Legislator Giurisprudenza & Legislazione
A43009817 / SKA-0004-24 ECLI:LV:AT:2024:0125.A43009817.8.S Generato dall'IA

Latvian Supreme Court dismissed appeal against competition authority's fine for price-fixing cartel. Court upheld lower court's finding of illegal vertical and horizontal agreements.

Numero d'incarto A43009817 / SKA-0004-24
Autorità giudiziaria
Giurisdizione Lettonia (LV)
Data della decisione
Esito del giudizio Respinto (Dismissed)

Sintesi Legislator

Generato dall'IA

The Latvian Supreme Court rejected SIA DEPO DIY's cassation appeal, upholding the Administrative Regional Court's decision to uphold a competition authority fine. The court found that evidence proved the defendant operated under distorted competition conditions by adhering to manufacturer-set resale price levels and participating in horizontal price-fixing among retailers. The court ruled that the Regional Court's assessment of the evidence was correct and that the defendant's alleged independent pricing did not negate the existence of the illegal agreement.

Regesto Legislator

Generato dall'IA

Concurrence Law Art. 11 para. 1; Competition Law Art. 11 para. 1: The European Court of Justice's jurisdiction is limited to questions of EU law interpretation; national courts must assess whether evidence proves an illegal agreement exists, and a defendant's strategic pricing adjustments do not negate compliance with the agreement.

Parole chiave

Generato dall'IA
vertical price fixing horizontal cartel resale price maintenance competition law violation cassation appeal evidence assessment distorted competition

Disposizioni normative citate

Generato dall'IA
Concurrence Law Art. 11 para. 1
Administrative Procedure Law Art. 348 para. 1 lit. 1
Administrative Procedure Law Art. 351

Giurisprudenza citata

Generato dall'IA
Supreme Court Judgment of 10 February 2023, Case No. SKA-2/2023
ECLI:LV:AT:2024:0125.A43009817.8.S
Latvian Supreme Court dismissed appeal against competition authority's fine for price-fixing cartel. Court upheld lower court's finding of illegal vertical and horizontal agreements.
ECLI:EU:T:2000:242
ECLI:EU:T:2000:242, 69.punkts; 2003.gada 3.decembra spriedums lietā „Volkswagen AG”, T-208/01, ECLI:EU:T:2003:326, 32.punkts;
ECLI:EU:T:2003:326
ECLI:EU:T:2000:242, 69.punkts; 2003.gada 3.decembra spriedums lietā „Volkswagen AG”, T-208/01, ECLI:EU:T:2003:326, 32.punkts;
ECLI:EU:C:2006:460
Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 13.jūlija sprieduma lietā „Volkswagen AG”, C-74/04, ECLI:EU:C:2006:460, 37.punkts).
ECLI:EU:C:2016:42
ECLI:EU:C:2016:42, 37.punkts).
ECLI:EU:C:2004:6
ECLI:EU:C:2004:6, 55.-57.punkts, Vispārējās tiesas 2006.gada 27.septembra sprieduma lietā „Dresdner Bank”, T-44/02 OP,

Ti chiedi come si applica questa sentenza alla tua fattispecie?

Analizza questa decisione insieme alla legislazione federale e cantonale, ai commentari e alla giurisprudenza successiva in Legislator AI.

Apri in Legislator →

Testo completo

ECLI:LV:AT:2024:0125.A43009817.8.S

Lieta Nr. A43009717, SKA-4/2024

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS

Rīgā 2024.gada 25.janvārī

Senāts šādā sastāvā: senators referents Ermīns Darapoļskis, senatores Veronika Krūmiņa un Indra Meldere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties

uz SIA „DEPO DIY” pieteikumu par Konkurences padomes 2017.gada 31.augusta lēmuma Nr. E02-17 atcelšanu daļā, sakarā ar SIA „DEPO DIY”

kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 3.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Konkurences padomes 2017.gada 31.augusta lēmumu Nr. E02-17 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) mazumtirgotāju – SIA „Tirdzniecības

nams „Kurši”” (turpmāk – Kurši), SIA „DEPO DIY” un AS „Kesko Senukai Latvia” (turpmāk – Kesko) – darbībās konstatēts Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas pārkāpums – minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšana gan vertikālā, gan horizontālā līmenī,

mazumtirgotājiem vienojoties ar ražotājiem SIA „KNAUF” (turpmāk – Knauf) un SIA „NORGIPS” (turpmāk – Norgips), kā arī mazumtirgotājiem

savstarpēji panākot kopīgu izpratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli šīs vienošanās ievērošanā attiecībā uz

ražotāju izplatītajām precēm tirgū.

Pieteicējai SIA „DEPO DIY” uzlikts naudas sods 3 718 323 euro (par aizliegtās vertikālās vienošanās pārkāpumu galīgais naudas sods aprēķināts

1 % apmērā no pieteicējas 2015.gada neto apgrozījuma, par horizontālās karteļa vienošanās pārkāpumu – 2 % apmērā no 2015.gada neto

apgrozījuma).

[2] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu daļā par pieteicējai konstatēto pārkāpumu un uzlikto naudas sodu.

[3] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 3.aprīļa spriedumu pieteikums noraidīts. Tiesa atzina par pamatotu pārsūdzētajā lēmumā secināto,

ka mazumtirgotāju veikalos plaukta cenas Knauf un Norgips izplatītajām precēm tika noteiktas deformētas konkurences apstākļos, vienojoties par

noteiktu tālākpārdošanas cenu līmeni, un cenu monitorēšana notikusi nolūkā nodrošināt kontroli, lai veicinātu minimālā cenu līmeņa atjaunošanu, ja kāds

to neievēro. Lietā iegūtie pierādījumi ir fragmentāri, tomēr to kopums norāda uz kopējas izpratnes panākšanu un sekošanu ražotāju noteiktajām

tālākpārdošanas cenām. Tādējādi lietā atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas noteikumiem pamatoti konstatēta gan aizliegta vertikāla

vienošanās starp ražotājiem un mazumtirgotājiem katru atsevišķi, gan karteļa vienošanās starp mazumtirgotājiem.

Minētā pamatojums ir turpmāk norādītie argumenti.

[3.1] Apgabaltiesa izvērtēja pieteicējas argumentus, ka lietā nav pierādīts pārkāpums, kas konstatēts no 2006. līdz 2007.gadam, un ka iestāde nav

pierādījusi pārkāpuma nepārtrauktību no 2006. līdz 2014.gadam.

[3.1.1] Tiesa izvērtēja e-pastus, no kuriem izriet, ka Knauf visiem sadarbības partneriem, sākot ar 2006.gada 13.februāri, bija aktualizējusi kaļķa

cementa un ģipša produktu „rekomendējamās mazumtirdzniecības cenas, rekomendējamo minimālo cenu neievērošanas gadījumā paturot tiesības

aizsargāt pārējo partneru intereses, veicot attiecīgas iepirkuma cenu izmaiņas”, vienlaikus piešķirot atlaidi par sekošanu rekomendējamajai cenai. Šādi e-

pasti nosūtīti pieteicējai, SIA „Krūza” (turpmāk – Krūza) un SIA „SAIMNIEKS-SERVISS”.

Tiesa atzina, ka minētie e-pasti kopsakarā ar Knauf iekšējo saraksti par atlīdzību par sekošanu noteiktajām tālākpārdošanas cenām apstiprina to,

ka aizliegta vertikāla vienošanās pastāv visā tirgū. Tam, kādi jēdzieni tiek izmantoti, lai apzīmētu tālākpārdošanas cenas (plaukta cenas,

mazumtirdzniecības cenas), nav nozīmes. Šeit iezīmējas arī noteikta atlīdzība par šīs vienošanās ievērošanu.

[3.1.2] Tas, ka Knauf bija rekomendējamo cenu politika, izsecināms arī no Knauf valdes locekļa /pers. E/ liecībām. Šo secinājumu neietekmē viņa

liecību pretrunīgums. To, ka Knauf tirgotājiem noteica ieteicamās tālākpārdošanas cenas, liecībās apgabaltiesai nenoliedza arī /pers. F/, kura pienākums

bija organizēt Knauf tirdzniecības procesu un kurš bija atbildīgs par vienošanos ar tirgotājiem par ieteicamajām cenām. /pers. F/ liecināja, ka plaukta

cena bija rekomendējamā cena un Knauf mērķis bija, lai tirgotājs nepārdod lētāk par iepirkuma cenu.

/pers. F/ liecībām, ka rekomendējamās cenas tika dotas ar tādu domu, ka tās ir rekomendējamas, lai Knauf zinātu, kāds ir cenu līmenis pie

tirgotājiem un ka Knauf interese, nosakot rekomendējamo cenu, bija mazināt spriedzi, kāda tā bija attiecībā uz cenām starp mazumtirgotājiem, pretrunā ir

/pers. E/ liecinātais, ka viņš nav dzirdējis par to, ka dialogs starp tirgotāju un Knauf par lūgumu samazināt iepirkuma cenas būtu noticis, atsaucoties uz

cenām citu tirgotāju plauktos.

Vienlaikus pats /pers. E/ līdzīgi kā /pers. F/ liecināja, ka bija situācija, kad tirgotājs pārdeva zem iepirkuma cenas un tad vērsās pie Knauf, lai

Knauf kompensētu šo starpību ar bonusu vai ar kredītfaktūru. Tiesa atzina, ka /pers. F/ liecībās ir acīmredzami pretrunīgs, jo, no vienas puses, viņš

norāda uz Knauf pakļaušanos mazumtirgotāju spiedienam, kas tālab pamato tirgotāju plaukta cenu monitoringu un ieteicamās cenas rekomendēšanu, un

no otras puses, /pers. F/ atzīst, ka arī lielāko dīleru zaudēšana būtu īslaicīga Knauf apgrozījuma mazināšanās.

Tātad, kaut arī /pers. E/ un /pers. F/ liecībās Knauf rekomendējamo cenu politiku sasaista ar mazumtirgotāju interesi saņemt bonusus, ja prece tiek

tirgota zem iepirkuma cenas, apgabaltiesai nebija šaubu par to, ka Knauf patiesais mērķis, ko pierāda arī šajā lietā iegūtā e-pastu sarakste, bija mazināt

vai pat pilnībā izslēgt Knauf produktu cenu konkurenci starp mazumtirgotājiem. Apgabaltiesa nesaskatīja citu loģisku izskaidrojumu ražotāja interesei

monitorēt mazumtirgotāju tālākpārdošanas cenas, kā vien mērķi fiksēt tālākpārdošanas cenu, kas arī ir konstatētās aizliegtās vertikālās vienošanās būtība.

Tirgotājam cenas jānosaka neatkarīgi, kas nenoliedzami ietver arī pārrunas ar ražotāju par zemāku iepirkuma cenu, atlaidēm par apgrozījumu

u. tml. Taču tiesa neguva saprātīgu pamatojumu ražotāja interesei iesaistīties spēlē ar tirgotāju par plaukta cenām, lai tādējādi izvairītos no tirgotāja

prasībām atlīdzināt zaudējumus, kā to liecībās norāda /pers. F/. Proti, pamatojums sarunai ar tirgotāju par iepirkuma cenām kā viens no aspektiem varēja

būt tas, par kādu cenu cits tirgotājs tirgo Knauf preci sava veikala plauktā, tomēr tad efektīvs līdzeklis, kādā gūt peļņu vai arī samazināt savus

zaudējumus, ir vienošanās par zemāku iepirkuma cenu, nevis par plaukta cenu fiksēšanu. Šis aspekts paturams prātā, vērtējot arī lietā tālāk aprakstīto

vienošanās dalībnieku saraksti.

Visbeidzot, vērtējot pierādījumus, ņemams vērā arī tas, ka gan /pers. F/, gan /pers. E/ liecībās, lai arī izvairīgi, atspoguļo ar mazumtirgotājiem

iedibināto sistēmu – ievērot rekomendējamo cenu sliekšņus un sekot, ka arī pārējie tirgotāji ievēro ražotāja noteikto disciplīnu.

[3.2] Tiesa konstatēja, ka lietā nav pierādījumu, kas apstiprinātu faktisku bonusu maksāšanu strīdus periodā. Tādējādi tiesa pārbaudīja pieteicējas

argumentu, ka visas Knauf norādes par cenu ievērošanu vienmēr ir bijušas vienpusējas un ka pieteicēja nekad nav piekritusi fiksēt cenu Knauf noteiktajā

līmenī. Tiesa konstatēja, ka pieteicēja kā pierādījumu tam, ka pieteicēja nav sekojusi Knauf rekomendācijām, par ko sekojušas citu mazumtirgotāju

sūdzības, min vairākas sarakstes.

[3.2.1] Vispirms tiesa aplūkoja Kesko 2007.gada 19.februāra e-pastu un secīgi arī 17.maija elektronisko vēstuli Norgips valdes loceklim /pers.

G/, kurā Kesko interesējas par to, kāpēc pieteicēja tirgo Norgips reģipsi lētāk savos veikalos, nekā Kesko, un kuram pielikumā nosūtīts pieteicējas

kontrolpirkuma čeks, kā arī Norgips 20.februāra un 18.maija atbildes vēstules.

Tiesa atzina, ka, aplūkojot minētos pierādījumus atrauti no pārējā lietā iegūto pierādījumu kopuma, varētu prezumēt, ka pieteicēja nav iesaistījusies

aizliegtā vienošanās, jo konkurenta norāde par pieteicējas cenām acīmredzami signalizē, ka pieteicēja neseko ražotāja rekomendācijām. Taču, lai

noskaidrotu patieso vienošanās tvērumu, jāņem vērā citi lietā iegūtie pierādījumi, kas savstarpējā kopsakarā nepārprotami norāda uz pieteicējas dalību

aizliegtā vienošanās. Par to liecina ne tikai tas, ka pieteicēja nekādā veidā nav atbildējusi uz iepriekš aplūkoto Knauf e-pastu par rekomendējamām

cenām, bet arī turpmāk aprakstītā sarakste.

Aizliegtās vienošanās esība neizslēdza tirgotāju, jo īpaši pieteicējas, mēģinājumus panākt sev izdevīgākus noteikumus, īslaicīgi atkāpjoties no

vienošanās, vai nosakot faktiskās plaukta cenas nedaudz zemākas par ražotāja noteiktajām. Taču, kā redzams no lietas materiāliem, cenu noteikšana

nenotika neatkarīgi.

[3.2.2] 2007.gada 18.maijā, kad norisinās sarakste starp Norgips un Kesko, pieteicēja iekšējā sarakstē nosūta rīkojumu par reģipša cenām.

21.maijā cenu maiņas rīkojums tiek pārsūtīts pieteicējas valdes loceklim /pers. H/, kurš ar „OK” to apstiprina.

Lai noskaidrotu pieteicējas iekšējās sarakstes patieso saturu, tiesa atzina, ka vispirms ir būtiski ņemt vērā, ka tai ir acīmredzama un loģiska sasaiste

ar iepriekš aplūkoto Norgips un Kesko saraksti par neapmierinātību ar pieteicējas cenām, kurai sekoja Norgips apsolījums, ka šāda atkāpšanās no

vienošanās netiks pieļauta. Izvērtējusi minēto pieteicējas iekšējo saraksti, apgabaltiesa norādīja, ka tai nav šaubu par to, ka tieši Kesko (/pers. I/

personā) 18.maijā ir ziņojusi pieteicējai „par Norgips pretenzijām par viņu reģipša pārdošanas cenām” ar norādi, ka „tiks apstādināti visi reģipša

pasūtījumi, ja cena netiks nomainīta”. Attiecīgi tālākā pieteicējas iekšējā sarakstē ir acīmredzama pieteicējas reakcija tieši uz /pers. I/ zvanu. Tiesa

piekrita, ka 18.maija e-pastā, ko pieteicējas Iepirkumu grupas vadītājs /pers. J/ nosūta pieteicējas Iepirkumu departamenta direktoram /pers. K/ un kas

secīgi tiek pārsūtīta arī /pers. H/, nav tieši norādīts Kesko, bet minēta vien persona vārdā /Nosaukums F/. Taču tiesa atzina, ka šis pierādījums tieši tāpat

kā visi citi pārbaudē iegūtie jāvērtē pārējo pierādījumu kontekstā.

Par to, ka pastāvēja vienošanās ar Knauf par sekošanu tālākpārdošanas cenām un no tā izrietoša kopīga izpratne par samazināto

mazumtirdzniecības cenu konkurenci, liecina tas, ka pieteicējas kontrolpirkuma rezultātā tika panākts konkrēts rezultāts un pieteicējas cenas tika

samazinātas.

Minēto notikumu hronoloģija norāda uz aizliegtas vertikālas vienošanās aktīvu izpildi. Tas, ka rīkojuma pēdējā lapā parādās cenu salīdzinājums ar

cenām konkurentu veikalos, neatspēko secinājumu, ka vienošanās tirgū pastāv un cenas netiek noteiktas neatkarīgi. Pat pieņemot, ka vienošanās

sākotnēji varēja būt ražotāja vienpusēji uzspiesta, pieteicēja šos spēles noteikumus ir pieņēmusi. Apgabaltiesa atzina, ka tai arī nav šaubu, ka dažādā

tālākpārdošanas cenu apzīmējošā terminoloģija sarakstē attiecas uz vienu un to pašu jēdzienu „plaukta cena”, kas nedrīkst būt zem iepirkuma cenas un

ko kontrolē ražotāji, lai novērstu novirzes no vienošanās. Arī liecībās apgabaltiesai /pers. F/ norādīja, ka atšķirība starp rekomendējamām cenām un

minimālajām plaukta cenām ir tikai gramatiska.

[3.2.3] Pieteicējas iesaisti aizliegtā vertikālā vienošanās apstiprina tā paša gada 17.jūlija sarakste starp Knauf un Kesko, saskaņā ar kuru Knauf

informē, ka pieteicēja mainīs ģipškartona cenas un ka pieteicēja ir gatava vēl paaugstināt cenu, ja to darīs arī pārējie tirgus dalībnieki, vienlaikus

paskaidrojot iepriekšējo cenu.

Nav nozīmes tam, ka pieteicēja nav tieša šīs sarakstes dalībniece. Vienīgais kritērijs, lai izvērtētu pierādījumus, ir to ticamība, kas ir atkarīga no to

izcelsmes, to sagatavošanas apstākļiem, to adresāta un to satura saprātīgā rakstura un ticamības. Tāpat liela nozīme ir jāpiešķir tam, ka dokuments ir ticis

sagatavots tiešā saistībā ar faktiem vai ka to ir sagatavojis tiešs šo faktu liecinieks. Apgabaltiesa atzina, ka tai nav pamata sarakstē norādītās ziņas vērtēt

kā nepatiesas.

[3.2.4] Iepriekš aplūkotā e-pasta patieso saturu atklāj 2007.gada 4.decembra sarakste starp pieteicēju un Knauf, kurā fiksēti pieteicējas

monitoringa rezultāti. Minētās sarakstes sakarā apgabaltiesa neatzina par ticamām /pers. K/ liecību un attiecīgi atzina par nepamatotu pozīciju, ka

pieteicēja veic konkurentu cenu monitoringu, lai varētu noteikt savu pārdošanas cenu tirgū, un ka šāda rīcība izriet no pieteicējas biznesa stratēģijas.

