācijas diagrammu vai vadītāja karti neizņem pirms ikdienas darba
laikposma beigām, izņemot gadījumus, kad to atļauts darīt kāda cita iemesla dēļ. Reģistrācijas diagrammu vai transportlīdzekļa vadītāja karti drīkst
izmantot, nepārsniedzot laiku, kam tā paredzēta.
Savukārt LAPK 149.38 panta 14.daļa paredz administratīvo atbildību par transportlīdzekļa, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci,
vadīšanu bez vadītāja kartes vai izmantojot vairāk nekā vienu vadītāja karti, vai ar citu vadītāja karti.
Lēmumā norādītās tiesību normas neattiecas uz konkrēto gadījumu, jo konkrēto gadījumu regulē citas tiesības normas. Uz konkrēto gadījumu
attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar
autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85
(turpmāk - Regula) 13.panta pirmās daļas b) apakšpunktā minētais izņēmums, kas noteic, ka nodrošinot, ka netiek apdraudēti l. pantā izklāstītie mērķi,
katra dalībvalsts var savā teritorijā vai, ar attiecīgās valsts piekrišanu, citas dalībvalsts teritorijā pieļaut izņēmumus attiecībā uz 5. līdz 9. pantu un piemērot
šādus izņēmumus saskaņā ar individuāliem nosacījumiem, izņēmumus attiecinot uz pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kurus izmanto vai bez
transportlīdzekļa vadītāja nomā lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības, zemkopības un zivsaimniecības uzņēmumi, lai preces, kas saistītas ar to
komercdarbību, pārvadātu 100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, kas ir kā daļa no to komercdarbības.
Uz Lēmumā norādīto gadījumu attiecas 2007.gada 24.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.279 "Noteikumi par izņēmumiem, kad nepiemēro
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar
autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85"
(turpmāk - Noteikumi) 2.punkts, kas nosaka, ka 2. Regulas (EK) Nr. 561/2006 6., 7., 8. un 9.pantu nepiemēro un ar transportlīdzekļa vadītāja darba
un atpūtas laika uzskaites reģistrācijas kontrolierīci transportlīdzekļus var neaprīkot, ja tiek veikts iekšzemes pārvadājums ar transportlīdzekli, kas minēts
regulas (EK) Nr. 561/2006 13.panta 1.punkta "a", "b", "c", "d", "g", "h", "i", "j", "k", "l", "m", "n", "o" un "p" apakšpunktā.
Konkrētajā gadījumā tika veikts pašpārvadājums - tika pārvadāta SIA "Vella Kalpi" piederoša kokmateriālu krava, par ko attiecīgs dokuments
18.12.2018.pavadzīme Nr.VK000674 tika uzrādīta pārbaudes veikšanas laikā un vietā. Pārbaudes veikšanas laikā un vietā tika uzrādīti arī saskaņā ar
Noteikumiem sastādīti pārskati par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendārajā nedēļā. Par minēto pārskatu uzrādīšanu un aizpildīšanu vai citu
Noteikumos noteikto dokumentu uzrādīšanu (vai trūkumiem) nekādas piezīmes nedz šajā Lēmumā, nedz arī kravu pārvadājumu kontroles
aktāNr.KP104615 izdarītas netika.
Vēl jo vairāk - neviens normatīvs akts neparedz iespēju, ka spēkā esošs civiltiesisks līgums par bāzes vietu nomu zaudē spēku, atkarībā no tā vai tā
kopija tiek vai netiek uzrādīta amatpersonai. Bāzes vieta ir norādīta pārskatā un ir iespējams pārliecināties par to, vai pārskatā norādīto bāzes vietu SIA
"Vella Kalpi" varēja vai nevarēja izmantot attiecīgajā laika posmā. Publisko tiesību jomā pastāv princips, ka aizliegts ir viss, kas nav atļauts, tādējādi
nevienai iestādei nav tiesības piemērot tādas prasības attiecībā uz bāzes vietu nomas līgumiem, kādas normatīvais akts neparedz. Savukārt LAPK
neparedz atbildību par to, ka nomas līgums netiek uzrādīts kontrolei - tādējādi likumdevēja ieskatā šāds pārkāpums ir tik nebūtisks, ka tam nav izšķirošas
nozīmes attiecīgā fakta pārbaudē.
LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
LAPK 9.panta pirmā daļa noteic, ka Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)
darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru
likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Ievērojot to, ka uz konkrēto pārvadājumu attiecās spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktais izņēmums un Valsts policija piemēroja nepareizas
tiesību normas un secīgi nepamatoti piemēroja administratīvo atbildību.
LAPK 239.panta pirmais punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis
notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 7.panta nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz
likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā.
Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Konkrētajā gadījumā Pārsūdzētais lēmums ir pieņemts
pārkāpjot LAPK 7.pantā minēto, kā arī Pārsūdzētais lēmums ir acīmredzami prettiesisks, jo sods piemērots par administratīvo pārkāpumu, kuru
Sūdzības iesniedzējs nav izdarījis.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka 2019.gada 1.aprīļa lēmumā Nr.20/3/3-514 norādīts,
ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldē (turpmāk - VP GKPP SDP) izskatīta SIA "Vella Kalpi" sūdzība
par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārvadājumu
uzraudzības nodaļas (turpmāk - VP GKPP SDP SUKB Autopārvadājumu uzraudzības nodaļa) vecākā inspektora A.Smilgas 2019.gada 16.janvāra
lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 394246.
Iestāde konstatējusi, ka 2018.gada 18.decembrī plkst. 15.00 VP GKPP SDP SUKB Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākā
inspektore I.Silicka Salacgrīvas novadā, Ainažu pagastā, autoceļa Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) (AI) 97.km sastādīja administratīvā
pārkāpuma protokolu Nr.PC 394246 par to, ka 2018.gada 18.decembrī plkst. 14.35 transportlīdzekļa vadītājs /pers. C/ vadīja transportlīdzekļa
sastāvu SCANIA R 450, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, sakabē ar piekabi JYKI V31, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, Salacgrīvas novadā, Ainažu pagastā, pa autoceļu Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) (AI) 97.km Baltezera virziena. Veicot kravu
kontroli, tika konstatēts, ka /pers. C/ vada minēto transportlīdzekļa sastāvu, kas nav aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci, bez vadītāja kartes.
Kontroles laikā /pers. C/ uzrādīja vadītāja darba laika pārskatus par kalendāro nedēļu (no 17.12.2018. - 23.12.2018.), kurā transportlīdzekļa bāzes
vieta norādīta degvielas uzpildes stacija "Virši A" Ragana. SIA "Vella Kalpi" ir atbildīga par minētā pārkāpuma pieļaušanu.
SIA "Vella Kalpi" pārkāpa Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 4.februāra Regulas Nr. 165/2014 "Par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru
atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu
(EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu" (turpmāk - Regula Nr. 165/2014) 33.panta
1. un 3.punktu, 34.panta 1. punktu.
Regula Nr. 165/2014 noteic:
33.panta 1.punkts - transporta uzņēmumi ir atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka to transportlīdzekļu vadītāji ir atbilstīgi apmācīti un instruēti attiecībā
uz digitālo vai analogo tahogrāfu pareizu darbību, tie veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos, ka to transportlīdzekļu vadītāji tahogrāfus izmanto pareizi,
un tie ne tiešā, ne netiešā veidā nemudina transportlīdzekļu vadītājus uz tahogrāfu ļaunprātīgu izmantošanu;
33.panta 3.punkts - transporta uzņēmumi ir atbildīgi par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kurus veikuši to transportlīdzekļu vadītāji vai
transportlīdzekļu vadītāji, kas ir to rīcībā. Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka šāda atbildība ir atkarīga no tā, vai transporta uzņēmums ir pārkāpis šā panta
l. punkta pirmo daļu un Regulas (EK) Nr. 561/2006 10. panta 1. un 2. punktu;
34.panta 1.punkts - transportlīdzekļa vadītāji izmanto datu reģistrācijas diagrammas vai vadītāja kartes katru dienu, kad tie vada transportlīdzekli,
sākot no brīža, kad tie saņem transportlīdzekli. Reģistrācijas diagrammu vai vadītāja karti neizņem pirms ikdienas darba laikposma beigām, izņemot
gadījumus, kad to atļauts darīt kāda cita iemesla dēļ. Reģistrācijas diagrammu vai transportlīdzekļa vadītāja karti drīkst izmantot, nepārsniedzot laiku,
kam tā paredzēta.
Atbildība par minētā pārkāpuma izdarīšanu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.38 panta
četrpadsmitajā daļā - par transportlīdzekļa, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci, vadīšanu bez vadītāja kartes vai izmantojot vairāk nekā
vienu vadītāja karti, vai ar citu vadītāja karti — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit EUR,
bet pārvadātājam — no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt EUR.
2018.gada 28.decembrī atbilstoši LAPK 268.' panta prasībām, SIA "Vella Kalpi" tika nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanas vietu un laiku.
2019.gada 16.janvārī VP GKPP SDP SUKB Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākais inspektors A.Smilga bez SIA "Vella Kalpi"
pilnvarotās personas klātbūtnes saskaņā ar LAPK 32. - 37., 268. - 274.' pantu un 275.panta pirmās daļas 1.punktu pieņēma lēmumu administratīvā
pārkāpuma lietā Nr. PC 394246, piemērojot SIA "Vella Kalpi" sankcijas ietvaros paredzēto naudas sodu - 700 EUR.
