Court dismisses third-party status request as no legal interest exists in the administrative outcome.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe Supreme Court dismissed the third-party status request filed by AS 'Baltijas Ekspresis' in an administrative case challenging a competition authority's decision. The court held that while the company had an interest in the outcome, it lacked a legally protected interest because the administrative decision did not establish a violation of competition law. Consequently, the company could not rely on the administrative ruling to avoid proving a violation in subsequent civil proceedings for damages.
Regesto Legislator
Generato dall'IAAdministrative Procedure Law Art. 28; Civil Procedure Law Art. 250.69: A party may be admitted as a third party only if the administrative outcome directly affects their legally protected rights, which is absent when the administrative decision fails to establish a violation of competition law, leaving the party free to prove such violation in civil court.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IATesto completo
ECLI:LV:AT:2021:1112.A43001921.6.L
Nr. A43001921, SKA-1306/2021
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2021.gada 12.novembrī
Tiesa šādā sastāvā: senatores Dzintra Amerika, Vēsma Kakste, Diāna Makarova
rakstveida procesā izskatīja AS „Baltijas Ekspresis” blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 3.septembra lēmumu, ar kuru
noraidīts AS „Baltijas Ekspresis” lūgums par tās pieaicināšanu trešās personas statusā administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „LDZ
CARGO” un VAS „Latvijas dzelzceļš” pieteikumiem par Konkurences padomes 2020.gada 28.decembra lēmuma Nr. 19 (prot. Nr. 65) atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Konkurences padomes 2020.gada 28.decembra lēmumu Nr. 19 (prot. Nr. 65) pieteicēju SIA ,,LDZ CARGO” un VAS „Latvijas
dzelzceļš” darbībās konstatēts Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā aizlieguma
ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli pārkāpums un pieteicējām uzlikts naudas sods. Šis lēmums ir pārsūdzēts tiesā.
[2] AS „Baltijas Ekspresis” iesniedza tiesā lūgumu par tās pieaicināšanu lietā trešās personas statusā bez patstāvīgiem prasījumiem.
[3] Administratīvā apgabaltiesa ar 2021.gada 3.septembra lēmumu AS „Baltijas Ekspresis” lūgumu noraidīja, pamatojoties uz turpmāk minētajiem
apsvērumiem.
[3.1] No Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmās daļas izriet, ka par trešo personu administratīvajā procesā tiesā var būt ne tikai
administratīvā akta adresāts, bet arī cita persona. Vienlaikus ir jākonstatē, ka pārsūdzētais lēmums skar tādas AS „Baltijas Ekspresis” intereses, kuras
varētu tikt aizstāvētas administratīvajā tiesā izskatāmajā lietā.
Pārsūdzētais lēmums ir pieņemts tikai attiecībā uz pieteicēju tiesībām un pienākumiem.
[3.2] Senāts, interpretējot Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmo daļu, ir atzinis, ka trešā persona administratīvajā procesā tiesā var būt
privātpersona, kuras subjektīvās publiskās tiesības vai pienākumus var ietekmēt sprieduma rezultāts (Senāta 2015.gada 20.marta lēmuma lietā
Nr. SKA-687/2015 6.punkts; 2015.gada 12.februāra lēmuma lietā Nr. SKA-540/2015 7.punkts). Trešās personas dalība administratīvajā procesā
nav pašmērķis, bet gan kalpo vislabāk iespējamo paša (subjektīvo) materiāli tiesisko tiesību pozīciju īstenošanai un nodrošināšanai jeb preventīvai
individuālai aizsardzībai (Senāta 2009.gada 6.aprīļa lēmuma lietā Nr. 5-5/6-2009 7. un 8.punkts; 2010.gada 29.novembra lēmuma lietā Nr. SKA-
1020/2010 8. un 9.punkts). Par trešo personu nav atzīstams jebkurš, kurš uzskata, ka viņš jebkādā veidā ir ieinteresēts konkrētās lietas iznākumā
(Senāta 2008.gada 2.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-378/2008 20.punkts; 2017.gada 12.maija lēmuma lietā Nr. SKA-1033/2017 3.punkts).