Apgabaltiesas ieskatā no šīs sarakstes ir nolasāms pieteicējas mērķis – tālākpārdošanas cenu fiksēšana. Pieteicējas rīcība, veicot izpēti par konkurentu

cenām un vienlaikus tās nosūtot ražotājam, parāda šīs aizliegtās vienošanās būtību. Nekā citādi saprātīgi nav izskaidrojama cenu salīdzinājuma pārsūtīšana

Knauf un secīgā Knauf reakcija, nosūtot šo informāciju Kesko un Kuršiem. Un, paturot prātā jau iepriekš aprakstīto aizliegtās vertikālās vienošanās

būtību – ne tikai tirgotāja pienākumu sekot tālākpārdošanas cenām, bet arī Knauf tiesības rekomendējamo minimālo cenu neievērošanas gadījumā

aizsargāt pārējo partneru intereses, veicot attiecīgas iepirkuma cenu izmaiņas –, ir saskatāms konkurenta, šajā gadījumā pieteicējas, mērķis vērst ražotāja

uzmanību uz situāciju tirgū un nodrošināt, ka rekomendācijas ievēro visi dalībnieki.

Attiecīgi apgabaltiesa arī nesaskatīja, ka pieteicējas taktika, nosūtot konkurentu cenas ražotājam, būtu vērsta uz sev labākas iepirkuma cenas

iegūšanu. Šajā sakarā atgādināmas arī /pers. E/ liecības, ka viņš nav dzirdējis par to, ka dialogs starp tirgotāju un Knauf par lūgumu samazināt iepirkuma

cenas būtu noticis, atsaucoties uz cenām citu tirgotāju plauktos.

[3.3] Tiesa atzina, ka tai nav šaubu par to, ka Knauf un pieteicējas rīcība tirgū norāda uz vienotu turpinātu pārkāpumu neatkarīgi no tā, ka lietā nav

pierādījumu tam, ka vienošanās par tālākpārdošanas cenu ievērošanu būtu notikusi arī 2008.gadā. Visas darbības, arī tās, kas sekoja 2009. un tālākajos

gados, ir vienotā pārkāpumā ietilpstošas un vērstas uz vienu mērķi – tālākpārdošanas cenu ievērošanu un no tā izrietošu mazumtirdzniecības cenu

konkurences samazināšanu. Būtiski ir tas, ka visi lietā konstatētie secīgie notikumi iezīmē vienotu tendenci, kas vērsta uz vienota mērķa sasniegšanu.

Pēdējā uz pieteicējas iesaisti aizliegtā vienošanās tieši attiecināmā sarakste datējama ar 2007.gada 4.decembri, nākamā – ar 2009.gada 16.martu.

Šos divus notikumus šķir nedaudz vairāk nekā gads. Turklāt tas, cik ilgstošs ir pārrāvums, pats par sevi neietekmē vienošanās būtību un ekonomisko

mērķi.

Tiesa atzina, ka nav pamata ignorēt apstākli, ka attiecībā par 2008.gadu lietā nav nevienas norādes par aizliegtās vertikālās vienošanās esību ne par

vienu no dalībniekiem. Taču tāpēc vien nav prezumējams, ka vienošanās kā tāda neturpinājās. Pierādījumi apstiprina, ka jaunas vienošanās nodibināšana

nav saskatāma. Visu aizliegtajā vertikālajā vienošanās ietilpstošo tirgus dalībnieku aktivitātes liecina par savstarpēju izpratni, ka vienošanās joprojām

pastāv. Vienota turpināta pārkāpuma konstatēšanu neietekmē pierādījumu trūkums par pārkāpuma esību noteiktos periodos, ciktāl lietas dalībnieka

atbildība tiek konstatēta par tiem periodiem, attiecībā uz kuriem iestādes rīcībā ir pierādījumi par šī lietas dalībnieka darbību kopumā.

Sarakstes uzrāda vienotu mērķi – tālākpārdošanas cenu fiksēšana, ko raksturo vienota izpratne par vienošanās būtību. Veids, kādā notiek saziņa

starp vienošanās dalībniekiem, parāda to, ka izpratne par vienošanās būtību un saturu ne tikai nav mainījusies, bet tā tiek pilnveidota, ieviešot jaunus

instrumentus vienošanās uzturēšanai. Visas tirgus dalībnieku darbības, kas atbilstoši iegūtajiem pierādījumiem iesākušās 2006.gadā, ir ar papildinošu

saikni un iegūst savu turpinājumu 2009. un nākamajos gados.

Nav konstatējami tādi fakti, kas pamatotu to, ka pieteicēja būtu norobežojusies tiktāl, ka tas liecinātu par kopīgu tirgus dalībnieku izpratni par

pieteicējas konsekventu izstāšanos. Nav pamata uzskatīt, ka pieteicēja, iesaistoties komunikācijā ar ražotāju par tālākpārdošanas cenu kontroli, būtu

kļuvusi par vienošanās dalībnieci no jauna, bez saiknes par kopīgu izpratni par jau iepriekš nodibinātām aizliegtām attiecībām. Pieteicējas epizodiska

atturēšanās no vienošanās izpildes nemaina aizliegtās vertikālās vienošanās būtību. Turpmākajos pārkāpuma gados pieauga attiecību intensitāte un

palielinājās mazumtirgotāju spiediens uz piegādātājiem nolūkā panākt, ka visi vienošanās iesaistītie dalībnieki to pilda. Taču gan pirms, gan pēc lietā

konstatējamā pārtraukuma aizliegtās vertikālās vienošanās izpildi raksturojošo darbību identiskums parāda šīs vienošanās vienoto tvērumu un vienoto

ekonomisko mērķi. Tādējādi lietā nav konstatējami divi atsevišķi pārkāpumi.

[3.4] Tiesa pārbaudīja pierādījumus par pieteicējas iesaisti aizliegtā vertikālā vienošanās un horizontālā karteļa vienošanās laikā no 2009. līdz

2014.gadam.

[3.4.1] Pirmā sarakste, kurā netieši figurē pieteicēja, ir 2009.gada 24.marta Kesko e-pasts Norgips par pieteicējas ģipškartona cenām. Arī

2009.gada 19.jūnija Kesko vēstule Norgips ar lūgumu noteikt konkurētspējīgāku cenu, norāda uz konkurentu neapmierinātību ar pieteicējas cenām.

Minētais e-pasts aplūkojams kopsakarā ar Norgips tālāko reakciju uz Kesko e-pastu, vēršoties pie Knauf ar neizpratni par šādām mazumtirdzniecības

cenām. Līdzīgi vērtējams Kesko 2009.gada 2.jūlija e-pasts Norgips par reģipša cenām pieteicējas veikalā un 22.jūlija e-pasts, ar kuru Kesko atkārtoti

nosūtīja pieteicējas cenas Norgips.

Apgabaltiesa piekrita pieteicējai tiktāl, ka patiesi atbilstoši Kesko cenu monitoringam ir prezumējams, ka pieteicējas cenas tobrīd ir zemākas par

Knauf vēlamajām. Taču visa šajā lietā iegūtā sarakste lasāma un vērtējama kopsakarā. Atsevišķie puzles gabaliņi iegūst savu patieso nozīmi, tikai saliekot

tos vienotā bildē. Tālab arī šīs sarakstes patiesais saturs atklājas, lasot to kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā.

[3.4.2] Tiesa ņēma vērā, ka pieteicēja 2009.gada 10.jūnija e-pastā nosūtīja Knauf ziņas par Kesko plaukta cenām, kas atspoguļotas konkurentes

reklāmas avīzē ar piebildi, ka gaida komentārus.

Minētā vēstule norāda uz to, ka tirgū pastāv tālākpārdošanas cenu fiksēšana un pieteicēja ir viena no šīs aizliegtās vienošanās dalībniecēm, kura

veic cenu monitoringu nevis nolūkā noteikt savas plaukta cenas, bet panākt, ka tirgū panākto vienošanos ievēro visi tās dalībnieki. Turklāt šo vienošanos

raksturo mazumtirgotāju īslaicīga atkāpšanās no vienošanās izpildes savu komerciālo interešu nolūkā, vienlaikus mudinot piegādātāju nodrošināt arī citu

konkurentu atgriešanos pie vienošanās ievērošanas kā priekšnoteikumu paša dalībnieka turpmākai sekošanai rekomendētajām tālākpārdošanas cenām.

Tieši šādam nolūkam rakstīts citētais pieteicējas e-pasts.

Apgabaltiesa kritiski vērtēja pieteicējas Būvmateriālu kategorijas vadītāja /pers. L/ liecībās sniegto minētā e-pasta skaidrojumu, ka Kesko akcijas

avīzi nosūtījis, lai saņemtu iepirkuma cenas samazinājumu. Apgabaltiesa nevarēja pievienoties šādai interpretācijai un minētā kontekstā tostarp atgādināja

iepriekš aplūkoto /pers. E/ liecību.

Nav šaubu, ka būtiski zemākas cenas citu tirgotāju veikalos varētu būt indikācija tam, ka kādam no konkurentiem ir labāki ražotāja piegādes

nosacījumi. Taču cena veidojas no vairākiem komponentiem, un tā jānosaka neatkarīgi, atkarībā no katra tirgus spēlētāja biznesa stratēģijas, pozīcijas

tirgū, debitoru un kreditoru portfeļa, darbaspēka un citiem resursiem, kā arī daudziem citiem faktoriem, kas ietekmē katra uzņēmēja konkurētspēju.

Turklāt šajā sakarā būtiski ņemt vērā, ka tās ir cenas internetā, kur cenu līmenis pats par sevi lielākoties ir zemāks par konkurentu cenām veikalos.

Turklāt veselīgas konkurences ietvaros kāds no tirgus spēlētājiem var tikt izstumts no tirgus, jo tā uzņēmējdarbība nav bijusi pietiekami veiksmīga un

efektīva, lai nodrošinātu konkurētspēju tirgū. Tāpat par zemāku cenu var liecināt arī konkurenta taktika, subsidējot kādu atslēgas produktu (par kādu

nešaubīgi tiek uzskatīts arī ģipškartons) un tādā veidā nodrošinot tirgū zemāku cenu, lai piesaistītu vairāk klientus. Taču izskatāmais gadījums, vērtējot

visas lietā pārbaudītās epizodes kopsakarā, viennozīmīgi apstiprina, ka cenas tirgū netika noteiktas neatkarīgi, bet gan saskaņojot noteiktu

mazumtirdzniecības cenu līmeni tirgū.

[3.4.3] Kopsakarā ar minēto e-pastu tostarp aplūkojams arī 2009.gada 25.marta Knauf e-pasts Kuršiem un 26.marta e-pasts pieteicējai par

Knauf produkcijas cenu izmaiņām, kas stājas spēkā no 1.aprīļa.

Tiesa atzina, ka e-pastā minētā „A” cena līdzīgi kā citi starp aizliegtās vienošanās dalībniekiem lietotie rekomendējamo cenu apzīmējošie jēdzieni

nozīmē cenu, kas ir preces pārdošanas cena, bet vienlaikus arī slieksnis, par kuru atbilstoši Knauf rekomendācijai plaukta cena nedrīkst būt zemāka.

Turklāt, kā redzams no Knauf tirgotājiem nosūtītajām cenu lapām, ieteicamo cenu sliekšņi abiem konkurentiem norādīti vienādi. Faktisku sekošanu Knauf

definētajam cenu līmenim parāda arī salīdzinājums ar pieteicējas grāmatvedības datiem.

[3.4.4] Tiesa vērtēja 2009.gada 27.jūlija e-pastu, kur starp pieteicēju un Knauf tiek risināts dialogs par cenām Knauf ražotajai produkcijai. Minētā

e-pasta sakarā apgabaltiesa piekrita pieteicējai, ka tas, jo īpaši aplūkojot to kopsakarā ar /pers. F/ 3.augusta atbildi pieteicējai uz /pers. K/ aicinājumu

pārskatīt gala cenu, šajā gadījumā patiesi norāda uz pieteicējas vēlmi saņemt zemāku iepirkuma cenu. Arī /pers. F/ paskaidrojumi atspoguļo to, ka saruna

norisinās tieši par iepirkuma cenu. Taču šis atsevišķais pierādījums neatspēko no pārējā lietā iegūto pierādījumu kopuma izrietošo secinājumu par to, ka

pieteicēja ir bijusi vienošanās dalībniece.

[3.4.5] 2009.gada 6.oktobrī Knauf nosūtīja pieteicējai aktuālās sauso maisījumu cenas ar rekomendāciju nesamazināt pārdošanas cenas, kā arī

nenoteikt tās zem standarta iepirkuma cenas. Pieteicēja šo e-pastu pārsūtījusi iekšējā sarakstē.

Tiesa neapšaubīja sistēmu, kādā pieteicēja iekšēji apspriež ražotāja piedāvājumu, tomēr konstatēja, ka no lietas materiāliem neizriet neviens

pieteicējas aktīvi pausts skaidrs iebildums Knauf rekomendācijai ievērot tālākpārdošanas cenu sliekšņus. Tāds neparādās iekšējā sarakstē, šāds

vēstījums nav nodots arī Knauf. Kaut arī /pers. H/ paskaidrojumos norādīja, ka nepiekrita Knauf politikai, lietā šos paskaidrojumus apstiprinoša

pierādījuma nav. Tālab Knauf sistemātiskā norāde par pienākumu ievērot ieteicamās cenas skaidri apstiprina to, ka pieteicēja šīs ražotāja

rekomendācijas ievēroja.

[3.4.6] Arī 2009.gada 4.decembra tikšanās, kurā piedalījās Knauf un pieteicēja, nesatur nevienu pieteicējas vēstījumu par iebildumiem Knauf

politikai. Ievērojot, ka atbilstoši /pers. L/ liecībām tieši viņš gatavoja tikšanās protokolus, būtu sagaidāms, ka šāda ziņa, ja tāda sadarbības partnerim

skaidri būtu nodota, protokolā būtu fiksēta. Turklāt pāris dienas pēc tikšanās Knauf atkal nosūtīja pieteicējai priekšlikumu par bonusa palielināšanu

2009.gadā nolūkā turpināt veiksmīgo sadarbību 2010.gadā ar nosacījumiem, kādi pieteicējai jāievēro. Citastarp pieteicējai norādīts, ka plaukta cenas

Knauf produktiem nav zemākas par standarta iepirkuma cenām (izņemot speciālas vienošanās).

Izvērtējusi minēto pierādījumu kopsakarā ar /pers. K/ liecībām, tiesa atzina, ka /pers. K/ nenorādīja Knauf iebildumus pret nosacījumu ievērot cenu

sliekšņus. Vēl vairāk – /pers. K/ acīmredzami piekrita Knauf piedāvājumam, par ko nenoliedzami liecina /pers. K/ norāde „cik sapratu, tas ir tas, par ko

mēs esam runājuši tikšanās laikā”. Taču jāpiekrīt, ka /pers. H/ e-pastā /pers. K/ ir piebildis, ka „viņam nepatika pēdējais punkts, jo šobrīd dažām precēm

cenas ir zemākas. To vajadzētu pārrunāt”. Vienlaikus tiesa ņēma vērā, ka /pers. H/ atbilde nesatur principiālus iebildumus Knauf rekomendācijām, tāda

nav atrodama arī citos lietā aplūkotajos pierādījumos. Viņa nepiekrišanu raksturo tas, ka šobrīd dažām precēm cenas ir zemākas.

Vērtējot pieteicējas lomu aizliegtas vienošanās izpildē un to, vai patiesi pieteicēja ir mēģinājusi distancēties no Knauf rekomendācijām, tiesa ņēma

vērā arī 2009.gada 28.decembra Knauf e-pastu, kas ir rezumējums iepriekš notikušajai sarunai par pieteicējas priekšlikumu par bonusa palielināšanu

2009.gadā un no kura izriet nepārprotams secinājums par to, ka puses ir vienojušās par spēles noteikumiem bonusa saņemšanai, un viens no

noteikumiem ietver šo Knauf rekomendāciju sekot tālākpārdošanas cenām.

Kaut arī Knauf piedāvājums, iespējams, sākotnēji bija Knauf uzspiests, pieteicēja tam piekrita. Tiesa atzina, ka pieteicējas interesi kompensēja

piedāvātais bonuss, kura piešķiršanas pamatojums ir visu Knauf izvirzīto prasību ievērošana, tostarp sekošana tālākpārdošanas cenām. Tātad, kaut arī

fragmentāri un netieši, lietā iegūtie pierādījumi nepārprotami apliecina aizliegtās vienošanās esību.

Pieteicēja uztur pozīciju, ka tā faktiski nav sekojusi Knauf rekomendācijām, bet cenas noteikusi neatkarīgi, par ko, pieteicējas ieskatā, liecina

2010.gada 5.marta Knauf e-pasts pieteicējai par Knauf produktu plaukta cenām. Proti, 5.martā Kurši nosūta cenu salīdzinājumu Knauf ar lūgumu

sakārtot cenas pieteicējas veikalos. Tajā pašā dienā /pers. F/ nosūta plaukta cenu salīdzinājumu pieteicējai ar lūgumu izmainīt konkrētu pozīciju cenas.

Attiecībā uz 2010.gada 15.aprīļa Knauf iekšējo saraksti, kurā apspriests Knauf brīdinājuma vēstules projekts pieteicējai par sekām, kādas

iestāsies, ja situācija nemainīsies, tiesa norādīja, ka lietā nav pierādījumu tam, ka Knauf faktiski šādu brīdinājuma vēstuli pieteicējai ir nosūtījusi un ka

pieteicēja to ir saņēmusi (/pers. E/ par minēto vēstules projektu norādīja, ka uz tās nav viņa paraksta un viņš šo vēstuli nav rakstījis, savukārt /pers. K/

liecināja, ka neatceras, ka būtu saņēmis šādu vēstuli). Vienlaikus tas nenozīmē, ka situācija ar pieteicējas atkāpšanos no tālākpārdošanas cenām netika

apspriesta. Kā redzams no vēstules projekta, tajā ir norāde par tālākpārdošanas cenu neievērošanu pēdējos mēnešos, nevis vispār. Šajā sakarā

norādāms jau iepriekš minētais, ka šī aizliegtā vienošanās raksturo tās dalībnieku īslaicīgu atkāpšanos no aizliegtās vienošanās. Turklāt no Kuršu veiktā

konkurentu cenu monitoringa redzams, ka pieteicēja principā ievēro rekomendējamo cenu sliekšņus, un tikai attiecībā uz diviem produktiem pieteicēja

noteikusi zemākas cenas. Norādāms arī tas, ka šī atkāpe ir nebūtiska. Tādējādi tam, vai brīdinājuma vēstule pieteicējai tika nosūtīta, vai, iespējams,

puses par tālāko sadarbību vienojās citādā veidā, nav izšķirošas nozīmes, jo lietā pārbaudītie tālākie pierādījumi parāda to, ka vienošanās tirgū turpina

pastāvēt un pieteicēja ir tās dalībniece.

[3.4.7] Ar 2010.gada 12.maiju Knauf mainīja cenas, par ko tika informēta arī pieteicēja. /pers. L/ iekšējā sarakstē /pers. H/ un /pers. K/ nosūta

ziņas par pārdošanas cenu pieaugumu, kam pielikumā pievienots Knauf produkcijas cenu pārskats, kas acīmredzami sagatavots, lai izvērtētu Knauf cenu

paaugstinājuma ietekmi uz pieteicējas pārdošanas cenām.