Administratīvā pārkāpuma lietā atrodas: lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 394246; administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC
394246; kravu pārvadājuma kontroles akts Nr.KP 104615 uz vienas lapas, /pers. C/ paskaidrojuma kopija uz vienas lapas, TachoScan izdruka
(tahogrāfa datu atskaite, dienas darbības) uz divām lapām, 2018.gada 18.decembra pavadzīmes Nr.000674 kopija uz vienas lapas, transportlīdzekļu
reģistrācijas apliecības, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību kopijas un licences kartītes Nr. 491888 kopija uz vienas lapas, pārskati par
transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā uz piecām lapām, darba līguma Nr. 2018-59 kopija uz divām lapām, VP GKPP SDP SUKB
Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākās inspektores I.Silickas 2018.gada 18.decembra ziņojums.
/pers. C/ 2018.gada 18.decembra paskaidrojumā norāda, ka ir līgums ar degvielas uzpildes stacijām „ Virši A" visā Latvijā.
VP GKPP SDP SUKB Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākā inspektore l.Silicka ziņojumā norāda, ka 2018.gada 18.decembrī, pildot
dienesta pienākumus, Salacgrīvas novadā, autoceļa AI 97.km tika apturēts transportlīdzeklis SCANIA R 450, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, savienojumā ar piekabi JYKI V31, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kas veda apaļkokus. Minētajā transportlīdzeklī atradās
tikai /pers. C/.
Veicot minētā transportlīdzekļa sastāva pārvadājumu kontroli, tika konstatēts, ka transportlīdzeklis, kas aprīkots ar digitālo reģistrācija
kontrolierīci, tiek vadīts bez vadītāja kartes. Kontroles laikā /pers. C/ uzrādīja pārskatus par transportlīdzekļa vadītāja darba laika kalendāro nedēļu
(17.12.2018.-23.12.2018), kurā bāzes vieta ir norādīta DUS "Virši -A" Smiltene un DUS "Virši -A" Ragana. /pers. C/ nevarēja uzrādīt līgumu par
transportlīdzekļa atļauju novietošanai stāvvietā (visos Latvijas DUS ,,Virši-A") un teica, ka tāds līgums atrodas uzņēmumā.
2019.gada 8.februārī Valsts policijā reģistrēta SIA "Vella Kalpi" valdes locekļa /pers. M/ sūdzība (reģistrācijas Nr.20/40341) par VP GKPP SDP
SUKB Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākā inspektora A.Smilgas 2019.gada 16.janvāra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC
394246.
Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 394246 uzskata par prettiesisku un atceļamu pilnā
apmērā.
Sūdzības iesniedzējs citē administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC 394246 norādīto regulas Nr.165/2014 34.panta l. punktu un LAPK 149.38
panta četrpadsmito daļu, norādot, ka minētās tiesību normas neattiecas uz konkrēto gadījumu.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka uz konkrēto gadījumu ir attiecināms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.561/2006 ,,Ar ko paredz
dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu Nr.3821/85 un Padomes Regulu Nr.2135/98 un atceļ
Padomes Regulu Nr.3820/85" (turpmāk - Regula Nr.561/2006) 13.panta 1.punkta b) apakšpunkts, kurā noteikts -nodrošinot, ka netiek apdraudēti l
.pantā izklāstītie mērķi, katra dalībvalsts var savā teritorijā vai, ar attiecīgās valsts piekrišanu, citas dalībvalsts teritorijā pieļaut izņēmumus attiecībā uz 5.
līdz 9.pantu un piemērot šādus izņēmumus saskaņā ar individuāliem nosacījumiem, izņēmumus attiecinot uz pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kurus
izmanto vai bez transportlīdzekļa vadītāja nomā lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības, zemkopības vai zivsaimniecības uzņēmumi, lai preces,
kas saistītas ar to komercdarbību, pārvadātu 100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, kas ir kā daļa no to komercdarbības.
Uz konkrēto gadījumu attiecas Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa noteikumu Nr.279 «Noteikumi par izņēmumiem, kad nepiemēro Eiropas
Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar
autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85"
(turpmāk - MK noteikumi Nr.279) 2.punkts, kurā noteikts - Regulas (EK) Nr. 561/2006 6., 7., 8. un 9.pantu nepiemēro un ar transportlīdzekļa vadītāja
darba un atpūtas laika uzskaites reģistrācijas kontrolierīci transportlīdzekļus var neaprīkot, ja tiek veikts iekšzemes pārvadājums ar transportlīdzekli, kas
minēts regulas (EK) Nr. 561/2006 13.panta 1.punkta "a", "b", "c", "d", "g", "h", "i", "j", "k", "l", "m", "n", "o" un "p" apakšpunktā.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka konkrētajā gadījumā tika veikts pašpārvadājums - tika pārvadāta SIA ,,Vella kalpi" piederoša
kokmateriālu krava, par ko attiecīgs dokuments (18.12.2018. pavadzīme Nr.VK000674) tika uzrādīts pārbaudes veikšanas laikā un vietā. Kontroles
laikā tika uzrādīti arī saskaņā ar MK noteikumiem Nr.279 sastādīti pārskati par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendārajā nedēļā. Par to var
pārliecināties arī administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PG 111447. Par minēto pārskatu uzrādīšanu un aizpildīšanu vai citu noteikumos noteikto dokumentu
uzrādīšanu (vai trūkumiem) nekādas piezīmes ne šajā lēmumā, kā arī lēmumā Nr. PG 111447, ne arī kravu pārvadājumu kontroles aktā Nr. KP 104615
izdarītas netika.