Tīri saimnieciskas, finansiālas, abstraktas un sociālas intereses, kuras nav pamatotas ar tiesību normu, nav „tiesiskas” intereses. Pieaicināšanas
priekšnoteikums ir tas, vai administratīvā procesa rezultātā iestādē vai tiesā var tikt aizskartas personas (trešās personas) subjektīvās tiesības vai tiesiskās
intereses, tas ir, vai procesa ietvaros var uzlabot vai pasliktināt trešās personas tiesisko stāvokli (Senāta 2010.gada 29.novembra lēmuma lietā
Nr. SKA-1020/2010 8. un 9.punkts). Personai nav subjektīvu tiesību prasīt citas personas sodīšanu (Senāta 2014.gada 22.augusta lēmuma lietā
Nr. SKA-1060/2014 5.punkts; 2016.gada 16.februāra lēmuma lietā Nr. SKA-501/2016 4.punkts).
No minētā izriet, ka persona var tikt pieaicināta trešās personas statusā vienīgi tad, ja sprieduma rezultāts var ietekmēt tās subjektīvās publiskās
tiesības vai pienākumus, proti, ir jāpastāv tiešai cēloņsakarībai starp sagaidāmo tiesas spriedumu un personas tiesību aizskārumu.
[3.3] AS „Baltijas Ekspresis” interese, lai pārsūdzētais lēmums netiktu atcelts, nav tiesiski aizsargājama, jo pārsūdzētais lēmums tiešas tiesiskas
sekas rada tikai pieteicējām. Līdz ar to, lai arī izpētes lieta Konkurences padomē tika ierosināta sakarā ar AS „Baltijas Ekspresis” iesniegumu, tas vien
nav pamats, lai AS „Baltijas Ekspresis” pielaistu trešās personas statusā tiesā.
Administratīvo lietu Nr. A420138218 un Nr. A420284019, kurās AS „Baltijas Ekspresis” tika pieaicināta kā trešā persona, apstākļi būtiski
atšķiras no izskatāmās lietas, jo minētajās lietās ir strīds par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļam, savukārt izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai
pieteicējas pamatoti tika sodītas par konkurences tiesību pārkāpumu.
[4] AS „Baltijas Ekspresis” blakus sūdzībā par tiesas lēmumu norādīti turpmāk minētie argumenti.
[4.1] Tiesas lēmumā nozīme ir piešķirta tikai tam, ka AS „Baltijas Ekspresis” interese, lai Konkurences padomes lēmums netiktu atcelts, nav
aizsargājama, jo Konkurences padomes lēmums tiešas tiesiskas sekas rada vien pieteicējām. Taču Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmā daļa
neparedz, ka būtu piešķirama tiesiska nozīme tam, vai administratīvais akts trešajai personai rada tiešas tiesiskas sekas. Turklāt tādā gadījumā nāktos
secināt, ka trešo personu institūts likumā zaudē jēgu, jo administratīvais akts vai faktiskā rīcība tiešas sekas rada tikai pieteicējam. Tāpat tiesa šādu atziņu
ir izdarījusi, nemaz nevērtējot, vai spriedums lietā var skart AS „Baltijas Ekspresis” tiesiskās intereses.
[4.2] Neviena no tiesas lēmumā citētajām Senāta atziņām nevar kalpot par pamatu AS „Baltijas Ekspresis” lūguma noraidīšanai. Šie nolēmumi
neparedz, ka tam, vai administratīvais akts rada tiešas tiesiskas sekas trešajai personai, ir piešķirama nozīme, bet nozīme ir tam, vai tiesas spriedums lietā
var skart trešo personu. Turklāt normā lietotais vārds „var” norāda uz iespējamību. Taču tiesa nav vērtējusi, vai tieši spriedums var skart AS „Baltijas
Ekspresis”, lai gan AS „Baltijas Ekspresis” detalizēti pamatojusi savu aizskārumu.
