Supreme Court dismisses appeal against business registry's decision to exclude inactive company from register.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Supreme Court of Latvia dismissed the appellant's cassation appeal, upholding the Administrative Regional Court's decision to reject the request to revoke the company's exclusion from the business register. The appellant argued that the business registry lacked jurisdiction to handle inheritance protection measures required to restore the company's board of directors. The court ruled that the registry's statutory mandate is limited to maintaining public information and does not extend to civil or family law matters regarding inheritance. Consequently, the court found the appellant failed to demonstrate why the lower court's application of the law was incorrect.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKomerclikuma 314.1 p. 1. punkts; 317. p.; 318.1 p. 3. daļa: The business registry lacks jurisdiction to perform inheritance protection measures; exclusion from the register is valid when no interested party initiates liquidation proceedings within the statutory timeframe.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:AT:2025:0710.A420240821.18.S
Lieta Nr. A420240821, SKA-57/2025
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
SPRIEDUMS
Rīgā 2025.gada 10.jūlijā
Senāts šādā sastāvā: senatore referente Laura Konošonoka, senatores Dzintra Amerika un Diāna Makarova
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2021.gada 10.septembra lēmuma Nr. 1-5n/713 atcelšanu, sakarā ar
/Persona A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2023.gada 13.marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs), konstatējot, ka SIA „BALTIK
IM” (turpmāk –Baltik IM) valdei sakarā ar tās valdes locekļa /Persona B/ nāvi nav pārstāvības tiesību ilgāk par trim
mēnešiem, ar 2021.gada 21.janvāra lēmumu izbeidza sabiedrības darbību, publicējot paziņojumu un aicinot
likvidācijā ieinteresētās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Tā kā neviena
ieinteresētā persona šādu pieteikumu neiesniedza, Uzņēmumu reģistrs 2021.gada 7.jūnijā pieņēma lēmumu
parBaltik IM izslēgšanu no komercreģistra.
Pieteicējs /Persona B/ dēls /Persona A/ ar 2021.gada 17.augusta iesniegumu vērsās Uzņēmumu reģistrā,
lūdzot atjaunotBaltik IM darbību un termiņu dokumentu iesniegšanai, lai komercreģistrā reģistrētu izmaiņas Baltik
IMdalībnieku un valdes sastāvā. Iesniegums pamatots ar to, ka mantojuma apliecība, ar kuru pieteicējam
apstiprinātas tiesības uz ½ domājamo daļu no /Persona B/ mantojuma, kas atrodas ārpus Krievijas Federācijas
robežām, izsniegta tikai 2021.gada 25.maijā, savukārt apliecinājums (apostille), kas apliecina mantojuma apliecības
juridisko spēku, izsniegts 2021.gada 15.jūlijā, līdz ar to tikai pēc šī termiņa pieteicējs varējis vērsties Uzņēmumu
reģistrā un aizstāvēt savas likumiskās intereses attiecībā uz mantojumu.
Ar 2021.gada 10.septembra lēmumu Uzņēmumu reģistrs atstāja negrozītu lēmumu par izslēgšanu no
komercreģistra, norādot, ka nav pamata anulēt ierakstu parBaltik IM izslēgšanu no komercreģistra.
[2] Pieteicējs iesniedza tiesā pieteikumu par Uzņēmumu reģistra 2021.gada 10.septembra lēmuma
atcelšanu.
[3] Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, spriedumu pamatojot ar turpmāk minētajiem
argumentiem.
[3.1] No Komerclikuma 314.1panta pirmās daļas 1.punkta, 317.panta un 318.1panta trešās daļas izriet, ka
sabiedrības darbība var tikt izbeigta, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu. Ja neviena sabiedrības
likvidācijā ieinteresētā persona nepiesakās Uzņēmumu reģistrā, sabiedrība no komercreģistra tiek izslēgta bez
likvidācijas.
[3.2] Komercreģistrā, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra informāciju par personas miršanas faktu, tika
aktualizētas ziņas, atceļot /Persona B/ no sabiedrības valdes locekļa amata sakarā ar viņa nāvi. Tā kāBaltik IM
netika ievēlēta jauna valde, Uzņēmumu reģistrs sabiedrībai uz juridisko adresi nosūtīja brīdinājumu, kurā lūdza ne
vēlāk kā triju mēnešu laikā iesniegt dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu. Minētie dokumenti netika iesniegti,
tādēļ Uzņēmumu reģistrs izbeidza Baltik IM darbību, uzaicinot ieinteresētās personas iesniegt pieteikumu par
likvidatora iecelšanu. Tā kā neviena persona noteiktajā termiņā nevērsās Uzņēmumu reģistrā par likvidācijas
procesa uzsākšanu un Baltik IM nebija uzsākta maksātnespēja, bija iestājies likumā paredzēto apstākļu kopums
minētās sabiedrības izslēgšanai no komercreģistra.