Sūdzības iesniedzējs citē LAPK 272.pantu, LAPK 9.pantu un norāda, ka uz konkrēto pārvadājumu attiecās spēkā esošajos normatīvajos aktos
noteiktais izņēmums, inspektore I.Silicka piemēroja nepareizas tiesību normas un nepamatoti piemēroja administratīvo sodu.
Sūdzības iesniedzējs citē LAPK 239.panta 1.punktu un, ņemot vērā sūdzībā norādīto, lūdz atcelt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC
394246 un izbeigt lietvedību.
Sūdzībai pievienots pārskata par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā kopijas uz piecām lapām.
2019.gada 5 .martā VP GKPP SDP no VP Vidzemes reģiona pārvaldes saņemti administratīvā pārkāpuma lietas Nr. PC 394246 materiāli.
Saskaņā ar LAPK 286.panta pirmo daļu sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu augstāka iestāde izskata
rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem — pēc visu lietas materiālu
saņemšanas.
Iestāde secinājusi, ka LAPK 286.panta otrā daļa nosaka - augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā
pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC 394246 norādīts, ka SIA "Vella Kalpi" saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149. 38panta
četrpadsmitās daļas - par transportlīdzekļa, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci, vadīšanu bez vadītāja kartes vai izmantojot vairāk nekā
vienu vadītāja karti, vai ar citu vadītāja karti.
Iepazīstoties ar sūdzībā norādītajiem argumentiem, tai pievienotajiem un lietā esošajiem materiāliem, secināms, ka lēmums atstājams negrozīts,
pamatojoties uz turpmāk norādīto:
Regulas Nr. 165/2014 2.panta 2.punkta a) apakšpunkts noteic, ka "tahogrāfs" jeb "reģistrācijas kontrolierīce" ir ierīce, kas paredzēta uzstādīšanai
autotransporta līdzekļos, lai automātiski vai pusautomātiski attēlotu, reģistrētu, drukātu, saglabātu un izvadītu datus par šādu transportlīdzekļu kustību,
tostarp to ātrumu, saskaņā ar 4. panta 3. punktu un ziņas par konkrētu to vadītāju darbības laikposmiem.
Regulas Nr. 165/2014 2.panta 2.punkta f) apakšpunktā noteikts, ka "vadītāja karte" ir tahogrāfa karte, kuru dalībvalsts iestādes ir izsniegušas
konkrētam vadītājam; tā identificē vadītāju un ļauj saglabāt datus par vadītāja darbību.
Regulas Nr.561/2006 ievada 14.punktā noteikts, lai garantētu efektīvu kontroli, ir nepieciešams nodrošināt, lai kompetentās iestādes - veicot
pārbaudes uz ceļiem un pēc pārejas perioda - būtu spējīgas noskaidrot, vai transportlīdzekļa vadīšanas laikposmi un atpūtas laikposmi ir pareizi ievēroti
pārbaudes dienā un iepriekšējās 28 dienās.
Regulas Nr. 165/2014 34.panta 1.punktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītāji izmanto datu reģistrācijas diagrammas vai vadītāja kartes katru
dienu, kad tie vada transportlīdzekli [..].
Regulas Nr.561 /2006 13 .panta l .punkta b) apakšpunktā noteikts -nodrošinot, ka netiek apdraudēti l .pantā izklāstītie mērķi, katra dalībvalsts var
savā teritorijā vai, ar attiecīgās valsts piekrišanu, citas dalībvalsts teritorijā pieļaut izņēmumus attiecībā uz 5. līdz 9.pantu un piemērot šādus izņēmumus
saskaņā ar individuāliem nosacījumiem, izņēmumus attiecinot uz pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kurus izmanto vai bez transportlīdzekļa vadītāja
nomā lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības, zemkopības vai zivsaimniecības uzņēmumi, lai preces, kas saistītas ar to komercdarbību,
pārvadātu 100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, kas ir kā daļa no to komercdarbības.
