Appeal court dismisses patent infringement claim and orders plaintiff to pay defendant's legal costs.

Lietas arhīva Nr. CA-0913-18/37

ECLI:LV:RAT:2018:0425.C29460916.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 25.aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Olita Blūmfelde

tiesnese Inese Strelča

tiesnese Ligita Gavare

ar tiesas sēžu sekretāri Sintiju Kazaini,

piedaloties atbildētāja SIA "Eko Gāze" pārstāvim zvērinātam advokātam Viktoram Gargažinam,

2018.gada 19.martā atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu

/pers. A/ prasībā pret SIA “Eko Gāze” par zaudējumu piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas 2017.gada 11.jūlija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 23.februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts /pers. A/ iesniegtais prasības pieteikums pret SIA “Eko Gāze”,

SIA “Latvijas Propāna gāze” par zaudējumu piedziņu. Prasībā, pamatojoties uz Patentu tiesību aizsardzības likuma 2.pantu, 16.pantu, 50.pantu, Latvijas

Republikas Satversmes 105.pantu, Civillikuma 1635., 2369., 1415., 1459., 1461., 1775.pantu, lūgts: nodrošināt prasību, apķīlāt SIA “Eko Gāze” kontu

/kredītiestādes nosaukums//konta numurs/; piedzīt no SIA “Eko Gāze” zaudējumus par labu /pers. A/ 134 842,50 EUR apmērā; piedzīt no SIA “Latvijas

Propāna gāze” par labu /pers. A/ 13 017,90 EUR.

[1.1] Prasība precizēta 2016.gada 8.martā, norādot, ka prasība tiek celta pret SIA “Eko Gāze”, lūdzot piedzīt zaudējumus 134 842,50 EUR

apmērā. Prasībā norādīts, ka Latvijas Republikas Patentu valdē kā Patenta Nr.14447 īpašnieki reģistrēti atbildētāja SIA “Eko gāze” un prasītājs /pers.

A/.

[1.2] 2012.gada 29.martā noslēgta vienošanās starp prasītāju un atbildētāju, kas noteica patenta kopīgu lietošanu. Saņemot atbildētājas

priekšlikumu par to, ka no komercsabiedrības puses tiks apmaksāta patenta lietošana no apgrozījuma 10 % gadā, prasītājs piekritis noslēgt vienošanos,

gaidot vienošanās papildinājumus.

Saņemot no atbildētājas priekšlikumu par to, ka no komercsabiedrības puses tiks apmaksāta minētā Patenta lietošana no komercsabiedrības

apgrozījuma 10 % gadā, prasītājs piekritis noslēgt vienošanos, gaidot papildinājumus ar nosacījumiem: par patenta lietošanu 10% no tīrā apgrozījuma,

par atsevišķu samaksu no komercsabiedrības gūtās peļņas, izmantojot prasītāja radīto iespēju ierīču izgatavošanu to izmantošanu komercdarbībā.

[1.3] Prasītājs vadījis visu moduļu uzstādīšanu un palaišanu darbībā. Moduļi uzstādīti un uzsākuši darbību, zvērināts tiesu izpildītājs K.Seleckis

fiksējis faktu par to, ka uz zemes gabaliem /adrese 1/, /adrese 2/, /adrese 3/, /adrese 4/, /adrese 5/, atrodas iekārtas sašķidrinātas naftas gāzes uzpildei.

[1.4] Prasītājs norādījis, ka atbildētāja viņam ir nodarījusi zaudējumus, ko veido: viena moduļa cena 43 393 EUR, no kuras 10 % - 4339,30

EUR x 5 = 21 696,50 EUR; SIA “Eko Gāze” 2012.gada apgrozījums 266 102 EUR x 10 % = 26 610,20 EUR; 2013.gada apgrozījums – 275 091

EUR x 10 % = 27 509,10 EUR; 2014.gada apgrozījums – 324 165 EUR, no kuras 10% = 32 416,50 EUR, 2015.gada rādītāji nav nodoti, prasītājs

aprēķinājis zemāko rādītāju 266 102 EUR. Prasītājs norāda, ka kopējā zaudējumu summa, kuru atbildētāja nodarījusi prasītājam ir 134 842,50 EUR.

