Court partially allowed appeal, quashing one of 25 fines for unauthorized entry into a restricted zone in Jūrmala.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court partially allowed the appeal against a police decision imposing 25 fines for unauthorized vehicle entry into a restricted zone in Jūrmala. The defendant argued that the evidence was insufficient and the decision violated administrative code requirements, while the police contended the violations were clear and documented. The court quashed only the specific fine dated January 19, 2018, regarding protocol ZZ 718138, while upholding the remaining 24 fines and rejecting the broader procedural complaints.
Legislator-Regeste
KI-generiertAdministratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pants; Tiesa atceļ tikai konkrēto daļu no lēmuma par vienu no vairākiem administratīvajiem pārkāpumiem, bet atstāj pārējos spēkā, ja pārējie fakti ir noskaidroti un pierādījumi pietiekami.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
ECLI:LV:RIRT:2018:1221.1A33015718.4.S
Lieta Nr. 1A33015718
Arhīva Nr. 1A-0157-18/28
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2018. gada 21. decembrī
Rīgas rajona tiesas tiesnese B. Jakobsone atklātā tiesas sēdē izskatīja /pers. B/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Jūrmalas pilsētas
pašvaldības policijas 2018. gada 11. aprīļa lēmumu Nr. 1-13/134.
Aprakstošā daļa
(1) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 14.20 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā pārkāpuma
protokolu ZZ Nr. 718119 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 8. jūlijā plkst. 12.08 Jūrmalā, Priedaines
satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(2) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 14.25 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā pārkāpuma
protokolu ZZ Nr. 718120 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 9. jūlijā plkst. 18.27 Jūrmalā, Priedaines
satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(3) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 14.26 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā pārkāpuma
protokolu ZZ Nr. 718121 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 12. jūlijā plkst. 18.47 Jūrmalā, Priedaines
satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(4) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 14.26 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā pārkāpuma
protokolu ZZ Nr. 718122 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 13. jūlijā plkst. 15.03 Jūrmalā, Priedaines
satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(5) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.20 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā pārkāpuma
protokolu ZZ Nr. 718123 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 17. jūlijā plkst. 4.29 Jūrmalā, Priedaines
satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(6) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.22 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā pārkāpuma
protokolu ZZ Nr. 718124 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 20. jūlijā plkst. 17.40 Jūrmalā, Priedaines
satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(7) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.26 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā pārkāpuma
protokolu ZZ Nr. 718125 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 21. jūlijā plkst. 18.41 Jūrmalā, Priedaines
satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(8) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.27 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā pārkāpuma
protokolu ZZ Nr. 718126 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 25. jūlijā plkst. 18.07 Jūrmalā, Priedaines
satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(9) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.28 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā pārkāpuma
protokolu ZZ Nr. 718127 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 26. jūlijā plkst. 16.22 Jūrmalā, Priedaines
satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(10) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.30 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718128 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 31. jūlijā plkst. 11.45 Jūrmalā, Priedaines
satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(11) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.31 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718129 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 4. augustā plkst. 16.32 Jūrmalā, Priedaines
satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(12) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.32 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718130 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 11. augustā plkst. 16.50 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(13) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.33 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718131 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 24. augustā plkst. 12.16 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(14) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.35 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718132 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 30. augustā plkst. 