Tiesa nav sasaistījusi Senāta atziņas ar konkrētās lietas apstākļiem.
[4.3] Tiesa atstājusi bez ievērības faktu, ka AS „Baltijas Ekspresis” ir cēlusi prasību pret pieteicējām vispārējās jurisdikcijas tiesā par konkurences
tiesību pārkāpuma konstatēšanu, un šajā civillietā tiesa ir apmierinājusi AS „Baltijas Ekspresis” lūgumu un apturējusi tiesvedību civillietā līdz brīdim, kamēr
stāsies spēkā nolēmums administratīvajā lietā. Tiesvedības apturēšana civillietā pamatota ar apsvērumu, ka tiesai ir jāvērtē prasības pieteikumā pieteiktais
prasījums, par kuru savu lēmumu ir pieņēmusi Konkurences padome. Tiesvedības civillietā apturēšanas fakts uzskatāmi parāda, ka spriedums šajā lietā
var skart AS „Baltijas Ekspresis”, jo civillietas iznākums ir tieši atkarīgs no sprieduma šajā lietā.
Pirmās instances tiesas lēmums civillietā par tiesvedības apturēšanu ir atstāts spēkā ar apelācijas instances tiesas lēmumu, kas pamatots ar
apsvērumu, ka procesi, kuros tiek izskatīts viens un tas pats jautājums, esot iesaistītām vienām un tām pašām pusēm, nevar notikt paralēli un neatkarīgi
viens no otra. Tāpat šajā lēmumā uzsvērts, ka AS „Baltijas Ekspresis” ir uzskatāma par personu, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, pārkāpjot
Konkurences likuma normas, un ka AS „Baltijas Ekspresis” savu tiesību aizsardzībai ir tiesības vērsties vai nu Konkurences padomē vai nu vispārējās
jurisdikcijas tiesā. Apelācijas instances tiesas lēmumā arī norādīts, ka Konkurences padomes lēmums būs izmantojams civillietā kā pierādījums tad, kad
spēkā stāsies gala nolēmums administratīvajā lietā.
Tādējādi spriedums izskatāmajā lietā ir saistīts ar AS „Baltijas Ekspresis” tiesībām un tiesiskajām interesēm vairākos veidos. Pirmkārt, civillietas
virzība varēs notikt tikai tad, kad tiks pieņemts gala nolēmums administratīvajā lietā un secīgi – tiks atjaunota tiesvedība civillietā. Tātad ir ierobežotas AS
„Baltijas Ekspresis” kā prasītājas civillietā tiesības uz procesa virzību. Otrkārt, spriedums administratīvajā lietā kalpos kā pierādījums civillietā zaudējumu
atlīdzināšanas prasības pamatošanai, tādējādi ietekmējot arī civillietas iznākumu. Treškārt, no sprieduma administratīvajā lietā būs atkarīgs, vai pieteicēju
darbībās ir konstatējami konkurences tiesību pārkāpumi, kuri ir vērsti tieši pret AS „Baltijas Ekspresis”.
[4.4] AS „Baltijas Ekspresis” ir cietusi no pieteicēju pieļautajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tāpēc AS „Baltijas Ekspresis” ir pielaižama
lietā, kurā tiks vērtēts, vai pret to tika pieļauti attiecīgie pārkāpumi.
[4.5] Konkurences padomes lēmums dod iespēju pierādīt konkurences tiesību pārkāpuma esību un prasīt zaudējumu atlīdzinājumu no pārkāpumu
izdarījušām personām, par ko liecina Civilprocesa likuma 250.69panta pirmā daļa, kā arī apgabaltiesas lēmums civillietā. Iekļaujot šo normu Civilprocesa
likumā, būtiski mainījušies apstākļi, kas saistīti ar faktu novērtējuma administratīvajā lietā prejudiciālo nozīmi civillietā, kam piešķirta nozīme Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 6.aprīļa lēmumā lietā Nr. 5-5/6-2009. Uz minēto norāda Civilprocesa likuma attiecīgo grozījumu anotācija,
kur atzīts, ka šo grozījumu mērķis bija palielināt patērētāju un tirgus dalībnieku lomu iespējamo konkurences tiesību pārkāpēju disciplinēšanā, atvieglojot
to iespēju pieprasīt zaudējumu atlīdzību no konkurences tiesību pārkāpējiem.
