Court vacates appeal court judgment on necessary costs due to improper application of Civil Law provisions regarding unauthorized construction.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Supreme Court vacated the appeal court's judgment ordering necessary costs for the tenant against the owners of the apartment building. The tenant had performed repairs after the landlord ignored requests, but the court found the costs did not preserve the property's substance since the only legal remedy was to demolish unauthorized walls and restore the original state. Consequently, the Supreme Court held that the lower court misapplied Civil Law provisions and remanded the case for a new trial.
Regesto Legislator
Generato dall'IACivil Law s. 97, s. 2140, s. 865, s. 866; Necessary costs must preserve the property's substance or prevent total destruction, excluding expenses for restoring the status quo ante when unauthorized construction must be demolished.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:AT:2022:0518.C29737912.19.S
Lieta Nr. C29737912, SKC-79/2022
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
SPRIEDUMS
Rīgā 2022. gada 18. maijā
Senāts šādā sastāvā:
senators referents Kaspars Balodis,
senatore Ināra Garda,
senators Normunds Salenieks
izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar atbildētāju /pers. B/ un /pers. C/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
2020. gada 21. oktobra spriedumu /pers. D/ prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par nepieciešamo izdevumu piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Starp /pers. E/ kā izīrētāju un /pers. D/ kā īrnieku 2001. gada 25. oktobrī uz laiku līdz 2021. gada 25. oktobrim noslēgts dzīvojamās telpas īres
līgums par dzīvokļa Nr. /adrese/, izīrēšanu. Saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līguma 5.1.2. punktu īrnieks apņēmies veikt tās kārtējo remontu: griestu
balsināšanu, sienu tapsēšanu vai krāsošanu, logu rāmju un durvju krāsošanu, iestiklošanu, grīdu, radiatoru, cauruļvadu krāsošanu dzīvojamās telpas
iekšpusē, kā arī dzīvokļa iekšējās elektroinstalācijas, krānu un ūdens sajaucēju, dušas, izlietnes, vannas un sēdpoda remontu un nomaiņu. Savukārt
izīrētājs apņēmies savlaicīgi izdarīt ēkas kapitālo remontu, kā arī to kārtējo remontu, kura veikšana neietilpst īrnieka pienākumos. Līguma 5.2.4. punktā
citastarp norādīts, ka īrniekam ir tiesības veikt neatliekamos mājas vai dzīvojamās telpas remonta darbus, kuri jāveic izīrētājam, pieprasot par to attiecīgi
samazināt īres maksu.
[1.1] Laika gaitā konstatēts, ka dzīvoklī nepieciešams remonts. /pers. D/ pasūtījis sertificētam būvinženierim veikt dzīvokļa Nr. /adrese/, tehnisko
apsekošanu. Sertificēts būvinženieris /pers. F/ 2007. gada 21. jūnijā sagatavoja atzinumu par konstatētajiem trūkumiem un to novēršanas iespējām.
/pers. D/ vairākkārt lūdzis /pers. E/ veikt dzīvokļa Nr. /adrese/, remontu. /pers. E/ lūgumu ignorējusi, līdz ar to /pers. D/ par saviem līdzekļiem
2007. gada jūnijā uzsācis nepieciešamos remonta darbus, kuri pabeigti 2011. gada nogalē.
[1.2] Rīgas pilsētas būvvalde 2014. gada 30. aprīlī dzīvoklī veikto starpsienas demontāžu, jaunas starpsienas ar durvju aili un stikla bloka sienas
izbūvi kvalificējusi kā patvaļīgu būvniecību, uzliekot /pers. D/ par pienākumu viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas atjaunot
dzīvokļa iepriekšējo stāvokli. /pers. D/ minēto pienākumu nav izpildījis.
[1.3] Dzīvojamā māja /adrese/, kopš 2007. gada 4. jūlija pieder /pers. B/ (1/2 domājamā daļa) un kopš 2008. gada 22. decembra /pers. C/ (1/2
domājamā daļa).
[2] /pers. D/ 2012. gada 16. augustā cēla prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par nepieciešamo izdevumu 13 935,23 EUR piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvoklī Nr. /numurs/ veikti šādi nepieciešamie remonta darbi: 1) grīdas seguma nomaiņa (ar siltināšanu); 2)
pagraba pārseguma siju pastiprināšana; 3) ārsienu apšuvuma no telpas puses bojāto planku, logu, durvju un starpsienu nomaiņa; 4) griestu seguma
nomaiņa (ar siltināšanu); 5) mājas 1. stāva gaiteņa dzīvokļu pieguļošo sienu, grīdas un griestu remonts; 6) mājas pieguļošā pagalma teritorijas
nolīdzināšana un šķembošana; 7) krāsns nomaiņa; 8) santehnikas, elektroinstalācijas nomaiņa.
/pers. D/ radušies izdevumi 9 793,74 Ls (13 935,23 EUR).
/pers. D/ veikto remonta darbu pamatotību apstiprina arī būvinženiera /pers. H/ 2012. gada 3. februāra tehniskās apsekošanas atzinums.