22.05 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(15) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.36 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718133 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 1. septembrī plkst. 17.53 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(16) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.37 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718134 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 4. septembrī plkst. 19.26 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(17) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.39 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718135 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 5. septembrī plkst. 17.42 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(18) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.40 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718136 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 6. septembrī plkst. 14.41 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(19) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.41 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718137 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 7. septembrī plkst. 11.57 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(20) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.42 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718138 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 7. septembrī plkst. 18.30 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(21) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.43 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718139 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 10. septembrī plkst. 17.22 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(22) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.45 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718140 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 13. septembrī plkst. 0.08 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(23) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.46 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718141 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 20. septembrī plkst. 21.41 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(24) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.47 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718142 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 21. septembrī plkst. 18.25 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(25) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.48 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718143 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 26. septembrī plkst. 16.06 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
(26) Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R. Bračs 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.49 ir sastādījis /pers. B/ administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718144 pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta un 49. punkta, par to, ka 2017. gada 28. septembrī plkst. 9.31 Jūrmalā,
Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
/pers. B/ 2018. gada 12. februārī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā (turpmāk – Iestāde) iesniedza sūdzību par administratīvā pārkāpuma
protokoliem ZZ Nr. 718119, ZZ Nr. 718120, ZZ Nr. 718121, ZZ Nr. 718122, ZZ Nr. 718123, ZZ Nr. 718124, ZZ Nr. 718125, ZZ Nr. 718126,
ZZ Nr. 718127, ZZ Nr. 718128, ZZ Nr. 718129, ZZ Nr. 718130, ZZ Nr. 718131, ZZ Nr. 718132, ZZ Nr. 718133, ZZ Nr. 718134, ZZ
Nr. 718135, ZZ Nr. 718136, ZZ Nr. 718137, ZZ Nr. 718138, ZZ Nr. 718139, ZZ Nr. 718139, ZZ Nr. 718140, ZZ Nr. 718141, ZZ Nr. 718142,
ZZ Nr. 718143, ZZ Nr. 718144, lūdzot tos atcelt, un uzsāktās administratīvā pārkāpuma lietas – izbeigt.
/pers. B/ sūdzībā norādīja, ka viņa īpašumā esošā automašīna ir reģistrēta viņa deklarētajā dzīvesvietā /adrese/. Minētajā adresē dzīvo arī /pers. B/
māte, tādēļ saskaņā ar Jūrmalas pilsētas saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā
teritorijā” 14.2. punktu un 1. pielikumu, /pers. B/ pienākas nodevas atvieglojums. Tāpat norādīts, ka /pers. B/ nav zinājis, ka 2014. gada 28. maijā,
reģistrējot savu uzturēšanās adresi ārzemēs, faktiski bez viņa ziņas ir izdeklarēts no dzīvesvietas Jūrmalā. Norāda, ka, piemērojot viņam sodu, nav
ievēroti lietderības apsvērumi, izvērtējot visus lietas apstākļus. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7. panta pirmo daļu, 237. pantu
un 238. panta pirmās daļas pirmo teikumu, administratīvā pārkāpuma lietvedība ir uzsākama un veicama savlaicīgi, atbilstoši ienākušai informācijai par
pārkāpumu. Informāciju no videonovērošanas, kas uzstādīta speciāli šim nolūkam, ir iespējams iegūt nekavējoties. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo
pārkāpuma kodeksa 1. pantu ietekmēšanas līdzekļa piemērotājam bija nevis jāuzkrāj uz /pers. B/ attiecināmie administratīvie pārkāpumi, kas attiecīgi
veido nesamērīgu piemērojamā soda apmēru, bet gan nekavējoties jāsastāda protokols jau par pirmo pārkāpumu un nekavējoties par to jāinformē /pers.
B/, tādējādi novērošot turpmāko tāda paša rakstura administratīvo pārkāpumu izdarīšanu. Protokolu sastādīšana pēc četriem mēnešiem ir vērtējama kā
prettiesiska rīcība un labas pārvaldības principa pārkāpums. Pamatojoties uz minēto un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21. pantu, /pers. B/
lūdz izbeigt uzsākto administratīvā pārkāpuma lietvedību, atbrīvojot viņu no administratīvās atbildības.