No pašas pieteicējas sagatavotā pārskata redzams, ka pieteicējas pārdošanas cenas ir pakārtotas Knauf rekomendācijām, nevis noteiktas

neatkarīgi. Tā ņem vērā Knauf rekomendējamās cenas. Par to liecina ne tikai fakts, ka šāda aile „Knauf rekomendējamās cenas” ir fiksēta pieteicējas

pārskatā, bet arī tas, ka pieteicēja uzcenojumu pēc cenu paaugstinājuma pretnostata tieši Knauf rekomendējamajai cenai. Turklāt pieteicējas pārdošanas

cena līdz cenu maiņai bija faktiski augstāka par Knauf „A” cenu, kas ir tā pati ieteicamā cena.

[3.4.8] /pers. K/ 2010.gada 5.maija e-pastā fiksēts /pers. K/, Knauf tirdzniecības vadītāja /pers. N/ un /pers. F/ 29.aprīļa tikšanās protokols „Par

rekomendējamām cenām”. Apgabaltiesa minēto vienošanās saturu, ko fiksējuši pieteicējas darbinieki, nevar interpretēt nekā citādi, kā vien vienošanos

par noteikta cenu līmeņa ievērošanu. Turklāt pieteicējas dalība vienošanās izpildē tiek atalgota ar bonusu saņemšanu, kas tikpat nepārprotami norādīta

minētajā /pers. K/ e-pastā. No pieteicējas grāmatvedības datiem redzams, ka pieteicējas faktiskā plaukta cena atsevišķiem produktiem jau 12.maijā

atbilda ražotāja rekomendācijām.

[3.4.9] Par pieteicējas iesaisti aizliegtā vienošanās liecina arī /pers. K/ 2010.gada 12.maija e-pasts /pers. F/ par „dažām interneta vietnēm ar

reģipša cenām” ar piebildi „gaidīšu tavu zvanu”. Apgabaltiesa atzina, ka, ņemot vērā Knauf atbildes e-pastus, nevar pievienoties /pers. K/ sniegtajai e-

pasta interpretācijai, ka tas ir bijis viens no gadījumiem, kad Knauf izteica neapmierinātību ar pieteicējas pārdošanas cenām, tāpēc /pers. K/ pamatojis,

ka tās ir atbilstošas tirgus cenām, vai arī – tas bija arguments sarunās ar Knauf par zemāku iepirkuma cenu.

Tiesa atzina, ka no minēto personu saziņas nekādā veidā neizriet diskusija par pieteicējas pārdošanas cenu atbilstību faktiskajām tirgus cenām. Tieši

pretēji, tā atspoguļo kopīgu izpratni par to, kā darbojas vienošanās, ziņojot par konkurentu cenām. Nav nekāda loģiska un saprātīga izskaidrojuma tam,

kāpēc Knauf apspriestu citu savu klientu cenas ar kādu no ražotājiem, skaidrotu peļņas apmēru, pasūtījumu apjomu u.tml., kā vien nolūkā izskaidrot

situāciju vienošanās izpildē. Tādējādi tiesa piekrita iestādei, ka šajā e-pastā parādās ne tikai aizliegtās vienošanās vertikālais elements, bet arī vienošanās

dalībnieku horizontālās attiecības. Starp tirgus dalībniekiem pastāv izpratne par to, ka ziņošana par konkurentu cenām rezultēsies tālākpārdošanas cenu

vienādošanā, kas ir mazumtirgotāju mērķis – panākt savstarpēju nekonkurēšanu par Knauf ražotās produkcijas cenām tirgū. Savukārt, pat ja šādā veidā

ir iespējams gūt labumu sev, piemēram, panākot īslaicīgu savas pārdošanas cenas samazinājumu, tās ir tikai sekas efektīvam konkurentu monitoringam,

kura mērķis ir aizliegtās vienošanās efektīva izpilde.

[3.4.10] Par pieteicējas izpratni par pašas dalību aizliegtā vertikālā vienošanās, kuru pamato acīmredzama finansiāla interese bonusu veidā,

nešaubīgi liecina arī /pers. K/ 2010.gada 8.jūlija e-pasts /pers. F/, ar kuru /pers. K/ nosūta priekšlikumu bonusu sistēmai. Minētā e-pasta sakarā

apgabaltiesa kritiski vērtēja /pers. K/ liecības, ka beigās tomēr puses nevienojās, pieteicēja bonusus nesaņēma un ka nosacījumi, par kuriem tika panākta

vienošanās, nebija saistīti ar pārdošanas cenu ievērošanu. Tiesa atzina, ka minētajam pretrunā ir viņa paša sagatavots e-pasts, kas, kā minēts iepriekš,

iesākas ar vārdiem „nosūtu savu priekšlikumu bonusu sistēmai šim gadam”. Pat pieņemot, ka tā sākotnēji bija Knauf iniciatīva, pieteicēja šo speciālo

bonusu ir akceptējusi.

[3.4.11] Tiesa vērtēja arī saraksti par piedāvājumu 2010.gadam, kas iesākas ar /pers. F/ 2010.gada 26.jūlija e-pastu pieteicējai par cenu

piedāvājumu, un /pers. L/ 29.jūlija atbildi, uz ko pieteicēja saņem Knauf atbildi, ka tiek piedāvāta akcijas atlaide konkrētam produktam ar nosacījumu,

ka pieteicējas pārdošanas cena netiek mainīta. No sarakstes redzams, ka 4.augustā ir notikusi tikšanās, pēc kā Knauf tirdzniecības pārstāvis /pers. O/

nosūta /pers. L/ akcijas piedāvājumu ar atgādinājumu, ka „attiecīgiem produktiem cena veikalā netiek mainīta, kā minēts /pers. F/ priekšlikumā”.

Pretēji /pers. K/ liecinātajam tiesa /pers. L/ e-pastā neatrada nekādas norādes par to, ka pieteicēja cenas noteiks neatkarīgi. Kā redzams no /pers.

L/ 29.jūlija atbildes e-pastā minētā, viņš patiešām sagaida iepirkuma cenas samazinājumu konkrētiem produktiem, acīmredzami, kas tiks pārdoti ar atlaidi

akcijas periodā, taču /pers. L/ aicina speciāli nesamazināt pārdošanas cenas. Apgabaltiesa frāzi „pārdošanas cenas” nespēj tulkot nekā citādi kā vien kā

„pieteicējas plaukta cenas”. Pretējā gadījumā nav objektīvi saprotama pieteicējas interese aicināt nesamazināt iepirkuma cenas. Tieši iepirkumu cenas

samazinājums ir saprātīga un loģiska katra uz peļņas gūšanu vērsta komersanta interese. Šāda interese izriet arī no /pers. L/ liecībām apgabaltiesai, kur

viņš nepārprotami norādīja to, ka bija jānodrošina zemākā pārdošanas cena, un viņa darbs bija nodrošināt samazinātu iepirkumu cenu.

[3.4.12] Arī /pers. L/ 2010.gada 31.augusta e-pasts /pers. K/ par to, ka no 15.septembra noteiktiem ģipškartona veidiem tiek mainīta piešķirtā

atlaide un ka pēc cenas paaugstinājuma Knauf sola runāt ar pārējiem tirgotājiem par ģipškartona plaukta cenas paaugstinājumu, parāda to, ka pieteicēja

ir aizliegtās vertikālās vienošanās dalībniece.

/pers. K/ attiecībā par minēto apgabaltiesai liecināja, ka pieteicēja noteikti neprasīja šādu rīcību – sarunu par plaukta cenu paaugstinājumu – un ka

acīmredzot /pers. L/ sev bija pierakstījis to, ko teica piegādātājs. Apgabaltiesa atzina, ka šādai minētās sarakstes interpretācijai varētu piekrist, ja tā būtu

atsevišķa epizode vai lietā būtu pierādījumi par pieteicējas aktīvu norobežošanos no Knauf rekomendācijām.

[3.4.13] 2010.gada 7.septembrī pieteicēja brīdina Knauf par ģipškartona cenām konkurentu veikalos. 9.septembrī pieteicēja kā pierādījumu

iepriekš sūtītajā e-pastā norādītajam elektroniski nosūta Knauf Kesko veikalā iegādātas preces čeka kopiju par standarta ģipškartona loksnes iegādi.

Knauf šo čeku nekavējoties pārsūta Kesko ar jautājumu, „kā tas varēja gadīties, ja nopirkta ir tikai viena loksne?”, uz ko Kesko sniedz atbildi, ka tā ir

kļūda sistēmā un ka tā tiks izlabota. Knauf Kesko skaidrojumu par situāciju pārsūta pieteicējai.

Apgabaltiesa atzina, ka minētā sarakste uzskatāmi norāda uz pieteicējas neapmierinātību un no tās izrietošu sūdzību par konkurentu cenām, kālab

prasa skaidrojumu Knauf par esošo situāciju. Nevienā no e-pastiem nav minētas nekādas norādes par pieteicējas interesi saņemt zemāku iepirkuma

cenu. Turklāt pieteicējas skaidrojumam ir neatbilstoša Knauf rīcība, nosūtot šo ziņu konkurentam un pēc tam nosūtot konkurenta atbildi atpakaļ

pieteicējai. Ja pieteicējas interese, informējot ražotāju par cita konkurenta plaukta cenām, patiesi būtu pamatota ar sev izdevīgākas iepirkuma cenas

iegūšanu, pieteicēja pēc ražotāja atbildes, kas satur tikai konkurenta skaidrojumu, nepārprotami būtu turpinājusi saraksti un vērsusi uzmanību uz savas

rīcības patieso mērķi. Taču tāds ne šajā sarakstē, ne arī citos lietas materiālos nav atrodams.

Turklāt šī sarakste iezīmē arī horizontālo karteļa vienošanos, proti, ka mazumtirgotāji apzinās, ka ražotāja informēšana par cita konkurenta cenām

rezultēsies tālākpārdošanas cenu vienādošanā. Starp dalībniekiem acīmredzami valda vienota izpratne par spēles noteikumiem un to, ka sekos ražotāja

reakcija, kas veiksmīgi no vienošanās atkāpušos tirgus dalībnieku novedīs atpakaļ pie vienošanās efektīvas izpildes. Tā tas ir rezultējies arī minētajā

gadījumā, un pieteicēja savu apmierinājumu ir guvusi.

Attiecīgi apgabaltiesas secinājumu pamato arī pieteicējas 17.septembra e-pasts, kurā /pers. L/ vērš /pers. F/ uzmanību, par kādu cenu Krūza

joprojām tirgo Knauf ģipškartonu. Knauf nosūta šo ziņu Krūzai ar aicinājumu „uz sapratni šajā jautājumā” un norādi, „kā jau telefona sarunā atzīmējām,

tad pēc ģipškartona cenas maiņas no 15.septembra nākamajā nedēļā varētu mainīties arī veikalu pārdošanas cenas”. Un atkal jau ražotāja sarakste ar

konkurentu nonāk pieteicējas rīcībā. Taču normālas konkurences apstākļos šāda situācija nav tiesiski iespējama.

[3.4.14] Pieteicējai bija iespēja nedaudz atkāpties no Knauf rekomendētās cenas, ko tā atbilstoši savai biznesa stratēģijai turēja par dažiem

santīmiem zemāku par konkurentu cenu. Taču tas nenozīmē, ka cena tika noteikti neatkarīgi. Citiem vārdiem, tas bija zināms kompromiss starp ražotāja

noteikto tālākpārdošanas cenu un pašas pieteicējas stratēģiju turēt cenu vienādā līmenī vai dažus santīmus zem Knauf rekomendētās cenas.

Tas uzskatāmi parādās /pers. L/ 2010.gada 22.oktobra e-pastā, kurā izteikts skaidrs vēstījums par pašas pieteicējas izvirzītajiem sadarbības

noteikumiem, kam /pers. K/ ir piekritis. Apgabaltiesai arī nav šaubu par to, ka par to bija informēts /pers. H/, kuram bija noteicošais vārds attiecībā uz

pārdošanas cenām. Tādējādi pieteicēja principā rīkojās ar savu stratēģiju, kas nepārprotami pausta arī /pers. L/ e-pasta vēstulē, taču šī stratēģija bija

tikai nosacīti neatkarīga. Pārdošanas cena netika noteikta atbilstoši konkurences spiedienam, bet gan vienojoties ar ražotāju, pat ja šī vienošanās ietvēra

nelielu atkāpi no ieteicamās cenas. Par to liecina arī tas, ka /pers. L/ informēja ražotāju par savu pārdošanas cenu, tostarp nosaucot konkrētu pārdošanas

cenas starpību. Ja pieteicēja patiesi būtu neatkarīga un rīkotos tikai saskaņā ar savu pārdošanas stratēģiju, tā ne tikai neinformētu ražotāju par savu

pārdošanas cenu, bet arī ignorētu norādes par cita tirgus dalībnieka rīcību tirgū. Taču pieteicēju acīmredzami interesē Knauf reakcija uz pieteicējas

piedāvājumu, kā gan citādi būtu skaidrojama piebilde, ka /pers. F/ nevar garantēt rezultātu.

Apgabaltiesas secinājumu tostarp apstiprina tālākā 2010.gada 5.novembra sarakste starp /pers. F/, /pers. K/ un /pers. L/, kur tiek apspriestas

rekomendējamās cenas, saskaņojot konkrētu Knauf produktu plaukta cenas pieteicējas veikalos, un 8.novembra sarakste starp /pers. F/ un /pers. K/.

Minētā sarakste parāda pieteicējas lomu aizliegtā vertikālā vienošanās, kā arī ietekmi, panākot sev tādus noteikumus, kas ļāva nodrošināt savu zemākās

cenas tirgus līdera statusu. Taču, kā jau tika noskaidrots, ko parāda arī šī sarakste, tas, ka Knauf pieļāva pieteicējai noteikt nedaudz zemāku cenu nekā

pārējiem tirgotājiem, nemaina faktu, ka cena arī pieteicējas veikalos netika noteikta neatkarīgi, bet gan saskaņojot ar Knauf. Turklāt šo pierādījumu

ticamību un pieteicējas iesaisti aizliegtā vienošanās, pieļaujot pieteicējai noteikt nedaudz zemāku cenu par Knauf rekomendēto, uzskatāmi parāda pašas

pieteicējas grāmatvedības dati.

[3.4.15] Secinājumu par pieteicējas dalību aizliegtā vienošanās neatspēko arī pieteicējas un Knauf 2010.gada 1.oktobra tikšanās, kurā viens no

apspriestajiem jautājumiem bija par ģipškartona pārdošanas cenu veikalā, 2010.gada 5.novembra tikšanās un tai sekojošā sarakste.

Tiesa izvērtēja minēto tikšanos protokolus un e-pasta vēstules kopsakarā ar /pers. K/ liecību un atzina, ka /pers. K/ liecinātajam par to, ka viņš ir

norobežojies no Knauf vienpusējās vēlmes, lai pieteicēja ievērotu Knauf noteiktās cenas, pretrunā ir viņa paša 15.novembra e-pasts /pers. F/, no kura

neizriet pieteicējas iebildums pret bonusu par sekošanu tālākpārdošanas cenām kā tādu. Tiesa atzina, ka pieteicējai jaunums ir nevis par bonusa

izmaksāšanas patiesajiem iemesliem, bet gan tas, ka šis bonuss nav kā papildu bonuss, ņemot vērā, ka visi iepriekš saskaņotie bonusi ir spēkā. Attiecīgi

nekāda pieteicējas norobežošanās nav konstatējama.

Tiesa izvērtēja pierādījumus un atzina, ka tāda nav atrodama arī 2010.gada 13.decembra tikšanās protokolā un tai sekojošajā sarakstē starp

pieteicēju un Knauf. Proti, šī sarakste, kaut arī ietver diskusiju par papildu bonusu, taču ne nosacījuma par sekošanu noteiktajiem cenu līmeņiem aspektā.

Turklāt tas, ka starp vienošanās dalībniekiem pastāv skaidra izpratne par vienošanās tvērumu un no tās izrietošajām saistībām (tostarp sekot

tālākpārdošanas cenām), uzskatāmi parādās pašas pieteicējas grāmatvedības reģistros.

[3.4.16] Dalība aizliegtā vertikālā vienošanās acīmredzami turpinās arī 2011.gadā, kas atklājas Knauf 24.janvāra e-pastā /pers. L/, kurā /pers. O/

precizē cenas Knauf ģipškartonam pieteicējas veikalā. Minētā e-pasta aspektā būtisks ir apstāklis, ka tieši pieteicēja ir nosūtījusi ražotājam savas plaukta

cenas. Pamatojums šādai rīcībai nav nekā citādi izskaidrojams, kā vien ar pieteicējas dalību aizliegtā vienošanās un no tā izrietošo saistību ievērot

tālākpārdošanas cenu rekomendāciju. Un, tā kā pieteicējas dalību raksturo neliela atkāpe no rekomendētās cenas, šī sarakste acīmredzami parāda

pieteicējas vēlmi saskaņot ar Knauf tādu cenu līmeni, kas apmierina pieteicēju. Pieteicēja rīkojās atbilstoši savai biznesa stratēģijai, tomēr tā cenu

nenoteica neatkarīgi, bet gan saskaņojot ar ražotāju vai vismaz panākot nosacītu ražotāja piekrišanu sistemātiskai pieteicējas cenu līmeņa noturēšanai

dažus santīmus zem ieteicamā cenu līmeņa, tādējādi radot priekšstatu par šķietamu konkurenci.

[3.4.17] Kā atbildi uz sarunu par pieteicējas plaukta cenām 2011.gada 24.janvārī /pers. L/ nosūta /pers. O/ konkurentu cenas. Tiesa atzina, ka

pieteicēja acīmredzami vērtē konkurentu plaukta cenas salīdzinājumā ar savām plaukta cenām, nevis lai panāktu labāku iepirkuma cenu, bet nolūkā

panākt labāku tālākpārdošanas cenu. Kā jau norādīts, pieteicēja atbilstoši tās stratēģijai mēģina noteikt zemākas plaukta cenas, tomēr tās jebkurā

gadījumā tiek saskaņotas ar ražotāju. Tādējādi sekošana tālākpārdošanas cenām pastāv, kaut arī apsvērumi, kuru dēļ šī sekošana notiek un kuru dēļ tiek

arī ziņots par konkurentu cenām, var nedaudz atšķirties. Būtiski, ka mērķis visiem tirgotājiem ir vienots – principā ierobežot vai vismaz mazināt

konkurenci par tālākpārdošanas cenām.

Līdz ar to tiesa atzina, ka lietā esošie pierādījumi parāda pieteicējas dalību ne tikai aizliegtā vertikālā vienošanās, bet jau iepriekš minēto iesaisti arī

horizontālā karteļa vienošanās: cita konkurenta plaukta cenu kontrole un ziņošana par to ražotājam. Pat ja šīs horizontālās attiecības tiek risinātas

pastarpināti, saziņas mērķis ir vienāds un skaidrs visiem vienošanās dalībniekiem – tālākpārdošanas cenu fiksēšana. Horizontālās attiecības raksturo

savstarpējā kontrole un monitorings, kas vērsts nevis uz sev izdevīgu iepirkuma cenu panākšanu no ražotāja, bet gan uz visu vienošanās iesaistīto

dalībnieku savstarpēju kontroli nolūkā panākt tālākpārdošanas cenu fiksēšanu.

[3.4.18] Tiesa atzina, ka arī pieteicējas iepirkuma un plaukta cenu 2011.gada 1.februāra pārskats, kurā parādīti Knauf produkti un tiem atbilstošas

plaukta cenas, cenas ar klienta karti, kā arī apjoma cenas, un tās pretnostatītas Knauf iepirkuma cenām, atspoguļo pieteicējas rīcību – sekošanu

tālākpārdošanas cenām, jo pieteicējas plaukta cenas ir augstākas par Knauf iepirkuma cenām. Tiesa atzina, ka pārskatā redzamā atkāpe no iepirkuma

cenas vienam produktam nenorāda uz pieteicējas atturēšanos no tālākpārdošanas cenu rekomendāciju ievērošanas, jo kopumā pieteicēja vienošanos

ievēro un pilda.