Prasība pamatota ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. pantu, Civillikuma 1., 865., 866., 1069., 1071. pantu un 2140. pantu, Latvijas
Būvnormatīviem LBN 006-00 „Būtiskas prasības būvēm”, LBN 401 „Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā remonta noteikumi”, LBN 402 „Dzīvojamo
māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi”.
[3] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 6. septembra spriedumu /pers. D/ prasība apmierināta daļēji:
1) no /pers. B/ par labu /pers. D/ piedzīti nepieciešamie izdevumi 6 967,62 EUR un tiesas izdevumi 236 EUR;
2) no /pers. C/ par labu /pers. D/ piedzīti nepieciešamie izdevumi 890,78 EUR un tiesas izdevumi 33,58 EUR;
3) /pers. D/ prasība pret /pers. C/ par 6 076,84 EUR piedziņu noraidīta.
[4] Pirmās instances tiesas spriedums prasības noraidītajā daļā netika pārsūdzēts apelācijas kārtībā un ir stājies likumīgā spēkā.
[5] Izskatījusi lietu sakarā ar atbildētāju apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2020.gada 21.oktobra spriedumu
prasību apmierinājusi:
1) piedzinusi no /pers. B/ /pers. D/ labā nepieciešamos izdevumus 6 967,62 EUR un tiesas izdevumus 236 EUR, kopā 7 203,62 EUR;
2) piedzinusi no /pers. C/ /pers. D/ labā nepieciešamos izdevumus 890,78 EUR un tiesas izdevumus 33,58 EUR, kopā 924,36 EUR;
3) piedzinusi no /pers. B/ un /pers. C/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, no katra 21,26 EUR.
Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.
[5.1] Apelācijas instances tiesa, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 432. panta otro daļu, pievienojusies pirmās instances tiesas spriedumā
ietvertajam pamatojumam.
[5.1.1] Starp /pers. C/ un /pers. B/ 2009. gada 6. janvārī noslēgts līgums par nekustamā īpašuma /adrese/, lietošanas kārtības noteikšanu, kurā
puses vienojušās, ka visi dzīvokļi un koridora telpas, kas atrodas telpu grupas plāna sarkanajā iesvītrotajā daļā (15, 16, 17, 18, 19, 20, 26, 27, 28, 29,
30, 31) atrodas /pers. B/ lietošanā un īpašumā.
Pirmā un otrā stāva centrālās kāpņu telpas, kā arī tualetes telpas atrodas /pers. C/ un /pers. B/ koplietošanā.
[5.1.2] Dzīvoklis Nr. /numurs/ izīrēts prasītājam lietošanai derīgā stāvoklī, jo pierādījumu par pretējo nav. /pers. D/ 2007. gada 6. jūnijā nosūtīja
/pers. E/ iesniegumu, kurā norādīja, ka minētajā dzīvoklī nepieciešams veikt kapitālremonta darbus, kā arī piedāvāja vienoties, ka gadījumā, ja
remontdarbi nav paveicami tuvākajā laikā, viņš pats veiks šo remontu, bet /pers. E/ samazinās īres maksas ikmēneša maksājumu apmēru. Neskatoties uz
to, ka piekrišana remonta darbu uzsākšanai no /pers. E/ netika saņemta un arī vienošanās par šiem darbiem nebija panākta ar atbildētājiem, prasītājs
veica remontu īrētājā dzīvoklī un turpmāk par tā lietošanu īres maksu nemaksāja.
[5.1.3] Atbilstoši būvinženieres /pers. N/ 2011. gada 17. maija tāmei dzīvokļa Nr. /numurs/, /adrese/, remonta darbu izmaksas aprēķinātas
9 793,74 Ls apmērā.
Veiktie remonta darbi saskaņā ar būvinženieres /pers. N/ izstrādāto tāmi kvalificējami kā nepieciešamie izdevumi, tie atbilst Latvijas būvnormatīvu
prasībām, uzlabo visas dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli un novērš dzīvokļa Nr. /numurs/ avārijas stāvokli. Arī būvinženiera /pers. H/ 2012. gada 3.
februāra tehniskās apsekošanas atzinumā veiktie remonta darbi kvalificēti kā nepieciešamie izdevumi.
Kompetentās iestādes būvniecības jomā atzinušas, ka dzīvoklī Nr. /adrese/, veiktie darbi, proti, sienas un griestu apšūšana ar ģipškartona plātnēm,
dzīvojamās ēkas ārsienas siltināšana, dēļu pagrīdas ieklāšana vērtējami kā sadzīves telpas iekārtojuma uzlabojums, t.i., kosmētiskais remonts. Nav
notikusi dzīvokļa pārbūve, pārplānošana, vai patvaļīga rekonstrukcija. Būvdarbu rezultātā nav mainījusies dzīvokļa platība. Līdz ar to izīrētāja piekrišana
minēto darbu veikšanai atbilstoši īres līguma 5.1.3. punktam un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 43. pantam nebija nepieciešama.