MK noteikumu Nr.279 2.punktā noteikts - Regulas (EK) Nr. 561/2006 6., 7., 8. un 9.pantu nepiemēro un ar transportlīdzekļa vadītāja darba un
atpūtas laika uzskaites reģistrācijas kontrolierīci transportlīdzekļus var neaprīkot, ja tiek veikts iekšzemes pārvadājums ar transportlīdzekli, kas minēts
regulas (EK) Nr. 561/2006 13.panta l .punkta "a", "b", "c", "d", "g", "h", "i", "j", "k", "l", "m", "n", "o" un "p" apakšpunktā.
No iepriekš minētajam tiesību normām secināms, ka gadījumā, ja pārvadājums atbilst kādam no Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punktā
noteiktajiem izņēmumiem, transporta uzņēmums ir tiesīgs izvēlēties veidu, kādā uzskaitīt transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku - izmantojot
transportlīdzeklī uzstādīto reģistrācijas kontrolierīci vai pārskatus par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā, atbilstoši MK noteikumu
Nr.279 prasībām.
Konkrētajā gadījumā, lai piemērotu izņēmumu, ir jākonstatē visi Regulas Nr.561/2006 13.panta 1.punkta b) apakšpunktā norādītie
priekšnosacījumi, proti, ka transportlīdzekli izmanto mežsaimniecības uzņēmums, lai preces (kokmateriālus), kas saistītas ar tā komercdarbību, pārvadātu
100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, kas ir kā daļa no tā komercdarbības. Ja netiek konstatēts vismaz viens no uzskaitītajiem
priekšnosacījumiem, izņēmuma piemērošanai nav tiesiska pamata.
Pamatojoties uz administratīvā pārkāpuma lietas Nr. PC 394246 materiāliem, secināms, ka konkrētajā gadījumā tika veikts mežsaimniecības
uzņēmuma pašpārvadājums, proti, pamatojoties uz 2018.gada 18.decembra pavadzīmi Nr.000674, tika pārvadāti apaļkoki un kravas nosūtītājs un
pārvadātājs ir SIA,,Vella kalpi".
Izvērtējot, vai konkrētais pārvadājums veikts 100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, konstatēts sekojošais:
MK noteikumu Nr.279 4.punktā noteikts, ka par regulas (EK) Nr. 561/2006 13.panta 1.punkta "b", "c" un "d" apakšpunktā minēto
transportlīdzekļa bāzes vietu uzskata transportlīdzekļa stāvvietu, kas piemērota transportlīdzekļa ilglaicīgai novietošanai un atrodas tās fiziskās vai
juridiskās personas valdījumā, kas veic pārvadājumu, vai attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai ir noslēgts līgums par attiecīgā transportlīdzekļa
novietošanu.
Kontroles laikā transportlīdzekļa vadītājs /pers. C/ atbilstoši MK noteikumiem Nr.279 uzrādīja pārskatus par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku
kalendāra nedēļā par kārtējo nedēļu. Uzrādītajos pārskatos norādīts sekojošais:
Darba nedēļā no 2018.gada 19.novembra līdz 25.novembrim - brīvs, laika posmā no 2018.gada 26.novembra līdz 16.decembrim, dienās,
kad /pers. C/ ir veicis darbus, transportlīdzekļa bāzes vieta ir norādīta DUS ,,Virši-A" Pūre, darba nedēļā no 218.gada 17.decembra norādīts, ka
17.decembrī transportlīdzekļa bāzes vieta ir DUS ,,Virši-A" Smiltene, bet 18.decembrī DUS ,,Virši-A" Ragana.
/pers. C/ 2018.gada 18.decembra paskaidrojumā noradījis, ka ir līgums ar degvielas uzpildes stacijām „Virši A" visā Latvijā.
Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas Nr.PC 394246 materiālus, konstatēts, ka /pers. C/ uzrādītajos pārskatos par transportlīdzekļa vadītāja
darba laiku kalendāra nedēļā ir norādītas vairākas bāzes vietas, bet pierādījumi, kas apliecinātu transportlīdzekļa SCANIA R 450, valsts reģistrācijas
numurs /reģistrācijas numurs/, savienojumā ar piekabi JYKI V31, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, faktisko bāzes vietu, nav uzrādīti
pārvadājuma kontroles laikā, kā arī nav pievienoti sūdzībai par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 394246.
Konkrētā pārvadājuma veicēja - SIA ,,Vella kalpi" juridiskā adrese ir /adrese/, kas vienlaicīgi ir uzskatāma par uzņēmuma saimnieciskās darbības
veikšanai paredzēto transportlīdzekļu bāzes vietu. Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC 394246 norādītais pārkāpums ir fiksēts Salacgrīvas
novadā, Ainažu pagastā, autoceļa Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) (AI) 97.km, kas apliecina, ka konkrētais pārvadājums veikts vairāk nekā
100 kilometru attālumā no pārvadātāja juridiskās atrašanās vietas.