[3.4.19] Tiesa atzina, ka pieteicējas argumentiem, ka Knauf pierakstos ir uzsvērts, ka pieteicēja savu politiku mainīt negrasās un grib būt lētāka par

pārējiem, taču pieteicēja nekad nav piekritusi jebkādiem Knauf izstrādātiem mehānismiem cenu kontrolei un nav piedalījusies to īstenošanā, pretrunā ir

pieteicējas un Knauf 2011.gada 2.februāra tikšanās protokolā skaidri fiksētais, ka „Knauf ierosina izstrādāt spēles noteikumus ar kontroles mehānismu,

lai panāktu stabilu plaukta cenu un lai Knauf produkti būtu interesanti tirgotājam peļņas rādītājos. /pers. H/ tam piekrīt”. Šajā protokolā skaidri definēto

vienošanos nespēj atspēkot ne /pers. H/ paskaidrojumos apgabaltiesai, ne /pers. K/ un /pers. L/ liecībās minētais par to, ka /pers. H/ patiesībā paudis

iebildumus pret negodprātīgu tirdzniecības praksi un no tā izrietošo nepieciešamību izstrādāt mehānismus, lai kontrolētu pievienotās vērtības nodokļa

nemaksātājus.

Kā jau vairākkārt minēts, pieteicējas dalība aizliegtā vienošanās ir izsecināma no vairāku lietā iegūto pierādījumu novērtējuma, kas aplūkojami

savstarpējā kopsakarā. Šo pierādījumu saturs parāda arī, kādā gaismā tulkojams katrs atsevišķais e-pasts, tostarp minētais, kurā ietverta /pers. H/

piekrišana. Arī otrs protokols par tikšanos 2.februārī, kurā fiksētas pieteicējas vēlmes 2011.gadam, apstiprina to, ka tālākpārdošanas cenas, pat

pieturoties pie pieteicējas biznesa stratēģijas būt zemāko cenu līderei tirgū, netiek noteiktas neatkarīgi. To nešaubīgi parāda kopsavilkumā norādītais, ka

par speciālajām akcijām, kur Knauf uz konkrētu apjomu piedāvā pieteicējai speciālo cenu attiecīgajam produktam, pieteicēja akcijas cenu neizmanto, lai

pazeminātu plaukta cenu, tajā pašā laikā stimulējot šī produkta pārdošanas apjomus, piemēram, ar reklāmas palīdzību. Tāpat arī 2011.gada 11.februāra

tikšanās protokols, kurā apspriesta bonusa sistēma un iepirkuma un pārdošanas cenas, atspoguļo savstarpējo vienošanos.

/pers. K/ apgabaltiesai liecinātais, ja, monitorējot cenas, pieteicēja redzēja, ka konkurenti tirgo par tādu cenu, kas varētu sakrist ar ieteicamām

cenām, tad pieteicējai pārdošanas cenas būs zemākas nekā konkurentu pārdošanas cenas, kas šajā piemērā varētu būt kā ieteicamā cena, nevis „A”

cena, neietekmē pierādījuma patieso vērtējumu. Apgabaltiesa atzina, ka „A” cena ir cena pavadzīmē, vienlaikus atbilstoši Knauf politikai, kas nostiprināta

abpusējā aizliegtā vienošanās, tā ir arī zemākā pārdošanas cena tirgotāju plauktā. Attiecīgi pieteicēja šādiem spēles noteikumiem acīmredzami ir

piekritusi.

[3.4.20] Kā pierādījums pieteicējas dalībai aizliegtā vertikālā vienošanās kalpo 2011.gada 1.marta tikšanās protokols, kurā skaidri definēti gan

aizliegtās vertikālās vienošanās, gan horizontālās karteļa vienošanās noteikumi.

Kaut arī /pers. K/ liecībās apgabaltiesai turpina uzturēt pieteicējas pozīciju par tās pārdošanas cenu politiku un Knauf vienpusēju vēlmi, tostarp ar

draudiem, panākt to, lai pieteicēja pakļaujas Knauf rekomendācijām, šīs liecības neapstiprinās ar faktiem, kas acīmredzami izriet no minētā protokola,

kuru turklāt atbilstoši liecinātajam ir sagatavojis /pers. K/ kolēģis – /pers. L/. Šis tikšanās protokols uzskatāmi iezīmē vienošanās tvērumu un to, ka starp

vienošanās iesaistītajiem valda absolūta izpratne. Turklāt tā parāda ne tikai vertikālās, bet arī horizontālās attiecības – pieteicējas izvirzītos noteikumus

gadījumos, kad tālākpārdošanas cenu rekomendācijas neievēro citi konkurenti –, kuru mērķis ir kontrole pār tālākpārdošanas cenu ievērošanu. Turklāt

šis pierādījums arī iezīmē pieteicējas interesi saņemt bonusu, ko liecībās apstiprināja arī /pers. L/.

[3.4.21] Salīdzinot Knauf no 2011.gada 1.marta aktualizētās plaukta cenas ar ierakstiem pieteicējas grāmatvedības reģistros, redzams, ka

pieteicēja kopumā Knauf rekomendācijas ievēro. Tam, cik ātri pēc aktuālo ražotāja definēto plaukta cenu saņemšanas pieteicēja pielāgo savas plaukta

cenas, nav izšķirošas nozīmes. Būtiski, ka vienošanās principā tiek īstenota, kas, kā redzams no sarakstes, tiek atalgota ar bonusu.

[3.4.22] To, kā darbojas vienošanās, parāda arī 2011.gada 16.marta pieteicējas iekšējā sarakste, kas notiek īsi pēc tam, kad Knauf ir aktualizējis

ieteicamās plaukta cenas, un no kuras izriet, ka pieteicēja aktīvi iesaistās konkurentu cenu monitorēšanā. Nav saskatāms cits motīvs šādai rīcībai, kā vien

aktīva kontrole pār tālākpārdošanas cenu ievērošanas nodrošināšanu starp tirgus dalībniekiem, apzinoties, ka šāda ziņošana ir ātrs un efektīvs mehānisms,

kā nodrošināt savu labumu, pat ja īslaicīgi, un likt konkurentiem atgriezties pie noteiktā cenu līmeņa.

Iepriekš aplūkotie pierādījumi ar pienācīgu pārliecību raksturo aizliegtās vienošanās dalībnieku savstarpējās attiecības. Tās acīmredzami ietver ne

tikai konkurentu cenu monitoringu, bet arī ziņošanu par atkāpēm no ieteiktajām tālākpārdošanas cenām ražotājam un atgriezeniskās saites saņemšanu vai

vismaz sagaidīšanu. Turklāt arī tad, ja Knauf būtu sniegusi maldinošu vai nepatiesu informāciju nolūkā motivēt arī pieteicēju ievērot jaunās ieteicamās

plaukta cenas, tas neietekmē to, ka vienošanās pastāv un to ievēro visi tirgus dalībnieki. Kā jau vairākkārt minēts, tas, vai sekošana notiek nekavējoties

vai ar laika atkāpi, neietekmē vienošanās kā tādas esību. Ziņošana par citu tirgotāju cenām, kas ir zemākas par rekomendētajām, notiek sistemātiski, un

to dara visi vienošanās iesaistītie.

Faktu, ka pieteicēja ir aktīva horizontālās karteļa vienošanās izpildē, pierāda arī pieteicējas 21.marta iekšējā sarakste par Knauf impregnētā

ģipškartona cenām, kurā salīdzinājums tiek veikts ar Knauf ieteicamajām cenām. Tas norāda uz to, ka pieteicēja zina par ieteicamo tālākpārdošanas cenu

sliekšņiem un sagaida, ka to ievēros arī pārējie tirgus dalībnieki. Tāpat uz pieteicējas dalību horizontālā karteļa vienošanās ir attiecināma arī pieteicējas

18.aprīļa iekšējā sarakste par konkurentu pārdošanas cenām, kā arī 20.jūnija iekšējā sarakste par Knauf cenu maiņu jūnijā. Minēto faktu pierāda arī

pieteicējas 27.septembra iekšējā sarakste.

Apgabaltiesas ieskatā šī sistemātiskā pieteicējas rīcība, monitorējot situāciju tirgū, vienlaikus vēršot Knauf uzmanību uz atkāpēm no ieteicamo cenu

līmeņa, parāda to, ka pieteicējas nolūks nav saistīts ar labāku iepirkuma cenu iegūšanu, bet gan ar konkurences par tālākpārdošanas cenām ierobežošanu

vai izslēgšanu pilnībā. Turklāt, ņemot vērā pieteicējas lomu, pieteicēja arī apzinās, ka tās pozīcija pieļauj nelielas atkāpes no tālākpārdošanas cenu līmeņa.

Tādējādi pieteicēja, no vienas puses, saglabā nosacītas iespējas konkurēt ar cenu, saņemot Knauf akceptētu zemāku cenu slieksni, no otras puses, tā arī

saņem garantētu bonusu par Knauf akceptētā tālākpārdošanas cenu līmeņa ievērošanu.

[3.4.23] 2011.gada 2.decembra iekšējā Knauf sarakste, kurā tirdzniecības pārstāvis /pers. S/ nosūta informāciju par to, kā Knauf plāno strādāt

2012.gadā attiecībā uz mēnešu atlaidēm, apstiprina secinājumu, ka aizliegta vienošanās pastāv un tā turpina pastāvēt arī 2012.gadā.

E-pasta pielikuma „Mēneša atlaides 2012.” sakarā vēršama uzmanība, ka atlaides pavadzīmē netiek piešķirtas, ja plaukta cena ir zemāka par

Knauf rekomendēto, līdz brīdim, kamēr cena nav izlabota. Tādējādi dokumentā fiksētā aizliegtā vertikālā vienošanās iezīmē vienošanās būtību, ka mēneša

atlaides pavadzīmē ir tiešā cēloņsakarībā ar sekošanu Knauf rekomendētajām cenām. Nav izšķirošas nozīmes tam, ka tas ir Knauf vienpusēji sagatavots

dokuments. Tas visu aplūkoto pierādījumu kontekstā demonstrē vienošanās tvērumu.

To, ka pieteicēja ir uzskatāma par vienu no klientiem, uz ko ir attiecināmas mēneša atlaides, kuras pienākas, ievērojot norādījumus par minimālajām

cenām, apstiprina 2011.gada 21.decembra Knauf iekšējā sarakste, kuras pielikumā ir uzskaitīti dīleri un subdīleri, starp kuriem ir atrodami arī pieteicējas

veikali. Tas parāda to, ka sistēma strādā un sekošana tiek atalgota ar atlaidi pavadzīmē.

Visbeidzot apgabaltiesas secinājumu par to, ka ne tikai konkrētā 2.decembra sarakste, bet arī iepriekš aplūkotie 2011.gada e-pasti tiešā veidā ir

attiecināmi uz pieteicēju, apstiprina iestādes analīze par Knauf maksāto atlīdzību par tālākpārdošanas cenu ievērošanu. Aplūkojot iestādes identificētās

pavadzīmes kopsakarā ar 2.decembra e-pasta pielikumā uzskaitītajiem būvmateriāliem un tiem piemērojamām atlaidēm, jāpiekrīt, ka atlaides tika

piemērotas Knauf norādītajā apmērā. Turklāt tās uzreiz ir norādītas arī pavadzīmē. Kaut arī pārbaudei lielākoties iesniegtas sliktas kvalitātes pavadzīmju

kopijas, tomēr piemēru veidā tās parāda, ka 2012.gada mēneša atlaižu sarakstā uzrādītajiem produktiem paredzētās atlaides pavadzīmēs faktiski tiek

piemērotas.

[3.4.24] Vienošanās esību 2012.gadā pierāda arī 2012.gada 24.janvāra tikšanās protokols, kura patiesā nozīme, kaut arī mērķtiecīgi pušu slēpta,

atklājas visu lietā iegūto pierādījumu kontekstā. Visai lietā iegūtajai e-pastu sarakstei ir nozīmīga loma lietas izpētē kopumā, nevis vērtējot epizodiski un

atrauti, neņemot vērā lietas kontekstu. Šis ir tikai viens pierādījums vairāku secīgu pierādījumu virknē, kas raksturo aizliegtās vienošanās tvērumu un

būtību. Tas, ka kāds no e-pastiem vai tā pielikumā pievienotiem dokumentiem piešķir skaidrību un nozīmi citam pierādījumam, tostarp ar atpakaļvērstu

spēku, nepadara šo e-pastu par vienīgo izšķirošo. Šie fragmentārie fakti, kas iegūti lietā, tikai kopsakarā veido izpratni par notikušo pārkāpumu. Pat ja

atrauti šo tikšanās protokolu varētu tulkot kā tādu, kas satur vienīgi diskusiju par iepirkuma cenām, tās patiesais saturs parāda pieteicējas interesi

ietekmēt tālākpārdošanas cenu līmeni tirgū, kas panākama, efektīvi īstenojot vienošanos, par ko attiecīgi pienākas bonusi vai arī individuāls iepirkuma

cenu samazinājums, kā tas tieši norādīts citētajā tikšanās protokolā.

[3.4.25] Arī attiecībā uz 2012.gadu no lietas materiāliem konstatējama pieteicējas faktiska sekošana Knauf definētajām tālākpārdošanas cenām,

ko parāda pieteicējas grāmatvedības reģistri. 2012.gada sākumā atkal ir aktualizētas ģipškartona plaukta cenas, un, lai gan lietā nav pierādījumu par to,

ka tās nosūtītas arī pieteicējai, ir redzams, ka pieteicēja ar savu jau iepriekš minēto pieļaujamo atkāpi dažu santīmu robežās Knauf rekomendācijas

ievēro.

Pieteicējas sekošana tālākpārdošanas cenām parādās arī citos gados, ko uzskatāmi apliecina iestādes sagatavotais pārskats. Tas, ka atsevišķos

gados plaukta cenas bijušas nedaudz augstākas, nemaina secinājumu, ka vienošanās pastāvēja, jo tāds arī bija vienošanās mērķis – ievērot minimālās

tālākpārdošanas cenas, kas atbilda iepirkuma cenām. Turklāt lietas materiāli parāda pieteicējas tiesības noteikt savas plaukta cenas ar nelielu atkāpi no

ražotāja definētajām. Attiecīgi vienošanās gan vertikālā, gan horizontālā līmenī tika respektēta.

[3.4.26] Vienošanās tvērumu parāda sarakste, kas iesākas ar pieteicējas darbinieka /pers. T/ 2012.gada 19.jūnija e-pastu /pers. K/ un /pers. L/

par to, ka Knauf no 15.jūlija paaugstina cenas, un 4.jūlija tikšanās ar Knauf protokols. Tiesa atzina, ka protokola vēstījums ir skaidrs – Knauf un

pieteicēja mēģina vienoties par abpusēji izdevīgiem noteikumiem, taču tie ir vērsti tieši uz efektīvas aizliegtas vertikālās vienošanās īstenošanu, saglabājot

pieteicējai zināmas privilēģijas būt lētākai tirgū, vienlaikus saskaņojot pārdošanas cenu. Protokols kopsakarā ar pieteicējas iekšējo saraksti atklāj arī

attiecību horizontālo elementu – pieteicējai nolūkā nodrošināt savu subjektīvo interesi ir būtiski sekot konkurentu cenām, jo ir garantēts bonuss. Arī

pieteicējas plaukta cenas atbilstoši tās grāmatvedības reģistriem precīzi tika pielāgotas rekomendācijām. Tas atspēko pieteicējas pozīciju, ka sarunas

patiesais saturs ir bijis pieteicējas iepirkuma cena.

[3.4.27] Arī 2012.gada 7.novembra saraksti starp Knauf un Kuršiem apgabaltiesa atzina kā tādu, kas tieši apstiprina, ka pieteicēja bija ne tikai

aizliegtās vertikālās vienošanās dalībniece, bet tai, ņemot vērā tās nozīmīgo tirgus daļu, bija iespējams panākt sev izdevīgākus aizliegtās vertikālās

vienošanās izpildes noteikumus. To minētajā sarakstē apliecina arī Knauf. Sarakstes patiesais saturs atklājas kopsakarā ar citiem pierādījumiem un

uzskatāmi atspēko pieteicējas minēto par Knauf mēģinājumiem radīt mānīgu priekšstatu par pieteicējas dalību vienošanās.

[3.4.28] Apstāklis, ka cenu monitoringu veic arī pati Knauf, neietekmē secinājumu par vienošanās esību, ko pierāda citi lietā iegūtie pierādījumi.

[3.4.29] Kuršu 2013.gada 16.janvāra e-pasta vēstule Kesko par cenām pieteicējas veikalos, pielikumā pievienojot dažādu Knauf ražoto

būvmateriālu cenu pārskatu, apstiprina savstarpējo uzraudzību. Pierādījums uzskatāmi parāda, ka ziņošana par konkurentu cenām ir efektīvs rīks, ar ko

panākt, ka tirgū darbojas aizliegtā vienošanās. Šī komunikācija norāda uz to, ka tirgotāji bija gana aktīvi, lai novērstu kāda konkurenta atkāpšanos no

aizliegtās vienošanās izpildes. Un to nodrošina ne tikai monitorings un ziņošana Knauf par plauktu cenām citu tirgotāju veikalos, bet arī savstarpējā saziņa,

kas pierāda arī horizontālās vienošanās esību.

[3.4.30] Kā pierādījums tam, ka ieteicamā plaukta cena tirgū turpina pastāvēt un tai seko arī pieteicēja, kalpo Knauf iekšējā sarakste 2013.gada 1.

un 11.februārī par nepieciešamību paaugstināt konkrētu produktu grupas cenas un tam sekojošā sarakste ar mazumtirgotājiem par ieteicamajām cenām

no 13.marta. Pakāpenisku pielāgošanos rekomendētajām cenām uzskatāmi parāda pieteicējas grāmatvedības uzskaites dati.

[3.4.31] Apgabaltiesas secinājumu neatspēko Kuršu 2013.gada 11.martā Knauf nosūtītais pārskats par pieteicējas tālākpārdošanas cenām, Kuršu

2013.gada 9.aprīļa iekšējā sarakste, kurai pielikumā pievienots Knauf sūtītais ieteicamo cenu saraksts ar rokrakstā pierakstītām Knauf preču cenām

pieteicējas veikalos, kā arī Kuršu 28.augusta e-pasts Knauf par pieteicējas cenām Liepājas veikalā. Abstrahējoties jau no lietā pārbaudīto pierādījumu

kopuma, varētu piekrist, ka pieteicēja ir atturējusies no faktiskas sekošanas rekomendētajām cenām. Taču šī e-pasta kontekstā norādāms, ka tas, kaut

arī parāda īslaicīgu pieteicējas atkāpšanos no Knauf rekomendācijām, vienlaikus iezīmē arī to, ka tirgus dalībnieki zina par tirgū pastāvošo aizliegto

vienošanos, tostarp Kurši zina, ka vienošanās dalībniece ir arī pieteicēja. Turklāt šis e-pasts ir skatāms kopsakarā ar Kuršu 11.aprīļa e-pastu, no kura

var secināt, ka pielāgošanās rekomendētajām cenām, kaut arī ar iespējamām atkāpēm, tomēr notiek. Tam, cik ātri pēc jauno ieteicamo cenu

izsludināšanas pieteicēja pielāgo savas cenas Knauf norādījumiem, nav nozīmes.