[4.6] Tiesas spriedums šajā lietā var uzlabot vai pasliktināt AS „Baltijas Ekspresis” tiesisko stāvokli, kas atbilstoši Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2009.gada 6.aprīļa lēmumā lietā Nr. 5-5/6-2009 atzītajam ir jāņem vērā, lemjot par to, vai personai ir piešķirams trešās personas statuss.
AS „Baltijas Ekspresis” ir ieinteresēta, lai Konkurences padomes lēmums paliek nemainīgs, jo pretējā gadījumā AS „Baltijas Ekspresis” tiks būtiski
apgrūtināta iespēja civillietā pierādīt, ka pret to ir pieļauts konkurences tiesību pārkāpums.
Motīvu daļa
[5] Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmā daļa paredz, ka par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības
vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā.
Lai personu atzītu par trešo personu administratīvajā procesā tiesā, līdzīgi kā attiecībā uz pieteicēju, ir nepieciešams secīgi konstatēt visu turpmāk
norādīto priekšnoteikumu esību: 1) personas subjektīvo tiesību pastāvēšanu; 2) personas subjektīvo tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu, kas radīts ar
konkrētu administratīvo aktu, faktisko rīcību vai publisko tiesību līgumu; 3) cēloņsakarību starp valsts rīcību (darbību vai bezdarbību) un personas
subjektīvo tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu (Senāta 2013.gada 8.augusta lēmuma lietā Nr. SKA-784/2013 (A421021209) 7.punkts; sal.
Senāta 2009.gada 12.novembra lēmuma lietā Nr. SKA-686/2009 (A42781509) 7.punkts).
Senāts, skaidrojot Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmās daļas jēdzienu saturu, atzinis, ka ar jēdzienu „tiesības” apzīmētas subjektīvās
tiesības, kuras piemīt trešajai personai. Savukārt pie „tiesiskās intereses” pieder visas tās trešās personas intereses, kuras ar publisko vai privāto tiesību
normu, tātad Latvijas Republikas Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, bet ne ar administratīvo
aktu, kļūst par individuālajām (paša) interesēm. Trešās personas pieaicināšana kalpo preventīvai individuālai aizsardzībai. Pieaicināšanas priekšnoteikums
ir tas, vai administratīvā procesa rezultātā iestādē vai tiesā „var tikt aizskartas” personas (trešās personas) subjektīvās tiesības vai tiesiskās intereses, t. i.,
vai procesa ietvaros izdodamais administratīvais akts vai tiesas nolēmums var uzlabot vai pasliktināt trešās personas tiesisko stāvokli; konkrēta
aizskāruma iespējamība būtu pietiekoša. Tāpat, lai trešā persona varētu tikt pieaicināta lietā, ir pietiekoša viņas tiesiskā interese saglabāt esošo tiesisko
vai faktisko stāvokli (Senāta 2010.gada 29.novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1020/2010 (A43006009) 9.punkts; 2013.gada 8.augusta lēmuma
lietā Nr. SKA-784/2013 (A421021209) 7.punkts).
Tātad, lai AS „Baltijas Ekspresis” varētu tikt pieaicināta lietā trešās personas statusā, ir jākonstatē, kādas ir AS „Baltijas Ekspresis” intereses, vai
tās ir uzskatāmas par tiesībām vai tiesiskajām interesēm un vai tās var tikt aizskartas ar spriedumu šajā lietā un tādējādi – vai tās ir aizsargājamas
izskatāmajā lietā.
[6] AS „Baltijas Ekspresis” norāda, ka tā ir cietusi no pieteicēju pieļautajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tāpēc AS „Baltijas Ekspresis” ir
pielaižama lietā, kurā tiks vērtēts, vai pret to tika pieļauti attiecīgie pārkāpumi.