[2] Tiesā 2017.gada 16.maijā saņemti atbildētājas SIA “Eko Gāze” paskaidrojumi par celto prasību, kuros atbildētāja norāda, ka prasību

uzskata par nepamatotu un pilnībā noraidāmu. SIA “Eko Gāze” ir juridiska persona, kuras kapitāldaļas piederēja fiziskām personām /pers. B/ un /pers.

C/, savukārt kapitāldaļu pārdošanas rezultātā tās tikušas pārdotas juridiskajām personām. Kapitāldaļu īpašnieki tiesīgi brīdi rīkoties ar tiem piederošajām

īpašuma tiesībām - SIA “Eko Gāze” kapitāldaļām un nav pamata uzskatīt, ka starp pusēm noslēgtā vienošanās var ierobežot minēto tiesību izmantošanu;

vienošanās noteic īpašuma tiesību uz patenta atsavināšanu (realizāciju) nevis atbildētājas kapitāldaļu atsavināšanu, kas nevar tikt uzskatīta par Civillikuma

1635.pantā noteikto tiesību aizskārumu vai par labu tikumu pārkāpumu Civillikuma 1415.panta izpratnē.

[3] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 11.jūlija spriedumu noraidīta /pers. A/ prasība pret SIA “Eko Gāze” par

zaudējumu piedziņu.

No /pers. A/ par labu SIA “Eko Gāze” piedzīti ar lietas vešanu saistītie izdevumi 200 EUR apmērā.

[3.1] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka no Latvijas Republikas Patentu valdes sniegtās informācijas izriet, ka Patentu reģistrā iekļautas ziņas

par patentu /numurs/, kā patenta īpašnieki norādīti SIA “Eko Gāze” un /pers. A/, patents ir spēkā Latvijā (lietas 1.sējuma 39.lapa).

Tāpat pirmās instances tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka Patents/numurs/ir piešķirts saskaņā ar Latvijas Republikas Patentu likumu,

pamatojoties uz ierakstu Valsts patentu reģistrā ar šajā dokumentā uzrādītajiem izgudrojuma nosaukumu, autoru, īpašnieku, izgudrojuma aprakstu,

zīmējumiem, pretenzijām un kopsavilkumu, Patents ir spēkā Latvijas Republikā 20 gadus no 11.10.2011. kā Patenta īpašnieki norādīti SIA “Eko Gāze”

un /pers. A/ (lietas 1.sējuma 47.-56.lapa).

Starp prasītāju un atbildētāju 2013.gada 24.aprīlī ticis noslēgts Darba līgums /numurs/, saskaņā ar kura noteikumiem prasītājs pieņemts darbā

par /amata nosaukums/ (lietas 1.sējuma 40.-43.lapa).

Prasītājs pušu starpā 2012.gada 29.martā noslēgto Patenta /numurs/valdītāju vienošanos nav apstrīdējis, prasību par minētās vienošanās izpildi

nav cēlis. Ņemot vērā, ka prasītājs prasībā nav apstrīdējis darījumus, pirmās instances tiesa atzinusi, ka nav pamata piemērot prasītāja norādītās tiesību

normas - Civillikuma 1459.panta un 1461.panta noteikumus.

[3.2] Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Patentu likuma 51.panta noteiktajā kārtībā patents nav ticis nodots citām personām un patenta īpašnieka

maiņa nav reģistrēta, līdz ar to tiesa atzinusi, ka, pretēji prasītāja norādītajam, apstākļi, ka par SIA “Eko Gāze” kapitāldaļu turētājiem ir kļuvuši /pers.

D/un /pers. E/, proti, sabiedrības dalībnieku maiņa neietekmē Patenta /numurs/īpašniekus, proti, SIA “Eko Gāze” un /pers. A/, kā to apliecināja arī

prasītāja pārstāvis tiesas sēdē, kā arī neliecina par to, ka modulis būtu realizēts trešajām personām.

Kā izriet no lietas materiāliem pievienotās 2015.gada 15.decembra SIA “Eko Gāze” atbildes, kas sniegta /pers. A/ uz 2015.gada 10.decembra

vēstuli, SIA “Eko Gāze” apliecinājusi, ka nav devusi piekrišanu Patentu izmantot trešajām personām un nav to pārdevusi trešajām personām, lūdzot

iesniegt prasītāja rīcībā esošos pierādījumus par minētā punkta pārkāpšanu, norādīts, ka SIA “Eko Gāze” uzskata, ka saņemtā vēstule no /pers. A/ un

tajā atspoguļotās pretenzijas nav pamatotas un atlīdzības saņemšanai nav pamatojuma (lietas 1.sējuma 36.lapa). Prasītājs šādus pierādījumus ne

atbildētājai, ne tiesai nav iesniedzis.