Ar 2018. gada 11. aprīļa lēmumu Nr. 1-13/134 (turpmāk – Lēmums) administratīvā pārkāpuma protokoli ZZ Nr. 718119, ZZ Nr. 718120, ZZ
Nr. 718121, ZZ Nr. 718122, ZZ Nr. 718123, ZZ Nr. 718124, ZZ Nr. 718125, ZZ Nr. 718126, ZZ Nr. 718127, ZZ Nr. 718128, ZZ Nr. 718129,
ZZ Nr. 718130, ZZ Nr. 718131, ZZ Nr. 718132, ZZ Nr. 718133, ZZ Nr. 718134, ZZ Nr. 718135, ZZ Nr. 718136, ZZ Nr. 718137, ZZ
Nr. 718138, ZZ Nr. 718139, ZZ Nr. 718139, ZZ Nr. 718140, ZZ Nr. 718141, ZZ Nr. 718142, ZZ Nr. 718143, ZZ Nr. 718144 atstāti negrozīti, bet
/pers. B/ 2018. gada 12. februāra sūdzība noraidīta.
Lēmumā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma
zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Noteikumi) 5. punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada aprīļa līdz 30. septembrim
transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot Noteikumu 20. punkta noteiktos gadījumus.
Noteikumu 49. punkts noteic, ka par Noteikumu 5. punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam 50
euro.
Noteikumu 20. punkts noteic ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt transportlīdzekļi, kas pielāgoti
vadītājam invalīdam, operatīvie transportlīdzekļi, avārijas un specializēto dienestu transportlīdzekļi, ārvalstu diplomātiskā korpusa transportlīdzekļi, Valsts
policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja un prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi, Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu īpašumā vai turējumā esošie
transportlīdzekļi.
Noteikumu 23. punktā noteikts, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz
uz konkrēto transportlīdzekli. Noteikumu 8.2. apakšpunktā noteikts, ka kontrolpunktos un īpaša režīma zonā, ņemot vērā satiksmes intensitāti un
tehniskās iespējas, var uzstādīt videotehniskas kontroles ierīces, kuras izmanto pārkāpuma fiksēšanai.
Pašvaldības policija, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolus, konstatēja, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās
sistēmas kā transportlīdzekļa BMW 335, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašnieks norādīts /pers. B/. Minētais transportlīdzeklis
neatbilda nevienam no Noteikumu 20. punkta kritērijiem, tādēļ /pers. B/ tika izsaukts paskaidrojuma sniegšanai uz Iestādi.
Tāpat Lēmumā norādīts, ka, iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē
transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā,
nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ievērošanas kontrolei un Noteikumu
pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai. Saņemot no Informācijas sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz Noteikumu pārkāpšanu,
pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tas satur ziņas par
iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.
Ziņas no sistēmas saņemtas 2018. gada 2. janvārī, ko apliecina rezolūcija uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo
pārkāpumu. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmo daļu un 247. pantu, lēmumu par administratīvā pārkāpuma
lietvedības uzsākšanu var pieņemt triju darba dienu laikā. Papildus norādīts, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta pirmo
daļu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Administratīvā pārkāpuma
protokoli sastādīti un lēmumi pieņemti 2018. gada 19. janvārī, tādējādi minētie protokoli ir sastādīti savlaicīgi un sods piemērots atbilstoši Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta ceturtajai daļai.
Noteikumu 49. punkts par Noteikumu 5. punkta pārkāpumu paredz naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam 50 euro
apmērā. Par pārkāpumu normatīvā akta izdevējs ir paredzējis konstantu soda apmēru, tādēļ soda piemērotājam nav nepieciešams veikt papildus
lietderības apsvērumu izvērtēšanu.