Senāts atzīst, ka AS „Baltijas Ekspresis”, tāpat kā jebkurš tirgus dalībnieks vai patērētājs, bauda tiesības, kuras aizsargā šajā lietā piemērotās
tiesību normas – Konkurences likuma 13.pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pants –, proti, tiesības darboties no konkurences
kropļojumiem brīvā tirgū, kas secīgi rada tiesības prasīt zaudējumu atlīdzinājumu konkurences tiesību normu pārkāpuma gadījumā.
Minēto tiesību aizsardzībai ir paredzēti divi instrumenti, proti, valsts nodrošina konkurences tiesību ievērošanu ar publiski tiesiskiem līdzekļiem
(Konkurences padome atbilstoši Konkurences likuma 6.panta pirmajai daļai, 7.panta pirmajai daļai un 8.panta pirmajai daļai uzrauga tirgu, veic
iespējamu pārkāpumu izmeklēšanu, pieņem attiecīgus lēmumus), tāpat minēto normu ievērošana tiek nodrošināta ar privāttiesiskajiem līdzekļiem, kad
privātpersonas aizsargā savas individuālās intereses civiltiesiskā kārtā. Pēdējo paredz Konkurences likuma 20.panta pirmā daļa, kas noteic, ka šā likuma
pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var konstatēt arī tiesa.
Konkurences padome, īstenojot konkurences tiesību publiski tiesisko izpildi, darbojas sabiedrības kopējās interesēs, īstenojot tos mērķus, kas
nosprausti Konkurences likuma 2.pantā – aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības
interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas (sal. Senāta 2018.gada 7.decembra lēmuma lietā Nr. SKA-1372/2018 (
ECLI:LV:AT:2018:1207.A43010117.9.L) 15.punkts). No Konkurences likuma normām, kas reglamentē Konkurences padomes uzdevumus un
tiesības un administratīvo procesu iestādē (lietas izpētes procedūra, pieņemamie lēmumi), nevar izsecināt, ka Konkurences padomes uzdevums būtu
aizsargāt konkrētu personu – katra individuāla tirgus dalībnieka vai patērētāja – subjektīvās tiesības un noskaidrot individuālu tiesību aizskārumu.
Tā, piemēram, Konkurences likuma 22.panta pirmā daļa paredz, ka lietu par šā likuma pārkāpumu Konkurences padome ierosina pēc savas
iniciatīvas, ievērojot noteiktās prioritātes, iespējamā pārkāpuma ietekmi uz konkurenci un būtiskām sabiedrības interesēm. Panta otrā daļa noteic, ka
tirgus dalībnieki un iestādes ir tiesīgas sniegt Konkurences padomei ziņas par faktiem, uz kuru pamata var konstatēt šā likuma pārkāpumu.
Likuma 22.pants šādā redakcijā stājās spēkā 2016.gada 15.jūnijā, taču pirms šo 2016.gada 12.maija likuma grozījumu spēkā stāšanās likuma 22.
un 23.pants paredzēja pārkāpuma izpētes lietu ierosināt uz pamatoti ieinteresētas personas iesnieguma pamata, kas atbilstoši likuma 23.panta pirmajai
daļai ir persona, kurai pārkāpuma dēļ ir radies vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums, kā arī pārkāpumā iesaistītā persona. 23.panta
regulējums par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu liecina par to, ka iesnieguma iesniedzējam ir subjektīvās publiskās tiesības ietekmēt administratīvo
procesu iestādē.
