Court acquits defendant of causing death by traffic violation due to reasonable doubt regarding causation.

ECLI:LV:VRT:2023:0823.13904000521.5.S

Lieta Nr. 13904000521

Lietas arhīva Nr. K71-0042-23/37

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē 2023. gada 23. augustā

Vidzemes rajona tiesa,

tiesnese Līga Supe,

piedaloties prokuroram Andrim Pešudovam,

aizstāvei Mirgai Priedītei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ apsūdzēts par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli, kā rezultātā izraisīta cilvēka nāve.

Apsūdzībā norādīts, ka /datums/ap plkst. 17.40, skaidrā laikā, /pers. B/ /adrese/ pa autoceļu /nosaukums/ virzienā, pa sausu asfaltbetona

brauktuvi, vadīja automašīnu “/TL marka/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, minētā ceļa 24. kilometrā, pārkāpjot Ministru kabineta

2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 25. punkta 3. apakšpunktu –

transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki (..), 85. punktu – ārpus apdzīvotām

vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai (..), 100. punktu – ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras

transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu

satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc, ieraudzījis pa savu braukšanas joslu pretim braucošu automašīnu, apdraudot citus ceļu satiksmes dalībniekus

un radot tiem bīstamību, nebraucot iespējami tuvāk brauktuves labajai malai, cenšoties izvairīties no sadursmes ar pretim braucošo automašīnu to

apbraucot, veica kustības virziena maiņas manevru pa kreisi un iebrauca pretējās kustības braukšanas joslā, kur ar automašīnas labajiem sāniem,

priekšējā spārna un durvju rajonā, izraisīja sadursmi ar pretim braucošo automašīnu “/TL marka/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tās

priekšējo daļu, kuras vadītājs, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 25. punkta 3. apakšpunktu, 85. punktu, 100. punktu, nebūdams pietiekami

uzmanīgs, apdraudēdams ceļu satiksmes drošību un citus ceļu satiksmes dalībniekus, nenodrošināja transportlīdzekļa vadīšanu savas braukšanas joslas

robežās un nebraucot iespējami tuvāk brauktuves labajai malai, bez jebkādas ceļu satiksmes apstākļu nepieciešamības iebrauca pretējās kustības

braukšanas joslā un, apdraudēdams citus ceļu satiksmes dalībniekus, turpināja pa to kustību, ieraudzījis pa šo joslu pretim braucošu transportlīdzekli,

radot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, cenšoties izvairīties no sadursmes ar pretim braucošo automašīnu to apbraucot, veica strauju kustības

virziena maiņas manevru pa labi, daļēji atgriežoties savā braukšanas joslā, kur izraisīja sadursmi ar pretim braucošo automašīnu “/TL marka/”.

Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā miesas bojājumi tika nodarīti automašīnas “/TL marka/” pasažierei /pers. C/: /miesas bojājumi/. Minētie miesas

bojājumi pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai un kuru rezultātā /pers. C/ gāja bojā. Starp iegūtajiem

miesas bojājumiem un nāves iestāšanos ir tieša cēloniska sakarība.

Norādīts, ka ar iepriekš minētajām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[2] Apsūdzētais savu vainu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas neatzina.

Atbilstoši Krimināllikuma 1. panta pirmās daļas noteikumiem, pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga

nodarījuma sastāva pazīmes.

Noziedzīga nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi – objekts, subjekts, subjektīvā puse, objektīvā puse.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124. panta otro daļu kriminālprocesā ir pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā

arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Kriminālprocesa likuma 19. pantā nevainīguma prezumpcijas princips cita starpā noteic arī to, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav

iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp noziedzīga nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā

(pantā, panta daļā, punktā) paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Tikai tajā gadījumā, kad, salīdzinot noziedzīga nodarījuma

faktiskās pazīmes ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, tās sakrīt, var atzīt, ka notikusi pareiza noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija.

Turpretī, ja kaut pēc vienas pazīmes šādu sakritību nevar konstatēt, tad jāatzīst, ka personas darbībā vai bezdarbībā nav konkrētā noziedzīga nodarījuma

sastāva (Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīgā un Sevišķā daļa: Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999,

26.lpp.).

[3] Apsūdzētais/pers. B/, nopratināts kā cietušais, /datums/ liecinājis (lietas 110.-112. lapa, 1. sējums) ka /datums/ar automašīnu “/TL marka/”,

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, aizbraucis pie savas /nosaukums//pers. C/, kura dzīvo /vieta/. Tajā vakarā ap plkst. 17.00 devušies uz

/adrese/, pie apsūdzētā /nosaukums/uz mājām, kur dzīvo arī pats apsūdzētais. Apsūdzētais vadījis automašīnu, /pers. C/kā pasažieris apsūdzētajam

blakus un aizmugurē bērnu sēdeklītī atradusies /nosaukums/ /pers. D/. Braukuši pa ceļu /nosaukums/ virzienā no /vieta/. Braucis ar ātrumu 90-100 km/h.

Bijuši skaidri laikapstākļi bez nokrišņiem, ceļa asfaltētais segums sauss. Nekas netraucējis braukšanai. Satiksme uz ceļa bijusi minimāla. Tajā dienā

nelietojis ne alkoholu, ne kādas citas vielas. Braucot augšā kalnā, pēkšņi tā augšpusē parādījusies cita automašīna, kas braukusi apsūdzētā braukšanas

joslā pat tuvāk ceļa nomalei nekā pats apsūdzētais. Sākotnēji domājis, ka otra automašīna stāsies tajā malā, bet redzējis, ka tā ātrumu nesamazina.

Pamanījis otru automašīnu, kad starp abām automašīnām bijis attālums ap 100 metriem. Sapratis, ka automašīnas vadītājs tuvojas pretim nesamazinot

ātrumu un var notikt frontāla sadursme. Bremzējis un palicis ar ātrumu 50-60 km/h. Tā kā ceļa labajā malā bijusi nogāze uz leju, karjers, tad apsūdzētā

automašīnai vairs nebijis, kur palikt, tāpēc nolēmis braukt pretējā braukšanas joslā, lai izvairītos no sadursmes. Pirms tam paspējis pārliecināties, ka

netraucēs citiem satiksmes dalībniekiem. Nesapratis, kāpēc otras automašīnas vadītājs brauc viņam virsū. Domājis, ka vadītājs, iespējams, iemidzis.

Nedaudz iebraucis pretējā braukšanas joslā, bet ne pilnībā. Pretējā braukšanas joslā bijusi apmēram puse no apsūdzētā automašīnas. Ja būtu šādi

braukuši, tad samainītos. Taču pēkšņi, automašīnām jau esot gandrīz blakus, otras automašīnas vadītājs strauji griezis atpakaļ uz savu braukšanas joslu.

Līdz ar to apsūdzētais vairs nepaspējis neko izdarīt, lai izvairītos no sadursmes. Otra automašīna spēcīgi ietriekusies apsūdzētā vadītās automašīnas labajā

spārnā, bet ar triecienu viņa automašīna sagriezusies par 90 grādiem un trieciens aizgājis pasažiera durvju garumā. Pasažiera pusē automašīna ieliekusies

virsū pasažierei. Apsūdzētā vadītā automašīna tikusi spēcīgi aizsista pretējās braukšanas joslas malā un apstājusies. Trieciena brīdī viss bijis miglains,

trūcis gaisa, zaudējis samaņu. Kad atguvis samaņu, redzējis, ka priekšējais pasažiera drošības spilvens izsprādzis. /pers. C/bijusi bezsamaņā, elpojusi,

viņas ķermenis bijis noliecies uz durvju pusi, tieši tur, kur bijis trieciens. Paskatījies uz /pers. D/un viņa sākusi raudāt, bet joprojām atradusies bērnu

sēdeklītī. Sev redzējis traumu labās rokas plaukstas virspusē, tā asiņojusi. Bijis šoks, bet sapratis visu, kas notiek. Ārpus automašīnas redzējis tikai vīrieti,

kurš tikai stāvējis un skatījies. Apsūdzētais teicis viņam, lai zvana ātrajai palīdzībai. Vīrietis atbildējis, ka izlādējies telefons. Apsūdzētais mēģinājis izkāpt

no automašīnas, bet nevarējis atvērt durvis. Pienācis vīrietis un atvēris un apsūdzētais pats izkļuvis no automašīnas. Iedevis vīrietim savu telefonu un teicis,

lai zvana uz “112”, ko viņš izdarījis. Kad izsaukta ātrā palīdzība, piestājusi cita automašīna, no kuras vīrietis nācis palīdzēt. Izcēlis no automašīnas /pers.

D/ ar visu sēdeklīti un teicis apsūdzētajam, lai viņš arī apguļas. Taču viņš to nevarējis, jo ļoti trūcis elpas. Piebraukušais vīrietis apskatījis /pers. C/un

teicis, ka viņa elpo. Ieradušies glābēji, kas /pers. C/dabūjuši ārā no automašīnas. Tad ieradusies arī ātrā palīdzība. Ticis pieņemts lēmums nogādāt uz

/nosaukums/slimnīcu. Slimnīcā atradis internetā informāciju, ka /pers. C/ir mirusi.

/datums/, būdams nopratināts kā aizdomās turētais, /pers. B/ liecinājis (lietas 143.-144. lapa, 1. sējums), ka otras automašīnas vadītājs bija pilnībā

iebraucis apsūdzētā braukšanas joslā un viņš brauca pa apsūdzētā braukšanas joslas pašu malu, gar zālāju. Kad automašīna parādījusies kalna augšpusē,

tad sākotnēji domājis, ka automašīnas vadītājs apstāsies apsūdzētā braukšanas joslas malā. Kad pamanījis pretimbraucošo automašīnu, attālums līdz tai

bijis mazāks par 50 metriem. Redzot, ka pretim brauc automašīna, samazinājis braukšanas ātrumu no 90 km/h uz apmēram 60 km/h. Automašīnu starpā

bijusi pārāk maza distance. Nesignalizējis otras automašīnas vadītājam. Apsūdzētajam nebijis iespējas nobraukt ceļa labajā malā, jo tur bijusi ceļa nomale

un uzreiz nogāze uz leju. Tā kā otras automašīnas vadītājs jau braucis pa ceļa nomali apsūdzētā braukšanas joslā, nolēmis griezt stūri uz kreiso pusi. Kad

apsūdzētā automašīna jau par 10% atradusies pretējā braukšanas joslā, otras automašīnas vadītājs pēkšņi griezis stūri atpakaļ uz savu braukšanas joslu

un tajā brīdī notikusi sadursme. Otra automašīna ietriekusies apsūdzētā automašīnas labās puses spārnā, durvīs. Ar inerci otra automašīna palikusi

horizontāli šķērsām pāri apsūdzētā braukšanas joslai un apsūdzētā automašīna iesista pretējās braukšanas joslā pie apmales. Otru automašīnu pamanījis,

kad tā bijusi kalna augšpusē, bet viņa automašīna bijusi ielejā. Apsūdzētajam bijis jābrauc augšup pa kalnu.

