Court convicted defendant of identity fraud and false documents, sentencing to 3 months imprisonment and deportation.
Sintesi Legislator
Generato dall'IAThe court convicted the defendant of identity fraud and using false documents, resulting in a three-month prison sentence and deportation. The defendant pleaded guilty and requested leniency due to detention difficulties, but the court found the evidence sufficient to prove the crimes. Consequently, the court imposed a combined sentence and ordered deportation with a three-year entry ban.
Regesto Legislator
Generato dall'IAKrimināllikuma 275. panta 1. daļa; 281. panta 1. daļa: The court established that using a forged identity document to cross a border constitutes identity fraud and false document usage, warranting criminal conviction and appropriate punishment.
Parole chiave
Generato dall'IADisposizioni normative citate
Generato dall'IAGiurisprudenza citata
Generato dall'IADecisioni correlate
Generato dall'IATesto completo
Lieta Nr.11829001421
K33-0714-21/10
ECLI:LV:RIRT:2021:0727.11829001421.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 27.jūlijā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I.Siliņeviča
piedaloties prokurorei A.Valpēterei
aizstāvim – zvērinātam advokātam A.Leičenko
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/ (/pers. A/), dzimis /datums/Pakistānā, apsūdzēts par
Krimināllikuma 275.panta pirmajā daļā un 281.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a.
/pers. A/ (/pers. A/) izmantoja viltotu dokumentu, kas piešķir tiesības, kā arī slēpa savas personas identitāti, izmantojot
viltotu personību apliecinošu dokumentu, un tieši:
2021.gada 18.maijā ap plkst.12.56 /pers. A/ (/pers. A/), mēģinot izceļot no Latvijas Republikas ar avioreisu BT675
Rīga-Lisabona, Mārupes novadā, Lidostas “Rīga” I kategorijas robežkontroles punktā, kā dokumentu, kas piešķir viņam
tiesības šķērsot Latvijas Republikas robežu, ar tiešu nodomu, kā savu un īstu, un kas apliecina viņa identitāti, slēpjot savu
identitāti, uzrādīja viltotu Spānijas Republikas identifikācijas karti Nr./numurs/ uz /pers. B/ vārda, kas neatbilda noteikta
veida paraugam un nebija izgatavota uzņēmumā, kas nodarbojas ar Spānijas Republikas identifikācijas karšu izgatavošanu.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ (/pers. A/) izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma
275.panta pirmajā daļā un 281.panta pirmajā daļā.
M o t ī v u d a ļ a.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ (/pers. A/)- turpmāk Apsūdzētais, sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina
un piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā. Saprot, ka ir veicis prettiesiskas un Latvijā sodāmas
darbības. Dzimteni pametis dzīvības draudu dēļ.
Lūdza rast iespēju neizraidīt viņu no valsts un noteikt sodu naudas soda veidā. Ļoti nožēlo izdarīto. Norādīja, ka
apcietinājumā ir grūti, jo urdu valodā nav iespējams sarunāties un ir ierobežota saziņa ar ģimeni. Patvēruma meklētāju
centrā /Nosaukums/ bija vieglāki ierobežojumi.
Tiesa atzīst, ka Apsūdzētā vainīgums divu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, par ko viņš saukts pie
kriminālatbildības, ir pierādīts un ir pamats taisīt notiesājošu spriedumu lietā.
Tiesa Apsūdzētā darbības atzīst par noziedzīgām un kvalificē tās pēc Krimināllikuma 281.panta pirmās daļas un
275.panta pirmās daļas.
Tiesa atzīst, ka Apsūdzētais ir sodāms par šo divu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu un, nosakot sodu un tā
mēru, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus un iespēju resocializēt personu.
Krimināllikuma 281.panta pirmajā daļā paredzēta atbildība -par savas personas identitātes slēpšanu, uzturoties Latvijas
Republikā bez pienācīga personību apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personību apliecinošu
dokumentu. Par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu -soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu,
vai ar naudas sodu.
Krimināllikuma 275.panta pirmajā daļā paredzēta atbildība -par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no
pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai
izmantošanu. Par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu -soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu Apsūdzētais izdarīja kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu.
Par Apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu, tiesa atzīst viņas vaļsirdīgo
atzīšanos un izdarītā nožēlošanu.
Atbildību pastiprinošus apstākļus, kas izsmeļoši uzskaitīti Krimināllikuma 48.pantā –tiesa nekonstatē.
Izpētot apsūdzētā personību noskaidrots, ka Latvijas Republikā nav sodīts, ir uzsākts kriminālprocess pēc
Krimināllikuma 284.panta otrās daļas, kas atrodas Rēzeknes tiesā (lietas 15., 17.lapa), dzimis /datums/Pakistānā, ir
Pakistānas Islāma Republikas pilsonis (lietas 14.lapa).
Apsūdzētais par sevi tiesai paskaidroja sekojošo: Pakistānā dzīvoja pie vecākiem, ir sieva un trīs bērni, pašam
noteiktas dzīves vietas Latvijā nav, patvērumu centrā /Nosaukums/ uzturējās apmēram 5 mēnešus, darba līguma un līdzekļu
nav, ir patvēruma meklētājs un par 2021.gada 14 jūnija tiesas nolēmumu neko nezina, atceras, ka rakstīja apelāciju, citas
ziņas par personību sniegt nevēlas.