Ar 2016.gada 12.maija likuma grozījumiem 22.pants izteikts citā redakcijā, bet 23.pants – izslēgts. Likuma grozījumu anotācijā (pieejama:
http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/B079BC5404CC6F91C2257E500027E87B?OpenDocument), raksturojot pašreizējo situāciju un
problēmas, kuru risināšanai likumprojekts izstrādāts, norādīts, ka Konkurences likuma 23.pants paredz, ka Konkurences padome ierosina lietas uz
iesnieguma pamata, ja tas satur ziņas par iespējamu pārkāpumu. Šāds process paver iespēju pamatoti ieinteresētām personām tiesības prasīt iestādes
aktīvu rīcību (lietas izmeklēšanu) katrā gadījumā, kad pastāv aizdomas par konkurences tiesību pārkāpumu. Lielā skaitā gadījumos, kur Konkurences
padome iesniegumā paustajos apstākļos nesaskatīja likuma pārkāpuma sastāva pazīmes, privātpersonas ir pārsūdzējušas tiesā lēmumus par lietas
neierosināšanu. Vienlaikus Konkurences padomei ir bijis pienākums vērtēt un padziļināti izmeklēt ikvienu iesniegumu un lietu, neskatoties uz iespējamā
pārkāpuma apstākļiem un nozīmi tautsaimniecībā un sabiedrībai. Lai gan Konkurences padomei līdz šim ir bijušas tiesības neierosināt lietu, ja iespējamais
pārkāpums ir maznozīmīgs, tas neliedza privātpersonām pārsūdzēt šos lēmumus tiesā.
Anotācijā uzsvērts, ka konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšana ir resursu un laika ietilpīga, taču izmeklēšanas un pierādīšanas standarts
jāievēro, gan atsakot ierosināt pārkāpuma lietu, gan izbeidzot lietu pārkāpuma sastāva neesības dēļ. Lai nodrošinātu, ka Konkurences padome savus
uzdevumus izpilda efektīvi un tās darbība ir vērsta uz sabiedrībai nozīmīgu saimniecisko nozaru konkurences uzraudzību, ir nepieciešams iestādes darbību
vērst tikai uz to likumu pārkāpumu izpēti, kuru iespējamās sekas ir būtiskas un iestādes iejaukšanās tirgū ir visvairāk nepieciešama. Tāpēc ar grozījumiem
ir paredzēts noteikt Konkurences padomei tiesības ierosināt lietas par likuma pārkāpumiem tikai pēc savas iniciatīvas. Attiecīgās tiesības tiktu izmantotas
atbilstoši iestādes noteiktajām prioritātēm, kā to likumprojekts paredz Konkurences likuma 7.panta pirmās daļas 9.punktā. Galvenās prioritātes, ko
iestāde izvērtēs, ierosinot lietu, būs smagāko Konkurences likuma pārkāpumu (karteļi), kā arī pārkāpumu, kas būtiski ietekmē konkurenci vai patērētāju
kolektīvās intereses, iestādei piešķirto finanšu resursu maksimāli efektīvu izmantošana, attiecīgā tirgus sektora aktualitāte. Konkurences padome, lemjot
par lietas ierosināšanu, ņems vērā arī iespējamā pārkāpuma ietekmi uz konkurenci un būtiskām sabiedrības interesēm.
Anotācijā arī norādīts uz to, ka tiesības uz administratīvo procesu iestādē nav absolūtas un valsts ne vienmēr nodrošina privātpersonām jebkura
jautājuma izskatīšanu iestādē. Turklāt privātpersonām tiek saglabātas tiesības vērsties tiesā un lūgt konstatēt konkurences tiesību pārkāpumu un saņemt
zaudējumu atlīdzību.
No iepriekš minētā var secināt, ka administratīvā procesa iestādē uzdevums nav aizsargāt konkrētas personas subjektīvās tiesības un ar
konkurences tiesību pārkāpumu nodarīts iespējams kaitējums nedod tiesības piedalīties administratīvajā procesā. Tas arī nozīmē, ka ar pārkāpumu
aizskartajām personām nav tiesību sagaidīt un prasīt no Konkurences padomes noteiktu rezultātu par to, vai pārkāpums ir noticis vai nē (sal. Eiropas
Savienības Tiesas 2018.gada 20.septembra sprieduma lietā „Agria Polska u. c./Komisija”, C-373/17 P, ECLI:EU:C:2018:756, 97.punkts). Ar
iespējamo pārkāpumu aizskartās individuālās subjektīvās tiesības personām ir jāaizsargā civiltiesiskā kārtībā.