/datums/ tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ uzturēja spēkā pirmstiesas procesā sniegtās liecības un papildus liecināja, ka ceļu satiksmes negadījuma

laikā visas personas bijušas piesprādzējušās ar drošības jostām un bērns bijis bērnu sēdeklītī. Braucis pa auto ceļu /nosaukums/, /vieta/virzienā.

Konkrētajā ceļa posmā, kad pamanījis pretimbraucošo automašīnu, paša automašīna atradusies ceļa ieplakā. Bijis jābrauc it kā kalnā. Otra automašīna

atradusies augšpusē. Līdz ar to otru automašīnu nevarēja uzreiz pamanīt. Ceļa labajā pusē bijusi tāda kā nogāze, nodrupis asfalts, ceļa malā bijuši

elektrības stabi un krūmi. Nevarot pateikt, vai asfalts bijis pilnīgi sauss, bet, kad braucis, tad lietus nebijis. Ceļa malas bijušas apdrupušas, kaut kur

bijušas bedres – kā jau vecs ceļš. Ceļa remonts veikts nebija. Ceļa līkums esot kādus 300 metrus no negadījuma vietas uz /vieta/pusi. Pēc avārijas bijis

bezsamaņas stāvoklī. Kad atjēdzies, viņa mašīnas labajā pusē stāvējis vīrietis, kuram teicis, lai izsauc ātro palīdzību. Viņš atbildējis, ka viņam izlādējies

telefons. Iedevis viņam savu telefonu, lai izsauc ātro palīdzību. Izrādījies, ka šis vīrietis ir /pers. E/. Neatceras vai /pers. E/ telefonu atdeva uzreiz. Ātrā

palīdzība viņu aizvedusi uz slimnīcu ar ribu lūzumiem un pārsistu roku. Eksperta atzinumā neesot konstatēti visi miesas bojājumi. Pēc tam konstatēti vēl trīs

ribu lūzumi. Ceļa nomale visu laiku mainot virzienu, tāpēc jāturoties savā joslā pa vidu. Ieraugot šķērsli samazinājis ātrumu atlaižot gāzes pedāli. Ieraugot

pretim braucošo automašīnu bijusi doma, ka tā stāsies ceļa malā, jo tā bijusi ļoti tuvu ceļa nomalei. Kad sapratis, ka automašīna nesamazina ātrumu un

turpina braukt virsū, tad bremzējis savu mašīnu un virzījis savu automašīnu pretējā braukšanas virziena joslā. Bremzējot automašīna slīdējusi uz pretējo

braukšanas pusi. Pa labi nebijis iespējas, jo tur bijusi ceļa nogāze un elektrības stabi. Distance jau bijusi tik īsa, ka vairs nebijis tehniskas iespējas

izvairīties un manevrēt ar savu automašīnu. Strauji mašīnu negriezis pretējā braukšanas joslā, bet pirms sadursmes viņa automašīna tikusi virzīta pretējā

braukšanas joslā, taču nevarot pateikt, kāds bija automašīnu izvietojums sadursmes brīdī. Nevarot precīzi pateikt attālumu, kādā ieraudzījis

pretimbraucošo automašīnu. Tajā brīdī tā licies. Tas bijis sekunžu jautājums. Tās bijušas pāris sekundes līdz pieņēmis lēmumu. Uzskatot, ka sadursme

bija neizbēgama arī, ja būtu palicis savā braukšanas joslā. Pretimbraucošā automašīna braukusi ap 90 km/h. Pašam autovadītāja apliecība esot no

/gadi/gadu vecuma.

[3.1] Tiesas sēdē /datums/, uzaicināts sniegt liecību kā liecinieks, /pers. E/ atteicās sniegt liecību, izmantojot savas tiesības neliecināt pret sevi. No

krimināllietas materiāliem izriet, ka Vidzemes rajona tiesā atrodas krimināllieta Nr. /numurs//pers. E/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas

par konkrēto ceļu satiksmes negadījumu, kura /datums/sadalīta un atsevišķā kriminālprocesā izdalīti lietas materiāli /pers. B/ apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 260. panta otrās daļas (šī iztiesājamā krimināllieta) (lietas 242.-243. lapa, 1. sējums). Tiesa secina, ka /pers. E/ pamatoti atteicies liecināt

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 110. panta trešo daļu.

Pirmstiesas procesā /pers. E/ sniedzis paskaidrojumu (lietas 43. lapa, 1. sējums) un par notikumu, kas notika /datums/plkst. 18.00 paskaidrojis, ka

vadījis savu automašīnu “/TL marka/” ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa autoceļu /nosaukums/ 24. km virzienā no /vieta/. Braucis ar

atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h. Ar drošības jostu bijis piesprādzējies. Uz mazu brīdi bijis novērsis skatienu no ceļa un pagriezies uz aizmuguri, lai

paņemtu padzerties. Kad bijis pagriezies atpakaļ, sapratis, ka iebraucis pretējā braukšanas joslā. Griezis stūri un braucis atpakaļ savā joslā. Tajā brīdī

pretim braukusi automašīna, kura, lai izvairītos no sadursmes, bija iegriezusies viņa (/pers. E/) joslā. Brīdī, kad griezis stūri, lai atgrieztos savā joslā no

pretējās puses, notikusi abu automašīnu sadursme. Pēc negadījuma izsaucis glābējus un NMP dienestu. Negadījumā cietis neesot, medicīniskā palīdzība

neesot nepieciešama. Otras automašīnas vadītājs un divi pasažieri esot nogādāti /nosaukums/slimnīcā, /vieta/.

Nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, /datums//pers. E/ liecinājis (lietas 118.-119. lapa, 1. sējums), ka /datums/pa dienu

atradies /vieta/, savā darba vietā SIA “/nosaukums/”. Tajā dienā darbs beidzies ap plkst. 17.00. Uzreiz pēc darba ar savu automašīnu “/TL marka/”,

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, aizbraucis /vieta/ virzienā, uz noliktavu, kur atstājis darba instrumentus. Tajā dienā alkoholu vai citas vielas

lietojis neesot. Kad nolicis darba instrumentus, viens pats braucis uz savu dzīvesvietu /vieta/. Braucis pa ceļu /nosaukums/. Bijuši normāli laikapstākļi,

debesis apmākušās, bez nokrišņiem. Ceļa asfaltētais segums bijis sauss. Automašīnā bijis piesprādzējies ar drošības jostu, ārējais automašīnas

apgaismojums bijis ieslēgts. Braukšanai nekas netraucējis, bijis tikai pēc darba nedaudz saguris. Ceļš esot diezgan līkumains, uz seguma neesot sadalošās

joslas. Ceļa malas labajā pusē, virzienā no /vieta/esot elektrības stabi un ceļa kreisā mala esot ar krūmiem. Braucis ar ātrumu virs 80 km/h, zem atļautā

braukšanas ātruma. Bijis jābrauc lēzenā līkumā uz augšu pa labi. Līkums esot diezgan pagarš un izbraucot līkumu, paša kalna galā atradies pretējā

braukšanas joslā, jo braucot līkumos /pers. E/ ieņemot lielāku trajektoriju, iebraucot pretējā braukšanas joslā. Braukšanas laikā visa uzmanība bijusi

koncentrēta uz ceļu, nenovērsies no tā. Sākotnēji teicis, ka sniedzies pēc ūdens pudeles, bet tajā mirklī bijis satraucies, tāpēc tā teicis. Esot kalna augšā,

vēl neredzējis, kas notiek uz ceļa, kad jābrauc lejā. Esot kalna augšā liecinieka automašīnas lielākā daļa atradusies pretējā braukšanas joslā, kad pēkšņi

30-40 metru attālumā pamanījis, ka pretim brauc cita automašīna. Uzreiz sapratis, ka jāatgriežas savā braukšanas joslā, tāpēc stūri strauji griezis atpakaļ

uz savu braukšanas joslu. Griežoties atpakaļ uz savu braukšanas joslu, pretimbraucošā automašīna, lai izvairītos no sadursmes, iebrauca /pers. E/

braukšanas joslā. Ja otras automašīnas vadītājs nebūtu strauji iebraucis pretējā braukšanas joslā, tad pats būtu paspējis izvairīties un atgriezties savā

braukšanas joslā. Tā kā atgriezies savā braukšanas joslā un tur jau atradusies otra automašīna, vairs nebijis iespējams izvairīties no sadursmes. Liecinieka

(/pers. E/) vadītā automašīna sadūrusies ar otras automašīnas priekšējām pasažiera durvīm ar liecinieka automašīnas priekšējo labo lukturi. Nelicies, ka

sadursme bija spēcīga, bet viņa (/pers. E/) automašīnai izsprādzis drošības spilvens. Liecinieka automašīna pēc sadursmes uzreiz apstājusies un palikusi

ceļa vidū šķērsām tā, ka automašīnas priekšgals atradies liecinieka braukšanas joslā, aizmugure pretējā braukšanas joslā. Kad notikusi sadursme, samaņu

nezaudējis, uzreiz sapratis, kas ir noticis. Pats brīvi varējis izkāpt no savas automašīnas. Nejutis, ka būtu pašam kādi miesas bojājumi, bijis šoka stāvoklī.

Uzreiz devies pie otras automašīnas, kura ar triecienu bijusi aizsista liecinieka braukšanas joslā, tuvu ceļa malai. Ejot klāt otrai automašīnai, dzirdējis, ka

raud mazs bērns. Bijis dzirdams, ka otras automašīnas vadītājs, vīrietis saka, ka viņš nav piesprādzējies, ka vajag izsaukt ātro palīdzību. Redzējis, ka otra

automašīna ir diezgan bojāta, izteikti priekšējā pasažiera pusē. Redzējis, ka priekšējā pasažiera sēdvietā ir sieviete, kura ir bezsamaņā. Redzējis, ka

vīrietim asiņo roka. Uzreiz nolēmis zvanīt ātrajai palīdzībai uz numuru “112” no otras automašīnas vadītāja telefona, kuru viņš iedevis. Pašam tobrīd

telefona nebijis, jo saplīsis un to neizmantojis. Kamēr izsaucis ātro palīdzību, otras automašīnas vadītājs, laikam, saviem spēkiem izkāpis no automašīnas

un sēdējis turpat pie mašīnas. Tad apstājies vīrietis, kurš braucis garām, un pēc viņa vēl viens. Viens no šiem vīriešiem bijis glābējs, kuram tajā dienā

brīvdiena un viņš nācis lieciniekam palīdzēt. Izņēmuši otras automašīnas aizmugurējo beņķi, izcēluši bērnu ar visu sēdeklīti un novietojuši guļus stāvoklī.

Ārēji bērnam miesas bojājumi nebijuši redzami. Vīrietis, kurš palīdzējis lieciniekam, pārbaudījis bezsamaņā esošās pasažieres pulsu. Pulss bijis, bet pie

samaņas nenākusi. Atbraukusi ātrā palīdzība un glābēji, izvilkuši sievieti no automašīnas un visas trīs personas aizveduši uz slimnīcu. Pats palicis notikuma

vietā un gaidījis policiju. Jutis, ka nedaudz sāp labā kāja pēdas apakšdaļā, bet atteicies no palīdzības. Atbraukusi policija un paņēmusi paskaidrojumu.