No Lēmuma izriet, ka /pers. B/ vaina ir pierādīta ar administratīvo pārkāpumu protokoliem ZZ Nr. 718119, ZZ Nr. 718120, ZZ Nr. 718121, ZZ
Nr. 718122, ZZ Nr. 718123, ZZ Nr. 718124, ZZ Nr. 718125, ZZ Nr. 718126, ZZ Nr. 718127, ZZ Nr. 718128, ZZ Nr. 718129, ZZ Nr. 718130,
ZZ Nr. 718131, ZZ Nr. 718132, ZZ Nr. 718133, ZZ Nr. 718134, ZZ Nr. 718135, ZZ Nr. 718136, ZZ Nr. 718137, ZZ Nr. 718138, ZZ
Nr. 718139, ZZ Nr. 718139, ZZ Nr. 718140, ZZ Nr. 718141, ZZ Nr. 718142, ZZ Nr. 718143, ZZ Nr. 718144, fotofiksācijas izdrukām, Ceļu
satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas izdruku, un /pers. B/ pamatoti un likumīgi saukts pie administratīvās atbildības.
2018. gada 23. maijā Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. B/ sūdzība par Iestādes 2018. gada 11. aprīļa lēmumu Nr. 1-13/134 (turpmāk – Sūdzība)
un ar Rīgas rajona tiesas 2018. gada 1. jūnija lēmumu ierosināta administratīvā pārkāpuma tiesvedība.
Sūdzībā norādīts, ka par prettiesisku un nepieļaujamu ir uzskatāma Iestādes rīcība, uzkrājot fotofiksācijas izdrukas par 26 administratīvajiem
pārkāpumiem laika periodā no 2017. gada 8. jūlija līdz 2017. gada 28. septembrim, savlaicīgi neuzsākot par tiem administratīvā pārkāpuma lietvedību.
Informāciju no Informācijas sistēmas ir iespējams iegūt nekavējoties, tādēļ Iestādes rīcība ir vērtējama kā prettiesiska, un attiecīgi arī piemērotais naudas
sods par 26 protokoliem 1300 euro apmērā ir vērtējams kā nesamērīgs saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7. pantu, 1. pantu un
237. pantu. /pers. B/ uzskata, ka Iestāde varēja un tai arī vajadzēja uzreiz pēc pirmā pārkāpumu izdarīšanas saņemt ziņas, nevis izdarīt to tikai
2018. gada 2. janvārī. Turklāt ziņu izdruka no Informācijas sistēmas 2018. gada 2. janvārī neapliecina ziņu par iespējamo pārkāpumu saņemšanas faktu
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmās daļas izpratnē, bet gan apliecina Iestādes nepamatotu procesuālo darbību novilcināšanu.
/pers. B/ sūdzībā norāda, ka Iestāde nav organizējusi un nodrošinājusi attiecīgo datu savlaicīgu saņemšanu, šāda rīcība saskaņā ar Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 10. pantu nedrīkst viņam radīt nelabvēlīgas sekas. Ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, Iestāde ir saņēmusi protokolos
norādītajā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī.
Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 238.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvā lietvedība ir jāuzsāk triju darba dienu laikā no ziņu
saņemšanas, tādēļ, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1. panta pirmo daļu un 243. panta pirmo daļu, ziņas par izdarītajiem
administratīvajiem pārkāpumiem, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, nav procesuāli nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, kā arī lietvedība
nav veikta ievērojot likumību. Pamatojoties uz minēto, sastādītie administratīvo pārkāpumu protokoli nav izmantojami kā pierādījumi lietā, tādēļ
administratīvā lietvedība ir izbeidzama, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 1. punktu. Fakts, ka Iestāde nav
ievērojusi likuma prasības, izslēdz ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7. panta pirmo, trešo un
ceturto daļu.
2018. gada 4. jūlijā Rīgas rajona tiesā saņemts Iestādes paskaidrojums par iesniegto sūdzību. Paskaidrojumā norādīts, ka ziņas par to, ka /pers. B/
īpašumā esošais transportlīdzeklis BMW 335, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, laika posmā no 2017. gada 8. jūlija līdz 2017. gada
28. septembrim 26 reizes iebrauca Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi, tika saņemtas 2018. gada 2. janvārī, un uzreiz tika uzsākta administratīvā
pārkāpuma lietvedība Nr. 1-28.1/2 (domājams – Nr. 1-28.1/4). Iestāde norāda, ka uzsākot administratīvā pārkāpuma lietvedību, ir ievērojusi visus
Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmajā daļā, 37. panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktos termiņus lietvedības uzsākšanai.