[7] AS „Baltijas Ekspresis” norāda, ka tiesas spriedums šajā lietā to skars tādējādi, ka tas tiešā veidā ietekmēs iznākumu civillietā par zaudējumu
atlīdzinājumu, jo spriedums šajā lietā kalpos kā pierādījums pieteicēju pieļautajam konkurences tiesību pārkāpumam civillietā. Minētā sakarā AS „Baltijas
Ekspresis” atsaucas uz Civilprocesa likuma 250.69panta pirmo daļu un nolēmuma, kas pieņemts administratīvajā lietā, prejudiciālo nozīmi civillietā.
[8] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.69panta, kas reglamentē pamatu atbrīvošanai no pierādīšanas lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par
konkurences tiesību pārkāpumiem, pirmajai daļai konkurences tiesību pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Konkurences padomes lēmumu vai
ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, izskatot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, kas celta saskaņā ar Līguma par
Eiropas Savienības darbību 101. vai 102.pantu vai Konkurences likumu.
Tātad no tiesību normas tiešā teksta izriet, ka tā reglamentē gadījumus, kad prasītājs tiek atbrīvots no pierādīšanas pienākuma par pieļauto
konkurences tiesību pārkāpumu, kas vispārīgi piekrīt prasītājam. Citiem vārdiem, tā attiecas uz pierādīšanas pienākumu, un tā ir vērsta uz prasītāja
pierādīšanas nastas atvieglošanu. Ja ar Konkurences padomes vai tiesas spriedumu konkurences tiesību pārkāpums jau ir konstatēts, tad atkārtoti tas
vairs nav jāpierāda. Vienlaikus no šīs tiesību normas neizriet, ka arī gadījumā, ja Konkurences padome vai tiesa administratīvajā lietā nav konstatējusi
pārkāpumu, šādam nolēmumam būtu prejudiciāla nozīme civillietā. Tas arī būtu pretrunā tiesību normas jēgai, jo, kā jau minēts, norma reglamentē
gadījumus, kad prasītājs tiek atbrīvots no pierādīšanas. Taču apstāklis, ka administratīvajā lietā nav konstatēts pārkāpums, nav šāds gadījums.
Minētais izriet arī no mērķa, ar kādu šī tiesību norma ir pieņemta.
Ar 2017.gada 19.oktobra grozījumiem Civilprocesa likums papildināts ar 30.6nodaļu „Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību
pārkāpumiem”. Ar šiem grozījumiem likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.novembra direktīvas
2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valsts tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un ES konkurences tiesību
pārkāpumiem.
No šīs direktīvas kopumā izriet tās mērķis ieviest tādus valstu noteikumus, kas sekmē tiesību uz zaudējumu atlīdzinājumu īstenošanu, un kuru
piemērošanas gadījumā minēto tiesību īstenošana netiktu pārmērīgi apgrūtināta vai padarīta par praktiski neiespējamu (efektivitātes princips). Viens no
instrumentiem šā mērķa sasniegšanai identificēts direktīvas 34.apsvērumā: lai palielinātu juridisko noteiktību, novērstu Līguma par Eiropas Savienības
darbību 101. un 102.panta nekonsekventu piemērošanu, palielinātu zaudējumu atlīdzināšanas prasību efektivitāti un procesuālo ekonomiju un veicinātu
iekšējā tirgus darbību uzņēmumu un patērētāju labā, turpmākajās prasībās par zaudējumu atlīdzināšanu nevajadzētu vēlreiz apstrīdēt valsts konkurences
iestādes vai pārsūdzības tiesas galīgajā lēmumā ietverto konstatējumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102.panta pārkāpumu. Tādēļ
šāds konstatējums būtu uzskatāms par neapgāžami pierādītu zaudējumu atlīdzināšanas prasībās, kas saistībā ar minēto pārkāpumu celtas valsts
konkurences iestādes vai pārsūdzības tiesas dalībvalstī.