Pieteicēja ar Knauf akceptu var nedaudz atkāpties no rekomendēto cenu sliekšņa, tādējādi tas vien, ka konkurentu monitorētās pieteicējas plaukta

cenas ir nedaudz zemākas par Knauf ieteicamajām, nenozīmē to, ka pieteicēja principā ir atkāpusies no vienošanās izpildes. To uzskatāmi parāda arī

/pers. S/ 2013.gada 9.jūlija e-pasta vēstule Kuršu pārstāvim /pers. U/ par to, ka pieteicēja vienmēr seko līdzi cenām un „palien” nedaudz zem zemākās

konstatētās.

[3.4.32] Pieteicējas dalību vienošanās 2013.gadā apstiprina arī pieteicējas 13.februāra iekšējā sarakste, kurā pieteicēja nofiksē tirgus situāciju, ka

„Knauf palielina pārdošanas cenas”.

Par to, ka konkrētais pierādījums atklāj pieteicējas turpinātu dalību aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās, liecina ne tikai

jau iepriekš aplūkoto pierādījumu kopums, bet arī minētajā e-pasta vēstulē norādītā frāze „8.ned. pārbaudīsim konkurentu pārdošanas cenas”. Tā parāda

patieso pieteicējas mērķi pārbaudīt konkurentu cenas, kas ir saistāms tieši ar Knauf plāniem pacelt plaukta cenas. Attiecīgi ar to atklājas pieteicējas

interese saprast, kas notiek tirgū, un atkarībā no tā izvēlēties savu taktiku: cik ātri un efektīvi pašai pielāgoties Knauf ieteikto cenu līmenim. Pieteicējas

pozīcija ļauj ietekmēt ražotāja rīcību. Tādējādi pieteicējai, zinot par to, ka kāds no konkurentiem atturas nekavējoties pielāgoties Knauf rekomendācijām,

ir trumpis sarunās ar Knauf par sev izdevīgāka cenu līmeņa saskaņošanu.

[3.4.33] Tādējādi lietā iegūto pierādījumu kopums apstiprina pieteicējas interesi turpināt aizliegtās vienošanās īstenošanu, kas turklāt ir pamatota ar

to, ka arī citiem ar pieteicēju konkurējošajiem tirgus dalībniekiem jāievēro Knauf rekomendēto plaukta

cenu sliekšņi. Līdz ar to ir saskatāma horizontālā karteļa vienošanās nolūkā panākt nekonkurēšanu par mazumtirdzniecības cenām.

Tirgotāju interese sekot rekomendētajām tālākpārdošanas cenām tiek kompensēta bonusu veidā. No Knauf 2013.gada 5.februāra iekšējās

sarakstes redzams, ka par cenu ievērošanu tiks piešķirti bonusi un ka tie faktiski arī tiek piemēroti. Šī atlaižu izmaksāšana turpinās arī tālākajos periodos.

Lietas materiāli (tostarp pieteicējas grāmatvedības dati) uzrāda faktisku pieteicējas sekošanu ražotāju rekomendācijām būtiskā apmērā. Īslaicīga

atkāpšanās no cenu ievērošanas disciplīnas, kas norāda uz tirgotāju spiedienu uz ražotāju sakārtot cenas tirgū, ražotājam nebija tik būtiska, lai viņš

iedarbinātu sankciju mehānismu un pārtrauktu bonusu piešķiršanu. Sistēma kopumā veiksmīgi darbojās un par to tirgotāji tika veiksmīgi atalgoti.

[3.4.34] Arī pieteicējas un Knauf 2013.gada 25.oktobra tikšanās protokols par bonusu sistēmu 2014.gadam iezīmē no aizliegtās vertikālās

vienošanās izrietošās attiecības.

[3.4.35] Lai arī lietas materiālos nav tieša pierādījuma par tikšanos 2014.gada janvārī, no Knauf iekšējās sarakstes 13.janvārī secināms, ka ar

pieteicēju ir notikušas sarunas par Knauf būvmateriālu cenām. No sarakstes izriet, ka starp Knauf un pieteicēju vēl joprojām pastāv savstarpēja sapratne

par to, ka Knauf rekomendētās plaukta cenas ir aktuālas. Apgabaltiesai nebija šaubu, ka sarunas ir notikušas tieši par rekomendējamām

mazumtirdzniecības cenām, nevis vairumtirdzniecības cenām.

Tam, ka pieteicēja nav šīs sarakstes dalībniece, nav izšķirošas nozīmes. Minētā sarakste parāda arī vienošanās dalībnieku horizontālās attiecības.

Pieteicējas sekošana tālākpārdošanas cenām un pārējo tirgus dalībnieku monitorēšana ir tiešā cēloņsakarībā ar Knauf pasākumiem attiecībā uz pārējo

tirgus dalībnieku rīcību.

[3.4.36] 2014.gada 19.martā stājās spēkā jaunās ieteicamās tālākpārdošanas cenas, kas nosūtītas lielākajiem mazumtirgotājiem. Tas, ka cenas tiks

paaugstinātas pēc 17.marta, izriet arī no Knauf un pieteicējas 28.februāra tikšanās protokola.

/pers. K/ liecībās minētais skaidrojums, ka saruna notikusi par iepirkuma cenu paaugstināšanu, neapstiprinās ar citiem pierādījumiem. Proti,

protokola saturs noskaidrojams kopsakarā ar iepriekš aplūkotajiem pierādījumiem par aktuālo ieteicamo cenu lapas nosūtīšanu citiem mazumtirgotājiem.

Kā minēts, Knauf tirgus dalībniekiem nosūtītajās cenu lapās lieto jēdzienu „ieteicamās mazumtirdzniecības cenas”. Šāda vārdkopa tiek lietota arī sarunā

ar pieteicēju, kas norāda uz to, ka saruna par mazumtirdzniecības cenu pieaugumu aptver jautājumu par ieteicamo tālākpārdošanas cenu pieaugumu. No

tā secināms, ka tirgū joprojām pastāv vienošanās par nekonkurēšanu ar mazumtirdzniecības cenām. Arī 2014.gada rekomendējamo plaukta cenu lapā ir

atspoguļots uzcenojums, kas ir mazumtirgotāja ieguvums – starpība starp cenu, par kādu mazumtirgotājs preci no Knauf var iegādāties un par kādu tālāk

pārdot veikalā.

Turklāt, pat ja pieteicēja tūlītēji neseko Knauf rekomendētajām cenām, kā tas redzams no Knauf 2014.gada 8.aprīļa iekšējā e-pasta, pieteicēja

tomēr pakāpeniski cenu līmeni pielāgo. To pierāda Knauf konstatējums, ka „17.aprīlī beidzot sakārtojušās ieteicamās mazumtirdzniecības cenas visos

dīleros uz visiem produktiem ieteicamo cenu sarakstā”. Līdz ar to aizliegta vertikāla vienošanās pastāv un tā tiek ievērota.

[3.4.37] 2014.gada 1.oktobrī pieteicēja konstatē, ka Kesko veikalā Knauf produkti tiek piedāvāti „zem „mūsu” iepirkuma cenām”. Kaut arī

pieteicēja lieto jēdzienu „iepirkuma cenas”, kas acīmredzami norāda uz cenu, par kādu pieteicēja preci iepērk no Knauf, tas nemaina secinājumu, ka tā ir

pieteicējas neapmierinātība ar to, ka konkurents tirgo par cenu, kas ir zemāka par ieteikto cenu. Uz to norāda pieteicējas rīcība, prasot skaidrojumu no

Knauf. Vienošanās tirgū turpina pastāvēt, tāpat kā mazumtirgotāju informētība par pārējo konkurentu iesaisti aizliegtās vienošanās īstenošanā. Turklāt

paturams prātā, ka apstākļi, kuru dēļ kāds no mazumtirgotājiem var tirgot preci par cenu, kas ir zemāka par iepirkuma cenu, ir ļoti individuāli un pakārtoti

katra konkrētā tirgus dalībnieka biznesa modelim, konkurētspējai. Tas, kā jau minēts, var izvēlēties arī subsidēt kādu atslēgas produktu no citu produktu

pārdošanas ieņēmumiem, tādējādi piesaistot konkurentu klientus. Taču pieteicējai šie individuālie apstākļi nevarēja būt zināmi, savukārt šāds spiediens uz

ražotāju norāda uz vēlmi panākt aizliegtas vienošanās izpildi no visiem tajā iesaistītajiem tirgus spēlētājiem. Attiecīgi šis pierādījums parāda arī horizontālās

karteļa vienošanās turpināšanos 2014.gadā.

[3.5] Apgabaltiesa pievienojās iestādes vērtējumam, ka pieteicējas un ražotāju vienošanās par minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa noteikšanu

atbilstoši 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr. 797 „Noteikumi par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta

pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam” 8.1.apakšpunktam kvalificējama kā aizliegta vertikāla vienošanās un ka pārkāpums novērtējams kā

smags, mazumtirgotāju rīcība – apzināta un atbilda to interesēm. Tāpat apgabaltiesa piekrita, ka rīcībai, fiksējot tālākpārdošanas cenas, bija būtiska

ietekme uz konkurenci. Šādu mākslīgi noteiktu cenu uzturēšana nepārprotami rezultējās nelabvēlīgā ietekmē uz patērētāju, liekot tam pārmaksāt par

precēm, kuras citkārt, pastāvot brīvas un godīgas konkurences radītam spiedienam, mazumtirgotājs varētu noteikt zemākas, un tas apliecina negatīvu

ekonomisko ietekmi. Ņemot vērā lietā pārbaudītos pierādījumus, nav pamata pieteicējas rīcību aizliegtā vertikālā vienošanās nevērtēt kā aktīvu. Minētie

apsvērumi attiecināmi arī uz horizontālo karteļa vienošanos.

[3.6] Iestādei ir rīcības brīvība atbilstīga soda noteikšanā. Tās ietvaru nosaka Ministru kabineta 2008.gada 29.augusta noteikumi Nr. 796 „Kārtība,

kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem”.

Apgabaltiesa nesaskatīja kļūdas iestādes novērtējumā un nepiekrita, ka iestādes vērtējums būtu patvaļīgs. Apgabaltiesa nekonstatēja iestādes

pieļautus procesuālus pārkāpumus, kas būtu rezultējušies objektīvi nepamatotā un pārāk lielā sodā. Iestāde ir pareizi novērtējusi pārkāpuma ilgumu, ir

individuāli vērtējusi katra dalībnieka atbildību un lomu tajā. Iestāde ir noteikusi samērīgu sodu.

[3.7] Nav pamata uzskatīt, ka pierādījumi iegūti bez tiesiska pamata. Izmeklēšanas darbību veikšanu ir leģitimējis tiesneša lēmums, kurā ir definēts

gan pārbaudes priekšmets, gan mērķis – atrast un iegūt pierādījumus, lai noskaidrotu, vai pieteicējas darbībās ir konstatējams Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas pārkāpums. Tāpat ir uzskaitīti objekti, kuros pierādījumi būtu iegūstami. Pieteicēja ir izmantojusi likumā noteiktās tiesības šo

lēmumu pārsūdzēt. Apgabaltiesai administratīvajā procesā nav pamata pārvērtēt šā lēmuma tiesiskumu. Savukārt tas, kādu papildu informāciju, kas

neattiecas uz izskatāmo strīdu, iestāde ieguva, nav risināms šajā lietā.

[3.8] Apgabaltiesa nesaskatīja pieteicējas procesuālās līdztiesības pārkāpumu. Iestāde ir divas reizes uzklausījusi /pers. K/ paskaidrojumus, vienu

no tām pieteicējas pārstāves zvērinātas advokātes klātbūtnē. /pers. K/ bija tiesības labot un papildināt savus paskaidrojumus. Apgabaltiesa pieteicējas

argumentācijā nesaskatīja paskaidrojumus, kurus /pers. K/ objektīvi nebija iespējams sniegt papildus tūlīt pēc uzklausīšanas iestādē.

[3.9] Apgabaltiesa nekonstatēja aizstāvības tiesību pārkāpumus.

Nav pamata uzskatīt, ka pieteicēja nebūtu uzklausīta. Iestāde ir vērtējusi pieteicējas pamatargumentus un sniegusi tiem novērtējumu, tostarp arī tos,

kas attiecas uz pieteicējas biznesa stratēģiju būt zemo cenu līderim. Apgabaltiesa nesaskatīja tādus apstākļus, kas ietekmētu pieteicējas tiesības uz

aizstāvību. Pieteicējas rīcībā tika nodota visa sarakste, kas kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā pamato pieteicējas atbildību. Būtiska daļa lietā

pārbaudāmo pierādījumu ir pašas pieteicējas radīti vai bijuši tās rīcībā būtisku laiku pirms pārkāpuma konstatēšanas, tādējādi tie pieteicējai bija labi

zināmi.

Iestāde ir nodrošinājusi izsvērtu un vispusīgu pierādījumu pārbaudi. Apgabaltiesa nesaskatīja objektīvas grūtības pārbaudīt iestādes secinājumus,

kas pamatoti ar lietā esošiem un strukturēti pārbaudītiem pierādījumiem. To, ka pieteicējai bija zināms būtisko pierādījumu kopums, pamato arī

pieteikumā ietvertā izvērstā pierādījumu analīze. Pat ja kādā daļā tiesības iepazīties ar lietas materiāliem ir tikušas ierobežotas iestādē, tas ir novērsts

tiesas procesā, nodrošinot piekļuvi visiem nozīmīgajiem pierādījumiem.

[4] Pieteicēja par tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, kuras pamatojums ir turpmāk norādītie apsvērumi.

[4.1] Atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām vertikālo ierobežojumu jomā tiesai vispirms bija jāpierāda, ka viena persona tieši vai netieši ir

prasījusi, lai otra persona sadarbotos tās vienpusējās politikas īstenošanā, un pēc tam jāpierāda, ka otra persona šo prasību ir izpildījusi, praksē īstenojot

šo vienpusējo politiku. Spriedumā nav atrodamas norādes uz pierādījumiem, kas pamatotu secinājumu, ka pieteicēja ievēroja ražotāja norādes par

tālākpārdošanas cenām tirgū vai pauda kopīgu nodomu rīkoties tirgū kādā noteiktā veidā. Līdz ar to lietā nav pierādīts, ka pieteicēja bija aizliegtas

vertikālās vienošanās dalībniece.

[4.2] Spriedumā nepamatoti atzīts, ka atkāpšanās no it kā panāktās vienošanās neizslēdz pieteicējas atbildību. Saskaņotu darbību jēdziens ietver ne

tikai tirgus dalībnieku rīcības saskaņošanu, bet arī šo darbību īstenošanu tirgū un cēloņsakarības pastāvēšanu starp pirmo un otro. Pieteicēja uzskata, ka ir

atspēkojusi to, ka tā būtu noteikusi cenu tajā līmenī, par kuru Knauf informēja pieteicējas konkurentus. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka Knauf interesēs bija

radīt iespaidu, ka arī pieteicēja piedalās cenu noteikšanā.

[4.3] Tiesa nav iedziļinājusies pieteicējas ekonomisko un faktisko darbību būtībā, proti, ka pieteicēja, sūtot ražotājam konkurentu cenu

monitoringu, centās panākt iepirkuma cenas samazinājumu. Tiesa ir ignorējusi Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecībā uz vienošanās vai saskaņotas

darbības vērtēšanu atbilstoši kontekstam un ekonomiskajai situācijai. Apgabaltiesa nav ņēmusi vērā pieteicējas sniegtos izskaidrojumus par tās rīcību un

nav sniegusi tiem jebkādu novērtējumu, pamatojot tieši, kāpēc vieniem pierādījumiem un paskaidrojumiem dodama priekšroka pretstatā citiem.

[4.4] Tiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā, ka iebildumiem rekomendācijai ievērot tālākpārdošanas cenas nav jābūt noteiktā formā vai veidā, un ir

pietiekami, ka pieteicēja ražotājam norādīja, ka turpinās pieturēties pie savas cenu politikas un ka nevarēs izpildīt prasības.

[4.5] Apgabaltiesa ir nepareizi novērtējusi cenu maiņu būtību un piekrišanu par to saņemt bonusus un atlaides.

[4.6] Tiesa nepamatoti konstatējusi pieteicējas aktīvo lomu vienošanās īstenošanā, jo nav ņēmusi vērā vairākus nozīmīgos apstākļus, tostarp to, ka

pieteicēja kopš 2006.gada nebija informēta par jebkādu vienošanos starp Knauf un konkurentiem, pieteicēja līdz pat 2010.gadam atteicās izpildīt Knauf

prasības un arī pēc 2010.gada centās rast dažādus veidus, lai no tām izvairītos. Tiesai bija jāņem vērā, ka pieteicējas un Knauf saziņa notika atšķirīgi no

ražotāja saziņas ar citiem konkurentiem, turklāt pieteicēja ilgstoši pārdeva Knauf produktus zem iepirkuma cenām.

[4.7] Tiesa nav ņēmusi vērā pieteicējas paskaidrojumus par sadarbības līgumu un tā ietvaros noslēgto pieņemšanas-nodošanas aktu būtību.

[4.8] Tiesa ir nepareizi izvērtējusi pierādījumu iegūšanas tiesiskumu. Pieteicēja vēlas saņemt vērtējumu par iestādes īstenoto procesuālo darbību

samērīgumu atbilstoši iegūstamajam informācijas apjomam un iestādes rīcībā jau esošajai informācijai, kas iegūta no Knauf dominējošā stāvokļa

ļaunprātīgas izmantošanas lietas izpētes, kuras materiāli pievienoti šai lietai.

[4.9] Spriedumā nav sniegts konsekvents vērtējums tam, kā tieši darbojās starp Knauf, pieteicēju un citiem mazumtirgotājiem panāktā vienošanās

un kāds bija kontroles vai sankciju mehānisms.

[4.10] Apgabaltiesa nav analizējusi, kā atšķiras situācija un izpratne par saskaņoto darbību būtību līdz 2010.gadam un pēc tam, kā rezultātā

nepareizi noteikusi pārkāpuma ilgumu un attiecīgi soda apmēru.

[5] Konkurences padome uzskata kasācijas sūdzību par nepamatotu.

[6] Pieteicēja ir izteikusi lūgumu apturēt lietā tiesvedību un vērsties Eiropas Savienības Tiesā prejudiciālā nolēmuma pieņemšanai.

Motīvu daļa

[7] Kasācijas tiesvedībā Senātam jāizšķir, vai apgabaltiesa pieteicējas darbības pareizi kvalificējusi kā piedalīšanos aizliegtā vertikālajā vienošanās

un aizliegtā horizontālajā vienošanās (kartelī) atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmajai daļai.

Par lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā

[8] Pieteicēja kasācijas sūdzībā izteikusi lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 339.panta pirmajai daļai lietu kasācijas instancē izskata rakstveida procesā. Konkrētajā gadījumā Senāts

nekonstatē nepieciešamību izskatīt lietu mutvārdu procesā, jo tajā risināmie tiesību jautājumi vairs neprasa papildu paskaidrojumus vai informācijas

iegūšanu. Gan kasācijas sūdzība, gan Konkurences padomes paskaidrojumi ir skaidri un izsmeļoši. Līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Par pierādīšanas standartu un lietā iegūto pierādījumu novērtēšanu

[9] Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas vienošanās, kuru mērķis

vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu

jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem.