Paskaidrots, ka Iestādes rīcība nav vērsta uz administratīvā pārkāpuma lietvedības novilcināšanu un administratīvo sodu uzkrāšanu, bet gan spēkā esošais
tiesiskais regulējums uzliek Iestādei pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Noteikumus. Noteikumos ietvertā tiesiskā regulējuma nezināšana
neatbrīvo /pers. B/ no atbildības par veiktajiem pārkāpumiem, turklāt informācija par esošo caurlaižu kārtību iebraukšanai Jūrmalā ir publiski pieejama
Jūrmalas domes oficiālajā tīmekļa vietnē www.jurmala.lv, un arī, iebraucot Jūrmalā, ir izvietotas informatīvās ceļa zīmes par Noteikumu piemērošanu.
Norādīts, ka izskatāmajā gadījumā pārkāpumi ir fiksēti dažādos laikos, bet foto fiksācijas Iestāde ir saņēmusi 2018. gada 2. janvārī. Pārkāpumu
konstatēšana, tas ir ziņu par administratīvo pārkāpumu saņemšana, šajā gadījumā ir nodalāmi jēdzieni. Ziņu fiksēšana ir veikta ar foto fiksāciju datumu,
kad ir izdarīti administratīvie pārkāpumi, savukārt ziņu saņemšana no Informācijas sistēmas un apstrāde tika veikta 2018. gada 2. janvārī. Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. pantā ir ietverts tāds procesuālais termiņš, kas pieļauj Iestādei šajā laikā veikt par administratīvo pārkāpumu
saņemtās informācijas apstrādi, izvērtēšanu un lietas materiālu sagatavošanu izskatīšanai. Tādējādi Iestāde ir ievērojusi minētajā normā ietverto
procesuālo termiņu.
Noteikumu 9. punkts pieļauj Jūrmalas pašvaldībai izmantot Informācijas sistēmu, lai nodrošinātu transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā
Jūrmalā kārtības ievērošanu. Līdz ar to šādu ziņu fiksēšana ar tehniskajiem līdzekļiem ir pieļaujams pierādīšanas līdzeklis atbilstoši Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 243. panta pirmajai daļai un 243.1 pantam. Turklāt atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. panta astotajai daļai,
to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas
par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Izvērtējot 26 administratīvā pārkāpuma protokolus, lietas materiālos esošās fotogrāfijas kopsakarā ar
pārējiem lietas materiāliem, ir nepārprotami secināms, ka administratīvajos protokolos norādītajos laikos, /pers. B/ īpašumā esošais transportlīdzeklis
iebrauca Jūrmalā bez derīgas caurlaides. Ņemot vērā minēto, Iestāde lūdz tiesu negrozīt iestādes 2018. gada 11. aprīļa lēmumu Nr. 1-13/134 un /pers.
B/ sūdzību noraidīt.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē /pers. B/ un viņa aizstāve I. Ādmine Sūdzību uzturēja un savu viedokli pamatoja ar Sūdzībā un 2018. gada 12. novembrī tiesā saņemto
/pers. B/ papildu paskaidrojumu par minētajiem apstākļiem un argumentiem.
Savukārt Jūrmalas pašvaldības policijas pārstāvis A. Andrukovičs sūdzību atzina par nepamatotu, pamatojoties uz Iestādes 2018. gada 11. aprīļa
lēmumā Nr. 1-13/134 un 2018. gada 4. jūlija paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.
Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, uzklausījusi /pers. B/ paskaidrojumus tiesas sēdē, kā arī aizstāves
I. Ādmines un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas pārstāvja A. Andrukoviča paskaidrojumus un viedokli, tiesa atzīst, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības
policijas 2018. gada 11. aprīļa lēmums Nr. 1-13/134 atceļams daļā par administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718138 un šajā daļā lieta ir
izbeidzama, savukārt pārējā daļā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018. gada 11. aprīļa lēmums Nr. 1-13/134 atstājams negrozīts, bet /pers. B/
sūdzība noraidāma.