Līdz ar to direktīvas 9.panta, kurā reglamentēts valstu nolēmumu spēks, 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka valsts konkurences
iestādes vai pārsūdzības tiesas galīgajā nolēmumā konstatētais konkurences tiesību pārkāpums tiek uzskatīts par neapstrīdami pierādītu attiecībā uz
zaudējumu atlīdzināšanas prasību, kas celta to valsts tiesās saskaņā ar LESD 101. vai 102.pantu vai valstu konkurences tiesībām.
Tātad tiesību normas mērķis ir sekmēt tiesību uz zaudējumu atlīdzinājumu īstenošanu, atvieglojot prasītājam pierādīšanas nastu.
Ievērojot iepriekš minēto, tiesību norma prejudiciālu nozīmi administratīvās lietas nolēmumam piešķir tikai tad, ja konkurences tiesību pārkāpums ir
konstatēts. Tas savukārt nozīmē, ka spriedums administratīvajā lietā, ar kuru netiek konstatēts konkurences tiesību pārkāpums, neietiecas AS „Baltijas
Ekspresis” tiesībās, kuras aizsargā šajā administratīvajā lietā piemērotās tiesību normas – Konkurences likuma 13.pants un Līguma par Eiropas
Savienības darbību 102.pants – un kuru pārkāpums secīgi rada tiesības prasīt zaudējumu atlīdzinājumu. Šāds spriedums administratīvajā lietā neierobežo
AS „Baltijas Ekspresis” tiesības civillietā pierādīt konkurences tiesību pārkāpumu un secīgi – saņemt zaudējumu atlīdzinājumu (sal. Eiropas Savienības
Tiesas sprieduma lietā „Agria Polska u. c./Komisija” 83.punkts un tajā minētās atsauces uz Vispārējās tiesas 2017.gada 16.maija sprieduma
lietā „Agria Polska u. c./Komisija”, T-480/15, ECLI:EU:T:2017:339, attiecīgajiem punktiem). Citiem vārdiem, Civilprocesa likuma 250.69panta
pirmā daļa nerada bažas par to, ka prejudiciāla nozīme būtu piešķirta tādam nolēmumam, kas prasītājam civillietā ir nelabvēlīgs, bet vienlaikus tam nav
bijusi iespēja piedalīties administratīvajā lietā to faktu pierādīšanai, kas ir nepieciešami civillietā.
Vienlaikus no apstākļa, vai administratīvajā lietā tiek vai netiek konstatēts konkurences tiesību pārkāpums, ir atkarīgs, kāds būs prasītāja
pierādīšanas pienākuma apjoms civillietā. Taču Senāts nekonstatē tādas tiesību normas, kas pasargātu prasītāju no pierādīšanas pienākuma civillietā.
Proti, šī nav tiesiska interese, kura būtu aizsargājama. Uz šādām tiesību normām nav norādījusi arī AS „Baltijas Ekspresis”.
Tāpat tas, ka tiesību norma atbrīvo no pierādīšanas pienākuma, nenozīmē, ka prasītājam ir tiesības saņemt tam labvēlīgu prejudiciālu nolēmumu.
Neviena tiesību norma negarantē noteiktu rezultātu nedz civillietā, nedz administratīvajā lietā. Līdz ar to tas vien, ka AS „Baltijas Ekspresis” interesēs ir,
lai konstatējums par pieļautu konkurences tiesību pārkāpumu administratīvajā lietā paliktu nemainīgs, jo tas noteiktā daļā atbrīvotu AS „Baltijas
Ekspresis” no pierādīšanas pienākuma civillietā un vienlaikus arī sekmētu tās izredzes uz zaudējumu atlīdzinājumu, nav tiesiski aizsargājama interese.
[9] Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, Administratīvās apgabaltiesas lēmums ir atstājams negrozīts, bet blakus sūdzība ir noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1.punktu un 324.panta pirmo daļu, Senāts
nolēma
Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 3.septembra lēmumu, bet AS „Baltijas Ekspresis” blakus sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Dz. Amerika V. Kakste D. Makarova