SIA "Vella Kalpi", neiesniedzot līgumu par transportlīdzekļa bāzes vietu, kuru ir norādījusi pārskatos par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku
kalendāra nedēļā, nav pierādījusi, ka veiktā pārvadājuma rādiuss nepārsniedz 100 km.
Ņemot vērā iepriekšminēto un lietā esošos materiālus to kopsakarā, nav apliecinājies, ka uz konkrēto pārvadājumu attiecas Regulas Nr.561/2006
13.panta 1.punkta b) apakšpunktā noteiktais izņēmums, līdz ar to, /pers. C/ bija pienākums izmantot transportlīdzeklī uzstādīto reģistrācijas kontrolierīci.
Savukārt, pārskatu par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā izmantošana izskatāmās lietas ietvaros uzskatāma par prettiesisku,
tādējādi kontroles laikā tie pamatoti izslēgti no pierādījumiem.
Sūdzības iesniedzēja arguments par to, ka konkrētajā gadījumā tika veikts pašpārvadājums - tika pārvadāta SIA „Vella kalpi" piederoša
kokmateriālu krava, par ko attiecīgs dokuments (18.12.2018. pavadzīme Nr.VK000674) tika uzrādīts pārbaudes veikšanas laikā un vietā, kā arī
kontroles laikā tika uzrādīti arī saskaņā ar MK noteikumiem Nr.279 sastādīti pārskati par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendārajā nedēļā un
par to var pārliecināties arī administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PG 111447, par minēto pārskatu uzrādīšanu un aizpildīšanu vai citu noteikumos noteikto
dokumentu uzrādīšanu (vai trūkumiem) nekādas piezīmes ne lēmumā Nr.PC 394246, kā arī lēmumā Nr. PG 111447, ne arī kravu pārvadājumu
kontroles aktā Nr. KP 104615 izdarītas netika, norādāms, ka 2018.gada 18.decembra VP GKPP SDP SUKB Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas
vecākās inspektores I.Silickas sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC 394246 faktisko apstākļu konstatējumā ir norādīts, ka kontroles
laikā vadītājs /pers. C/ uzrādīja vadītāja darba laika pārskatus par kalendāro nedēļu, kā arī lietas materiāliem ir pievienotas minēto pārskatu, par laika
periodu no 2018.gada 19.novembra līdz kontroles brīdim, kopijas. Tāpat administratīvā pārkāpuma lietai Nr. PC 394246 pievienotajā 2018.gada
13.decembra kravu pārvadājumu kontroles aktā Nr.KP 104616 norādīts, ka veikts pašpārvadājums un piezīmēs minēts, ka vada transportlīdzekļa
sastāvu, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci bez vadītāja kartes.
Ar administratīvā pārkāpuma lietu Nr. PC 394246 un tai pievienotajiem materiāliem SIA "Vella Kalpi" pilnvarotam pārstāvim bija iespējams
iepazīties minētās lietas izskatīšanas laikā, tāpat sūdzības izskatīšanas laikā, kā arī bija tiesības iestādei pieprasīt lietas materiālu kopijas un iepazīties ar
lietas materiāliem, lai nerastos šaubas par administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 394246 pievienotajiem dokumentiem un to saturu.
Tāpat norādāms, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 394246, vērtē un izskata tikai
konkrētās administratīvās lietas materiālus, līdz ar to norādāms, ka sūdzība par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PG 111447 tika vērtēta un
izskatīta citas sūdzības izskatīšanas laika.
Izvērtējot augstāk minēto, VP GKPP SDP norāda, ka juridiska persona savu darbību var veikt tikai ar pārstāvju (šajā gadījumā transportlīdzekļa
vadītāja) starpniecību. Konkrētajā gadījumā pie administratīvās atbildības ir saucams gan transportlīdzekļa vadītājs, gan pārvadātājs. SIA "Vella Kalpi"
pārkāpums izpaudies tajā, ka uzņēmuma autovadītājs /pers. C/ vadīja transportlīdzekļa sastāvu SCANIA R 450, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, savienojumā ar piekabi JYKI V31, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kas nav aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci, bez
vadītāja kartes un kontroles laikā /pers. C/ uzrādīja vadītāja darba laika pārskatus par kalendāro nedēļu (no 17.12.2018. -23.12.2018.), kurā
transportlīdzekļa bāzes vieta norādīta degvielas uzpildes stacija "Virši A" Ragana.
Kontroles laikā konstatētais pārkāpums ir tiešā cēloņsakarībā ar sūdzības iesniedzēja darba organizāciju un tās efektivitāti, lai nodrošinātu, ka
transportlīdzekļa vadītājs ievēro un varētu ievērot attiecīgo Regulu prasības.
Ņemot vērā minēto, uzņēmuma vaina nav jāpierāda, tā izpaužas tajā, ka SIA "Vella Kalpi" kā transporta uzņēmuma pienākums bija organizēt un
kontrolēt transportlīdzekļa vadītāja darbu tā, lai viņš ievērotu prasības, taču /pers. C/ to nebija darījis.