Tiesas ieskatā, minētie remonta darbi nav uzskatāmi par tādiem, kurus īrnieks apņēmies veikt uz sava rēķina, jo saskaņā ar īres līguma 5.1.2.
punktu īrnieks par saviem līdzekļiem apņēmies veikt kārtējo remontu: griestu balsināšanu, sienu tapsēšanu vai krāsošanu, logu rāmju un durvju krāsošanu.
Savukārt izpildītie darbi saistīti dzīvokļa tehniskā stāvokļa uzlabošanu, lai to pasargātu no pilnīga sabrukuma.
[5.1.4] No /pers. B/ par labu /pers. D/ piedzenami nepieciešamie izdevumi saistībā ar dzīvoklī Nr. /numurs/, /adrese/, veiktajiem demontāžas
darbiem (461,74 EUR), grīdas seguma nomaiņu (1 953,38 EUR), pagraba pārseguma siju pastiprināšanu (426,07 EUR), ārsienas remontdarbiem
(464,71 EUR), starpsienu remontdarbiem (3 263,88 EUR), griestu, logu, durvju remontdarbiem (397,84 EUR).
Nav pamata noraidīt prasību par izdevumu piedziņu saistībā ar starpsienu nomaiņas darbiem. Kaut arī Rīgas pilsētas būvvalde 2014. gada 30. aprīlī
par patvaļīgu būvniecību dzīvoklī Nr. /adrese/, atzinusi starpsienas demontāžu un jaunas starpsienas izbūvi, nav konstatējams, ka šo darbu veikšanas
rezultātā būtu iestājies apdraudējums citiem dzīvokļiem un personām.
Atbildētāji izteikuši iebildumus par iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem saistībā ar materiālu un dažādu preču iegādi, tomēr tiesai nav šaubu, ka
iegādātās lietas izmantotas remontdarbu veikšanai.
No /pers. C/ par labu /pers. D/ piedzenami izdevumi saistībā pagraba pārseguma siju pastiprināšanu 426,07 EUR un ārsienas remontdarbiem
464,71 EUR.
[5.2] Lietai taisītie izdevumi iedalās: 1) nepieciešamajos, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai
izpostījuma; 2) derīgajos, kas uzlabo lietu, proti, pavairo ienākumus no tās; 3) greznuma, kas padara lietu tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku
(Civillikuma 865. pants).
Saskaņā ar Civillikuma 866. pantu nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā.
Īrniekam ir tiesības prasīt atlīdzināt lietai taisītos nepieciešamos izdevumus arī tad, ja puses, noslēdzot īres līgumu, par to nav īpaši vienojušās.
Atbilstoši sertificēta būvinženiera /pers. F/ 2007. gada 21. jūlija tehniskās apsekošanas atzinumam, ilgstošas ekspluatācijas un savlaicīgu remontu
neveikšanas rezultātā, vairākas dzīvokļu Nr. 18 un 19 konstrukcijas, elementi, ietaises un inženiertīkli ir ievērojami nolietojušies, bojāti, kopumā atrodas
neapmierinošā tehniskā stāvoklī, turpina intensīvi bojāties un vairs neatbilst paredzētajai funkcijai un lietošanas mērķim. Panākt dzīvokļa atbilstību Latvijas
būvnormatīva LBN 006 - 00 „Būtiskas prasības būvēm” noteiktajiem nosacījumiem iespējams tikai veicot tās renovāciju - dzīvokļa kārtējo remontu.
Minētais apstiprinās arī būvinženiera /pers. H/ 2012. gada 3. februāra tehniskās apsekošanas atzinumā. Proti, AS „Komunālprojekts” un /pers. F/
sagatavotajos tehniskās apsekošanas aktos norādītie darbi bija nepieciešami, lai saglabātu dzīvokļus no galīgas sabrukšanas un nodrošinātu īrniekiem
sanitāri higiēniskās prasības, tā daļēji uzlabojot kopējo dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli. Tādējādi secināms, ka prasītājam radušies nepieciešamie
izdevumi, jo veiktie remonta darbi skāruši jomas, kas ēkā atradās avārijas stāvoklī, tostarp īrētais dzīvoklis, un tie veikti par prasītāja līdzekļiem
[5.3] Nav pamata uzskatīt, ka īrniekam liedzamas tiesības uz nepieciešamo izdevumu atlīdzināšanu situācijā, kad nav bijusi panākta vienošanās ar
izīrētāju par remonta darbu veikšanu.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja izīrējamai dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts, vai
arī remonts sakarā ar dzīvojamās mājas neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, izīrētājs un īrnieks var vienoties,
ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas sedz īrnieks.
Ar minēto normu izīrētājam un īrniekam uzliktas tiesības, nevis pienākums vienoties. Līdz ar to, ja starp pusēm šādas vienošanās nav, īrniekam ir
tiesības saņemt radušos izdevumu atlīdzību Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Tāpat gadījumā, kad izīrētājs, nenodrošinot dzīvojamās telpas lietošanu atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem, nav veicis tam ar
likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 41. pantu uzlikto pienākumu pārrēķināt īres maksu, īrniekam ir tiesības uz radušos izdevumu atlīdzināšanu, jo dzīvojamās
telpas uzturēšana dzīvošanai derīgā stāvoklī ir izīrētāja pienākums.