Tāpat pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasītājs nav pierādījis prasības pieteikumā norādītos apstākļus par to, ka moduļi ir realizēti trešajām

personām, līdz ar to nebija pamata vērtēt lietas materiālos iesniegtos pierādījumus - prasītāja veiktos moduļu izmaksu aprēķinus un pievienotās SIA “Eko

Gāze” gada pārskatu izdrukas (lietas 1.sējuma 14.-22., 37.lapa).

Bez tam pirmās instances tiesa atzinusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas noteikumiem, prasītājs nav pierādījis, prasības

pieteikumā norādītos apstākļus, proti, pretēji prasības pieteikumā norādītajam, lietas materiāliem nav pievienoti pierādījumi par to, ka prasītājs no

atbildētājas būtu saņēmis priekšlikumu par to, ka no komercsabiedrības puses tiks apmaksāta patenta lietošana no komercsabiedrības apgrozījuma 10 %

gadā.

[3.3] Lai gan prasītāja pilnvarotais pārstāvis pirmās instances tiesas sēdē norādījis, ka prasītājam nodarītie zaudējumi izriet no Patentu likuma

pārkāpuma un ir pamatota uz patenta tiesību aizskārumu, prasībā nav pieteikts neviens Patentu likuma 65.panta otrajā daļā, norādītais prasījums, kas

atbilstoši minētajai tiesību normai ir piekritīgs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai kā pirmās instances tiesai.

Savukārt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, izskatot prasību par zaudējumu piedziņu nav pamata vērtēt prasītājam nodarīto patenta

tiesību aizskārumu un līdz ar to konstatēt atbildētājas prettiesisku rīcību, kas prasītāja ieskatā ir pamats viņam nodarīto zaudējumu piedziņai.

[3.4] Ņemot vērā Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 44.panta piekto daļu tiesa atzinusi, ka par labu SIA “Eko gāze” no prasītāja

piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 200 EUR apmērā.

[4] Apelācijas sūdzību par minēto pirmās instances spriedumu iesniedzis prasītājs, pārsūdzot to pilnā apjomā. Prasītājs lūdzis apmierināt prasību

pret SIA “Eko gāze”.

[4.1] Prasītāja ieskatā pirmās instances tiesa izdarījusi nepamatotu secinājumu par to, ka Patentu likuma 51.panta noteiktajā kārtībā patents nav

ticis nodots citām personām, kaut arī par SIA “Eko Gāze” kapitāldaļu turētājiem ir kļuvuši /pers. D/u n /pers. E/(kam pieder minētā Igaunijas

komercsabiedrība), jo sabiedrības dalībnieku maiņa neietekmējot Patenta /numurs/īpašniekus, kā arī neliecinot par to, ka modulis būtu realizēts trešajām

personām.

Prasītājs norādījis uz faktu, ka, iegūstot komercsabiedrības kapitāldaļas, to turētāji iegūst īpašumā lietu kopību, kas kā finanšu instruments tiek

izmantots peļņas gūšanai komercsabiedrības dalībniekiem - faktiskā labuma guvējiem.

[4.2] Tāpat, atsaucoties uz Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779.pantu, apelācijas sūdzībā norādīts, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta

pirmās daļas noteikumiem prasība esot pierādīta. Saskaņā ar 2012.gada 29.marta vienošanās 8.punktu SIA “Eko Gāze” ir jāatlīdzina prasītājam visi

zaudējumi, kas ir radušies pārkāpjot vienošanos.

[4.3] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē norādījis, ka prasītājam nodarītie zaudējumi izriet no Patentu

likuma pārkāpuma un ir pamatota uz patenta tiesību aizskārumu, prasībā nav pieteikts neviens Patentu likuma 65.panta otrajā daļā, norādītais prasījums,

kas atbilstoši minētajai tiesību normai ir piekritīgs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai kā pirmās instances tiesai.