Tiesību norma nosaka skaidru un nepārprotamu aizliegumu tirgus dalībniekiem vienoties par tādas informācijas apmaiņu, kas attiecas uz cenām vai

realizācijas noteikumiem un kuras mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā

konsekventi atzīts, ka nolīguma pastāvēšanas pamatā ir vismaz divu nolīguma dalībnieku saskaņotas gribas precīza izpausme, un šādas saskaņotības

izpausmes veidam un formai pašam par sevi nav noteicošas nozīmes (Vispārējās tiesas 2000.gada 26.oktobra spriedums lietā „Bayer”, T-41/96,

ECLI:EU:T:2000:242, 69.punkts; 2003.gada 3.decembra spriedums lietā „Volkswagen AG”, T-208/01, ECLI:EU:T:2003:326, 32.punkts;

Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 13.jūlija sprieduma lietā „Volkswagen AG”, C-74/04, ECLI:EU:C:2006:460, 37.punkts).

Ievērojot minēto, attiecībā uz jebkuru vienošanos, kas novērtējama Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas kontekstā, nozīme ir tam, ka tirgus

dalībnieki ir izteikuši savu kopīgo gribu noteiktā veidā rīkoties tirgū. Šādos apstākļos nav pamatoti pieteicējas iebildumi, ka spriedumā citētā judikatūra

attiecas uz aizliegtām horizontālām vienošanām, tāpēc to nevar attiecināt uz vertikālu vienošanos novērtēšanu. Senāts atzīst, ka apgabaltiesas izvirzītie

kritēriji par to, kas jākonstatē, lai atzītu, ka starp tirgus dalībniekiem pastāv aizliegta vienošanās, ir pareizi un attiecināmi uz vienošanās tiesiskuma

novērtējumu lietā.

[10] Pieteicēja kasācijas sūdzībā iebilst, ka atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām vertikālo ierobežojumu jomā vienošanās jānošķir no vienpusējas

rīcības, un vienpusējas rīcības gadījumā tiesai jāpierāda, ka viena persona tieši vai netieši ir prasījusi, lai otra persona sadarbotos tās vienpusējās politikas

īstenošanā, un pēc tam jāpierāda, ka otra persona šo prasību ir izpildījusi, praksē īstenojot šo vienpusējo politiku. Pieteicēja iebilst, ka spriedumā šis

pierādīšanas standarts nav ievērots, proti, tajā nav atrodamas norādes uz pierādījumiem, kas pamatotu secinājumu, ka pieteicēja ievēroja ražotāja

vienpusējās norādes par tālākpārdošanas cenām tirgū.

Kā pamatoti norāda pieteicēja, par aizliegtu vienošanos nevar uzskatīt ražotāja vienpusēju rīcību, ja vien nepierāda pārējo iesaistīto tieši izteiktu vai

klusu piekrišanu (Vispārējās tiesas 2000.gada 26.oktobra spriedums lietā „Bayer”, T-41/96, ECLI:EU:T:2000:242, 72.punkts).

Tomēr, lai gan izskatāmajā gadījumā nav strīda, ka sarežģīto sistēmu par sekošanu tālākpārdošanas cenām vertikālā līmenī un cenu līmeņa fiksēšanu

arī horizontālā līmenī starp mazumtirgotājiem ieviesa ražotājs, spriedumu caurvij no pierādījumiem izrietoši konstatējumi par to, ka mazumtirgotāji, tostarp

pieteicēja, šo sistēmu ir pieņēmuši un ieņēmuši aktīvu lomu tās izpildē, jo tā bija abpusēji ekonomiski izdevīga. Tāpat no sprieduma izriet, ka tiesa ir

pārbaudījusi pieteicējas tiesvedības gaitā izteiktos argumentus, ka visas ražotāja norādes par cenu ievērošanu ir bijušas vienpusējas un ka pieteicēja nav

piekritusi fiksēt cenu. Secinājumu par to, ka minētais nav konstatējams un ka aizliegtā vertikālā vienošanās pastāvēja, tiesa ir pamatojusi ar ziņām par

faktiem, kas cita starpā izriet no lietā iegūtajiem lietas dalībnieku paskaidrojumiem, pavadzīmēm un kredītrēķiniem, kā arī e-pastu sarakstes, kas notikusi

vairāku gadu garumā. Senāts atzīst, ka šādos apstākļos nav pamata atzīt, ka lietā konstatējama ražotāja vienpusēja rīcība. Par minēto neliecina arī

atsevišķi, no pierādījumu kopuma izolēti pierādījumi, piemēram, ražotāja sūtītie e-pasti, uz kuriem pieteicēja nav sniegusi tiešu atbildi.

[11] Pieteicēja argumentē, ka spriedumā nav dots pamatojums, ar kādiem pierādījumiem lietā būtu konstatējams, ka ražotāja un pieteicēja būtu

paudušas kopīgu nodomu rīkoties tirgū kādā noteiktā veidā. Kasācijas sūdzību caurvij argumenti, ka minētā konstatēšanai lietā trūkst pierādījumu

(piemēram, par to, ka pieteicēja bija aizliegtās vienošanās dalībniece no 2006.gada).

[12] Senāts vērš uzmanību, ka pieeju, kādā jānovērtē pierādījumi konkurences lietās, pamato Senāta un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra.

Ņemot vērā pret konkurenci vērstu nolīgumu noslēgšanas aizlieguma nepārprotamo raksturu un sekas, kas var iestāties, aizliegtas vienošanās visbiežāk ir

slēptas, tāpēc nav sagaidāms, ka tirgus dalībnieki atstās uzskatāmus pierādījumus par to. Nodoms fiksēt cenu līmeni un ievērot šo noteikto cenu līmeni

reti ir izteikts tiešā veidā ar dokumentāriem pierādījumiem. Šādos gadījumos konkurenci uzraugošajai iestādei nākas vairāk analizēt fragmentārus un

izsētus faktus un bieži rekonstruēt noteikta notikuma detaļas dedukcijas slēdziena ceļā (Senāta 2012.gada 17.februāra sprieduma lietā Nr. SKA-

31/2012, A42563407, 11.punkts). Līdz ar to nevar prasīt, lai iestāde sniegtu dokumentus, kas tieši liecina, ka attiecīgie uzņēmēji ir nodibinājuši

kontaktus. Konkurences lietās pārkāpumu var pierādīt ne tikai ar tiešiem pierādījumiem, kas ir lietā apkopoti, bet arī ar netiešām norādēm, ar

nosacījumu, ka tās ir objektīvas un saskanīgas (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada 21.janvāra sprieduma lietā „E-Turas”, C-74/14,

ECLI:EU:C:2016:42, 37.punkts). Proti, pret konkurenci vērstas darbības vai nolīguma pastāvēšana var tikt secināta no noteikta to sakritību un norāžu

daudzuma, kas, izvērtētas kopā, var tikt uzskatītas par pierādījumu konkurences tiesību normu pārkāpumam, ja nav cita loģiska izskaidrojuma (Eiropas

Savienības Tiesas 2004.gada 7.janvāra sprieduma apvienotajās lietās „Aalborg Portland and Others”, C-204/00 P un citas,

ECLI:EU:C:2004:6, 55.-57.punkts, Vispārējās tiesas 2006.gada 27.septembra sprieduma lietā „Dresdner Bank”, T-44/02 OP,

ECLI:EU:T:2006:271, 64.-65.punkts, 2015.gada 16.jūnija sprieduma lietā „FSL and Others”, T-655/11, ECLI:EU:T:2015:383, 179.punkts).

Līdz ar to lietā iegūtie pierādījumi, lai gan to par atsevišķiem periodiem nav daudz un tie ir fragmentāri, ir vērtējami savstarpējā kopsakarā. Tiesa

pamatoti vērsusi uzmanību, ka, sistēmiski virzoties no vienas sarakstes pie nākamās, apkopojot tās un lasot savstarpējā kopsakarā, iespējams noskaidrot

patieso vienošanās tvērumu. Tiesa ir sniegusi pamatojumu, kāpēc ir saskatāms tas, ka arī pieteicēja bija aizliegtās vienošanās dalībniece jau kopš

2006.gada.

[13] Senāts noraida kasācijas sūdzības argumentus, ka tiesa nav ņēmusi vērā pieteicējas sniegtos izskaidrojumus par pieteicējas rīcību un nav

sniegusi tiem nekādu novērtējumu, kā arī ir ignorējusi pierādīšanas pienākuma sadalījumu. Senāts atzīst, ka tiesai ir izdevies rekonstruēt un parādīt

notikumu gaitu loģiski un saprotami, katru pierādījumu novērtējot visu lietas apstākļu kontekstā. Senāts nekonstatē, ka apgabaltiesa nebūtu ņēmusi vērā

pieteicējas sniegtos skaidrojumus par tās rīcību. Tieši pretēji – tiesa ir pienācīgi novērtējusi gan lietā iegūtos pierādījumus, gan pieteicējas paskaidrojumus

un pieteicējas darbinieku liecības, rezultātā loģiski un pamatoti izskaidrojot, kāpēc pieteicējas sniegtais skaidrojums nav ticams un saskanīgs ar citiem

pierādījumiem.

Senāts nesaskata kļūdas tiesas liecību un privātpersonu paskaidrojumu novērtējumā. Tas vien, ka tiesa nav vērtējusi pieteicējas darbinieku liecības

un paskaidrojumus atbilstoši tam, kā to vēlas pieteicēja, nenozīmē, ka tiesas novērtēšanas pieeja būtu nepareiza. Pieteicējas uzskats, ka tās darbinieki

visā lietas izskatīšanas gaitā ir snieguši nemainīgu un ticamu alternatīvu skaidrojumu par pierādījumiem lietā, nerada pamatu pārskatīt tiesas secinājumus.

Tiesa ir pamatojusi, kāpēc pieteicējas darbinieku sniegto skaidrojumu par lietas apstākļiem neapstiprina citi dokumentāri pierādījumi lietā. Nav

konstatējams, ka apgabaltiesas pierādījumu pārbaude būtu pretrunā ar pierādījumu novērtēšanas principiem.

[14] Nav pamatots kasācijas sūdzībā izteiktais iebildums, ka uz izskatāmo gadījumu nevar tikt attiecinātas Vispārējās tiesas 2015.gada 16.jūnija

spriedumā lietā „FSL Holdings”, T-655/11, ECLI:EU:T:2015:383, 197.punktā izteiktās atziņas, ka vienīgais attiecīgais kritērijs, lai izvērtētu brīvprātīgi

iesniegtos pierādījumus, ir to ticamība, kas ir atkarīga no to izcelsmes, to sagatavošanas apstākļiem, to adresāta un to satura saprātīgā rakstura un

ticamības, un ka liela nozīme ir jāpiešķir tam, ka dokuments ir ticis sagatavots tiešā saistībā ar faktiem vai ka to ir sagatavojis tiešs šo faktu liecinieks.

Minētās atziņas ir pietiekami vispārīgas, lai tās attiecinātu arī uz pierādījumu novērtēšanu lietās, kurās jāvērtē tostarp aizliegtās vertikālās vienošanās

pastāvēšana, tāpēc tiesa tās pamatoti attiecinājusi arī uz izskatāmo gadījumu. Minētie pierādījumu izvērtēšanas kritēriji ir konsekventi nostiprināti Eiropas

Savienības Tiesas praksē (skat. minētā Vispārējās tiesas sprieduma 183.punktā uzskaitīto judikatūru).

[15] Pieteicēja uzskata, ka tiesa nav pietiekami motivējusi, vai konkrētajā gadījumā uz aizliegto vertikālo un aizliegto horizontālo vienošanos

attiecināms mērķa pierādīšanas standarts, kā rezultātā izdarījusi nepilnīgu un nepamatotu tirgus dalībnieku darbību mērķu novērtējumu. Senāts minētā

sakarā norāda, ka pieteicēja kasācijas sūdzībā konkurences tiesību pārkāpuma pierādīšanas standartu „pēc mērķa” vai „pēc sekām” nepamatoti saista ar

vērtējumu par tirgus dalībnieku individuālajiem mērķiem, iesaistoties vienošanās un to īstenojot.

Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa ietver divus alternatīvus nosacījumus konkurences tiesību pārkāpuma konstatēšanai – mērķi vai sekas.

Tomēr šis „mērķis” nenozīmē dalībnieku subjektīvo attieksmi, bet gan attiecīgās vienošanās objektīvo nozīmi un nolūku tajā ekonomiskajā kontekstā,

kādā to ir domāts īstenot (Senāta 2016.gada 31.marta sprieduma lietā Nr. SKA-413/2016, A43015313, 15.punkts). Tātad jāvērtē vienošanās

raksturs un būtība, nevis katra konkrēta vienošanās dalībnieka attieksme pret kādu konkrētu tā veikto darbību vai bezdarbību šīs vienošanās

nodibināšanā un īstenošanā (Senāta 2021.gada 9.aprīļa rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-484/2021, ECLI:LV:AT:2021:0409.A43007619.6.L,

11.punkts).

Konkurences ierobežojuma „pēc mērķa” var tikt piemērots tikai noteiktiem uzņēmumu savstarpējās koordinācijas veidiem, kuru kaitējuma

konkurencei līmenis ir pietiekams, lai varētu tikt atzīts, ka nav jāpārbauda to sekas (Senāta 2021.gada 21.maija sprieduma lietā Nr. SKA-7/2021,

ECLI:LV:AT:2021:0521.A43012014.3.S, 7.punkts) . Šajā ziņā jāievēro vienošanās saturs, tā sasniedzamie mērķi, kā arī saimnieciski tiesiskais

konteksts. Pārbaudes ietvaros jāgūst pārliecība, ka vienošanos jau pēc tās rakstura (piemēram, horizontāla cenu noteikšana karteļos) var uzskatīt par

normālai konkurences funkcionēšanai kaitējošu (Senāta 2017.gada 16.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-61/2017, A43010414, 7.punkts).

Tiesa ir izvērtējusi vienošanās tiesisko un ekonomisko kontekstu un konstatējusi mērķi nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.

Senāts atzīst, ka jebkāda informācijas apmaiņa nolūkā ierobežot konkurenci tirgū, tiks uzskatīta par konkurenci ierobežojošu mērķi. Arī vienošanās par

cenām parasti tiek pieskaitītas pie tādām, kuras pašas par sevi jau liecina, ka to mērķis ir ierobežot konkurenci. Nav šaubu, ka arī izskatāmajā gadījumā

konstatētās tirgus dalībnieku, tostarp pieteicējas, darbības (sekošana ražotāja noteiktajām mazumtirdzniecības cenām un konkurentu monitorēšana, lai arī

viņi tās ievēro

[16] Kasācijas sūdzībā plaši izvērstie iebildumi par to, kāpēc apgabaltiesa ir nepareizi novērtējusi cenu maiņu būtību un piekrišanu par to saņemt

bonusus un atlaides, ir vērsti uz lietas faktisko apstākļu un pierādījumu pārvērtēšanu, kas nav kasācijas instances tiesas kompetencē. Tas vien, ka

pieteicējai ir citāds viedoklis par to, kādi secinājumi no lietā esošajiem pierādījumiem jāizdara, nenozīmē, ka tiesa nav novērtējusi pierādījumus atbilstoši

Administratīvā procesa likuma 154.pantam.

Par atkāpšanos no vienošanās izpildes – zemāku cenu noteikšanu

[17] Tiesa spriedumā konstatēja, ka aizliegtās vienošanās esība neizslēdza mazumtirgotāju, jo īpaši pieteicējas, mēģinājumus panākt sev

izdevīgākus noteikumus, īslaicīgi atkāpjoties no vienošanās vai nosakot faktiskās plaukta cenas nedaudz zemākas par ražotāja noteiktajām.

Pieteicēja šajā sakarā vērš uzmanību – lai būtu pamats atzīt pārkāpumu, jākonstatē pieteicējas faktiska sekošana ražotāja rekomendācijām. Taču

pieteicēja jau sākotnēji ir norobežojusies no vienošanās izpildes, rīkojusies pretēji un cenas noteikusi, izmantojot savu stratēģiju un gudri pielāgojoties

tirgus situācijai. Pieteicēja vērš uzmanību, ka saskaņotu darbību jēdziens ietver ne tikai tirgus dalībnieku rīcības saskaņošanu, bet arī šo darbību

īstenošanu tirgū un cēloņsakarības pastāvēšanu starp pirmo un otro. Pieteicēja uzskata, ka apgabaltiesa, secinot, ka atkāpšanās no vienošanās tieši

apstiprinot vienošanās esību, vispār nav piemērojusi šos kritērijus, tāpēc spriedums ir atceļams.

[18] Pierādījumiem, ar kuriem tirgus dalībnieks vēlas pierādīt, ka tas pēc būtības ir norobežojies no aizliegtās vienošanās, jābūt objektīviem un

saskanīgiem, tiem būtu jārada skaidrs priekšstats par to, ka pārējiem vienošanās dalībniekiem bija jāsaprot tirgus dalībnieka nolūks norobežoties. Proti,

lai novērtētu, vai konkrētais uzņēmums ir vēlējies norobežoties no aizliegtās vienošanās, noteicošais ir tas, kā citi aizliegtās vienošanās dalībnieki sapratuši

tā nolūku (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2009.gada 9.marta sprieduma lietā „Archer DanielsMidland/Komisija”, C-510/06 P,

ECLI:EU:C:2009:166, 120.punkts). Pretrunīgu un nekonsekventu rīcību nav pamata novērtēt kā tādu, kas skaidri pauž norobežošanos no

prettiesiskas vienošanās (Senāta 2023.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-4/2023, ECLI:LV:AT:2023:1031.A43008017.12.S, 41.punkts).

Ievērojot minēto, pieteicējas rīcību, īslaicīgi atkāpjoties no vienošanās vai nosakot faktiskās plaukta cenas nedaudz zemākas par ražotāja

noteiktajām, jāvērtē kopsakarā ar to, vai pieteicēja ir pietiekami skaidri paudusi savu attieksmi nepiedalīties konkurences tiesību pārkāpumos un vai citu

tirgus dalībnieku vidū pastāvēja kopīga izpratne par to, ka pieteicēja nav vienošanās dalībniece. Proti, svarīgi izvērtēt, vai pieteicējas rīcība nav pretrunīga,

kas tādējādi liecina nevis par norobežošanos, bet gan par visu iespēju izmantošanu savās interesēs.

Senāts konstatē, ka tiesa šādu pierādījumu novērtējumu ir veikusi.

No pārsūdzētā sprieduma izriet, ka tiesa nav iebildusi, ka pieteicējai principā bija sava cenu noteikšanas stratēģija, taču šī stratēģija bija tikai

nosacīti neatkarīga – aizliegtās vienošanās esība neizslēdza tirgotāju, jo īpaši pieteicējas, mēģinājumus panākt sev izdevīgākus noteikumus. Proti, tiesa ir

konstatējusi, ka šo lietu raksturo pieteicējas īslaicīga atkāpšanās no vienošanās izpildes savu komerciālo interešu nolūkā, tomēr minētais nenozīmē, ka

cenu noteikšana notika neatkarīgi, kā tas būtu atbilstoši normālai komercpraksei. Ja pieteicēja patiesi būtu neatkarīga un rīkotos tikai saskaņā ar savu

pārdošanas stratēģiju, tā ne tikai neinformētu ražotāju par savu pārdošanas cenu, bet arī ignorētu norādes par cita tirgus dalībnieka rīcību tirgū. Tāpat

Senāts piekrīt tiesai, ka citu aizliegtās vienošanās dalībnieku uztvere saistībā ar pieteicējas rīcību ir izmantojama kā pierādījums par pieteicējas patieso

rīcību. Proti, tiesa ir pamatojusi, kāpēc no lietā iegūtajiem pierādījumiem kopsakarā izriet, ka tirgus dalībnieki zina par tirgū pastāvošo aizliegto

vienošanos, tostarp zina, ka vienošanās dalībniece ir arī pieteicēja. Senāts atzīst minētie secinājumi ir loģiski.