Nākamās dienas rītā no savas /nosaukums//pers. F/ uzzinājis, ka meitene, kura bija bezsamaņā, ir /pers. C/. Braukuši uz slimnīcu, bet neesot ielaisti. Pēc

tam no /pers. C/ /nosaukums/uzzinājis, ka viņa ir mirusi.

Nopratināts kā aizdomās turētais (lietas 124. lapa, 1. sējums), /datums//pers. E/ apstiprina /datums/sniegtās liecības, sniedz identisku liecību.

Nopratināts kā apsūdzētais (lietas 168. lapa, 1. sējums), /datums//pers. E/ liecinājis, ka laika apstākļi bijuši labi, nekas netraucējis. Neizvērtējot

satiksmes drošību, pilnībā iebraucis pretējā braukšanas joslā. To darījis, lai ērtāk būtu izbraukt ceļa līkumu. Neņēmis vērā aiz līkuma esošo ceļa reljefu.

Ceļš tur ejot uz leju, kas apgrūtinot redzamību braukšanas virzienā. Kad izbraucis līkumu un vēl atradies pretējā braukšanas joslā, ieraudzījis pa šo joslu

pretim braucošu automašīnu. Griezis stūri pa labi, lai atgrieztos savā braukšanas joslā, bet pretim braucošā automašīna, droši vien, lai izvairītos no

sadursmes, iebraukusi liecinieka (/pers. E/) braukšanas joslā, kur notikusi automašīnu sadursme. Sadursme notikusi jau liecinieka braukšanas joslā. No

sitiena otra automašīna tikusi iesista vēl dziļāk liecinieka braukšanas joslā. Ar automašīnas priekšējo labo stūri ietriecies otras automašīnas labajos sānos,

vairāk priekšpusē. Liecinieka automašīna faktiski palikusi abu automašīnu sadursmes vietā, tikai tās aizmugurējā daļa aizslīdējusi kustības virzienā. Domā,

ka, ja “/TL marka/” būtu palicis savā joslā, tad liecinieks izvairītos no sadursmes.

[3.2] Liecinieks/pers. G/ nopratināts /datums/(lietas 114.-115. lapa, 1. sējums) liecinājis, ka /datums/, apmēram ap plkst. 17.34 braucis ar savu

automašīnu “/TL marka/” virzienā no /vieta/uz /vieta/, uz savu dzīvesvietu. Automašīnā bijis viens. Apmēram 11 km no /vieta/, uz ceļa abās joslās

pamanījis trīs automašīnas. Uzreiz sapratis, ka noticis ceļu satiksmes negadījums. Nolēmis apstāties un doties palīdzēt. Ejot klāt redzējis sudrabotas

krāsas vieglo automašīnu, kura nebija bojāta un atradās nost no divām automašīnām, kas bija tālāk uz priekšu. Ejot tuvāk redzējis, ka notikusi sadursme

starp divām automašīnām un bijis dzirdams, ka vienā automašīnā ļoti raud bērns. Redzējis, ka viena no automašīnām ir “/TL marka/”, kurā nav neviena

cilvēka, un otra ir “/TL marka/”, kurā raudāja maza meitene, aizmugurē bērnu sēdeklītī. Priekšējā pasažieru sēdeklī gulējusi sieviete bezsamaņā. Redzējis,

ka viens vīrietis sēž uz zemes, atspiedies pret “/TL marka/”, un viņam cits vīrietis apbindē (apsaitē) roku. Bijis vēl trešais vīrietis, kurš vienkārši stāvējis

pie “/TL marka/”. Pieejot klāt jautājis vīriešiem pie “/TL marka/”, ko var palīdzēt un vai kāds jau ir ziņojis “ātrajiem”. Viens no viņiem teicis, ka ir

paziņots ātrajai palīdzībai. Tad kopā ar vīrieti, kurš bindējis roku, caur automašīnas bagāžnieku izcēluši mazo meitenīti ar visu bērnu sēdeklīti. Bijis

redzams, ka meitenītei pušums pakauša daļā, puse sejas sarkana un labā pēda ar pušumu. Līdz ieradusies ātrā palīdzība, uzmanījis mazo meitenīti.

Sapratis, ka vīrietis, kuram bindēja roku, ir “/TL marka/” vadītājs. Cik atceroties, vīrietis, kurš stāvējis pie “/TL marka/”, neko nepalīdzējis. Bijis pienācis,

bet liecinieks domā, ka vīrietis pats bijis šoka stāvoklī. Kamēr bijis notikuma vietā, pasažiere no “/TL marka/” pie samaņas nenākusi. Atbraukuši glābēji

un izcēluši pasažieri no automašīnas “/TL marka/”, kura bijusi bezsamaņā. Pēc tam ieradusies ātrā palīdzība. Bijušas vairākas ātrās palīdzības ekipāžas.

Kad tās devušās prom, arī liecinieks pats braucis mājās.

Tiesas sēdē /datums/ liecinieks /pers. G/ liecināja, ka /datums/braucis no /vieta/puses. Izbraucis līkumu. Pēc līkuma kalniņš un (pa vidu esot karjers)

aiz kalniņa redzējis, ka mašīnas “čupā”. Pabraucis garām, apstājies kreisajā pusē. Braucot redzējis, ka meitenīte mašīnā. Ieslēdzis avārijas gaismas.

Izkāpis no savas mašīnas un uztaisījis bildi. Tad gājis jautāt, vai izsaukti glābēji. Teikts, ka ir izsaukti. Bijis vēl viens vīrietis, kurš “/TL marka/” šoferim

roku bindējis. “/TL marka/” šoferis stāvējis pie sava “/TL marka/” un klāt nenācis, bijis tādā kā šokā. Bijusi saulaina diena. Ceļa segums bijis sauss.

Nekādas detaļas uz ceļa nepārvietojis. Mēģinājuši durvis dabūt vaļā, bet durvis netaisījušās. No aizmugures izjaukuši “/TL marka/” beņķi un izcēluši

meitenīti ar visu beņķi. Pēc tam pie meitenītes sēdējis, jo viņai kāja bijusi sasista. Sēdējis, lai viņa neceļas. Atbraukuši glābēji un “ātrie”. Kad “ātrie”

paņēmuši meitenīti, tad devies prom. Kaut kas vēl esot garām braucis, bet neatceroties. Izstāstījis policijas darbiniecei, ka ir bildes un tās pārsūtījis.

Konkrētajā ceļa posmā esot īpatnējs ceļa reljefs. No mājas puses braucot nekad nemēģinot nevienu apdzīt, jo neredzot mašīnu no /vieta/puses. Tā

saplūstot ar asfaltu. Arī braucot no /vieta/puses tāpat. Tur ieplaka esot un karjers.

[3.3] Liecinieks/pers. H/ nopratināts /datums/(lietas 157. lapa, 1. sējums) liecinājis, ka strādā par /nosaukums/ /nosaukums/ /amats/.

/datums/pēcpusdienā, jau vairāk tuvāk vakarpusei, kad ārā vēl bijis gaišs un varējis būt ap plkst. 18.00, saņēmuši izsaukumu par ceļu satiksmes

negadījumu /vieta/ pagastā uz autoceļa /nosaukums/. Kad ieradies notikuma vietā, redzējis, ka bija sadūrušās divas automašīnas “/TL marka/” un “/TL

marka/”. Policija vēl nebijusi ieradusies. Cietuši bijuši “/TL marka/” vadītājs, blakussēdētāja un pasažiere – maza meitenīte. Vadītājs un bērns jau

atradušies ārpus automašīnas. Visvairāk cietusi bijusi blakussēdētāja, kas atradusies iespiesta automašīnā un kuru, pielietojot tehniku, atbrīvojuši un

izcēluši no automašīnas. Negadījuma vietā atradies arī “/TL marka/” vadītājs. Atceroties, ka ar “/TL marka/” vadītāju sanākusi saruna par to, kā noticis

negadījums. “/TL marka/” vadītājs dažos vārdos pastāstījis, ka esot novērsies no ceļa, pēc kaut kā sniedzies mašīnas salona aizmugurējā krēslā. Kad

atkal pievērsis uzmanību ceļam, ieraudzījis, ka viņš pats brauc pa pretējo joslu un viņam pretim brauc automašīna. Tūlīt griezis stūri pa labi, lai atgrieztos

savā braukšanas joslā, bet pretim braucošais iebraucis viņa braukšanas joslā un notikusi sadursme.

Tiesas sēdē /datums/ liecinieks /pers. H/ liecināja, ka /datums/bijis ceļu satiksmes negadījuma vietā kā /nosaukums/ darbinieks. Tur bijusi divu

vieglo automašīnu frontāla sadursme. Bērnu no automašīnas bija izvilkuši jau garāmbraucēji, bet sievieti ar instrumentiem atbrīvojuši un nodevuši

mediķiem. Mediķi ieradušies uzreiz pēc tam, kad atbrīvojuši sievieti. Negadījuma vietai piebraukuši no /vieta/puses. Automašīnu apturējuši šķērsām

ceļam, it kā “piesedzot” notikuma vietu, tā garantējot drošību pašiem. Domājot, ka bijis sauss ceļš, bet neatceras. “/TL marka/” vadītājs bija cietis.

Atradies turpat pie automašīnas. Bērns bijis aiz automašīnas, sieviete iespiesta automašīnā. “/TL marka/” vadītājs turpat staigājis. Pajautājis “/TL marka/”

vadītājam, vai nevajag medicīnisko palīdzību, bet viņš atteicies. Pajautājis “/TL marka/” vadītājam, kā viss noticis, un viņš teicis, ka novērsies, aizgriezies,

kaut ko meklējis. Nekas notikuma vietā neesot pārvietots. Pieļauj, ka stiklu, kas iepriekš atradās “/TL marka/” aizmugurē, uz “/TL marka/” priekšpusi

varēja pārvietot glābšanas dienesta darbinieks, lai atbrīvotu “/TL marka/” aizmuguri. Tikuši atvienoti automašīnu akumulatori. Foto uz brauktuves

redzamais mitrums ir no automašīnu šķidrumiem. Peļķi uz ceļa neievērojis. Atbraucot notikuma vietā vēl redzējis savu /nosaukums//vārds/(norādīja uz

liecinieku /pers. G/). Policija ieradusies pēc kādas stundas, un tad cietušie jau bijuši aizvesti. /pers. G/palicis notikuma vietā pie meitenītes, kamēr nodeva

mediķiem. Neatceroties, kur pēc tam /pers. G/palika.

[3.4] Nopratināta kā cietušā pārstāve, /pers. I/ liecinājusi (lietas 100.-102. lapa, 1. sējums), ka viņa ir /pers. C/ /nosaukums/. /pers. C/

/datums/gājusi bojā ceļu satiksmes negadījumā. /pers. C//nosaukums//pers. D/ tagad pilnīgi dzīvojot ar viņu (/pers. I/) un /nosaukums/.