Pirmās instances tiesai, pieņemot prasību konstatējusi, ka prasības pamatojumā ir Patentu likumā iekļautās tiesību normas un šajā sakarā bija

izskatījusi prasījuma pamatojumu, līdz ar ko tiesai attiecīgi spriedumā bija jāizspriež lieta kopumā, nevis jāizdala atsevišķi, jo tādā gadījumā, visa lieta bija

jānosūta pēc piekritības Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai jeb jānosaka sagatavošanās tiesas sēde.

[5] 2018.gada 15.janvārī apelācijas instances tiesā saņemti atbildētājas pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta Viktora Gargažina

paskaidrojumi, kuros norādīts, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

[5.1] Paskaidrojumos norādīts, ka apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti lielākā daļa no pirmās instances tiesas konstatētajiem faktiem, līdz ar to,

vadoties no Civilprocesa likuma 430.panta 3.daļas, apelācijas instances tiesai nav pamata un pienākuma tos pārbaudīt. Pirmās instances tiesas konstatēto

faktu neapstrīdēšana no prasītāja puses var būt par patstāvīgu pamatu apelācijas sūdzības noraidīšanai.

[5.2] Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis norādījis, ka nav saprotams, kāpēc prasītājs domā, ka pirmās instances tiesa darījuma apstrīdēšanu

(neapstrīdēšanu) ir saistījusi ar Civillikuma 1635.panta piemērošanu (nepiemērošanu), jo no pirmās instances tiesas sprieduma tas neizriet.

Pirmās instances tiesa Civillikuma 1635.panta nepiemērošanu ir saistījusi ar to, ka prasītājs nav pierādījis, ka ir noticis viņa tiesību aizskārums.

Savukārt faktu, ka prasītājs nav pierādījis, ka ir noticis viņa tiesību aizskārums, prasītājs apelācijas sūdzībā nav apstrīdējis.

Tāpat Patentu likuma 51.panta 2.daļa noteic, ka pēc tam, kad ir saņemts attiecīgs iesniegums, tiesību pāreju apliecinošs dokuments un samaksāta

noteiktā maksa, Patentu valde ziņas par patenta īpašnieka maiņu ieraksta patentu reģistrā un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta

patenta īpašniekam paziņojumu par patentu reģistrā izdarīto ierakstu.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 190.panta 2.daļu paskaidrojumos norādīts, ka lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka patenta īpašnieku (SIA

“Eko Gāze” un /pers. A/) maiņa bija ierakstīta patentu reģistrā un publicēta Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Tāpēc pirmās instances tiesa pamatoti

secinājusi, ka Patentu likuma 51.panta noteiktajā kārtībā patents nebija ticis nodots citām personām.

[5.3] Bez tam paskaidrojumos norādīts, ka 2012.gada 29.martā starp pusēm noslēgtajā patenta/numurs/valdītāju vienošanās 3.punktā runa ir par

SIA “Eko Gāze”, nevis par labuma guvējiem no SIA “Eko Gāze” kapitāla daļām. Tāpēc faktam, kas ir labuma guvējs no SIA “Eko Gāze” kapitāla

daļām šajā lietā vispār nav nekādas nozīmes. Turklāt par patieso labuma guvēju var būt trešā persona, nevis tā persona, kurai juridiski pieder

komercsabiedrības kapitāla daļas.

[5.4] Apelācijas sūdzībai nav pievienoti pirmās instances tiesas konstatētie trūkstošie pierādījumi par pušu vienošanos un projektu par izgudrotāja

atlīdzību, kā arī vēstule, kuru prasītājs nosūtījis SIA “Eko Gāze” par patenta īpašuma tiesību aizskārumu.

[5.5] Paskaidrojumos norādīts, ka prasītāja prasība ir juridiski nepareizi konstruēta un celta, tāpēc tā nevar būt apmierināta ari formāla apstākļa

dēļ. Prasītājs nav cēlis prasību par 2012.gada 29.martā starp pusēm noslēgtās patenta/numurs/valdītāju vienošanās izpildi, bet gan ir cēlis zaudējumu

piedziņas prasību.

Tāpat Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai izskatāmajā gadījumā nemaz nebija tiesību vērtēt (konstatēt) patenta tiesību aizskāruma esamību.

Proti, patenta pārkāpumu konkrētajā gadījumā varēja konstatēt tikai un vienīgi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Līdz ar to Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesai nemaz nebija iespējas (tiesību) apmierināt prasītāja prasību.