[6] Par minēto spriedumu atbildētāji iesnieguši kasācijas sūdzību, kurā lūguši to atcelt un nodot lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances
tiesā.
Kasācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.
[6.1] Tiesa nepareizi iztulkojusi Civillikuma 865. pantu, kā arī pārkāpusi Civilprocesa likuma 97. panta pirmo un trešo daļu. Logu nomaiņu, siju
stiprināšanu, starpsienu nomaiņu, ārsienu apšuvuma no telpu iekšpuses nomaiņu, griestu apšūšanu ar ģipškartona plāksnēm un durvju nomaiņu tiesa
kļūdaini pakārtojusi minētajā Civillikuma pantā ietvertajam jēdzienam „pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma”.
Pārsūdzētajā spriedumā ņemts vērā būvinženiera /pers. H/ tehniskās apsekošanas atzinums, kurā norādīts, ka prasītāja veiktie darbi novērsuši
dzīvokļa avārijas stāvokļa iestāšanos, taču nav dots vērtējums būvinženiera /pers. F/ un AS ,,Komunālprojekts” tehniskās apsekošanas atzinumos
izdarītajiem secinājumiem par iespēju panākt dzīvokļa atbilstību būvnormatīvos noteiktajām prasībām ar kārtējā remonta veikšanu. Līdz ar to tiesa
selektīvi vērtējusi pierādījumus, tostarp nav ņēmusi vērā, ka prasītājs nav remontējis AS ,,Komunālprojekts” tehniskās apsekošanas atzinumā minētās
neapmierinošā stāvoklī esošās ēkas daļas.
[6.2] Tiesa nav ņēmusi vērā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. panta ceturto daļu un 43. pantu, kuros noteikts īrnieka pienākums pirms kapitālā
remonta veikšanas informēt izīrētāju. Nav pieļaujams, ka īrnieks patstāvīgi, bez saskaņošanas ar izīrētāju, veic dzīvokļa kapitālo remontu un izīrētājam
izsniedz tikai gala aprēķinu.
[6.3] Tiesa nepareizi iztulkojusi Civillikuma 2140. pantu kopsakarā ar Civillikuma 1. pantu un 1415. pantu.
Pirmkārt, tika ignorēts fakts, ka prasītājs neļāva /pers. B/ apsekot strīdus dzīvokli, kas izslēdza iespēju veikt konkrētas darbības, lai novērstu
dzīvokļa slikto tehnisko stāvokli.
Otrkārt, atbildētājiem nav jāatlīdzina patvaļīgas būvniecības radītos izdevumus, kas attiecas uz starpsienu demontāžu un to jaunu izbūvi.
[6.4] Tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 96. pantu, atbrīvojot prasītāju no pienākuma pierādīt radušos izdevumus saistībā ar iegādātajiem
materiāliem, nolīgtajiem darbiniekiem vai izmantotajiem mehānismiem darbu veikšanai.
Tiesa atzinusi par atlīdzināmiem izdevumus pēc prasītāja iesniegtajām tāmēm.
Tāmē atspoguļoto darbu veikšanas fakts un to veikšanai iegādāto materiālu esamība ir apstiprināma ar rakstveida pierādījumiem. Prasītāja iesniegtie
dokumenti nepierāda, ka tāmē norādītos materiālus iegādājies prasītājs un tos izmantojis remontdarbos.
[7] Paskaidrojumos sakarā ar atbildētāju kasācijas sūdzību prasītājs norādījis, ka kasācijas sūdzība nav pamatota.
Motīvu daļa
[8] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz personu, kas to pārsūdzējusi, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, Senāts
atzīst, ka pārsūdzētais spriedums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
[9] Pēc vispārējā noteikuma civilprocesā strīds vienmēr saistās ar noteiktām civiltiesiskām interesēm, kuru dēļ puse vai lietas dalībnieks ir
ieinteresēts tiesai pierādīt tos faktiskos apstākļus, uz kuriem tiek pamatoti viņu prasījumi un iebildumi. Prasītājs cenšas panākt tā tiesiskā stāvokļa, kāds
pastāvēja prasības celšanas laikā grozīšanu, turpretim atbildētājs to nevēlas, jo viņam prasības iesniegšanas brīdī pastāvošie faktiskie apstākļi ir labvēlīgi.
Ja prasītājs, ceļot prasību, cenšas atjaunot savas tiesības, kuras atbildētājs ir aizskāris, vai panākt apstrīdēto tiesību atzīšanu, tad prasītājam ir
jāpierāda, ka: 1) viņam piemīt šādas tiesības (prasības aktīvais pamats); 2) atbildētājs šīs tiesības ir aizskāris vai apstrīd (prasības pasīvais pamats).