[3.3] Nav konstatējami objektīvi šķēršļi Baltik IM valdes ievēlēšanai, jo sabiedrības dalībnieku mazākumam
saskaņā ar Komerclikuma 212.panta pirmo daļu un 213.pantu bija iespēja vērsties Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu
sasaukt dalībnieku sapulci valdes ievēlēšanai un lemt par valdi, neskatoties uz statūtos noteiktā kvoruma trūkumu.
Lai arī piemērojamās tiesību normas ierobežo pieteicēja īpašuma tiesības, tomēr ierobežojums ir noteikts ar
likumu un tam ir leģitīms mērķis – panākt ekonomiski neaktīvo subjektu ātru izslēgšanu no komerctiesiskās vides,
lai nodrošinātu komerctiesiskās vides sakārtošanu un citu personu tiesības. Baltik IMir uzskatāma par ekonomiski
neaktīvu, par ko liecina gada pārskatu neiesniegšana kopš 2018.gada un sabiedrības dalībnieka paskaidrojumi, ka
aktīva saimnieciskā darbība nav notikusi.
Pieteicējs kā mantojuma lietā ieinteresētā persona varēja lūgt notāru nodibināt mantojumam, kas atrodas
Latvijas Republikā, aizgādnību, ar bāriņtiesas lēmumu ieceļot tam aizgādni, kurš varētu izlemt ar Baltik IM
darbības turpināšanu saistītos jautājumus.
[3.4] Konkrētajā gadījumā izšķiroša ir tieši pieteicēja bezdarbība, neizmantojot likumdevēja paredzētos
mehānismus īpašuma saglabāšanai un savu tiesību aizsardzībai.
[4] Pieteicējs par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka viņa mērķis nav Baltik
IM likvidēšana, bet gan iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, bet tiesa šo apstākli nav vērtējusi. Tāpat tiesa nav
izvērtējusi argumentus par īpašuma tiesību ierobežošanu bez likumīga pamata un taisnīgas atlīdzības. Baltik IM
faktiskā un juridiskā situācija neatbilst likumdevēja mērķim panākt ekonomiski neaktīvo subjektu ātru izslēgšanu
no komerctiesiskās vides. Konkrētā situācija nav noregulēta ne Komerclikumā, ne kādā citā tiesību aktā, līdz ar to
ir izveidojies likuma robs. Pieteicējs nav atbildīgs par trešās personas – Baltik IM mazākuma dalībnieka – rīcību,
nesasaucot dalībnieku sapulci. Pieteicējs nevarēja vērsties pie Latvijas notāra ar iesniegumu par mantojuma
apsardzību, jo mantojuma lietā jau bija iecelts notārs Krievijas Federācijā, kurš nevarētu lemt par Latvijas
Republikā esoša mantojuma apsardzību. Mantojuma apsardzība saskaņā ar Līguma starp Latvijas Republiku un
Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās (turpmāk
– Līgums) 46.pantu bija jānodrošina Uzņēmumu reģistram.
[5] Uzņēmumu reģistrs kasācijas sūdzību uzskata par nepamatotu.
Motīvu daļa
[6] Kasācijas tiesvedībā risināms jautājums par to, vai apgabaltiesa pareizi interpretējusi Komerclikuma
314.1panta pirmās daļas 1.punktu, 317.panta otro daļu un 318.1panta trešo daļu, atzīstot, ka nav pamata atcelt
Uzņēmumu reģistra lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra bez likvidācijas, ja to lūdz
kapitālsabiedrības dalībnieka mantinieks.
[7] Komerclikuma 314.1panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties
uz komercreģistra iestādes lēmumu, ja sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un
sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.
Atbilstoši Komerclikuma 318.1panta trešajai daļai, ja sabiedrības darbība izbeigta, pamatojoties uz
komercreģistra iestādes lēmumu, komercreģistra iestāde izdara ierakstu par sabiedrības darbības izbeigšanu un
izsludina paziņojumu par to, uzaicinot sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā
publicēšanas dienas iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Savukārt Komerclikuma
317.panta otrā daļa noteic, ka likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības
izslēgšanu no komercreģistra, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai vai
komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas
process.