/datums//nosaukums/ vakarpusē kāds zvanījis un informējis par ceļu satiksmes negadījumu, kurā cietusi /pers. D/, un no /nosaukums/sarunas nojautusi, ka

/pers. C/ir gājusi bojā. Zinājusi, ka tajā dienā /pers. C/un /pers. D/un /pers. C//nosaukums//pers. B/brauks pie /pers. B/uz viņa dzīvesvietu. Pēc neilga

laika /pers. B/kāds vēl zvanījis no slimnīcas un jautājis, vai nevar atbraukt uz slimnīcu pie /pers. D/, jo viņai esot emocionāli grūti. Ar /nosaukums/nolēmuši

nekavējoties braukt uz /vieta/slimnīcu. Tur ierodoties, devušies pie /pers. D/. /pers. D/vēl veikti izmeklējumi. Vizuāli bijuši redzami miesas bojājumi: galvai

labajā sānā pušums, pušums labajai kājai, kas bijusi apbindēta. Visu nakti bijusi slimnīcā ar /pers. D/. /pers. D/ik pa brīdim raudājusi, bijis sāpīgi mutei un

kājai. Nākamajā dienā /pers. D/izrakstīta no slimnīcas. Pēc avārijas /pers. D/esot emocionāli grūti, naktīs slikti guļot, jālietojot nomierinoši sīrupi. /pers.

D/īsti nesaprotot, kas noticis, nesaprotot, ka /pers. C/vairs neesot. /pers. D/apmeklējot psihologu.

[3.5] Nopratināts kā cietušais /pers. J/ liecinājis (lietas 107.-108. lapa, 1. sējums), ka ceļu satiksmes negadījumā bojā gājusi /nosaukums/ /pers.

C/un cietusi /nosaukums//pers. D/. Zinot, ka /pers. C/braukusi automašīnā “/TL marka/” ar /nosaukums/. Par ceļu satiksmes negadījumu esot uzzinājis

/datums/.

[3.6] Eksperts/pers. K/ tiesas sēdē /datums/ liecināja, ka pilnīgi uztur /datums/ eksperta atzinumu Nr. /numurs/. Tiesu ekspertu kompetencē nav

jautājums par ceļu satiksmes negadījuma primāro cēloni. Tas ir juridiskas dabas jautājums. Šajā gadījumā sadursmes vieta noteikta ņemot vērā ceļu

satiksmes negadījuma shēmā fiksēto un fotogrāfijās redzamo, kur redzama lausku izklaides zona, kas atrodas starp abiem automobiļiem. Sadursme

notiek lausku izklaides zonā. Tajā brīdī, kad automobiļi viens no otra atdalās, tad lauskas nokrīt turpat sadursmes vietā. Automobiļu ātrums bija pretēji

vērsts, tas tiek dzēsts. Lauskām nav nekāda kinētiskā enerģija, tās nepārvietojas, bet nokrīt turpat uz vietas, tajā brīdī, kad atdalās. Lausku atrašanās

vieta ir viens no parametriem, lai noteiktu sadursmes vietu. Abi automobiļi pēc sadursmes atrodas “/TL marka/” braukšanas virzienam pretējā joslā.

Automobiļi nevar sadurties, piemēram, uz ceļa nomales un pēc tam parādīties kaut kur citur. Sadursme notiek vietā starp automobiļiem, kur viņi atrodas

pēc sadursmes. Eksperta atzinumā norādīta aptuvenā sadursmes vieta. Precīzi var noteikt, ja uz brauktuves palikuši kādi skrāpējumi, citas pēdas, kad

virsbūve deformējas. Tad var noteikt visprecīzāk sadursmes vietu. Arī, ja palikušas bremzēšanas, sānslīdes pēdas. Šajā gadījumā sadursmes vieta ir

lausku koncentrācijas vietā. Sadursmes vieta nevar būt citur. Nevar izslēgt, ka zem automašīnas “/TL marka/” nebija citas pēdas. Pēdu esamību fiksē

policija un atzīmē ceļu satiksmes negadījuma protokolā. PC-crash programma pati izrēķina bojājumu dziļumu. Ekspertīzē izmantoti standarta saķeres

koeficienti. Šajā gadījumā sadursme nav slīdoša, tā ir bloķējoša, jo automobilis “/TL marka/” iebrauc “/TL marka/” statnē un aizsit to atpakaļ, nevis

pabrauc garām. Saķeres ar ceļa segumu pieņemts sauss asfalta betona segums 0,7-0,9 koeficients. 0,8 ir vidējais lielums. Tam nav sakara ar sadursmes

vietu. Lietā nebija informācijas par transportlīdzekļos esošo personu svaru u.c. Ceļu satiksmes negadījuma shēmā nebija norādītas pēdas. Fotogrāfijās

nevarēja identificēt, kas tās par pēdām. Nevar secināt (ne noliegt, ne apgalvot), vai “/TL marka/” ir strauji bremzējis, jo uz brauktuves nav fiksētas pēdas.

No tehniskā viedokļa bremzēšanai tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar manevrēšanu, jo tā rezultātā tiek samazināts kustības ātrums un paliek vairāk

laika cita transportlīdzekļa vadītājam kādas darbības veikt. Līdz ar to ir mazākas sekas sadursmei. Manevrēšana aizņem laiku – kamēr izdomā par

manevru, kamēr sāk manevrēt. Tāpēc, pirmkārt, ir jāsamazina ātrums un tikai garantējot kustības drošību, šķērsli var apbraukt. Tā būtu jārīkojas

automobiļa vadītājam no tehniskā viedokļa. Kā arī /pers. L/ pieminējis, lausku koncentrācija sākas zem automobiļa “/TL marka/”. Kā redzams

fotogrāfijās no negadījuma vietas, zem paša automobiļa starp riteņu bāzes lauskas nav, bet visas lauskas koncentrētas tieši priekšā un zem motora

pārsega, kas apstiprina eksperta atzinumā norādīto un tā ir apmēram tur, kur norādīts PC-crash modelī. Sadursmes vietu precīzi nevar noteikt. Sadursme

notiek “/TL marka/” kustības joslā.

Eksperts/pers. K/ tiesas sēdē /datums/ liecināja, ka “/TL marka/” platums ir 1,66 metri. “/TL marka/” platums ir 1,8 metri. “/TL marka/” no tā

kreisajiem sāniem līdz ceļa nomalei sadursmes brīdī atrodas apmēram 3 metru attālumā. Minimālais attālums līdz ceļa kreisajai nomalei (skatoties “/TL

marka/” braukšanas virzienā) no “/TL marka/” kreisajiem sāniem ir 2 metri. Eksperts vadās no objektīvajiem datiem, kas fiksēti ceļu satiksmes

negadījuma shēmā. Vadītāja liecībās sniegtie dati ir subjektīvi. Ekspertīzes ceļā nevar aprēķināt tehnisko iespēju izvairīties no sadursmes. Sadursmes vietu

eksperts var noteikt pēc lausku koncentrācijas vietas. Atsevišķas lauskas nevar ietekmēt secinājumu. Atsevišķas lauskas var uzlidot uz automobiļa,

aizlidot uz priekšu. Lausku koncentrācijas vieta atrodas tieši “/TL marka/” priekšā. To, ka brauktuves stāvoklis bija sauss, vadījās no ceļu satiksmes

negadījuma reģistrēšanas protokola. Nevar aprēķināt cik tālu no sadursmes vietas automašīna “/TL marka/” sāka pārvietoties uz savu kustības virziena

joslu.

/datums/ tiesas sēdē, nopratināts sakarā ar kriminālprocesā Nr. /numurs/, kurā apsūdzēts /pers. E/ par Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā

paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un no kura izdalīts šis iztiesājamais kriminālprocess, veiktās ekspertīzes eksperta atzinumu, /pers. K/ liecināja,

ka devis eksperta atzinumu kriminālprocesā Nr. /numurs//datums/ ekspertu komisijā. Ceļu satiksmes negadījuma apstākļus pētīja /pers. K/ un /pers. L/.

Uzturot /datums/ eksperta atzinumā un precizējumos sniegtos atzinumus. Nekur neesot norādīts attālums, ko nozīmē pēc iespējas tuvāk brauktuves

labajai malai. Jābrauc tā, lai, rodoties kādiem šķēršļiem, nerastos iespēja notikt negadījumam. Droši braukt tuvāk ceļa labajai malai esot tā, lai

nenobrauktu no brauktuves un neuzbrauktu kādam virsū. Katrā konkrētā gadījumā jāizvērtē konkrētie apstākļi. Nevarot aprakstīt, kā ir jārīkojas visās

situācijās, esot atkarīgs no apstākļiem, kas uz ceļa notiek, kādi laikapstākļi, kāda redzamība, brauktuves stāvoklis. Vadītājam jābrauc tā, lai viņš varētu

droši pārvietoties un nenotiktu ceļu satiksmes negadījumi. Pēc eksperta atzinuma 5. punktā norādītajiem aprēķiniem, tehniski “/TL marka/” bija iespēja

pa labo pusi pabraukt garām “/TL marka/”, jo “/TL marka/” platums ir šaurāks nekā aprēķinātā ceļa brīvais joslas posms. Matemātiski tā sanāk.

Braukšana pa brauktuvi ir gana droša atbilstoši izvēlētajam ātrumam. Rodoties kustības bīstamībai vispirms ir jāsamazina ātrums un, nemainot kustības

joslu, nemanevrējot, jāmēģina pēc iespējas ātrāk apturēt transportlīdzekli. Rodoties kustības bīstamībai sākotnēji ir jābremzē, pirmkārt, lai samazinātu

sekas, otrkārt, lai dotu izbraukt no bīstamības zonas, palielina laiku, kurā kāds cits var manevrēt. Tikai garantējot kustības drošību, var šķērsli apbraukt.

Ja apbraucot šķērsli notiek kāda cita avārija vai notiek avārija, tad vadītāja rīcība ir neatbilstoša Ceļu satiksmes noteikumiem. Jebkura ceļu satiksmes

situācija prasa izvērtēt apstākļus kopumā. Droša ceļu satiksmes kustība ir tad, kad nenotiek ceļu satiksmes negadījums. Ja ir iespēja braucot 20 cm no

brauktuves malas vai līdz ar brauktuves malu, bremzējot, izvairoties no ceļu satiksmes negadījuma, tad kustība ir droša, nenotiek negadījums un viss ir

izdarīts pareizi. Tehnisko iespēju izvairīties no sadursmes rēķina no tā brīža, kad rodas kustības bīstamība un vai vadītājam reaģējot uz kustības bīstamību

tikai bremzējot viņš var izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma. Tāpēc ir jāzina, kad ir radusies kustības bīstamība, kādā attālumā atradušies

transportlīdzekļi, cik tālu un ar kādu ātrumu braukuši. Ekspertu rīcībā nebija tādas informācijas, līdz ar to matemātiski nevar aprēķināt, vai vadītājam bija

tehniskā iespēja. Maz ticams, ka taisnā ceļa posmā transportlīdzeklis priekšā pēkšņi parādījās 30-40 metru attālumā. Tādā attālumā transportlīdzeklis

pēkšņi parādīties var tikai izbraucot perpendikulāri no krustojuma. Katrs transportlīdzeklis vienā sekundē nobrauc 25 metrus. Ja transportlīdzekļa

vadītājs 30 metru attālumā pamana šķērsli, viņš nepaspēs ne noreaģēt, ne ko izdarīt, jo reakcijas laiks ir aptuveni viena sekunde, tad bremžu iedarbības

laiks. Tajā laikā pat nespēj reaģēt uz šķērsli. Ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma mehānismu, kur transportlīdzekļi iebraukuši otrā joslā, tātad abi

vadītāji ir redzējuši, kas notiek, mainījuši kustības joslu, kam nepieciešams laiks vismaz pāris sekundes. Ņemot vērā pirmajā ekspertīzē veikto

datormodelēšanā konstatētos transportlīdzekļu kustības ātrumus sadursmes brīdī, kur var redzēt, ka transportlīdzekļi jau ir samazinājuši kustības ātrumus,

visticamāk viņi jau ir arī nobremzējuši. Nav iespējams, ka transportlīdzekļu vadītāji pamanīja viens otru 30 metru attālumā, jo tik īsā laika posmā nebūtu

iespējamas visas darbības, lai notiktu šāds negadījums, kā konkrētajā lietā.