Savukārt tiesai, taisot spriedumu, ir saistošs prasītāja materiāltiesiskais prasījums, kura pamatotību tai ir jāpārbauda, kā arī pamats - apstākļi
(juridiskie fakti), uz kuriem prasītājs balsta savu prasījumu (sk. Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu un 92. pantu; sal. Augstākās tiesas
Senāta 2012. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. SKC-248/2012 (C07090808) 8.1. punktu, Civillietu departamenta 2016. gada 22. novembra
sprieduma lietā Nr. SKC - 397/2016 (C04225411) 7. punktu, Civillietu departamenta 2017. gada 30. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC -
221/2017 (C28409813) 7. punktu).
Arī juridiskajā literatūrā uzsvērts, ka tiesnesim, kuram jāizšķir noteikts tiesisks strīds noteiktā tiesas procesā, ir jāmeklē konkrētam gadījumam
atbilstoša norma un ar iztulkošanas palīdzību jāpārbauda tās jēga, lai konstatētu, vai normā paredzētās tiesiskās sekas ir piemērojamas konkrētajam
faktiskajam sastāvam (sk. Dr. Norberts Horns. Ievads tiesību zinātnē un tiesību filozofijā.// Likums un Tiesības, 2. sējums Nr.7 (11), jūlijs, 2000,
198. lpp.).
Tātad tiesas uzdevums, izšķirot ikvienu strīdu, ir detalizēti izvērtēt, vai prasītāja norādītie apstākļi, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, guvuši
apstiprinājumu, un kādas juridiskās sekas piemērojamās materiālo tiesību normas sastāvs saista ar lietas iztiesāšanas gaitā noskaidrotiem faktiem.
Senāts turpmāk norādīto iemeslu dēļ atzīst, ka apelācijas instances tiesa šo uzdevumu nav izpildījusi.
[10] Attiecībā uz kasācijas sūdzībā ietvertajiem apsvērumiem par likuma „Par dzīvojamo telpu īri” normu un Civillikuma noteikumu piemērošanu to
savstarpējā kopsakarā norādāms sekojošais.
[10.1] Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 40. panta otro daļu izīrētājs nodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanu
atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī veic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu. Šā
likuma 40. panta ceturtā daļa nosaka, ka gadījumā, ja izīrējamai dzīvojamai mājai (dzīvojamai telpai) nepieciešams kapitālais remonts vai arī remonts
sakarā ar to, ka tā neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, izīrētājs un īrnieks var vienoties, ka nepieciešamo remontu
veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz attiecīgu īres maksas samazinājumu. Tiesību doktrīnā, skaidrojot
likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. panta ceturto daļu, ir norādīts, ka īrnieka tiesības veikt kapitālo remontu izīrētāja vietā ir ierobežotas un paredzētas
tikai gadījumā, ja par to ir vienošanās ar izīrētāju, un, ja īrniekam radušies izdevumi, kas saistīti ar tādu trūkumu novēršanu, kuri bija jānovērš izīrētājam,
īrnieks ir tiesīgs prasīt attiecīgu īres maksas samazinājumu, t.i., ieskaitīšanu īres maksā turpmākajā laika posmā (sk. Krauze R. Par dzīvojamo telpu īri.
Likums ar komentāriem. Ceturtais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 189. lpp.).
Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta otrajā daļā norādīts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres
līgums. Tātad īrnieka un izīrētāja tiesības un pienākumi apspriežami pēc dzīvojamās telpas īres līguma noteikumiem kopsakarā ar likumā noteikto. Ar
prasītāju noslēgtā īres līguma noteikumi ļāva viņam veikt neatliekamos mājas vai dzīvojamās telpas remonta darbus, kuri jāveic izīrētājam, un pieprasīt par
to attiecīgi samazināt īres maksu.
[10.2] Ievērojot minēto, izdevumu atlīdzības jautājumi, ja īrnieks veicis kapitālo remontu vai remontu sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa neatbilst
normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, visupirms risināmi saskaņā ar speciālajām normām, kas regulē dzīvojamo telpu īres
tiesiskās attiecības. Vienlaikus ņemams vērā, ka saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 1. panta otro daļu īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās
neregulē šis likums, piemērojams Civillikums un citi normatīvie akti. Var piekrist apelācijas instances tiesas secinātajam, ka apstākļos, kad prasītājs un
atbildētāji par remonta darbu veikšanu nav vienojušies, atbildētāji veiktos darbus un ar tiem saistītos izdevumus neatzīst un nav piekrituši tos segt uz īres
maksas rēķina, izdevumi ir atlīdzināmi Civillikumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.
Vienlaikus norādāms, ka īrnieka izdevumi kapitālajam remontam vai remontam sakarā ar to, ka dzīvojamā māja (dzīvojamā telpa) neatbilst
normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām (likuma „Par dzīvojamo telpu” īri 40. panta ceturtā daļa) un nepieciešamie izdevumi
Civillikuma 865. panta izpratnē nav identiski jēdzieni un šo izdevumu atlīdzināšanas tiesiskie priekšnoteikumi ir atšķirīgi. No minētajām likuma ,,Par
dzīvojamo telpu īri” normām izriet, ka ,,nepieciešamais remonts” ir kapitālais remonts vai arī remonts sakarā ar to, dzīvojamā māja neatbilst normatīvajos
aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām. Senāts ir atzinis, ka par kapitālo remontu uzskatāms būves vai tās daļas remonts, lai atjaunotu būvi
vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē (sk.