Papildus VP GKPP SDP norāda, ka iesniedzot sūdzību, pievienotie pielikumi, jānoformē atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 04.septembra
noteikumu Nr.558 ,,Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" prasībām.
LAPK 32.pants noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto
pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu,
pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Ņemot vērā minēto, SIA "Vella Kalpi" ir pārvadājuma veicēja un pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149. 38 panta
četrpadsmitās daļas. SIA "Vella Kalpi" piemērots sankcijas ietvaros paredzētais minimālais naudas sods 700 EUR, kas ir samērīgs un atbilstošs izdarītam
pārkāpumam.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un LAPK 287.panta pirmās daļas 1.punktu, VP GKPP SDP SUKB Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas
vecākā inspektora A.Smilgas 2019.gada 16.janvāra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 394246 atstāts negrozītu, bet SIA "Vella Kalpi"
valdes locekļa /pers. M/ sūdzība noraidīta.
Ne sūdzības iesniedzējs, ne Iestāde tiesai nav snieguši rakstveida paskaidrojumus.
Motīvu daļa
Tiesa, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā uzskata, ka sūdzība ir bez pamata un noraidāma.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta devītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir
noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir
sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību, kāds administratīvais sods piemērojams personai, vai
apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams, kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām
administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.
Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 4. februāra Regulas (EK)
Nr.165/2014 34. panta 1. punkta neievērošanu un viņam piemērots administratīvais sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.38
panta četrpadsmito daļu.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regulas (EK) Nr.165/2014 34. panta 1. punkts noteic, ka transportlīdzekļa
vadītāji izmanto datu reģistrācijas diagrammas vai vadītāja kartes katru dienu, kad tie vada transportlīdzekli [..].
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.38 panta četrpadsmitā daļa paredz administratīvo atbildību par transportlīdzekļa, kas
aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci, vadīšanu bez vadītāja kartes vai izmantojot vairāk nekā vienu vadītāja karti, vai ar citu vadītāja karti.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā
ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.
Tiesa atzīst, ka Iestādes lēmumā Nr. 20/3/3-514 ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar to tiesa pievienojas Iestādes
lēmuma motivācijai un atkārtoti to nenorāda.
Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja sūdzībā minētajiem argumentiem tiesa papildus norāda sekojošo.
Par sūdzības iesniedzēja norādīto, ka apšauba, ka /pers. E/ dienesta ziņojumu sastādījusi 2018. gada 18. decembrī, jo ziņojums nav
pieminēts Lēmumā par soda uzlikšanu, tiesa norāda, ka tas nav pamatots. Kā redzams no administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PG111447, tad
protokolam pievienots /pers. C/ paskaidrojums, ziņojums, dok. kopijas, tahogrāfa darba atskaite (lietas 6.lapa), kontroles akts Nr.KP104615 (lietas
3.lapa). No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem zināms, ka lietai ir pievienots tikai viens ziņojums un tas ir vecākās inspektores I.Silickas 2018.
gada 18. decembra ziņojums. Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēja viedoklim, ka policijas amatpersonas veikušas dokumentu un faktu falsifikāciju ar
mērķi panākt, lai Lēmums netiktu atcelts.
Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lūgumu par videoieraksta izprasīšanu, lai zinātu dialogu starp sūdzības iesniedzēju un policijas
amatpersonu, tiesa norāda, ka Iestāde 2019. gada 4.jūnija vēstulē Nr. 20/3/3-290150 norādījusi, ka 2018. gada 18. decembrī attiecībā uz /pers. C/
pārkāpums netika fiksēts ar video.
Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja norādi, ka konkrēto gadījumu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK)Nr. 561/2006, ar ko
paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK)
Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (turpmāk - Regula) 13.panta pirmās daļas b)apakšpunktā minētais izņēmums, kas noteic, ka
nodrošinot, ka netiek apdraudēti 1. pantā izklāstītie mērķi, katra dalībvalsts var savā teritorijā vai, ar attiecīgās valsts piekrišanu, citas dalībvalsts teritorijā
pieļaut izņēmumus attiecībā uz 5. līdz 9. pantu un piemērot šādus izņēmumus saskaņā ar individuāliem nosacījumiem, izņēmumus attiecinot uz
pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kurus izmanto vai bez transportlīdzekļa vadītāja nomā lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības,
zemkopības un zivsaimniecības uzņēmumi, lai preces, kas saistītas ar to komercdarbību, pārvadātu 100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes
vietas, kas ir kā daļa no to komercdarbības, tiesa norāda turpmāk minēto.