[3.7] Liecinieks/pers. L/ tiesas sēdē /datums/ liecināja, ka aizstāve šajā krimināllietā vērsusies pie viņa ar lūgumu dot viņai konsultatīvu atzinumu par

konkrēto ceļu satiksmes negadījumu. Esot tāds pats eksperts kā /nosaukums/, tikai nestrādājot vairs valsts darbā, bet nodarbojoties privāti. Kā eksperts

sācis strādāt no /gads/. gada. Aizstāve lūgusi konsultatīvu atzinumu, iedevusi sašūtus lietas materiālus. Iepazinies arī ar PC-crash failu. Devis atzinumu.

Atzinumu uzturot. Abu automobiļu kustības ātrumus precīzi nevarējis noteikt. Tieši pirms sadursmes “/TL marka/” virzījies no transportlīdzekļa “/TL

marka/” kustības joslas uz sava virziena kustības joslu un “/TL marka/” automobilis – no savas kustības joslas, pretēja virziena kustības joslā. Lai precīzi

noteiktu sadursmes vietu, PC-crash modelēšanas programmā, jāzina vismaz viena automobiļa precīzs izvietojums notikuma brīdī. Lietas materiālos tādu

precīzu datu nebija, tad modelēt pēc automobiļu stāvokļa, kas fiksēts pēc notikuma, tad sadursmes vieta būs /- 0,5 m. Transportlīdzekļa “/TL marka/”

vadītājam jebkurā gadījumā nebija iespējams izvairīties no sadursmes, jo transportlīdzeklis “/TL marka/” daļēji vai pilnīgi atradās “/TL marka/” kustības

joslā. Ja abi transportlīdzekļi atrastos “/TL marka/” kustības joslā, tad varētu teikt, ka “/TL marka/” vadītājam bija tehniska iespēja, bet, ja šo momentu

nevar pierādīt, tad “/TL marka/” vadītājam šī iespēja ir izslēgta. Tā savulaik skatīja lietas. Vajadzēja pierādīt, vai patiešām “/TL marka/” vadītājs jau

atrodas savā kustības joslā. Ja to pierādīt nevar, tad “/TL marka/” vadītājam nav šādas tehniskās iespējas. Kolēģis uztaisījis maksimāli labvēlīgu stāvokli

“/TL marka/” vadītājam, taču vienalga viņš ir pretējā kustības joslā. Sadursme notikusi ceļa brauktuves ass līnijā. Problēma tā, ka ceļu policija neesot labi

strādājusi – nav fiksētas lauskas zem “/TL marka/”. Uzskatot, ka sadursmes vieta bijusi zem “/TL marka/”, un “/TL marka/” tai uzslīdējusi virsū. Foto

simtprocentīgi redzamas “/TL marka/” bremzēšanas pēdas, kas aiziet zem “/TL marka/”, kas nav fiksētas ceļu satiksmes negadījuma protokolā. Vieglā

automobiļa bremzēšanas pēdas ir nepārprotamas. Ņemot vērā, ka abi automobiļi virzās “/TL marka/” kustības joslas virzienā, tad stikli daļa nokritīs un

bloķēsies, bet lielākā daļa nokritīs “/TL marka/” kustības joslā. Nebrīnītos, ka tieši zem “/TL marka/” bija pirmie stikli un bremzēšanas pēdas. “/TL

marka/” lauskas ir arī pie “/TL marka/” priekšējās daļas. Foto Nr. /numurs/esot redzamas lauskas pie automašīnas “/TL marka/”. Tātad priekšējā daļa iet

pāri šai detaļai. Nav būtiski, kas bija zem “/TL marka/”, jo tam apturēja kustību, aizsvieda to “/TL marka/” kustības virzienā, vairāk “/TL marka/”

kustības joslā. Uzskatot, ka PC-crash programmā esot daudz parametru, kas nav zināmi, bet tiek eksperta pieņemti. Uzskata, ka eksperts PC-crash

programmā pārāk dziļi savietojis autumašīnas vienu uz otras. Lietā neredzējis ziņas, kas apstiprina, ka automašīnas ir maksimāli bremzējušas vai nē.

Nezinam faktisko situāciju. Eksperts “piedzen” iespējamo automobiļu braukšanas ātrumu. Ceļa saķeres koeficientu nebūtu ņēmis 0,8, bet 0,7 vai pat

0,65, jo ceļa segums neesot tik ideāls. Ja nevar pierādīt tehnisko iespēju izvairīties, tad nevar būt pretenzijas pret “/TL marka/” vadītāju. Bija zināms, ka

abi braukuši viens otram pretim tuvu maksimālajam braukšanas ātrumam. Ja ir šķērslis, tad jābremzē. Mūsu pašu interpretējums ir, ka lēnām jābrauc pa

labi.

/datums/ tiesas sēdē liecinieks /pers. L/, nopratināts sakarā ar kriminālprocesā Nr. /numurs/, kurā apsūdzēts /pers. E/ par Krimināllikuma

260. panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un no kura izdalīts šis iztiesājamais kriminālprocess, veiktās ekspertīzes eksperta

atzinumu, liecināja, ka apstiprina /datums/ eksperta atzinumu ņemot vērā arī tā papildinājumu. Neesot konkrētu kritēriju, ko nozīmē braukt iespējami tuvu

ceļa labajai malai, bet ekspertu praksē tiekot uzskatīts, ka viena metra attālumā braukt no malas ir pietiekami tuvu un atbilstoši noteikumiem. Savulaik

padomju laiku ekspertu metodikā viens metrs bijis noteikts. Ja ir šaurāki ceļi, tad attālums būs mazāks, bet arī attiecīgi braukšanas ātrumam jāpaliek

mazākam. Braucot ar 60 km/h jau var tuvāk apmalei braukt. Jo tuvāk brauktuves malai, jo ātrums jāsamazina. Ja uz ceļa ir peļķes, autovadītājam jāņem

vērā, cik tās ir dziļas, vai nevar sākties akvaplanēšana. Ja ceļš ir nezināms, nevar zināt, vai peļķē ir kāda bedre, un tad prasās ātrumu samazināt. Braucot

ar ātrumu 90 km/h bremzēšanas ceļš esot aptuveni 70-80 metri. Ar 90 km/h braucot 1 sekundē nobrauc ap 25 metri.

[3.8] /datums/ tiesas sēdē nopratināta kā lieciniece /pers. M/ liecināja, ka /datums/bija Valsts policijas /nosaukums/ /nosaukums/ /nosaukums/

/amats/. /datums/noticis ceļu satiksmes negadījums uz autoceļa /nosaukums/. Ticis sastādīts ceļu satiksmes negadījuma reģistrācijas protokols un, ja

pareizi atceroties, no automašīnas “/TL marka/” vadītāja ticis pieņemts paskaidrojums. Saņēmuši izsaukumu uz ceļu satiksmes negadījumu. Braukuši no

/vieta/. Braukuši aptuveni stundu, varbūt mazāk. Notikuma vietā uz vietas bijušas abas negadījumā iesaistītās automašīnas un ugunsdzēsēji. Neatceroties,

vai bija ātrā palīdzība. /pers. E/ neiebildis pret ceļu satiksmes negadījuma protokolā norādīto informāciju. Ticis pieņemts /pers. E/ paskaidrojums. Cik

atceroties, viņš paskaidrojis, ka viņš braucis ar savu automašīnu un sniedzies uz aizmuguri pēc ūdens pudeles. Tajā brīdī viņš iebraucis pretējā braukšanas

joslā. Kad atgriezies atpakaļ ar skatu pret ceļu, ievērojis, ka pretimbraucošais transportlīdzeklis iebrauc viņa joslā. Šo informāciju uzzinājusi no /pers. E/

vārdiem. Lauskas pārvietojuši neesot, viss ticis fiksēts foto kā ir. Shēmā vajadzēja attēlot lauskas, kas atradās “/TL marka/” aizmugurē, bet nav attēlotas.

Lietus nelija. Tajā momentā brauktuve bija sausa. Iespējams pirms tam bija lijis. Asfalta segums jauns nebija. Asfalts kā asfalts. Uz /vieta/pusi ir kalns.

Uzskatot, ka vieta nepārredzama. Pretimbraucošā mašīna pazūd ielokā. Kas notikuma vietā ir, tas tiek fiksēts. Apskatot lietā esošās fotogrāfijas, nevarot

pateikt, vai tās ir “/TL marka/” bremzēšanas pēdas. Protokolā tiek fiksēts viss kā pēc negadījuma, ja tiekot konstatētas pēdas, bet tās varot nebūt no

iesaistītajām mašīnām, tās nefiksē.

[4] Tiesas izmeklēšanā ir pārbaudīti un izvērtēti rakstveida pierādījumi.

[4.1] /datums/ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols Nr. /numurs/ (lietas 7.-8. lapa, 1. sējums) un fotoattēli (lietas 9.-25., 31. lapa,

1. sējums), kur fiksētas ziņas par to, ka /datums/plkst. 17.40 /vieta/novadā, /vieta/pagastā, pa autoceļu /nosaukums/ 24. km /pers. E/ vadot automašīnu

“/TL marka/” ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ izraisīja sadursmi ar /pers. B/ vadīto automašīnu “/TL marka/”, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/. Ceļu satiksmes negadījumā cieta automašīnas vadītājs /pers. B/, nepilngadīgā /pers. D/. Ceļu satiksmes negadījuma

rezultātā gāja bojā /pers. C/. /pers. E/ no medicīniskās palīdzības atteicās.

Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā fiksēti transportlīdzekļu bojājumi. Atzīmēts, ka “/TL marka/” bojāts labais priekšējais spārns,

kreisais priekšējais spārns, motora pārsegs, priekšējais atdurstienis, labais priekšējais lukturis, kreisais priekšējais lukturis, labais priekšējais pagrieziena

lukturis, kreisais priekšējais pagrieziena lukturis, dekoratīvais režģis, radiators, priekšējais stikls, labās priekšējās durvis, kreisās priekšējās durvis, jumts,

diski, konstatēts virsbūves sašķiebums. Savukārt, “/TL marka/” bojāts labais priekšējais spārns, kreisais priekšējais spārns, motora pārsegs, priekšējais

atdurstienis, labais priekšējais lukturis, kreisais priekšējais lukturis, labais priekšējais pagrieziena lukturis, kreisais priekšējais pagrieziena lukturis,

dekoratīvais režģis, radiators, priekšējais stikls, labās priekšējās durvis, kreisās priekšējās durvis, labais aizmugurējais spārns, kreisais aizmugurējais

spārns, jumts, sānu stikli, diski, konstatēts virsbūves sašķiebums.

Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā norādīts, ka ceļu satiksmes negadījuma vietā konstatēta gaisa temperatūra 14 oC, diena,

skaidrs laiks. Norādīts, ka ceļš bez krituma, asfaltbetona segums, brauktuve sausa.

[4.2] /datums/apskates protokolā un tam pievienotajā fototabulā (lietas 26.-31. lapa, 1. sējums) fiksētas ziņas par to, ka veikta automašīnas “/TL

marka/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, apskate, vizuāli konstatēti automašīnas virsbūves un salona bojājumi.

[4.3] Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinumā Nr. /numurs/ (lietas 52.-56. lapa, 1. sējums) secināts, ka:

1) automobiļa “/TL marka/” braukšanas ātrums sadursmes brīdī bija 25 km/h (? 5 km/h), automobiļa “/TL marka/” braukšanas ātrums sadursmes

brīdī bija 48 km/h (? 5 km/h). Veicot ekspertīzi nav iespējams noteikt automobiļu kustības trajektorijas pirms sadursmes, jo ceļu satiksmes negadījuma

shēmā nav fiksētas nekādas automobiļu pārvietošanās pēdas.

2) Automobiļu sadursme notika pretējā kustības joslā, skatoties automobiļa “/TL marka/” kustības virzienā.

3) Ekspertīzes ceļā nav iespējams noteikt automobiļa “/TL marka/” vadītāja tehnisko iespēju izvairīties no sadursmes.

4) No tehniskā viedokļa, automobiļa “/TL marka/” vadītājam bija jābrauc pa savu joslu, savukārt automobiļa “/TL marka/”vadītājam, rodoties

kustības bīstamībai, bija jābremzē.

5) Sadursmes brīdī kontaktā nonāca automobiļa “/TL marka/” priekšas labās puses stūris un automobiļa “/TL marka/” labās puses sāns.

6) Automobilis “/TL marka/” brauca daļēji pa pretējo kustības joslu un bija vērsts virzienā uz labo brauktuves malu (skatoties automobiļa “/TL

marka/” kustības virzienā). Savukārt automobilis “/TL marka/” sadursmes brīdī bija vērsts uz pretējo kustības joslu, par ko norāda automobiļu bojājumi,

kas ir vērsti leņķī attiecībā pret automobiļu garenasīm. Sadursmes rezultātā automobilis “/TL marka/” ieguva rotācijas kustību pulksteņa rādītāja virzienā

un aizsita automobili “/TL marka/” savā kustības virzienā.

[4.4] Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinumā Nr. /numurs/, kas sniegts kriminālprocesā Nr. /numurs/, kurā /pers. E/ apsūdzēts pēc

Krimināllikuma 260. panta otrās daļas (lietas 110.-113., 128. lapa, 2. sējums) secināts, ka:

1) automobiļu sadursme notika aptuveni 0,6 līdz 1,0 metra attālumā no ceļa brauktuves iezīmētās pārtrauktās ass līnijas, automobiļa “/TL marka/”

kustības virziena joslā.

2) Automobiļa “/TL marka/” kreisās puses aizmugurējā daļa transportlīdzekļu sadursmes brīdī varēja atrasties attālumā 2,1 m – 2,5 m no ceļa

brauktuves kreisās malas, skatoties automobiļa “/TL marka/” kustības virzienā, un attiecīgi kreisās puses priekšējā daļa atradās attālumā 2,5 m – 2,9 m

no iepriekš minētās ceļa brauktuves malas.

Attālums no automobiļa “/TL marka/” labo sānu aizmugurējās daļas līdz brauktuves labajai malai bija 3,3 m – 2,8 m un attiecīgi no transportlīdzekļa

labo sānu priekšējās daļas līdz brauktuves malai bija aptuveni 3,0 – 2,5 m, skatoties automašīnas “/TL marka/” braukšanas virzienā.

3) Automobiļa “/TL marka/” kreisās puses aizmugurējā daļa transportlīdzekļu sadursmes brīdī atradās attālumā 2,4 m – 1,9 metri no ceļa

brauktuves kreisās malas, skatoties automobiļa “/TL marka/” kustības virzienā, un attiecīgi kreisās puses priekšējā daļa atradās attālumā 1,4 m – 0,9 m

no iepriekš minētās ceļa brauktuves malas.

Attālums no automobiļa “/TL marka/” labo sānu aizmugurējās daļas līdz brauktuves labajai malai bija 3,4 m – 2,9 m un attiecīgi no transportlīdzekļa

labo sānu priekšējās daļas līdz brauktuves labajai malai bija aptuveni 4,1 -4,5 m, skatoties automašīnas “/TL marka/” braukšanas virzienā.

4) Transportlīdzekļu sadursmes sākuma brīdī attālums no automobiļa “/TL marka/” kreisās puses priekšējās daļas līdz brauktuves garenasij bija

aptuveni 1,1 – 0,7 m, skatoties automašīnas “/TL marka/” braukšanas virzienā, attiecīgi no automobiļa “/TL marka/” kreisās puses aizmugurējās daļas

[eksperta atzinuma precizējums lietas 128. lapa, 2. sējums] līdz brauktuves garenasij attālums bija aptuveni 1,4-1,0 m.

5) Automobiļa “/TL marka/” vadītājam, kustības bīstamības rašanās brīdī, novirzot transportlīdzekli tuvāk ceļa labajai malai, no tehniskā redzes

viedokļa, ievērojot ekspertīzē konstatētos attālumus un izmērus, teorētiski bija tehniski iespējams pabraukt garām automobilim “/TL marka/”, jo attālums

līdz brauktuves labajai malai bija aptuveni 2,1 m – 2,5 m, savukārt automobiļa “/TL marka/” gabarīta platums ir aptuveni 1,7 m.

6) Auto tehniskās ekspertīzes ceļā, ievērojot visus ekspertīzē konstatētos attālumus un izmērus no tehniskā redzes viedokļa, nav iespējams noteikt,

ka automobiļa “/TL marka/” vadītājam, vadot transportlīdzekli pa sava virziena braukšanas joslas vidu un, rodoties kustības bīstamībai, pielietojot

savlaicīgu bremzēšanu, būtu bijusi tehniska iespēja novērst konkrēto ceļu satiksmes negadījumu, tas ir, būtu bijusi tehniska iespēja pabraukt garām

automobilim “/TL marka/”, tam atrodoties eksperta pētījumā noteiktajā vietā, kad transportlīdzekļi sasniedza viens otru.

(..) 8) Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā kontaktā nonāca automobiļa “/TL marka/” priekšas labais stūris un automobiļa “/TL marka/” labais

sāns, sākot no pēdējā minētā transportlīdzekļa priekšējās daļas līdz vietai, kur atradās priekšējais pasažieris. Attiecīgi viss trieciena spēks koncentrējās

minētajā vietā, kur atradās priekšējais pasažieris. No notikuma fotoattēliem var konstatēt, ka automobilim “/TL marka/” minētajā vietā arī ir saskatāmas

vislielākās deformācijas. Ar konkrētā notikuma datora modelēšanas palīdzību tika noteikts, ka automobilis “/TL marka/” uz deformācijām dzēsis kustības

ātrumu aptuveni 40 km/h, kas no tehniskā viedokļa nav “samērā mazs” un kas radās gan paša automobiļa “/TL marka/” kinētiskās enerģijas rezultātā, gan

arī pretimbraucošā automobiļa “/TL marka/” kinētiskās enerģijas iedarbības ietekmē, kas praktiski apturēja automobiļa “/TL marka/” virzību un izraisīja

jau nelielu virzību automobiļa “/TL marka/” kustības virzienā. Kopumā minētais izskaidro pasažierei fiksēto miesas bojājumu rašanos.

9) Ekspertīzes ceļā nav iespējams noteikt, kādus miesas bojājumus iegūtu automobiļu salonā esošās personas, kāda būtu to smaguma pakāpe un

iznākums iespējamajā transportlīdzekļu sadursmes rezultātā, ja automobiļa “/TL marka/” vadītājs pirms transportlīdzekļu sadursmes vietas nebūtu izdarījis

kustības virziena manevru pa kreisi, bet būtu bremzējis taisnvirzienā sava virziena kustības joslā.

[4.5] Lietā atrodas SIA “/nosaukums/” eksperta konsultatīvs atzinums (lietas 229.-232. lapa, 1. sējums), kurā atspoguļotie secinājumi tiesas

ieskatā būtiski neatšķiras no Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinumā Nr. /numurs/ un Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinumā

Nr. /numurs/ izdarītajiem secinājumiem, izņemot, par sadursmes vietu.

[4.6] /datums/ eksperta atzinumā (mirušā tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr. /numurs/(lietas 67.-69. lapa, 1. sējums) secināts, ka:

- /pers. C/ nāve iestājās /datums/plkst. 18.55 no trulas galvas, krūšu kurvja un vēdera traumas ar skeleta kaulu (krūšu kaula, ribu) lūzumiem,

iekšējo orgānu (galvas smadzeņu, plaušu, aknu) bojājumiem, labās nieres artērijaspārrāvumu, kas sarežģījās ar asinsizplūdumu aizvēderplēves telpā,

iekšēju asiņošanu, akūtu iekšējo orgānu mazasinību, šoku.

- Mirušās /pers. C/ izmeklēšanas gaitā konstatēti miesas bojājumi:

/miesas bojājumi/;

/miesas bojājumi/;

ekstremitāšu apvidū – /miesas bojājumi/.

Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai. Starp iegūtajiem miesas

bojājumiem un nāves iestāšanos ir tieša cēloniska sakarība.

- /pers. C/ konstatētie miesas bojājumi radušies /datums/. Grieztās brūces varēja rasties priekšmetu ar relatīvi asu malu, piemēram, stikla

lausku iedarbības rezultātā, pārējie miesas bojājumi radušies cietu trulu priekšmetu iedarbības rezultātā ceļu satiksmes negadījuma apstākļos,

atrodoties automašīnas salonā, no sitiena vai atsitoties pret automašīnas salona izvirzītajām daļām. Traumējošais spēks darbojās virzienā no

priekšpuses uz mugurpusi un no labās uz kreiso pusi.

- Mirušās /pers. C/ asinīs un urīnā etilspirts nav konstatēts.

[4.7] /datums/ eksperta atzinumā (dzīvas personas tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr. /numurs/(lietas 81.-82. lapa, 1. sējums) secināts, ka

/pers. D/ konstatēts /miesas bojājumi/, kas varēja rasties /datums/. Konstatētie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi viegliem miesas

bojājumiem.