Augstākās tiesas Senāta 2019. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. SKC-287/2019 (ECLI:LV:AT:2019:1128.C27179413.7.S) 9.2. punktu).
Var secināt, ka likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40. panta ceturtajā daļā minētā nepieciešamā remonta izmaksas atkarībā no apstākļiem var
sastāvēt ne vien no nepieciešamajiem izdevumiem Civillikuma 865. panta izpratnē, bet arī no derīgajiem vai pat greznuma izdevumiem (Civillikuma 867.
un 868. pants). Lai atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu” īri 40. panta ceturtās daļas otrajam teikumam prasītu īres maksas samazinājumu, personai ir
jāatrodas īres līguma attiecībās ar dzīvojamās telpas izīrētāju. Savukārt tiesības prasīt nepieciešamos izdevumus ir lietas faktiskā valdītāja prasījums pret
īpašnieku, kas pastāv neatkarīgi no viņu savstarpējām līgumattiecībām.
Dzīvojamās telpas īrnieka tiesības prasīt no izīrētāja nepieciešamo izdevumu atlīdzību saskaņā ar Civillikumu, piemēram, sakarā ar apkures sistēmas
ierīkošanu un jumta remontu, ir atzinis arī Senāts (sk. Senāta 2020. gada 27. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-133/2020
(ECLI:LV:AT:2020:0427.C26164916.13.S) 13. un 14. punktu). Augstākā tiesa ir arī uzsvērusi, ka, izvērtējot izīrētāja pienākumu atlīdzināt lietai
taisītos nepieciešamos, kā ar derīgos izdevumus Civillikuma 860. - 865. panta normās paredzētā regulējuma aspektā, izvērtējams, vai konstatētie
faktiskie apstākļi atbilst šo normu (kādas no tām) sastāva pazīmēm (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 22. februāra
sprieduma lietā Nr. SKC-89/2017 (C33422611) 9. punktu).
[10.3] Ievērojot iepriekš minēto, nepieciešamo izdevumu atlīdzināšana, ja prasītājs tādus taisījis dzīvojamai telpai, ir iespējama arī saskaņā ar
Civillikuma noteikumiem, ja tiesa konstatē izdevumu atbilstību nepieciešamo izdevumu pazīmēm.
[11] Apelācijas instances tiesa /pers. D/ prasību daļēji apmierinājusi, atzīstot, ka vairākas prasītāja veikto remonta darbu izmaksu pozīcijas ir
uzskatāmas par nepieciešamajiem izdevumiem, kas prasītājam atlīdzināmi saskaņā ar Civillikuma likuma 2140. un 866. pantu. Senāta ieskatā tiesa,
nepareizi piemērojot materiālo tiesību normas un pieļaujot procesuālo tiesību normu pārkāpumus, nav pienācīgi izvērtējusi prasītāja veikto remonta darbu
izdevumu atbilstību nepieciešamo izdevumu pazīmēm.
[11.1] Lai izdevumus atzītu par nepieciešamiem, ir jākonstatē, ka veiktās pārgrozības prasījusi nepieciešama vajadzība, lai pasargātu lietu no
pilnīgas bojāejas vai izpostījuma (sk. Senāta 2016. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. SKC-34/2016 (C32196409) 7. punktu).
Saskaņā ar Civillikuma 865. pantu kādai lietai taisītie izdevumi ir vai nu nepieciešami, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā
ejas, sabrukuma vai izpostījuma, vai derīgi, kas uzlabo lietu, un proti, pavairo ienākumu no tās, vai, beidzot, greznuma izdevumi, kas padara to tikai
ērtāku, patīkamāku vai daiļāku. Tātad nepieciešamie izdevumi ir tādi, kuri nodrošina lietas būtības saglabāšanu. Būtība ir lietas galveno, visraksturīgāko
īpašību kopums (sk. Ceplītis L. (red.). Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sējums. Rīga: izdevniecība „Zinātne”, 1973, 154. lpp.).
Var secināt, ka par nepieciešamajiem izdevumiem atzīstami tādi izdevumi, kuru taisīšanas rezultāts ir lietas galveno īpašību saglabāšana. Senāts
nevar pievienoties uzskatam, ka izdevumi ikviena lietas defekta novēršanai vai neapmierinošā stāvoklī esošas sastāvdaļas salabošanai ir automātiski
uzskatāmi par nepieciešamajiem izdevumiem. Tādi izdevumi, ar kuriem lieta tiek tehniski, funkcionāli vai vizuāli uzlabota, parasti ietilpst derīgo vai
greznuma izdevumu kategorijā.