Tiesa pievienojas Iestādes motivācijai lēmumā Nr.20/3/3-514 par to, ka konkrētajā gadījumā uz pārkāpēju nav attiecināms Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulas (EK)Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza
Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 13.panta pirmās daļas b)
apakšpunktā minētais izņēmums.
Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesa lietas materiālos neatrod apstiprinājumu sūdzībā izteiktajam apgalvojumam, ka sūdzības
iesniedzējs pārbaudes laikā Valsts policijas darbiniekiem piedāvājis arī dokumentus – bāzes vietas nomas līgumu, kas viņam vienmēr esot līdzi
transportlīdzeklī, esot izpildījis pienākumu uzrādīt bāzes vietu nomas līgumu. Policijas amatpersonas pašas izvelējušās dokumentus, kurus pārbaudījušas
un ņēmušas vai neņēmušas vērā.
Minētais sūdzības iesniedzēja apgalvojums ir pretrunā ar policijas darbinieces /pers. E/ ziņojumā norādīto un arī paša sūdzības iesniedzēja
2018. gada 18. decembra rakstveida paskaidrojumu. /pers. E/ ziņojumā norādījusi, ka sūdzības iesniedzējs pārbaudes laikā nav varējis uzrādīt līgumu par
atļauju transportlīdzekli novietot stāvvietās visos DUS “Virši-A” Latvijā, teicis, ka līgums atrodoties uzņēmumā (lietas 4. lapa). Sūdzības iesniedzējs
2018. gada 18. decembra rakstveida paskaidrojumā norādījis, “ka ir līgums ar “Virši A” visā Latvijā benzīntankos” (lietas 5. lapa). Paskaidrojumā nav
norādes uz to, ka līgums sūdzības iesniedzējam būtu līdzi, ka viņš to būtu uzrādījis policijas darbiniekiem.
Sūdzības iesniedzējs līgumu par atļauju transportlīdzekli novietot stāvvietās visos DUS “Virši-A” Latvijā nav pievienojis ne sūdzībai, kas
adresēta Iestādei, ne tiesā iesniegtajai sūdzībai. Tādejādi SIA “Vella kalpi” nav pierādījis šāda līguma eksistenci. Sūdzības iesniedzēja iebildi, ka šāda
dokumenta neuzrādīšana likumā neparedz tā spēka zaudēšanu, nekādā veidā nepierāda tā esamību. Īpaši, ja sūdzības iesniedzējam netika likti šķēršļi tā
iesniegšanai pārkāpumu un sūdzību izskatīšanas procesā.
Tiesa atzīst, ka nav pamata neticēt policijas darbinieces ziņojumā norādītajam, ka sūdzības iesniedzējs pārbaudes laikā nav uzrādījis līgumu
par atļauju transportlīdzekli novietot stāvvietās visos DUS “Virši-A” Latvijā un paskaidrojis, ka līgums atrodoties uzņēmumā.
Tiesa atzīst, ka policijas darbinieces ziņojumā norādītajam piedodama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir
snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (Sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005. gada 3. decembra spriedumu lietā AA 13-
05/5 17.1 punktu, 2005. gada 9. decembra spriedumu lietā 666-05/5 15.1 punktu). Tiesa lietā šādus pierādījumus nekonstatē. Tādus savās sūdzībās nav
norādījis arī sūdzības iesniedzējs.
Tiesa, izskatot lietu, nekonstatē iemeslus, kuru dēļ policijas darbinieki būtu ieinteresēti nepievienot lietas materiāliem un neizvērtēt visus
sūdzības iesniedzēja pārbaudes laikā uzrādītos dokumentus un bez tiesiska pamata sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu sūdzības iesniedzējam un
piemērot sodu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās
pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Tiesa atzīst, ka
Iestāde ir izpildījusi tai uzlikto pierādīšanas pienākumu un ar lietā esošajiem pierādījumiem 2018. gada 18. decembra administratīvā pārkāpuma protokolu
Nr. PG111447, kravu pārvadājumu kontroles aktu Nr. KP104615, vecākās inspektores I.Silickas 2018. gada 18. decembra ziņojumu, /pers. C/
paskaidrojumu tahogrāfa datu atskaiti, 2018. gada 18. decembra pavadzīmi Nr.VK000674), pārskatiem par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku
kalendāra nedēļā, darba līgumu Nr. 2018-59 pierādīts, ka sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 149.38 panta četrpadsmitās daļas par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 4.februāra Regulas (EK) Nr.165/2014 34.panta
1.punkta neievērošanu.
Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu: netika konstatēti.
Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu netika konstatēti.
Minēto iemeslu dēļ tiesa atzīst, ka lēmums Nr. 20/3/3-514 atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.
R e z o l u t ī v ā daļa
Saskaņā ar Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu,
tiesa
no s p r ie d a
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019. gada 1.aprīļa lēmumu Nr.20/3/3-514 atstāt negrozītu,
bet SIA ”Vella Kalpi” sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) M.Jansone