Konkurences pārkāpuma konstatēšana ir atkarīga no katras lietas faktiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Jāņem vērā, ka izskatāmajā

gadījumā atzīts, ka mazumtirgotāju rīcība bija mērķēta uz tālākpārdošanas cenu līmeņa uzturēšanu. Respektīvi, lietā konstatēta aizliegta horizontālā

vienošanās, kuras dalībnieki joprojām ir konkurenti. Senāts pieļauj, ka ikvienam no konkurentiem jebkurā brīdī var rasties kārdinājums, izmantojot citu

vienošanās dalībnieku disciplinētību, periodiski pazemināt savas cenas, lai palielinātu savu tirgus daļu, vienlaikus saglabājot relatīvi augstas cenas kopumā.

Tomēr tas, ka vienošanās dalībnieks pilnībā neievēro noteiktās cenas, nenozīmē, ka tādēļ tas ir noteicis tādas cenas, kādas tas būtu varējis noteikt, ja

aizliegtas vienošanās nebūtu. Proti, tas, ka vienošanās netiek ievērota, nenozīmē, ka tā nepastāv – nav pamata neatzīt pārkāpumu tikai tāpēc, ka

atsevišķam vienošanās dalībniekam ir izdevies maldināt citus dalībniekus un izmantot vienošanos savā labā, pilnībā neievērojot noteiktās cenas

(Vispārējās tiesas 2005.gada 15.jūnija spriedums lietā „Tokai Carbon”, T-71/03, ECLI:EU:T:2005:220, 74. un 75.punkts).

[19] Ievērojot minēto, izskatāmajā gadījumā atzīstot, ka pieteicēja ir atbildīga par konkurences tiesību pārkāpumu, būtisks ir konstatējums, ka

pieteicēja cenu ražotāja precēm noteica deformētas konkurences apstākļos. Jebkura rīcība, kas vērsta uz konkurences ierobežošanu, pieļauj vienošanās

dalībniekiem gūt ekonomisko labumu samazinātas konkurences dēļ, salīdzinājumā ar situāciju, ja šāda rīcība netiktu veikta un aizliegta vienošanās

nepastāvētu. Līdz ar to apstāklim, ka pieteicēja epizodiski atkāpās no vienošanās izpildes un noteica zemākas cenas, nav izšķirošas nozīmes, jo, kā atzīts

spriedumā, tas šīs vienošanās raksturo. Tas nemaina secinājumu, ka cenas pieteicējas veikalos netika noteiktas godīgas konkurences apstākļos. Savukārt

to, kādas būtu bijušas preču cenas, ja nepastāvētu aizliegtā vienošanās, objektīvi nav iespējams novērtēt. Turklāt būtiski, ka tiesa ir pamatojusi, kāpēc

lietā ir pamats uzskatīt, ka visu vienošanās dalībnieku starpā pastāvēja kopīga izpratne par to, ka arī pieteicēja bija vienošanās dalībniece.

[20] Pretēji kasācijas sūdzībā paustajam viedoklim tiesa nav atstājusi bez ievērības tādus pierādījumus kā Knauf brīdinājuma vēstules projektu un

pieteicējas konkurentu sūdzības ražotājam par to, ka pieteicēja neievēro Knauf norādes, bet gan novērtējusi šos pierādījumus pretēji pieteicējas

subjektīvajam viedoklim. Tiesa ir pamatojusi, kāpēc minētie pierādījumi nepamato atkāpšanos no vienošanās izpildes. Apstāklis, ka pieteicējai ir citāds

viedoklis par to, kas no minētajiem pierādījumiem tiesai bija jāsecina, nenozīmē, ka pierādījumi nav novērtēti pareizi. Šo argumentu pārbaude neatbilst

Senāta kompetencei.

[21] Kasācijas sūdzībā izteiktie iebildumi, ka attiecībā uz vertikālo vienošanos iebildumiem ražotāja norādēm ievērot tālākpārdošanas cenas nav

jābūt noteiktā formā vai veidā, un ir pietiekami, ja mazumtirgotājs norāda, ka turpinās pieturēties pie savas cenu politikas un vērš ražotāja uzmanību, ka

nevarēs izpildīt tā prasības, atstājami bez ievērības. Senāts konstatē, ka izskatāmajā gadījumā tiesa nekonstatēja šādus pieteicējas tieši izteiktus

iebildumus. Tieši pretēji, tiesa ņēma vērā, ka lietā nav pierādījumu par pieteicējas aktīvu atturēšanos vai aktīvu norobežošanos no aizliegtās vienošanās,

proti, nav konstatēts neviens pieteicējas aktīvi pausts skaidrs iebildums ražotāja rekomendācijai ievērot tālākpārdošanas cenas, – tiesa atzina, ka tāds

neparādās iekšējā sarakstē, šāds skaidrs vēstījums nav nodots arī Knauf. Turklāt, kā ir secinājusi tiesa, no pierādījumiem neizriet tas, ka pārējie

konkurenti uzskatīja, ka pieteicēja ir no vienošanās atkāpusies, gluži pretēji – mazumtirgotāju vidū pastāvēja kopīga izpratne par to, ka arī pieteicēja ir

vienošanās dalībniece. Kā jau minēts iepriekš, epizodiska atkāpšanās no vienošanās izpildes un zemāku cenu noteikšana konkrētā gadījuma apstākļos

nav vērtējama kā norobežošanās.

Senāts šajā pierādījumu vērtējumā pārkāpumus nesaskata. Tiesa ir pienācīgi pamatojusi, kāpēc no lietā iegūtajiem pierādījumiem var nepārprotami

secināt, ka pārdošanas cena netika noteikta atbilstoši konkurences spiedienam, bet gan vienojoties ar ražotāju, pat ja šī vienošanās ietvēra nelielu atkāpi

no ieteicamās cenas savu interešu nodrošināšanai.

Par pieteicējas iesaisti kartelī un komunikācijas ar ražotāju mērķi

[22] Tiesa konstatēja, ka horizontālā līmenī nav notikusi tieša informācijas apmaiņa mazumtirgotāju starpā, bet gan izmantojot Knauf, proti, ražotājs

tika izmantots kā starpnieks ziņošanai par citu mazumtirgotāju atkāpšanos no ieteiktajām tālākpārdošanas cenām.

Vērtējot, vai šāda tirgus dalībnieku rīcība kvalificējama kā aizliegta horizontāla vienošanās, jāņem vērā vispārējais konteksts, kāpēc sensitīvā

informācija trešajai personai nodota, kā arī būtiski konstatēt, ka vienošanās dalībnieks ir apzinājies, ka trešajai personai nodotā informācija tiks nodota

arī tālāk konkurentam un attiecīgi ietekmēs konkurentu cenu noteikšanas politiku. Proti, jākonstatē, ka informācija nodota, apzinoties šīs rīcības raksturu

un mērķi – ierobežot konkurenci horizontālā līmenī (S e n ā t a 2023.gada 28.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-72/2023,

ECLI:LV:AT:2023:1228.A43009717.11.S, 23.punkts).

[23] Tirgus efektīvas ekonomiskās darbības pamatā ir princips, ka katram uzņēmumam sava darbība tirgū jānosaka neatkarīgi (Eiropas

Savienības Tiesas 1998.gada 28.maija sprieduma lietā „Deere”, C-7/95 P, ECLI:EU:C:1998:256, 86.punkts un tajā norādītā judikatūra).

Senāts atzīst, ka minētais nenoliedzami var ietvert arī pārrunas ar ražotāju par zemāku iepirkuma cenu, atlaidēm par apgrozījumu u. tml. Iepirkumu cenas

samazinājums ir saprātīga un loģiska uz peļņas gūšanu vērsta komersanta interese. Nav šaubu, ka tirgus dalībnieki drīkst izvērtēt un mēģināt paredzēt

konkurentu darbības, tāpat kā monitorēt publiski pieejamas cenas. Prasība rīkoties neatkarīgi neatņem arī tirgus dalībniekam tiesības gudri pielāgoties citu

konkurējošo tirgus dalībnieku esošajai un prognozējamai rīcībai. Proti, paralēlu rīcību ne vienmēr ir pamats kvalificēt kā saskaņotas darbības, ja vien tas

nav vienīgais ticamais izskaidrojums (Eiropas Savienības Tiesas 1994.gada 20.janvāra spriedums lietā „Wood Pulp”, C-89/85, 71.punkts un tajā

norādītā judikatūra).

Šajā sakarā gan jāņem vērā, ka neatkarīgas darbības princips strikti iestājas pret jebkādu tiešu vai netiešu kontaktu esību starp tirgus dalībniekiem,

kur šādu kontaktu rezultāts vai efekts ir tādu saimnieciskās sāncensības noteikumu izveide, kuri neatbilst parastiem noteikumiem tirgū, ievērojot piedāvāto

pakalpojumu vai preču dabu, uzņēmumu lielumu un skaitu un tirgus apmēru (Eiropas Savienības Tiesas 1999.gada 8.jūlija sprieduma lietā „Anic

Partecipazioni”, C-49/92 P, ECLI:EU:C:1999:356, 117.punkts, 1999.gada 8.jūlija sprieduma lietā „Hüls AG”, C-199/92

P,ECLI:EU:C:1999:358, 160.punkts un tajos norādītā judikatūra).

Proti, starp saimnieciskās darbības subjektiem nav atļauti tādi kontakti, kuru rezultātā vai nu tiktu ietekmēta faktiska vai potenciāla konkurenta

rīcība tirgū, vai nu to informētu par savu paša īstenošanai paredzēto vai ieplānoto rīcību tirgū, ja šo kontaktu mērķis vai sekas ir konkurences nosacījumu

rašanās, kas neatbilst normāliem attiecīgā tirgus nosacījumiem. Informācijas apmaiņa starp konkurentiem var būt pretrunā konkurences noteikumiem

gadījumā, kad ar to samazina vai novērš nenoteiktības pakāpi attiecībā uz konkrētā tirgus funkcionēšanu, kā rezultātā konkurence starp uzņēmumiem tiek

ierobežota (Senāta 2023.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-4/2023, ECLI:LV:AT:2023:1031.A43008017.12.S, 36.punkts un tajā minētā

Eiropas Savienības Tiesas judikatūra).

[24] Tiesa atzina, ka mazumtirgotāju, tostarp pieteicējas, mērķis bija panākt savstarpēju nekonkurēšanu par Knauf ražotās produkcijas cenām

tirgū, un no lietā iegūtajiem pierādījumiem var secināt, ka starp tirgus dalībniekiem pastāvēja izpratne par to, ka ražotājs ir efektīvs instruments minētā

īstenošanai un ka ziņošana par citu konkurentu cenām rezultēsies tālākpārdošanas cenu vienādošanā. Tiesa neguva citu saprātīgu izskaidrojumu tirgus

dalībnieku darbībām: cenu salīdzinājuma pārsūtīšanai Knauf un secīgā Knauf reakcija, nosūtot šo informāciju pieteicējas konkurentiem. Tādējādi

spriedumā secināts, ka informācijas apmaiņa notika ar mērķi ietekmēt citu konkurentu cenu noteikšanas politiku un attiecīgi ierobežot konkurenci.

Pieteicēja savukārt iebilst, ka tiesa bez loģiska pamatojuma noraidījusi argumentu, ka informācija par konkurentu mazumtirdzniecības cenām izmantota,

lai ar ražotāju diskutētu par iepirkuma cenām. Pieteicēja uzskata, ka tiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā faktu, ka pieteicēja saņēmusi atlaidi iepirkuma

cenai pēc tam, kad bija pamatojusi šīs atlaides piešķiršanas nepieciešamību ar informāciju par konkurenta noteiktajām cenām. Šādos apstākļos tiesai bija

jāatzīst, ka informācija par konkurentu cenām sūtīta, lai panāktu labākus iepirkuma noteikumus. Ņemot vērā, ka pieteicējas veiktais cenu monitorings

netika īstenots, lai saskaņotu mazumtirdzniecības cenas, bet gan lai novērtētu tirgus situāciju, apgabaltiesa nav ļāvusi pieteicējam sniegt ekonomisko

skaidrojumu savām darbībām, nedz arī ir vērtējusi pierādījumus par šo skaidrojumu, bet vienkārši ir prezumējusi, ka pieteicēja apzināti vienādoja

produktu cenas ar konkurentiem, uzturot saziņu caur ražotāju. Pieteicēja uzskata, ka minētais pierāda, ka apgabaltiesa nav novērtējusi lietas materiālus

kopsakarā.

[25] Tiesa ir pamatojusi, kāpēc pieteicējas rīcība, veicot izpēti par konkurentu cenām un vienlaikus tās nosūtot ražotājam, parāda šīs aizliegtās

horizontālās vienošanās būtību. Spriedumu caurvij secinājumi par to, kāpēc šāda pieteicējas rīcība saprātīgi nevar tikt izskaidrota tikai ar vēlmi samazināt

iepirkuma cenas. Secinājumu, ka izskatāmajā gadījumā nav pierādīts, ka pieteicējas taktika, nosūtot konkurentu cenas ražotājam, bija vērsta uz sev

labākas iepirkuma cenas iegūšanu, tiesa pamatojusi ar iesaistīto personu liecībām un paskaidrojumiem, tikšanās protokoliem, pieteicējas grāmatvedības

reģistros ierakstītajām ziņām, kā arī e-pasta sarakstēm, kuros tieši vai netieši iesaistīta pieteicēja. Tiesa, vērtējot minētos pierādījumus kopsakarā, ir

pamatojusi, ka cenu monitoringu pieteicēja veica nevis nolūkā noteikt savas plaukta cenas, bet gan lai panāktu, ka vienošanos ievēro visi tās dalībnieki.

Jāņem vērā, ka tiesa nav apšaubījusi, ka pieteicējas sarunu ar ražotājiem mērķis dažkārt varēja arī būt iepirkuma cenu pārskatīšana. Kā jau minēts

iepriekš, tā ir normāla komercprakse. Arī Senāts piekrīt, ka šādam pieteicējas argumentam par informācijas nodošanas mērķi varētu piekrist, ja

atsevišķus pierādījumus lietā vērtētu izolēti no pārējā pierādījumu kopuma. Tomēr lietā iegūtie pierādījumi nav vērtējami atrauti. Proti, lai gan atsevišķas

epizodes, kur starp pieteicēju un ražotāju tiek risināts dialogs par iepirkuma cenām, varētu tikt vērtētas tādā ekonomiskajā kontekstā, kādu to norāda

pieteicēja, tas neatspēko no pārējā lietā iegūto pierādījumu kopuma izrietošo secinājumu par informācijas nodošanas mērķi un to, ka pieteicēja bija

aizliegtās horizontālās vienošanās dalībniece. Apgabaltiesa ir pamatojusi, kāpēc pieteicējas rīcība, nosūtot citu mazumtirgotāju plaukta cenas ražotājam,

nevarēja būt vērsta tikai uz pieteicējas interesi samazināt savu iepirkuma cenu. Tiesa atzina, ka nav nekāda loģiska un saprātīga izskaidrojuma tam, kālab

Knauf apspriestu citu savu klientu cenas ar kādu no ražotājiem, skaidrotu peļņas apmēru, pasūtījumu apjomu u. tml., kā vien nolūkā izskaidrot situāciju

vienošanās izpildē. Senāts minētajam piekrīt.

Minētos secinājumus neietekmē kasācijas sūdzībā norādītais, ka pieteicējas cenu apkopojumi ietvēra arī citus mazumtirgotājus, nevis tikai

Konkurences padomes lietas dalībniekus. Nav izslēgts, ka pieteicēja veica cenu izpēti arī savām individuālajām vajadzībām.

[26] Lai gan zemākas cenas citu konkurentu veikalos var būt indikācija tam, ka kādam no konkurentiem ir labāki ražotāja piegādes nosacījumi,

normālas konkurences apstākļos cena veidojas no vairākiem komponentiem, un tiek noteikta neatkarīgi, tostarp ņemot vērā tādus apstākļus kā biznesa

stratēģiju, pozīciju tirgū, darbaspēka un citus resursus un daudzus citus faktorus, kas ietekmē katra uzņēmēja konkurētspēju. Proti, neatkarīgas

konkurences apstākļos mazumtirgotājs, apsverot individuālos cenu veidošanās apstākļus, ir brīvs noteikt pārdošanas cenu ražotāja produktam tik zemu,

cik vien vēlas, un citam konkurentam šie cenas veidošanās apstākļi pilnībā nevar būt zināmi. Tāpat, ņemot vērā, ka rīcības brīvība noteikt cenu neatkarīgi

ir ne tikai tirgotājam, bet arī ražotājam, arī iepirkuma cena normālas konkurences apstākļos veidojas neatkarīgi no tā, kādu pārdošanas cenu tālāk

nosaka tirgotājs. Citiem vārdiem sakot, nepastāvot korelācijai starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām, nav saskatāms loģisks

pamatojums, kāpēc ražotājam būtu jāsniedz skaidrojums vienam mazumtirgotājam par to, kāpēc kāds cits tā konkurents ražotāja produkcijai ir noteicis

zemāku cenu.

Ievērojot minēto, arī Senāts kritiski vērtē pieteicējas norādīto, ka cenu monitorings ražotājam sūtīts ar mērķi panākt labāku iepirkuma cenu, un

piekrīt tiesai, ka izskatāmais gadījums, vērtējot visas lietā pārbaudītās epizodes kopsakarā, apstiprina, ka cenas tirgū netika noteiktas neatkarīgi, bet gan

saskaņojot noteiktu mazumtirdzniecības cenu līmeni. Nav konstatējams, ka apgabaltiesas vērtējums balstās tikai uz pieņēmumiem vai ka pierādījumu

saturs būtu nepareizi noskaidrots. Senāts atzīst, ka pieteicēja atsevišķus pierādījumus mēģina pasniegt sev izdevīgā gaismā, taču šādam pieteicējas

faktisko apstākļu izklāstam un skaidrojumam nav pierādījumos rodams pamatojums.

[27] Pieteicējas paustie apsvērumi, ka lietā nav pierādīts, ka pieteicēja bija informēta, ka Knauf tās sūtītos cenu apkopojumus pārsūtīja citiem

mazumtirgotājiem un ka pieteicēja būtu prasījusi Knauf risināt cenu jautājumu ar konkurentiem, atstājami bez ievērības. Kā minēts iepriekš, tiesa ir

pamatoti atzinusi par pierādītu pieteicējas rīcības, veicot izpēti par konkurentu cenām un vienlaikus tās nosūtot ražotājam, mērķi panākt, ka vienošanos

ievēro visi tās dalībnieki. No minētā loģiski izriet, ka pieteicēja zināja par šādas vienošanās pastāvēšanu un to, ka ar šādu rīcību varēs ietekmēt

konkurentu mazumtirdzniecības cenu veidošanās politiku.