[11.2] Izskatāmajā lietā nodibināts un nav strīda par to, ka prasītājs, 2001. gadā noslēdzot īres līgumu ar dzīvojamās mājas iepriekšējo īpašnieci,
dzīvokli saņēma lietošanai derīgā stāvoklī. Tajā pašā laikā tiesa atzinusi visus prasītāja izdevumus tajās remontdarbu pozīcijās, kurās izdevumi piedzīti no
atbildētājiem, par tādiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu dzīvokli no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma.
[11.2.1] Vērtējot pierādījumus un atzīstot prasītāja veiktos remontdarbu izdevumus par Civillikuma 865. pantā minētajiem nepieciešamajiem
izdevumiem, tiesa ir atsaukusies uz 1) sertificēta būvinženiera /pers. F/ 2007. gada 21. jūnija tehniskās apsekošanas atzinumu par /numurs/ un /numurs/
dzīvokļa /adrese/ (007. celtne) būvkonstrukciju tehnisko apsekošanu, 2) akciju sabiedrības ,,Komunālprojekts” 2005. gada 17. oktobra tehniskās
apsekošanas atzinumu, kurš attiecās uz dzīvojamo māju kopumā, un 3) būvinženiera /pers. H/ 2012. gada 3. februāra tehniskās apsekošanas atzinumu.
Pēdējā atzinuma uzdevums bija noskaidrot minētajos dzīvokļos veikto remontdarbu atbilstību AS „Komunālprojekts” 2005. gada 17. oktobrī un /pers.
F/ 2007. gada 21. jūnijā veiktajiem apsekošanas atzinumiem un ieteikumiem. Balstoties tieši uz /pers. H/ atzinumu, kas sastādīts pēc remonta darbu
pabeigšanas, tiesa par nepieciešamajiem izdevumiem atzinusi izdevumus par logu nomaiņu, demontāžas darbiem, kas saistīti ar grīdas demontāžu,
būvgružu zemgrīdas piebēruma izvākšanu, ārsienu apšuvuma no telpu puses, bojāto planku, logu un durvju, starpsienu demontāžu, būvgružu deponēšanu
un konteinera nomu, izdevumus par grīdas segumu, lai uzturētu grīdas būtību un saglabātu to no pilnīga sabrukuma, izdevumus, kas bija nepieciešami, lai
uzturētu starpsienu būtību, kā arī izdevumus pozīcijā - griesti, logi, durvis.
Tiesa, no vienas puses, ir norādījusi uz /pers. F/ atzinumā secināto, ka panākt atbilstību Latvijas būvnormatīva LBN 006 - 00 „Būtiskas prasības
būvēm” noteiktajiem nosacījumiem iespējams tikai ar renovāciju - dzīvokļa kārtējo remontu, kas tiek veikts, lai to atjaunotu, nomainot nolietojušos
elementus, konstrukcijas un ierīces, kā arī nodrošinātu noteiktās sanitāri higiēniskās prasības telpām. Vienlaikus tiesa norādījusi, ka atbilstoši /pers. H/
atzinumam prasītāja veiktie remonta darbi bijuši nepieciešami, lai pasargātu dzīvokli no galīgas sabrukšanas, nodrošinātu īrniekiem sanitāri higiēniskās
prasības, un līdz ar to atzīstami par nepieciešamajiem remontdarbiem.
Kasācijas sūdzībā pausti pamatoti apsvērumi par to, ka tiesa, novērtējot pierādījumus, nav ņēmusi vērā, ka spriedumā minētajos apsekošanas
atzinumos atrodamas būtiskas atšķirības attiecībā uz to, kāds ir atsevišķu būvkonstrukciju vai apdares elementu tehniskais stāvoklis un kāda veida
remontdarbi šajā sakarā ir veicami. Apsekošanas atzinumos balstīto pierādījumu izvērtējums, Senātā ieskatā, nevar tikt uzskatīts par vispusīgu un pilnīgu.
Tāpat spriedumā nav norādīts, kādēļ tiesa devusi priekšroku tieši /pers. H/ atzinumam salīdzinājumā ar /pers. F/ un AS ,,Komunālprojekts” atzinumos
konstatēto.
[11.2.2] Tāpat tiesai, vērtējot prasītāja izdevumu atbilstību nepieciešamo izdevumu pazīmēm, vajadzēja pārliecināties, ciktāl apdares darbi, ko
remonta ietvaros veica prasītājs, atbilst kārtējā remonta pazīmēm, kas saskaņā ar īres līgumu reizi piecos gados bija jāveic īrniekam. Kā norādīts tiesību
doktrīnā, tad Civillikuma 866. pantu nepiemēro, ja puses līgumā ir vienojušās citādi (sk. Višņakova G., Balodis K. Latvijas Republikas Civillikuma
komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu (841.–926. p., 1130.–1400. p.). Rīga: Mans īpašums, 1998, 27. lpp.). Tādi prasītāja
izdevumi, kas atbilst uz īrnieka rēķina veicamā kārtējā remonta darbu izmaksām, Senāta ieskatā, nevar tikt atzīti par nepieciešamajiem izdevumiem.