[8] Šīs tiesību normas attiecas uz gadījumiem, kad sabiedrības darbība tiek izbeigta ar komercreģistra
iestādes lēmumu, un tās noteic Uzņēmumu reģistra pienākumu šādā gadījumā aicināt sagaidāmajā likvidācijā
ieinteresētās personas piedāvāt likvidatora iecelšanu, kā arī noteiktos apstākļos izslēgt sabiedrību no komercreģistra
bez likvidācijas procesa.
Senāts iepriekš jau atzinis, ka gadījumā, ja sabiedrības izslēgšana tiek apstrīdēta, Uzņēmumu reģistrs var
pārbaudīt tikai to, vai pirms sabiedrības izslēgšanas bija iestājies likumā paredzēto apstākļu kopums: sabiedrības
darbība likumā noteiktā kārtībā ir izbeigta, ir publicēts paziņojums oficiālajā izdevumā, likumā noteiktajā laikā
neviena persona nav iesniegusi pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Uzņēmumu reģistrs var atcelt savu lēmumu
par sabiedrības izslēgšanu tikai tad, ja secina, ka kāds no iepriekš minētajiem apstākļiem nav iestājies (Senāta
2021.gada 1.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-341/2021,ECLI:LV:AT:2021:0601.A420318017.17.S, 20.punkts).
Līdz ar to apgabaltiesa pamatoti atbilstoši minētajām Senāta atziņām pārbaudīja, vai ir iestājies norādītais
apstākļu kopums, un konstatēja, ka Uzņēmumu reģistrs bija tiesīgs pieņemt lēmumu par Baltik IM darbības
izbeigšanos, ir publicēts paziņojums oficiālajā izdevumā un šajā paziņojumā norādītajā termiņā neviena ieinteresētā
persona nevērsās reģistrā ar pieteikumu par likvidatora iecelšanu, kā arī Baltik IM nebija pasludināta
maksātnespēja. Senāts nesaskata kļūdas apgabaltiesas vērtējumā, un arī kasators uz tādām nav norādījis.
[9] Senāts nepiekrīt kasācijas sūdzībā norādītajam, ka pieteicēja kā mantinieka īpašuma tiesības tika
ierobežotas bez likumiska pamata. Atbilstoši Komerclikuma 317.panta trešajai daļai manta, kas palikusi pēc
sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra, piekrīt valstij. Tātad likums expressis verbis paredz, ka valsts kļūst par
īpašnieku mantai, kas palikusi pēc attiecīgās juridiskās personas – kapitālsabiedrības – izbeigšanās.
Pieteicējs argumentē, ka viņa īpašums ticis atsavināts bez taisnīgas atlīdzības. Senāts piekrīt pieteicējam
tiktāl, ka tiesību normas, kas regulē kapitālsabiedrību vienkāršotās likvidācijas procesu, neparedz noteikt atlīdzību
par šādām sabiedrībām piederošo un pēc to izslēgšanas no komercreģistra valstij piekrītošo mantu. Tomēr šāda
pieeja vispārīgi atbilst tiesiskā regulējuma jēgai, ņemot vērā, ka vienkāršotās likvidācijas mērķis ir panākt
ekonomiski neaktīvo komersantu izslēgšanu no komercreģistra un komersantam piederošā īpašuma pāreja valstij
notiek brīdī, kad attiecīgais komersants ir beidzis pastāvēt, nevienai personai neizrādot interesi šā komersanta
likvidācijā un attiecīgi arī tam piederošās mantas sadalē. Līdz ar to šādas tiesiskās sekas par nesamērīgām var tikt
atzītas tikai netipiskā gadījumā, proti, gadījumā, kas izpilda visus likuma normas tiesiskā sastāva nosacījumus, taču
ar to nesaraujami saistīti papildu apstākļi, kas būtiski maina šā gadījuma raksturu.
[10] Pieteicējs, uzsverot konkrētās situācijas netipisko raksturu, norāda, ka Baltik IM nebija uzskatāma par
ekonomiski neaktīvu un ka sabiedrības dalībnieku mazākums, ievērojot statūtos noteikto, nevarēja iecelt valdi.