Savukārt ņemot vērā to, ka izskatāmajā gadījumā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai nemaz nebija tiesību vērtēt (konstatēt) patenta

tiesību aizskāruma esamību, t.i. patenta pārkāpuma esamību, tad to nevar darīt arī apelācijas instances tiesa, jo pretējā gadījumā tiks pārkāpts triju tiesu

instanču princips.

[6] Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotais pārstāvis prasību neatzina un apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatoti iesniegtu. Papildus norādīja, ka

prasība ir nepamatota gan pēc būtības saskaņā ar materiālo tiesību normām, gan arī procesuāli. Atbildētājs uzturēja spēkā pirmās un apelācijas

instances tiesai sniegtos paskaidrojumus un neatzina, ka atbildētājs būtu pārkāpis prasītāja izņēmuma tiesības.

[6.1] Tiesas sēdē prasītājs nebija ieradies. Civillietu tiesas kolēģija nekonstatēja Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos lietas

izskatīšanas atlikšanas pamatus un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzina par iespējamu izskatīt lietu bez prasītāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi lietas dalībniekus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka apelācijas sūdzība par pirmās

instances tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība, ir iesniegta nepamatoti un prasība ir noraidāma.

[8] Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā noteikts, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību (..)

tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

[9] Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā noteikts, ja izskatot lietu, tiesa atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā

gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus spriedumā motīvu daļā var nenorādīt.

[9.1] Civillietu tiesas kolēģija pievienojas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas 2017.gada 11.jūlija sprieduma motivācijai un atzīst, ka pirmās

instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un devusi tiem pareizu juridisko novērtējumu, kā arī objektīvi novērtējusi iesniegtos

pierādījumus, tādēļ atzīst šajā spriedumā ietverto pamatojumu par pareizu un pilnībā pietiekamu, to neatkārtojot.

[10] Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa noteic, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja

tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

[10.1] Lietā starp pusēm nav strīda un to konstatējusi pirmās instances tiesa, ka Patentu reģistrā iekļautas ziņas par patentu /numurs/un SIA “Eko

Gāze” un /pers. A/ ir norādīti kā patenta īpašnieki. Tāpat nav strīda, ka 2012.gada 29.martā starp pusēm noslēgta Patentu /numurs/valdītāju vienošanās

(lietas 1.sējuma 38.lapa).

[11] Izvērtējot apelācijas sūdzības argumentus, apelācijas instances tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka tie nedod pamatu pārskatīt pirmās

instances tiesas sprieduma motīvus un apmierināt prasību.

[11.1] Apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets ir prasījums par zaudējumu piedziņu.

[11.2] Prasītājs apelācijas sūdzībā norādījis, ka pirmās instances tiesa nav pareizi novērtējusi pierādījumus un lietas apstākļus, kā arī ir nepareizi

interpretējusi Patentu likuma 16.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu. Atkārtojot jau prasībā izklāstītos faktiskos apstākļus par prasītāja izņēmuma tiesībām

un atbildētājas rīcību, atsavinot sabiedrības kapitāla daļas divām juridiskām personām, prasītājs, pretēji pirmās instances tiesas viedoklim, uzskatīja, ka

atbildētāja ir pārkāpusi Vienošanās 4.punktu, nodarot tam zaudējumus 134 842,50 EUR apmērā.

[11.3] Civillietu tiesas kolēģijas uzskata, ka nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka pirmās instances tiesa ir pieļāvusi Civilprocesa likuma

97.panta, 189.panta trešās daļas un 190.panta pirmās daļas pārkāpumu, kas izpaudies pierādījumu nepareizā vērtēšanā, patvaļīgi interpretējot faktus un

klaji ignorējot Civillikumā un Civilprocesa likumā noteiktos pamatprincipus, kā arī taisnīguma, likumības un pamatotības apsvērumus.

[11.4] Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība, atbildētājam, neatzīstot prasību, jāpierāda ne tikai

prasītāja prasījumu nepamatotība, bet arī savu iebildumu pamatotība.

Tiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem. Lietas dalībniekam civilprocesā atļauts

izmantot visus likumā paredzētos līdzekļus savu prasījumu un iebildumu pierādīšanai, ja vien likumā nav noteikti īpaši ierobežojumi.