[11.2.3] Pamatots ir kasācijas sūdzības arguments, ka prasītājs izskatāmajā lietā nevar prasīt atlīdzināt savus izdevumus par tādiem darbiem, kas
atzīti par patvaļīgu būvniecību.
Ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2014. gada 30. aprīļa lēmumu, kuru Rīgas domes pilsētas attīstības departaments atstāja negrozītu, konstatēts, ka
starpsienas demontāža, jaunas starpsienas ar durvju aili un stikla bloka sienas izbūve strīdus dzīvoklī veikta bez akceptētas vienkāršotas renovācijas
apliecinājuma kartes (akceptēta būvprojekta), līdz ar to notikusi patvaļīga būvniecība. Par patvaļīgu būvniecību atbilstoši Būvniecības likuma 13. panta
piektajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā no 2007. gada 1. janvāra jeb laikā, kad prasītājs uzsāka remontdarbus) atzīstama būvdarbu uzsākšana bez
būvatļaujas.
Senāts ir atzinis, ka Būvniecības likumā paredzētā secīgā procedūra balstās nepieciešamībā pienācīgi pārbaudīt būves atbilstību materiālo tiesību
normām un drošuma prasībām (sk. Senāta 2013. gada 15. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-22/2013 (A42508709) 12. punktu, 2016. gada 2.
f e b r u ā r a sprieduma lietā Nr. SKA-8/2016 (A42839709) 9. punktu,
2021. gada 8. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA- 394/2021 (ECLI:LV:AT:2021:1008.A420182218.10.S) 10. punktu).
Lai piešķirtu nozīmi administratīvajam aktam, ar kuru konstatēta patvaļīga būvniecība, jānoskaidro vai minētais administratīvais akts rada
konkrētajā civillietā nozīmīgas tiesiskas sekas. Respektīvi, tiesai jānoskaidro, kāds ir patvaļīgas būvniecības raksturs un tās izdarīšanas sekas (sk. Senāta
Civillietu departamenta 2018. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. SKC - 138/2018 (ECLI:LV:AT:2018:1211.C04115014.1.S) 10.1.
punktu).
Konkrētajā gadījumā, konstatējot patvaļīgu būvniecību saistībā ar starpsienas demontāžu, jaunas starpsienas ar durvju aili un stikla bloka sienas
izbūvi dzīvoklī Nr. /numurs/, Rīgas pilsētas būvvalde uzlikusi īrniekam par pienākumu atjaunot iepriekšējo stāvokli, kāds bija pirms minēto būvdarbu
veikšanas. Līdz ar to patvaļīgas būvniecības radītās sekas bija novēršamas, vienīgi nojaucot patvaļīgi izbūvētās starpsienas un no jauna uzbūvējot
demontēto starpsienu atbilstoši dzīvojamās ēkas pirmā stāva 1994. gada inventarizācijas plānam. Minētajos apstākļos, kad izslēgta iespēja notikušo
būvniecību legalizēt un vienīgais tiesiski iespējamais risinājums ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, prasītāja izdevumi nenodrošina lietas būtības uzturēšanu
vai aizsardzību no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, un tādēļ nevar tikt atzīti par nepieciešamajiem izdevumiem.
[11.2.4] Iepriekš izklāstīto apsvērumu kopums ļauj secināt, ka apelācijas instances tiesa pārkāpusi Civillikuma 97. panta pirmo un trešo daļu un
nepareizi piemērojusi Civillikuma 2140., 865. un 866. pantu, kas savukārt novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.
[12] Saistībā ar kasācijas sūdzības argumentiem par tiesas kļūdām, nosakot maksājumus apliecinošos dokumentos minēto izmaksu attiecināmību uz
dzīvoklī Nr. /numurs/ veiktajiem remonta darbiem, Senāts atzīst, ka tie ir vērsti uz pierādījumu pārvērtēšanu. Faktisko apstākļu un pierādījumu
pārvērtēšana neietilpst kasācijas instances kompetencē saskaņā ar Civilprocesa likuma 450. panta trešo daļu, 451. un 452. pantu.
Nav pamata uzskatīt, ka tiesa būtu pārkāpusi Civilprocesa likuma 96. pantu un atbrīvojusi prasītāju no materiālu un darbu veikšanas faktu
pierādīšanas. Tāpat Senāts nekonstatē, ka tiesa būtu pieņēmusi tādus pierādījumus, kas nav attiecināmi uz lietu, un tādējādi pārkāpusi Civilprocesa
likuma 94. pantu.
[13] Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesas spriedums atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Spriedums
atceļams arī daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, jo šā jautājuma izspriešana ir atkarīga no lietas izskatīšanas rezultāta.
[14] Tā kā spriedums tiek atcelts, /pers. B/ un /pers. C/ atbilstoši Civilprocesa likuma 458. panta otrajai daļai atmaksājama drošības nauda 300
EUR katram.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 2. punktu, Senāts
no s pri e da
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 21. oktobra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Atmaksāt /pers. B/ un /pers. C/ drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro) katram.
Spriedums nav pārsūdzams.
Senators K. Balodis
Senatore I. Garda
Senators N. Salenieks