[28] Kasācijas sūdzībā izvērstajiem argumentiem par to, ka lietā nav pierādīts, ka pieteicēja būtu konsekventi mainījusi cenas pēc tam, kad saņēma

no Knauf citu mazumtirgotāju iebildumus par to, ka pieteicēja neievēro ražotāja norādes par cenām, nav izšķirošas nozīmes vērtējot, vai mazumtirgotāju

starpā pastāvēja aizliegtā horizontālā vienošanās. Tas, ka karteļa vienošanās netiek ievērota, nenozīmē, ka tā nepastāv – nav pamata neatzīt pārkāpumu

tikai tāpēc, ka atsevišķam vienošanās dalībniekam ir izdevies maldināt citus dalībniekus un izmantot vienošanos savā labā, pilnībā neievērojot noteiktās

cenas (Vispārējās tiesas 2005.gada 15.jūnija spriedums lietā T-71/03, Tokai Carbon, ECLI:EU:T:2005:220, 74. un 75.punkts).

Turklāt, kā minēts iepriekš, konkrētajā gadījumā ir konstatēts konkurences ierobežojums „pēc mērķa”, tāpēc tam, vai aizliegtā horizontālā

vienošanās ir radījusi arī konkurences ierobežojumu pēc sekām, nav izšķirošas nozīmes atbildības noteikšanā. Proti, ja tiek konstatēts, ka aizliegtā

vienošanās konkurenci ierobežo „pēc mērķa”, tad nav vairs juridiskas nozīmes tam, vai šāda vienošanās ir radījusi arī faktiskas sekas (Senāta

2023.gada 10.februāra sprieduma lietā Nr. SKA-2/2023, ECLI:LV:AT:2023:0210.A43007717.10.S, 14.punkts).

Par citiem apsvērumiem saistībā ar pieteicējai noteiktās atbildības un soda apmēru

[29] Kasācijas sūdzībā izvērsti iebildumi par apgabaltiesas secinājumiem attiecībā uz pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī pieteicējas lomu. Šiem

apsvērumiem ir nozīme, vērtējot, vai pamatoti noteikts naudas soda apmērs par konkurences tiesību pārkāpumu (sal. Senāta 2017.gada 7.februāra

sprieduma lietā Nr. SKA-104/2017, A43014213, 6.punkts).

[30] Visupirms Senāts novērtēs, vai tiesa pamatoti atzinusi, ka pieteicējas darbības 2006.–2007.gadā un pēc tam 2009.–2014.gadā veido vienotu

un turpinātu pārkāpumu.

[31] Tas, ka aizliegtā vienošanās izpaužas dažādos laikposmos, kurus var nodalīt ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem laikā, neietekmē šīs

aizliegtās vienošanās esību, ja vien šo pārkāpumu veidojošām dažādām darbībām ir viens mērķis un tās veido vienotu un turpinātu pārkāpumu (Senāta

2021.gada 15.februāra sprieduma lietā Nr. SKA-54/2021, ECLI:LV:AT:2021:0215.A43009417.9.S, 18.punkts, ar atsauci uz Eiropas

Savienības Tiesas 2006.gada 21.septembra sprieduma lietā „Technische Unie/Komisija”, C-113/04 P, ECLI:EU:C:2006:593, 169.punktu).

Ievērojot minēto, vienota turpināta pārkāpuma konstatēšanu neietekmē pierādījumu trūkums par pārkāpuma esību noteiktos periodos, ciktāl lietas

dalībnieka atbildība tiek konstatēta par tiem periodiem, attiecībā uz kuriem iestādes rīcībā ir pierādījumi par šī lietas dalībnieka darbību kopumā. No

minētajām atziņām izriet pienākums pierādīt vispārēju plānu ierobežot konkurenci. Proti, būtiski ir tas, ka visi lietā konstatētie secīgie notikumi iezīmē

vienotu tendenci, kas vērsta uz vienota mērķa sasniegšanu.

[32] Tiesa minēto ir izvērtējusi un atzinusi, ka tai nav šaubu, ka ražotāja un pieteicējas rīcība tirgū norāda uz vienotu pārkāpumu neatkarīgi no tā, ka

lietā nav pierādījumu, ka vienošanās par tālākpārdošanas cenu ievērošanu būtu notikusi 2008.gadā. Kasācijas sūdzībā izvirzītie iebildumi šajā sakarā

nerada šaubas par secinājumu pamatotību. Pretēji pieteicējas norādītajam, apgabaltiesa ir analizējusi, kā atšķiras situācija un izpratne par saskaņoto

darbību būtību līdz 2010.gadam un pēc tam, un vērtējuma rezultātā atzina, ka pēc pārtraukuma pieauga attiecību intensitāte un palielinājās mazumtirgotāju

spiediens uz piegādātājiem nolūkā panākt, ka visi vienošanās iesaistītie dalībnieki to pilda, taču gan pirms, gan pēc pārtraukuma aizliegtās vienošanās

izpildi raksturojošo darbību identiskums parāda šīs vienošanās vienoto tvērumu un vienoto ekonomisko mērķi – tālākpārdošanas cenu ievērošanu un no

tā izrietošu mazumtirdzniecības cenu konkurences samazināšanu.

Ievērojot minēto, tiesa spriedumā ir pamatojusi, kāpēc visas darbības, arī tās, kas sekoja 2009. un turpmākajos gados, nav atsevišķi atrauti

notikumi, bet gan vienotā pārkāpumā ietilpstošas. Senāts nekonstatē, ka lietā pārkāpuma ilgums un nepārtrauktība būtu konstatēta uz pieņēmumu

pamata. Kasācijas sūdzībā paustie iebildumi šajā sakarā nav pamatoti.

[33] Pieteicēja argumentē, ka atbilstoši citu Eiropas Savienības dalībvalstu konkurences uzraugu praksei (konkrēti – Apvienotās Karalistes

Konkurences un tirgus iestādes 2019.gada 1.augusta lēmums Casio lietā) gadījumos, kad preču piegādātājs vienpusēji uzspiež tālākpārdošanas cenu

minimālo līmeni, ne vienmēr automātiski rodas pamats sodīt mazumtirgotāju par šādu cenu ievērošanu. Pieteicēja iebilst, ka tiesai šādos apstākļos bija

jāvērtē, vai mazumtirgotājam bija iespēja neievērot piegādātāja norādes.

[34] Lietā nav strīda, ka Knauf un Norgips lietā apskatāmajā periodā bija ģipškartona tirgus līderi Latvijā un ka Konkurences padome ir atzinusi,

ka ražotāji ar sarežģītas mazumtirgotājiem piemērotas lojalitātes atlaižu sistēmas palīdzību ļaunprātīgi izmantojuši dominējošo stāvokli šajā tirgū. Tomēr

šajā sakarā jāņem vērā, ka tirgus varas elements pats par sevi neizslēdz citu aizliegtas vienošanās dalībnieku atbildību. Lai konstatētu aizliegtu vienošanos,

tirgus dalībnieku varas sadalījumam nav jābūt līdzvērtīgam. Arī uz uzņēmumu izdarīts spiediens neatbrīvo no atbildības par dalību pārkāpumā (sk.

Eiropas Savienības Tiesas 2011.gada 8.decembra sprieduma lietā „Chalkor AE Epexergasias Metallon”, C-386/10, ECLI:EU:C:2011:815,

79.punktu un tajā norādīto judikatūru). Šaubu gadījumā par vienas puses tirgus varas nospiedošu ietekmi nepieciešams izvērtēt, vai citiem aizliegtās

vienošanās dalībniekiem bija iespēja nepakļauties izveidotajai sistēmai, neievērot norādes un attiecīgi nepiedalīties aizliegtā vienošanās. Tādu apstākļu

konstatēšana atsevišķos gadījumos potenciāli varētu ietekmēt citu vienošanās dalībnieku darbībās konstatēto pārkāpumu atbildības un soda apmēru

(Senāta 2023.gada 28.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-72/2023, ECLI:LV:AT:2023:1228.A43009717.11.S, 17.punkts). Tiesa minēto kopumā

ir izvērtējusi un atzinusi, ka, lai gan sistēmu ieviesa ražotājs, veikt aktīvas darbības tās veiksmīgai funkcionēšanai bija mazumtirgotāju, tostarp pieteicējas,

ekonomiskajās interesēs. Senātam nav pamata minēto apšaubīt.

Senāts turklāt atzīst, ka minētais arguments norāda uz pieteicējas vēlmi interpretēt pierādījumus izolēti un sev izdevīgā gaismā, jo, no vienas puses,

tā uzskata, ka tiesai no lietā iegūtajiem pierādījumiem bija jāsecina, ka pieteicēja neievēroja ražotāja norādes un cenas noteica, gudri pielāgojās tirgus

situācijai, no otras puses – ka tiesai bija jāvērtē, vai pieteicējai vispār bija šāda iespēja ražotāja norādes neievērot. Minētie iebildumi ir savstarpēji

pretrunīgi.

[35] Senāts neuzskata par nepieciešamu padziļināti vērtēt Casio lietā izteiktās atziņas, jo nav šaubu, ka tās izteiktas atšķirīgos faktiskajos

apstākļos. Proti, lietā konstatēts, ka tieši ražotājs, izmantojot speciālu programmatūru, kas atviegloja sekošanu mazumtirdzniecības cenām reālajā laikā,

nodrošināja visaptverošu savas cenu politikas mazumtirdzniecībā ievērošanu, kā arī piespieda mazumtirgotājus sekot noteiktam cenu līmenim. Casio lietā

pamats nesodīt mazumtirgotāju par šādu cenu ievērošanu bija tieši apstāklis, ka netika konstatēta mazumtirgotāju pietiekama aktīva līdzdalība aizliegtās

vienošanās izpildē. Savukārt izskatāmajā gadījumā konstatēts, ka aktīvu lomu vienošanās dalībnieku uzraudzībā un vienošanās izpildē ieņēma visi

iesaistītie, tostarp pieteicēja.

[36] Kasācijas sūdzībā izteiktie argumenti par to, ka apgabaltiesa nepamatoti konstatējusi pieteicējas aktīvo lomu vienošanās īstenošanā, ir vērsti uz

pierādījumu un lietas apstākļu novērtējumu (šā sprieduma 4.6.–4.7.punkts). Proti, pieteicējai ir cits viedoklis par to, kādi secinājumi tiesai bija jāizdara,

novērtējot sadarbības līgumu un tā ietvaros noslēgto pieņemšanas-nodošanas aktu, kā arī e-pastu sarakstes un citus pierādījumus. Kasācijas instances

tiesas kompetencē nav pārvērtēt pierādījumus, tāpēc tie atstājami bez ievērības.

Par pierādījumu iegūšanas tiesiskumu

[37] Pieteicēja iebilst, ka tiesa spriedumā nav pienācīgi izvērtējusi argumentus par lietā izmantoto pierādījumu iegūšanas tiesiskumu un samērīgumu,

proti, ka tiesneša atļaujas ietvaros padome īstenoja nesamērīgas un pārmērīgi plašas informācijas iegūšanu. Pieteicēja uzskata, ka iestāde, veicot

procesuālās darbības, prettiesiski ieguvusi četru pieteicējas darbinieku datoru cieto disku pilnas spoguļattēlu kopijas, turklāt process, kādā šīs kopijas

iegūtas, ir nesamērīgs.

Minētais nav pamatots.

Apgabaltiesa spriedumā ir izvērtējusi minētos iebildumus un pamatoti atzinusi, ka pierādījumu iegūšana nav bijusi prettiesiska, jo izmeklēšanas

darbību veikšanu ir leģitimējis tiesneša lēmums, kas pieņemts Konkurences likuma 9.1 panta kārtībā (spēkā iestādes veikto procesuālo darbību laikā).

Tiesneša lēmumā ir definēts gan pārbaudes priekšmets, gan mērķis – iegūt pierādījumus, lai noskaidrotu, vai pieteicējas darbībās ir konstatējams

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpums. Tāpat ir uzskaitīti objekti, kuros pierādījumi iegūstami. Pieteicēja ir izmantojusi tiesības šo

lēmumu pārsūdzēt, un ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas lēmumu sūdzība noraidīta.

Senāts nesaskata, ka process, kādā spoguļattēlu kopijas iegūtas, ir nesamērīgs ar pieteicējai radīto tiesību aizskārumu. Iestāde ieguva elektronisko

informāciju vienīgi no to pieteicējas darbinieku darba datoriem, kas tieši varēja būt iesaistīti izmeklējamā pārkāpuma īstenošanā. Jāņem vērā, ka

neatlasītas informācijas jeb pilnu spoguļattēlu kopiju iegūšana nav uzskatāma par pārkāpumu. Proti, Konkurences padomei ar tiesību normu piešķirtās

pilnvaras aptver tiesības iegūt informāciju, procesuālo darbību laikā neatlasot tādu informāciju, kas neattiecas uz izpētes lietu, tostarp personas datus

(Senāta 2023.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-94/2023, ECLI:LV:AT:2023:1219.A420236416.23.S, 7.punkts). Tāpat jāņem vērā, ka

uzraudzības iestāde nav saistīta ar pieteicējas norādījumiem attiecībā uz to, kura informācija ir attiecināma uz lietu. Šāds novērtējums atstājams iestādes

ziņā (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2013.gada 14.marta sprieduma lietā „Bernh Larsen Holding pret Norvēģiju”, iesnieguma Nr. 24117/08,

132.punkts).

Ievērojot minēto, Senātam nav pamata apšaubīt tiesas secinājumus, ka iestādes amatpersonu rīcība ir bijusi tiesiska un samērīga. Pieteicējas

iebildumi, ka pirms spoguļattēlu kopiju izgatavošanas iestādes amatpersonas pat necentās noskaidrot, kāda informācija varētu attiekties uz izmeklējamās

lietas priekšmetu, atstājami bez ievērības. No tiesību normām šāds pienākums neizriet. Tāpat kasācijas sūdzībā izteiktie iebildumi nedod pamatu apšaubīt

sprieduma secinājumus, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatējami pieteicējas procesuālās līdztiesības un aizstāvības tiesību pārkāpumi.

Par vēršanos Eiropas Savienības Tiesā

[38] Pieteicēja lūdz Senātu apturēt tiesvedību lietā un uzdot Eiropas Savienības Tiesai šādus jautājumus:

1) vai apstākļos, kas apskatīti šajā lietā, ir pamats konstatēt tirgus dalībnieku starpā turpinātu aizliegtu vienošanos vai saskaņotu rīcību, kuras

mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta pirmās daļas a) apakšpunkta izpratnē, ja ir

zināms, ka (a) aizliegtas vienošanās periodā preču cenas faktiski samazinājās un (b) nav pierādījumu, ka tirgus dalībnieks būtu ievērojis šādas vienošanās

nosacījumus noteiktā laika periodā;

2) vai apstākļos, kas apskatīti šajā lietā, ir pamats konstatēt tirgus dalībnieka rīcībā Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta pirmās daļas

a) apakšpunkta pārkāpumu un sodīt to par šo pārkāpumu, ja šis tirgus dalībnieks, nepaužot savu nostāju attiecībā uz piekrišanu izpildīt aizliegtu

vienošanos vai atturēties no tās, faktiski nepilda šīs vienošanās nosacījumus, bet gudri pielāgojas konkurentu mazumtirdzniecības cenām, atbilstoši savai

cenu politikai nosakot savas mazumtirdzniecības cenas zemāk nekā konkurentiem, kas savukārt ir noteiktas, izpildot preču piegādātāja norādes par

preču tālākpārdošanas cenu līmeni;

3) vai apstākļos, kas apskatīti šajā lietā, ir pamats Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta pirmās daļas a) apakšpunkta izpratnē

piemērot atbildību par dalību aizliegta vertikālajā vienošanās vertikāli zemākam tirgus dalībniekam, ja vertikāli augstāks tirgus dalībnieks atradās

dominējošā stāvoklī un vienpusēji uzspieda minimālo cenu līmeni, savukārt pirmais, nepaužot savu nostāju attiecībā uz piekrišanu izpildīt aizliegtu

vienošanos vai atturēties no tās, faktiski nepilda šīs prasības, bet gudri pielāgojas konkurentu mazumtirdzniecības cenām, atbilstoši savai cenu politikai

nosakot savas mazumtirdzniecības cenas zemāk nekā konkurentiem, kas savukārt ir noteiktas, izpildot preču piegādātāja norādes par preču

tālākpārdošanas cenu līmeni.

[39] Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir vienīgi jautājumi par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju vai spēkā esību. Tādējādi, lai būtu

pamats uzdot jautājumu, būtu jārodas šaubām par lietā piemērojamo Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Eiropas Savienības Tiesa nerisina

strīdu pēc būtības, līdz ar to tai nav uzdodami jautājumi par jebkuriem lietas strīdīgajiem aspektiem (Senāta 2023.gada 10.februāra sprieduma lietā

Nr. SKA-2/2023, ECLI:LV:AT:2023:0210.A43007717.10.S, 19.punkts). Izvērtējis pieteicējas uzdotos jautājums, Senāts atzīst, ka lūgums vērsties

Eiropas Savienības Tiesā nav apmierināms.

Visiem pieteicējas uzdotajiem jautājumiem ir tikai hipotētisks raksturs, jo tie ietver pašas pieteicējas subjektīvo viedokli par to, kādi secinājumi lietā

bija jāizdara, proti, ka, lai gan tirgū aizliegtā vienošanās pastāvēja, pieteicēja no tās norobežojās un cenas noteica neatkarīgi, gudri pielāgojoties tirgus

situācijai. Kā šajā spriedumā atzīts, minētais nav pamatots un lietā ir pierādīts, ka pieteicēja cenas ražotāja precēm noteica deformētas konkurences

apstākļos. Lietā ir pamatots, kāpēc epizodiska atkāpšanās no vienošanās izpildes un zemāku cenu noteikšana nepierāda norobežošanos no aizliegtās

vienošanās izpildes. Minēto tostarp pamato Eiropas Savienības Tiesas atziņas (šā sprieduma 19.punkts).

Lietā nav konstatēts arī pirmajā jautājumā norādītais, ka nav pierādījumu, ka tirgus dalībnieks būtu ievērojis vienošanās nosacījumus noteiktā laika

periodā. Proti, lai gan tiesa konstatēja, ka lietā nav pierādījumu tam, ka vienošanās par tālākpārdošanas cenu ievērošanu būtu notikusi arī 2008.gadā, par

šo gadu pieteicējai atbildība nav piemērota. Savukārt par pārējiem gadiem (2006.–2007., 2009.–2014.), lai gan atsevišķos periodos tikai fragmentāri un

netieši, pierādījumi ir, un apgabaltiesa tos ir vērtējusi. Pieteicējas uzskats, ka tie nepamato pārkāpumu un pieteicējas atbildību, ir vērsts uz to

pārvērtēšanu, tādējādi nevar būt par pamatu jautājuma uzdošanai Eiropas Savienības Tiesai.

Savukārt attiecībā uz trešo jautājumu Senāts atkārto, ka vienošanās konstatēšanu neietekmē uz tirgus dalībnieku izdarīts spiediens ņemt dalību pret

konkurenci vērstās darbībās, un šim apstāklim var būt nozīme, tikai nosakot katra vienošanās dalībnieka atbildības un soda apmēru (š ā sprieduma

35.punkts). Lietā netika konstatēts, ka aizliegtās vienošanās dalībniekiem nebija iespējas nepakļauties ražotāja izveidotajai sistēmai.

[40] Apkopojot minēto, apgabaltiesas spriedums atstājams negrozīts, bet pieteicējas kasācijas sūdzība – noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Senāts

nosprieda

atstāt Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 3.aprīļa spriedumu negrozītu, bet SIA „DEPO DIY” kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

E. Darapoļskis V. Krūmiņa I. Meldere