[4.8] /datums/ eksperta atzinumā (dzīvas personas tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr. /numurs/(lietas 96.-97. lapa, 1. sējums) secināts, ka:

- /pers. B/ konstatēta /miesas bojājumi/. Konstatētie miesas bojājumi varēja rasties /datums/.

- Plaušu sasitums, labās plaušas plīsums radies vispārēja ķermeņa satricinājuma rezultātā. Pārējie konstatētie miesas bojājumi radušies cieta

trula priekšmeta (priekšmetu) iedarbības rezultātā.

- Konstatētie miesas bojājumi varēja rasties lēmumā norādītos apstākļos.

- Konstatētie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi vidēji smagiem miesas bojājumiem, kas izraisīja ilgstošu veselības traucējumu

virs 21 dienas.

[5] Tiesa konstatē, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem apstiprināts un lietā nav strīda par apsūdzībā norādītajiem faktiem, ka /datums/ap

plkst. 17.40, /pers. B/ /vieta/novadā, /vieta/pagastā pa autoceļu /nosaukums/ virzienā vadīja automašīnu “/TL marka/”, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, minētā ceļa 24. kilometrā, kur, cenšoties izvairīties no sadursmes ar pretim braucošo automašīnu to apbraucot, veica

kustības virziena maiņas manevru pa kreisi un iebrauca pretējās kustības braukšanas joslā, un notika sadursme ar pretim braucošo automašīnu

“/TL marka/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā automašīnas “/TL marka/” pasažierei /pers.

C/ tika nodarīti smagi miesas bojājumi, kā rezultātā iestājās viņas nāve.

Atbilstoši judikatūrā paustām atziņām, lai iestātos kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 260. panta, ir jākonstatē noziedzīga nodarījuma

sastāva obligātās pazīmes, tajā skaitā tas, ka transporta līdzekļa vadītājs ir pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, iestājušās panta attiecīgajā daļā

paredzētās sekas, cēloniskais sakars starp ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu un sekām, transporta līdzekļa vadītāja vaina ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpšanā un seku izraisīšanā (Augstākās tiesas 2009. gada 6. novembra lēmums lietā Nr. SKK-602/2009).

/pers. B/ celta apsūdzība par Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25. punkta

3. apakšpunkta, 85, 100. punkta pārkāpšanu.

[5.1] Tiesa secina, ka apsūdzētā liecības no izmeklēšanas sākuma ir konsekventas un nav pretrunā citām kriminālprocesā fiksētajām ziņām

par faktiem, tāpēc ir ticamas. Tiesa secina, ka /pers. B/ sniedzis dažādas liecības attiecībā uz attālumu, kādā viņš pamanījis pretimbraucošo “/TL

marka/”, ar kuru pēc tam notika sadursme. Sākotnēji viņš liecinājis, ka 100 metru attālumā, tad – 50 metru attālumā. Tiesa uzskata, ka lielāka

ticamība piešķirama /pers. B/ sākotnējām liecībām, ko viņš sniedzis cietušā statusā, ka pretim braucošo automašīnu pamanījis apmēram 100 metru

attālumā. Pārbaudot visus lietā esošos pierādījumus tiesa secina, ka 50 metru attālumā, pēkšņi pamanot pa viņa braukšanas joslu pretim braucošo

automašīnu, /pers. B/ nespētu reaģēt, samazināt ātrumu līdz 60 km/h, atlaižot gāzes pedāli, bremzēt, kā viņš pats liecināja, un veikt manevru pa

kreisi.

No eksperta /pers. K/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām izriet, ka nepieciešama vidēji viena sekunde, lai reaģētu uz situāciju un veiktu

manevru, viena sekunde, lai iedarbotos bremzes.

Tiesa ņem vērā, ka liecinieka /pers. L/ profesionālā darbība saistīta ar autotehnisko ekspertīžu veikšanu, viņš reģistrēts tiesu ekspertu reģistrā

ar specialitāti “ceļu satiksmes negadījumu izpēte”, un nav pamata apšaubīt liecinieka /pers. L/ aprēķinu, ka, braucot ar ātrumu 90 km/h tiek veikti

aptuveni 25 m/s. Tas nozīmē, ka tikai reaģējot uz radušos situāciju, jau tiek veikti 25 metri, braucot ar ātrumu 90 km/h. Tāpat jāņem vērā, ka

pretimbraucošais transportlīdzeklis, braucot ar tādu pašu ātrumu, arī veic 25 metrus. Tiesai nav pamata apšaubīt /pers. L/ tiesas sēdē liecināto, ka

braucot ar ātrumu 90 km/h bremzēšanas ceļš ir aptuveni 70-80 metri.

[5.2] Izvērtējot liecinieka /pers. E/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības, tiesa secina, ka tās atšķiras attiecībā uz to, vai /pers. E/ ir pievērsies

ceļam, vai novērsies no tā. Tiesa par ticamu atzīst /pers. E/ paskaidrojumā sniegto liecību, ka viņš uz mazu brīdi bijis novērsis skatienu no ceļa

un pagriezies uz aizmuguri, lai paņemtu padzerties. Kad pagriezies atpakaļ, sapratis, ka iebraucis pretējā braukšanas joslā. Griezis stūri

un braucis atpakaļ savā joslā. Šo ziņu par faktiem ticamību apstiprina liecinieka /pers. H/ liecībās norādītais, kā arī netieši apsūdzētā liecībās

norādītais no kā izriet, ka pagājis samērā ilgs laiks, līdz /pers. E/ veicis manevru, lai atgrieztos savā braukšanas joslā. Izvērtējot pierādījumus,

ņemot vērā eksperta /pers. K/, /pers. L/ liecības (aprēķinus), apsūdzētā liecības, tiesa uzskata, ka no brīža, kad pretimbraucošais transportlīdzeklis

bija pamanāms, līdz sadursmei bija pietiekami ilgs laiks, lai, ja /pers. E/ pievērsās ceļam, pamanītu, reaģētu un neapdraudot ne sevi, ne citus

satiksmes dalībniekus, atgrieztos savā braukšanas joslā.

Tiesa secina, ka uz abām pusēm no sadursmes vietas ir taisns ceļa posms – sadursme notikusi uz taisna ceļa posma. Tāpat tiesa konstatē un

ņem vērā, ka konkrētajā ceļa posmā ir īpatnējs reljefs, kas apgrūtina pamanīt pretimbraucošu transportlīdzekli. Par to savās liecībās liecināja /pers.

B/ un /pers. G/. Arī lietā esošajās fotogrāfijās var redzēt ieplaku (lietas 4., 6. lapa, 1. sējums). Abas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās

automašīnas ir vieglās automašīnas. Lietā nav strīda par to, ka abām automašīnām bija ieslēgtas ārējās apgaismes ierīces. Ņemot vērā iepriekš

minēto tiesa nesaskata citu iemeslu, kādēļ /pers. E/ nepamanīja pretimbraucošo “/TL marka/” tādā pašā attālumā, kā /pers. B/ pamanīja “/TL

marka/”, kā tikai to, ka viņš bija novērsies no ceļa.

Tiesa netic /pers. E/ vēlāk sniegtās liecībās attēlotajai situācijai pirms sadursmes, ka izbraucot līkumu, paša kalna galā atradies pretējā

braukšanas joslā, jo braucot līkumos viņš ieņemot lielāku trajektoriju, iebraucot pretējā braukšanas joslā, ka braukšanas laikā visa uzmanība bijusi

koncentrēta uz ceļu, nenovērsies no tā. Apskatot lietā esošās fotogrāfijas, tiesa secina, ka ceļa līkums ir samērā tālu no sadursmes vietas. /pers. B/

liecībās norādīja, ka no sadursmes vietas ceļa līkums uz /vieta/pusi atrodas kādus 300 metrus. Aplūkojot lietā esošās fotogrāfijas tiesa secina, ka

no sadursmes vietas līdz ceļa līkumam redzami vismaz četri elektrības stabi gar ceļu (/nosaukums/, /nosaukums/, /nosaukums/ /nosaukums/), kas

liecina par to, ka tas varētu atrasties apmēram 300 metru attālumā no sadursmes vietas. Iebraucot pretējā kustības virziena joslā, transportlīdzekļa

vadītājam jābūt īpaši uzmanīgam, un nekavējoties jāatgriežas savā kustības virziena joslā. Tiesa secina, ja /pers. E/ uzmanība būtu pievērsta ceļam,

viņam vajadzēja pamanīt, ka viņš ir iebraucis pretējā kustības virziena joslā un nekavējoties atgriezties savā kustības virziena joslā.

Tiesa apšauba /pers. E/ skaidrojumu, ka viņš sākotnējā paskaidrojumā apgalvojis, ka sniedzies pēc ūdenspudeles, jo bijis satraucies. Tiesa

nesaskata loģisku izskaidrojumu, kāpēc satraukumā pēc ceļu satiksmes negadījuma /pers. E/ būtu jāizdomā tāda nenotikusi situācija par ceļu

satiksmes negadījuma cēloni. Tiesas ieskatā, tieši piermie sniegtie paskaidrojumi ir patiesi.

[5.3] Tiesa neapšauba un lietā pierādīts, ka sadursme notika “/TL marka/” kustības virziena joslā, kad transportlīdzeklis “/TL marka/ bija

virzīts no savas kustības joslas uz pretējo un “/TL marka/” bija virzīts no pretējās braukšanas kustības joslas uz savu. Tas pierādīts ar Valsts tiesu

ekspertīžu biroja eksperta atzinumā Nr. /numurs/ (lietas 52.-56. lapa, 1. sējums) izdarītajiem secinājumiem, Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta

atzinumā Nr. /numurs/ (lietas 110.-113. lapa, 2. sējums), kas sniegts kriminālprocesā Nr. /numurs/, izdarītajiem secinājumiem. Lai arī SIA

“/nosaukums/” eksperta konsultatīvā atzinumā (lietas 229.-232. lapa, 1. sējums) izdarīts secinājums, ka sadursmes vieta atradās aptuveni ceļa

brauktuves iezīmētās nepārtrauktās ass līnijas rajonā, tomēr tiesa ņem vērā pētījuma aprakstā norādīto, ka transportlīdzekļu sadursmes vietu

iespējams noteikt ar pielaidi ? 0,5 metri, bet reizēm pat ar pielaidi ? 1 metrs.

[5.4] Tiesa nav guvusi pārliecību, ka /pers. B/ konkrētajā situācijā varēja izvairīties no sadursmes.

[5.4.1] Izvērtējot pierādījumus, tiesa secina, ka lietā pastāv saprātīgas šaubas par to, vai /pers. B/ varēja izvairīties no sadursmes ar “/TL

marka/”.

Lietā nav objektīvu datu par to, cik lielā attālumā /pers. B/ pamanīja pa viņa kustības virziena joslu pretim braucošo transportlīdzekli.

No Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinumā Nr. /numurs/ (lietas 52.-56. lapa, 1. sējums) izdarītajiem secinājumiem, Valsts tiesu

ekspertīžu biroja eksperta atzinumā Nr. /numurs/ (lietas 110.-113. lapa, 2. sējums), kas sniegts kriminālprocesā Nr. /numurs/, izdarītajiem

secinājumiem, izriet, ka nav iespējams noteikt, vai /pers. B/, savlaicīgi bremzējot būtu tehniski iespējams novērst konkrēto ceļu satiksmes

negadījumu. Savukārt, SIA “/nosaukums/” eksperta konsultatīvā atzinumā (lietas 229.-232. lapa, 1. sējums) izdarīts secinājums, ka nebija iespējas

novērst transportlīdzekļu sadursmi bremzējot taisnvirzienā.

Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinumā Nr. /numurs/ 5. punktā secināts, ka pēc matemātiskiem aprēķiniem un izmēriem, kustības

bīstamības rašanās brīdī, novirzot transportlīdzekli tuvāk ceļa labajai malai, no tehniskā redzes viedokļa, teorētiski bija tehniski iespējams pabraukt

garām automobilim “/TL marka/”.

Vērtējot iepriekš minēto iespējamību pabraukt garām automobilim “/TL marka/”, novirzot transportlīdzekli “/TL marka/” ceļa labajai malai,

tiesa ņem vērā /pers. B/ liecībās fiksēto, ka transportlīdzeklis “/TL marka/” brauca pretim pa “/TL marka/” kustības virziena joslu ar ātrumu 80-90

km/h, tuvāk ceļa nomalei. Tāds attālums līdz brauktuves malai, lai “/TL marka/” pa ceļa labo malu pabrauktu garām “/TL marka/” radās tikai tad,

kad transportlīdzekļa “/TL marka/” vadītājs veica manevru, lai atgrieztos savā kustības virziena joslā. Ņemot vērā, ka “/TL marka/” ilgstoši

(nosacīti ilgstoši, jo notikums līdz sadursmei ilga dažas sekundes) neatgriezās savā kustības virziena joslā, radot /pers. B/ iespaidu, ka vēlas

apstāties ceļa malā, vai vadītājs ir iemidzis. /pers. B/ nevarēja paredzēt, ka “/TL marka/” vadītājs tomēr atgriezīsies savā braukšanas joslā un kad

viņš to darīs.

[5.4.2] Tiesa neguva pārliecību, ka paliekot savā kustības virziena joslā, viņam būtu bijusi iespēja novērst sadursmi.

No Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinuma Nr. /numurs/secinājumu 9. punkta izriet, ka nav iespējams noteikt, kādi būtu miesas

bojājumi automašīnu salonā esošajām personām, ja sadursme notiktu /pers. B/ neveicot manevru, bet braucot taisnvirzienā un bremzējot. Tiesa

nav guvusi pārliecību, ka šādā situācijā sekas būtu bijušas vieglākas.

[5.4.3] Izvērtējot iespējamo nobraukšanu no ceļa, /pers. B/ veicot manevru pa labi, lai izvairītos no sadursmes, tiesai nerodas pārliecība par

iespējamām sekām.

Lietā esošajās fotogrāfijās redzams, ka ceļa labajā pusē (no /pers. B/ braukšanas virziena) ir elektrolīnija, elektrības stabi. Brauktuvei

pieguļošā ceļa nomale ir ar zālāju, zālājs nopļauts. Blakus ceļam apaugums – zāle krūmi, nedaudz tālāk – jauns mežs ar vidēji lielām priedēm.

Sadursmes vietā ceļa nomale un tālākais apvidus ir vienā līmenī.

/pers. B/ liecināja, ka ceļa labajā pusē bija ceļa nogāze, tāpēc nevarējis griezties pa labi. Arī liecinieks /pers. G/ liecināja par apvidu, kur

notika sadursme un norādīja, ka braucis no /vieta/puses. Izbraucis līkumu. Pēc līkuma kalniņš un (pa vidu esot karjers) aiz kalniņa sadursme.

Aplūkojot lietā esošās fotogrāfijas, tiesa secina, ka, iespējams, pirms sadursmes vietas labajā pusē (no /pers. B/ braukšanas virziena)

redzama nogāze no ceļa malas (/nosaukums/, /nosaukums/, /nosaukums/, /nosaukums/).

Tiesa ņem vērā, ka “/TL marka/” bija trīs cilvēki – transportlīdzekļa vadītājs un divas pasažieres.

[5.5] Tiesa ņem vērā, ka veicot ekspertīzi kriminālprocesā Nr. /numurs/, eksperti analizējuši notikuma vietas fotoattēlus un konstatējuši, ka

tur redzamas ar notikumu saistīto transportlīdzekļu bremzēšanas pēdas, kas ceļu satiksmes negadījuma protokolā nav minētas un nav uzrādītas tā

shēmā. Kriminālprocesa fotoattēlos /numurs/, /numurs/, /numurs/ redzamās vieglā automobiļa bremzēšanas pēdas, ir uzskatāmas par automobiļa

“/TL marka/” pēdām, jo to virziens un izvietojums sakrīt ar eksperta atzinuma Nr. /numurs/ pētījumā doto datormodelī noteikto automobiļa /TL

marka/” kustības virzienu un izvietojumu uz ceļa brauktuves transportlīdzekļu sadursmes brīdī. No fotoattēla /numurs/ redzamajām pēdām var

noteikt, ka pirms bremzēšanas un manevra pa kreisi izdarīšanas automobilis “/TL marka/” bija braucis praktiski pa sava kustības virziena joslas

vidusdaļu.

Tiesa atzīst par ticamu ekspertu atzinuma aprakstā izdarīto secinājumu par fotoattēlos redzamajām bremzēšanas pēdām, lai gan lieciniece

/pers. M/, kura sagatavojusi ceļu satiksmes negadījuma protokolu, liecināja, ka gadījumā, ja bremzēšanas pēdas būtu bijušas, tās tiktu fiksētas.

Aplūkojot fotoattēlus, tiesa secina, ka ceļu satiksmes negadījuma vietā ir redzamas vairāku transportlīdzekļu riepu nospiedumi, kas acīmredzami

nav saistāmi ar konkrētajām negadījumā iesaistītajām automašīnām. Taču aplūkojot ekspertu norādītos fotoattēlus, tiesa secina, ka uz asfalta

redzamās bremzēšanas pēdas ar lielu ticamību atbilst ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļiem.

Konstatētās bremzēšanas pēdas apstiprina /pers. B/ liecībās fiksēto, ka viņš ir bremzējis. /pers. B/ liecības, vērtējot kopsakarā ar ekspertu

konstatētajām bremzēšanas pēdām, apstiprina, ka pirms veikt manevru pa kreisi, /pers. B/ ir bremzējis, lai samazinātu ātrumu. Kad “/TL marka/”

vadītājs pēkšņi veica manevru, ņemot vērā eksperta /pers. K/ norādīto par reakcijas laiku līdz manevra veikšanai, /pers. B/ jau savu auto bija

virzījis uz pretējo braukšanas joslu un vairs nespēja neko izdarīt.

[6] Tiesa atzīst, ka ar lietā fiksētajām ziņām par faktiem ir pierādīti no apsūdzības atšķirīgi apstākļi, proti, /pers. B/ uzsāka “/TL marka/”

apbraukšanas manevru laikā, kad “/TL marka/” vadītājs atradās viņa braukšanas joslā un neatgriezās savā braukšanas joslā. Turklāt, pirms

manevra /pers. B/ samazināja braukšanas ātrumu, bremzēja, pārliecinājās par satiksmes drošību, ka apbraukšanas manevrs neradīs bīstamību

citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas atbilst Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk –

Ceļu satiksmes noteikumi) 25. punkta 3. apakšpunktam.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ rīcība atbilst Ceļu satiksmes noteikumu 100. punktā noteiktajam ceļu satiksmes bīstama šķēršļa vai citu briesmu

novēršanas veidam, kas atļauj transportlīdzekļa vadītājam, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, apbraukt šķērsli.

Tiesa uzskata, ka, rodoties ceļu satiksmes kustības bīstamībai un pamanot uz brauktuves šķērsli – pretimbraucošo “/TL marka/”, kas

nepārkārtojās savā braukšanas joslā, /pers. B/ uz to reaģējis un pieņēmis lēmumu atbilstoši situācijai, darot visu iespējamo, samazinot ātrumu,

bremzējot, cenšoties izvairīties no sadursmes, kas gan konkrētajos apstākļos nav izdevies.

Tāpat apsūdzētais /pers. B/, vadot transportlīdzekli, bija tiesīgs paļauties, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās

prasības (Ceļu satiksmes likuma 19. panta ceturtā daļa), un, ka viņam būs iespēja netraucēti vadīt transportlīdzekli, kas konkrētajā gadījumā nav

noticis, jo “/TL marka/” vadītājs bija aizņēmis viņa braukšanas joslu, brauca pretim un nosacīti ilgstoši to neatbrīvoja.

[7] Tiesa atzīst, ka /pers. B/ darbībās nav konstatējams Ceļu satiksmes noteikumu 85. punkta pārkāpums, jo /pers. B/ veica “/TL marka/”

apbraukšanas manevru, kas pieļauj iebraukšanu pretējā braukšanas joslā.

[8] Novērtējot lietā iegūtos un tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 519. panta

1. punktam krimināllietā taisāms attaisnojošs spriedums, jo apsūdzētā /pers. B/ izdarītajā nodarījumā (rīcībā) nav Krimināllikuma 260. panta otrajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.

Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, un to izvērtēšana ir tās tiesas

kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības.

Tiesa konstatē, ka lietā pastāv saprātīgas šaubas par noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi, tas ir, par apsūdzētajam /pers. B/ inkriminēto

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas atrastos cēloniskā sakarā ar sekām, tas ir, ceļu satiksmes negadījumā radītiem miesas bojājumiem

cietušajai.

Novērtējot pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka /pers. B/ rīcībā nav konstatējama Krimināllikuma 260. panta otrās daļas noziedzīga nodarījuma

sastāva objektīvā puse, kā arī nevar konstatēt subjektīvo pusi, tāpēc nav iespējams taisīt notiesājošu spriedumu.

Līdz ar to /pers. B/ atzīstams par nevainīgu un attaisnojams pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas.

[9] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 526. panta pirmās daļas 2. punktu, apsūdzētajam /pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis –

uzturēšanās noteiktā vietā – ir atceļams.

[10] Lietiskais pierādījums – automašīna “/TL marka/” ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas /datums/nodota tās

īpašniekam /pers. N/, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktu atdodama tās īpašniekam /pers. N/.

[11] Lietā atrodas divi CD diski ar fotoattēliem un videoierakstu un tiesa uzskata, ka arī turpmāk tie glabājami krimināllietā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 519., 525., 526., 529., 530. pantu tiesa

nosprieda

/pers. B/ atzīt par nevainīgu Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un attaisnot.

Atcelt /pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā.

Lietisko pierādījumu: transportlīdzekli “/TL marka/”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kas atgriezts tā īpašniekam /pers. N/,

atdot /pers. N/.

Divus CD diskus ar attēliem un videoierakstu glabāt pie lietas materiāliem.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.

Prokurors, apsūdzētais, aizstāve, cietušie, cietušo pārstāvji 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā

iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību vai

protestu iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2023. gada 2. oktobra.

Tiesnese L. Supe