[11.5] Attiecībā uz apelācijas sūdzības argumentiem Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka vairums no apelācijas sūdzībā izvirzītajiem apstākļiem jau

ir novērtēti pirmās instances tiesas spriedumā, un, kā jau minēts, apelācijas instances tiesa šo novērtējumu atzīst par pareizu un atkārtoti nemotivē.

[11.6] Apelatora viedoklis, ka atbildētāja, nepaziņojot prasītājam, atsavinājusi savas kapitāldaļas Igaunijas komercsabiedrībai /pers. D/un Kipras

kompānijai /pers. E/, radīja patenta īpašnieka aizskārumu, jo patents tika nodots citām personām, nevar kalpot par argumentu tam, ka ir noticis prasītāja

patenta pārkāpums.

[11.7] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav uzskatāms par prasītāja tiesību pārkāpumu apstāklis, ka atbildot uz vēstuli, atbildētāja noraidījusi

priekšlikumu nopirkt prasītājam piederošu patenta daļu, jo atbildētāja ir apzinājusies, ka šādu rīcību nevar vērtēt kā tiesību pārkāpumu.

[11.8] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi, ka par prasītāja tiesību pārkāpumu nevar tikt uzskatīts fakts, ka

atbildētājas dalībnieki, atsavinot sev piederošās uzņēmuma kapitāldaļas Igaunijas komercsabiedrībai /pers. D/un Kipras kompānijai /pers. E/, ir pārkāpuši

Vienošanās 4.punktu, proti, realizējusi moduļus trešajām personām, no kā prasītājam pienākas atlīdzība (lietas 1.sējuma 30.-35.lapa).

[11.9] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav pamatota prasītāja piedāvātā Patentu likuma 16.panta interpretācija un ar to saistītais viedoklis, ka

pats par sevi ir saprotams, ka atbildētāja sabiedrības dalībnieku maiņa ir ietekmējusi Patenta /numurs/īpašniekus un ir uzskatāma par atsavināšanu.

[11.10] Patentu likuma 16.panta pirmās daļas 1.punkts par pārkāpumu atzīst šādas darbības bez atļaujas: izgatavošana, piedāvāšana pārdošanai,

citāda izplatīšana tirgū, lietošana, kā arī importēšana, eksportēšana un glabāšana minētajiem nolūkiem. No likuma formulējuma „aizliegts piedāvāt

pārdošanai, citādi izplatīt tirgū” izriet, ka piedāvāšana pārdošanai arī ir izplatīšanas tirgū veids, bet lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka atbildētāja

devusi piekrišanu Patentu izmantot trešajām personām vai arī ir pārdevusi to trešajām personām.

[11.11] Apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim, ka Patentu likuma 51.panta noteiktajā kārtībā patents nav ticis

nodots citām personām un patenta īpašnieka maiņa nav reģistrēta, līdz ar to pretēji apelācijas sūdzības argumentam tas apstāklis, ka notikusi sabiedrības

dalībnieku maiņa un par SIA “Eko Gāze” kapitāldaļu turētājiem ir kļuvušas divas juridiskās personas, nav ietekmējis Patenta /numurs/īpašniekus.

[11.12] Ievērojot minēto Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pilnīgi pareizu pirmās instances tiesas secinājumu, ka atbildētāja, atsavinot sev

piederošās uzņēmuma kapitāldaļas, nepārkāpa prasītāja Patentu likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētās izņēmuma tiesības.

[11.13] Kā jau norādīts, Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, tādēļ apelatora argumentu par

zaudējumu atlīdzināšanu neatkārto, jo prasītājs nav pierādījis zaudējumu esamību (mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī citas mantiski

novērtējamas tiesību aizskāruma sekas) nodarīšanas faktu un atbildētājas prettiesisku darbību un to, ka pastāv cēloniskais sakars starp atbildētājas rīcību

un prasītājam nodarītiem zaudējumiem.

Tāpat prasītājs nav pierādījis prasības pieteikumā norādītos apstākļus, ka moduļi ir realizēti trešajām personām, tādēļ nav pamata vērtēt prasītāja

veiktos moduļu izmaksu aprēķinus un pievienotās SIA “Eko Gāze” gada pārskatu izdrukas (lietas 1.sējuma 14.-22., 37.lapa).