Pie minētā tā kopumā, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto par soda mērķi, un izvērtējusi prokurores
viedokli par soda noteikšanu brīvības atņemšanas veidā, piemērojot papildsodu- izraidīšanu no valsts, nosakot ieceļošanas
aizliegumu, paša Apsūdzētā viedokli par soda noteikšanu naudas soda veidā un aizstāvja viedokli par soda noteikšanu
brīvības atņemšanas veidā, apmērā, kas pietuvināts laikam, ko apsūdzētais pavadījis apcietinājumā, tiesa atzīst, ka sods
vainīgajam nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā par Krimināllikuma 275.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanu un brīvības atņemšana veidā par Krimināllikuma 281.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanu.
Tiesa nosakot soda veidu, vērtē noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, Apsūdzētā personību, un atzīst,
ka brīvības atņemšanas soda noteikšana konkrētajā gadījumā ir samērīga un vērsta uz taisnīguma atjaunošanu.
Neskatoties uz to, ka Krimināllikuma 281.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums pieskaitāms pie
kriminālpārkāpumiem, citu, sankcijā paredzētu vieglāku sodu piemērošanu tiesa atzīst par nelietderīgu, apsūdzētā
personībai un soda mērķim neatbilstošu, jo uzskata, ka nosakot citu soda veidu, soda mērķis nav sasniedzams.
Tiesa pievienojas juridiskajā literatūrā paustajam viedoklim, ”...ja sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav
samērīgs un adekvāts izdarītajam, tas gan vainīgajam, gan citām personām var radīt pārliecību, ka valsts reakcija uz likuma
pārkāpšanu ir saudzējoša un sekas, kas iestājas par to, ir nesalīdzināmas” skat. V.Liholaja “Par sodu taisnīgumu un
samērīgumu”, Jurista vārds, 11.februāris 2014./Nr.6(808)).
Līdzīga atziņa par nesamērīgi mīksta soda nepieļaušanu izteikta arī Augstākās tiesas nolēmumos (skatīt Augstākās
tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada 30.septembra lēmumu lietā Nr.SKK-306/2014).
Nosakot soda mēru, tiesa vērtē Apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli un to, ka atbildību pastiprinoši apstākļi
nav konstatēti.
Galīgais sods apsūdzētajam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu daļēji saskaitot piespriestos
sodus un galīgo sodu nosakot brīvības atņemšanas veidā.
Nosacīta soda noteikšanai tiesa pamatu nesaskata. Tiesu praksē atzīts, ka tiesai ir jāmotivē Krimināllikuma 55.panta
piemērošana, bet nav jāmotivē, kāpēc tā nepiemēro Krimināllikuma 55.pantu. Šāds atzinums izriet no Kriminālprocesa
likuma 527.panta otrās daļas 6.punkta, kur noteikts, ka notiesājoš a sprieduma motīvu daļā tiesa norāda motīvus par
konkrētā soda piemērošanu. Notiesāt vainīgo nosacīti nav tiesas pienākums, bet gan izvēle, ja tiesa to atzīst par
nepieciešamu (Augstākās tiesas 2020.gada 5.maija lēmums lietā Nr. SKK-370/2020,
ECLI:LV:AT:2020:0505.15890004113.6.L, Augstākās tiesas 2014.gada 3.jūlija lēmums lietā Nr. SKK-420/2014 (Nr.
11088130311)).
Tiesa, izvērtējusi lietas apstākļus, ts.k. Apsūdzētā personību un viņa statusu Latvijas Republikā ( sk. Administratīvās
rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2021. gada 14.jūlija spriedumu ar kuru sūdzība par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes
lēmumu ar kuru Apsūdzētajam tika atteikts piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijas Republikā, tika noraidīta (lietas 30.-
32.lapa)), atzīst, ka Apsūdzētā atrašanās Latvijas Republikā nav pieļaujama un saskaņā ar Krimināllikuma 43.pantu,
piemēro papildsodu –izraidīšanu no valsts, nosakot ieceļošanas aizliegumu.
Lietā konstatēti procesuālie izdevumi 250 euro apmērā par advokāta A.Leičenko veikto darbu procesā un 83,99 euro
apmērā par dokumentu tulkošanu.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturto un piekto daļu, Apsūdzētais no procesuālo
izdevumu samaksas ir atbrīvojams, jo atzīst, ka piedziņa var būtiski ietekmēt viņa mantisko stāvokli.
Nolūkā nodrošināt sprieduma izpildi, drošības līdzeklis –apcietinājums, atstājams negrozīts līdz sprieduma spēkā
stāšanās dienai.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520., 530. pantu tiesa
no s p ried a:
Atzīt /pers. A/ (/pers. A/), par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta
pirmajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 43.pantu izraidīt /pers. A/ (/pers. A/) no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas
aizliegumu uz 3 gadiem un izpildot to pēc pamatsoda izciešanas.
Atzīt /pers. A/ (/pers. A/), par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 281.panta
pirmajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības daļēji saskaitīt
piespriestos sodus un noteikt brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem un 15 dienām un papildsodu- izraidīt /pers. A/ (/pers.
A/) no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz 3 gadiem un izpildot to pēc pamatsoda izciešanas.
Soda izciešanu skaitīt no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā
pavadīto laiku no 2021. gada 18.maija, plkst. 15.30 līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – turpināt piemērot līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturto un piekto daļu, atbrīvot /pers. A/ (/pers. A/), no procesuālo
izdevumu 250 euro apmērā samaksas par advokātu veikto darbu procesā.
Atbrīvot /pers. A/ (/pers. A/), no procesuālo izdevumu 83,99 euro apmērā samaksas par dokumentu tulkošanu.
Lietisko pierādījumu- Spānijas identifikācijas karti Nr./numurs/ uz /pers. B/ vārda –pēc sprieduma spēkā stāšanās
iznīcināt.
Pilnu spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības, sūdzību iesniedzot
rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamība 2021. gada 12. augusts.
Tiesnese I.Siliņeviča