Pieteicējs akcentē, ka viņa mērķis nav bijusi Baltik IM likvidācija, bet gan komercdarbības turpināšana, un norāda,
ka konkrētajā situācijā, ņemot vērā Krievijas Federācijā uzsākto mantojuma lietu un Līguma nosacījumus, tieši
Uzņēmumu reģistram bija jānodrošina mantojuma apsardzība.
Senāts konstatē, ka apgabaltiesa pieteicēja norādītos apstākļus ir vērtējusi un atzinusi, ka konkrētajā
gadījumā izšķiroša ir paša pieteicēja bezdarbība, neizmantojot tiesību normās paredzētos mehānismus savu tiesību
aizsardzībā. Šis vērtējums ir pareizs, un kasatora argumenti neliek izdarīt secinājumu par pretējo.
Pieteicējs uzskata, ka apgabaltiesai nebija pamata atzīt Baltik IM par ekonomiski neaktīvu, tomēr nav
atspēkojis apgabaltiesas konstatēto, ka Baltik IM aktīva saimnieciskā darbība nav notikusi. Pieteicējs uzskata, ka
nav atbildīgs par sabiedrības dalībnieku mazākuma rīcību, neveicot darbības, kas saistītas ar Baltik IM valdes
iecelšanu. Senāts piekrīt, ka tieši sabiedrības dalībnieks ir persona, kura ir tiesīga lūgt komercreģistra iestādi
sasaukt dalībnieku sapulci, tomēr minētais neietekmē apgabaltiesas secinājumu, ka likumdevējs ir paredzējis
mehānismu, kādā sabiedrības, kas veic aktīvu saimniecisko darbību, dalībnieku mazākums var nodrošināt
sabiedrības izpildinstitūcijas iecelšanu.
Pieteicējs atsaucas uz Līguma 46.pantu, kas līdz šā līguma denonsēšanai regulēja mantojuma apsardzības
pasākumus. Minētā panta 1.punkts paredz vienas Līgumslēdzējas Puses iestāžu pienākumu atbilstoši savai
likumdošanai veikt nepieciešamos pasākumus, lai apsargātu mantojamo mantu, kas atrodas tās teritorijā un ko
atstājis mantojumā otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis. Ar iestādēm šīs normas izpratnē atbilstoši Līguma 1.panta
2.punktam ir saprotamas tiesību aizsardzības iestādes (tiesas, prokuratūra, notariāta kantori) un citas iestādes, kuru
kompetencē ir civillietas, ģimenes un krimināllietas. Uzņēmumu reģistrs nav nedz tiesību aizsardzības iestāde, nedz
arī iestāde, kuras kompetencē ir ar mantojuma tiesību jautājumiem saistītas civillietas, ģimenes vai krimināllietas.
Tā kompetence galvenokārt ir saistīta ar likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu šo subjektu
tiesisko statusu un nodrošinātu ziņu par šiem subjektiem publisku ticamību un pieejamību. Līdz ar to Senāts secina,
ka pieteicēja norādītās Līguma normas neparedz Uzņēmumu reģistra pienākumu veikt mantojuma apsardzības
pasākumus.
Pieteicēja apsvērumi par to, ka apgabaltiesas piemērotās tiesību normas nav attiecināmas uz konkrēto dzīves
situāciju, jo viņš vēlas atjaunot Baltik IM darbību, nevis veikt tās likvidāciju, ir pretēji likumdevēja mērķim mazināt
nenoteiktību komerctiesiskajā vidē, izslēdzot no komercreģistra tās sabiedrības, kuras faktiski neveic
komercdarbību un kurām ilgstoši nav izpildinstitūciju. No apgabaltiesas konstatētajiem apstākļiem izriet, ka no
Baltik IM valdes locekļa nāves līdz ierakstam komercreģistrā par šīs sabiedrības darbības izbeigšanu ir pagājuši
vairāk nekā divi gadi, un šajā laikā Baltik IMdarbības turpināšanā ieinteresētās personas nav izmantojušas tiesību
normās paredzētos mehānismus šīs sabiedrības darbības turpināšanai.
[11] Rezumējot minēto, Senāts atzīst, ka apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi lietā piemērojamās tiesību
normas, tādēļ tās sprieduma atstājams negrozīts, bet kasācijas sūdzība ir noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Senāts
nosprieda
atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2023.gada 13.marta spriedumu, bet /Persona A/ kasācijas
sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.
L. Konošonoka Dz. Amerika D. Makarova