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim un nekonstatē priekšnosacījumus zaudējumu atlīdzībai no

atbildētājas par labu prasītājam, tāpat atzīst, ka prasītājs nav pierādījis, ka noticis viņa tiesību aizskārums, kas būtu pamats Civillikuma 1635.panta

piemērošanai.

[11.14] Savukārt attiecībā uz argumentu par it kā nodarītu kaitējumu patenta īpašniekam Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka tam nav sakara ar

Patentu likuma 16.panta pirmo daļu, jo nekonstatē ar šo normu aizliegtās darbības, tādēļ nav pamata tālāk apsvērt jebkādu citu darbību radītās sekas.

[11.15] Nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka lieta bija piekritīga Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo saskaņā ar

Civilprocesa likuma 29.panta trešo daļu un Patentu likuma 65.panta otro daļu šai prasībai nav noteikta izņēmuma piekritība, jo prasītājs izvirzīja

prasījumus, kas vērsti uz nodarīto zaudējumu 134 842,50 EUR atlīdzību, kas izriet no patenta tiesību aizskāruma, bet nav pieteicis nevienu prasījumu

atbilstoši Patentu likuma 65.panta otrai daļai.

[11.16] Civillietu tiesu kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa, izskatot lietu, pietiekami izvērtēja lietas faktiskos apstākļus un nonākusi pie

secinājuma, ka prasītājs savus apgalvojumus nav pamatojis ar ticamiem pierādījumiem. Turklāt apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par

pamatu prasības apmierināšanai.

[11.17] Ievērojot minēto Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas instances tiesā apelācijas sūdzībā norādītie iebildumi nav guvuši

apstiprinājumu, līdz ar to apelācijas sūdzība ir atzīstama par nepamatoti iesniegtu, bet pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

[12] Visi tiesāšanās izdevumu veidi izsmeļoši norādīti Civilprocesa likuma 33.pantā.

[12.1] Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību.

[12.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par

labu atbildētājam.

[12.3] Atbildētāja nav pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru no prasītāja piedzīti ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai samazinātā apmērā 200 EUR, līdz ar to apelācijas instances tiesa lietu skata pārsūdzētajā daļā.

[12.4] Lietas materiāliem pievienots atbildētāja pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta Viktora Gargažina 2016.gada 28.decembra rēķins

/numurs/, 2017.gada 19.aprīļa rēķins /numurs/un 2017.gada 1.jūnija rēķins /numurs/par juridisko palīdzību lietā Nr.C29460916 par kopējo summu 900

EUR (lietas 2.sējuma 21.- 24., 57.-59.lapa).

[12.5] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas secināto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta piektās daļas

noteikumiem no prasītāja par labu SIA “Eko gāze” piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 200 EUR apmērā.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta (..).

Ievērojot to, ka prasība un apelācijas sūdzība ir iesniegtas nepamatoti, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamata atmaksāt samaksāto valsts

nodevu.

[13.1] Civilprocesa likuma 42.panta otrā daļa paredz, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas, vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas

izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ja abas puses ir atbrīvotas

no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

[13.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem (lietas 1.sējuma 3.lapa) un tiesu informatīvās sistēmas pirmās instances tiesa konstatējusi, ka lietā ir radušies ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 15,70 EUR, ņemot vērā, ka prasītājs /pers. A/, ceļot prasību samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,50 EUR

apmērā (lietas 1.sējuma 13.lapa), kā arī ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s 2016.gada 1.aprīļa lēmumu, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 43.panta ceturtās daļas noteikumiem, daļēji atbrīvots no valsts nodevas samaksas par prasības pieteikuma iesniegšanu, pirmās

instances tiesa atzinusi, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpību uzņemas valsts.

No Tiesu informatīvās sistēmas pavēstu uzziņas apelācijas instances tiesā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,56 EUR apmērā.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas secināto, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpību uzņemas valsts.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu prasītājam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par naudas summu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

Noraidīt /pers. A/ prasību pret SIA “Eko Gāze” par zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu SIA “Eko Gāze”, /reģistrācijas numurs/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 200 EUR (divi simti

euro) apmērā.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sagatavots 2018.gada 25.aprīlī.

Tiesneses (personiskais paraksts) Olita Blūmfelde

(personiskais paraksts) Inese Strelča

(personiskais paraksts) Ligita Gavare