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. B/ ir sastādīti 26 administratīvie pārkāpuma protokoli par to, ka viņš laika posmā no 2017. gada 8. jūlija
līdz 2017. gada 28. septembrim ar transportlīdzekli BMW 335, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 26 reizes dažādās dienās un laikos
iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.
Ar lietas materiāliem pierādīts, ka transportlīdzeklis BMW 335, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atrodas /pers. B/ īpašumā un nav
pamata apšaubīt, ka 26 administratīvā pārkāpuma protokolos norādītajā laikā un vietā tieši /pers. B/ bija minētā transportlīdzekļa vadītājs, jo
pierādījumus, kas apstiprinātu atšķirīgus apstākļus, /pers. B/ tiesā nav iesniedzis.
Noteikumu 21.1 apakšpunkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par fiziskajai
personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas valsts
transportlīdzekļu reģistrā, ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā, personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas pilsētā,
nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā ir nodots personai lietošanā, lai to izmantotu dzīvošanai, pamatojoties uz dzīvojamo telpas īres vai patapinājuma
līgumu.
No lietas materiāliem redzams un arī tiesas sēdē pats /pers. B/ apstiprināja, ka savu dzīvesvietu /adrese/, viņš deklarējis tikai 2017. gada
12. oktobrī (39.lp.), t.i., pēc maksas sezonas beigām, tādējādi /pers. B/ nav piemērojams nodevas atvieglojums, pamatojoties uz Noteikumu
21.1.1.apakšpunktu.
Lietā noskaidrots, ka līdz 2017. gada 8. jūlijam, kad konstatēts pirmais Noteikumu pārkāpums, /pers. B/ caurlaides nepieciešamību
transportlīdzeklim BMW 355, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Jūrmalas pilsētas domē elektroniski vai klātienē nav pieteicis, tādējādi
secināms, ka transportlīdzeklim BMW 355, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, laika posmam no 2017. gada 8. jūlija līdz 2017. gada
28. septembrim nebija noformēta caurlaide, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalā, ko konstatējis Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas atbildīgais
darbinieks, veicot transportlīdzekļa BMW 355, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, caurlaides derīguma pārbaudi (36.-37.lp.) un sastādot
par to ziņojumu 2018. gada 2. janvārī (38.lp.).
Saskaņā ar Noteikumu 14.2. apakšpunktu nodevas atvieglojumu var saņemt persona, kuras ģimenes locekļu (bērnu, vecāku) īpašumā ir
nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā.
Tiesa uzskata, ja /pers. B/ bija tiesības saņemt nodevas atvieglojumus un tas atbilst kādam no Noteikumu 14. punkta apakšpunktos izvirzītajām
prasībām, tad viņam bija Jūrmalas pilsētas domē elektroniski vai arī klātienē jānoformē iebraukšanas caurlaide ar atvieglojumiem, ko /pers. B/, kā
noskaidrots tiesas sēdē, nav darījis.
Noteikumu 5. punkts, Noteikumu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 19. decembrim, noteica, ka laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa
līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot Noteikumu 20. punkta noteiktos
gadījumus. Noteikumu 49. punkts noteica, ka par Noteikumu 5. punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai
vadītājam 50 euro.
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. B/ māte /pers. C/ nodevas samaksu par caurlaides saņemšanu dēla īpašumā esošajam transportlīdzeklim
BMW 355, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, veikusi tikai 2018. gada 11. februārī, proti, jau pēc 26 /pers. B/ sastādīto administratīvo
pārkāpumu protokolu saņemšanas (104.lp.).
Tiesas ieskatā nodevas samaksa ar atpakaļejošu datumu /pers. B/ neatbrīvo no administratīvās atbildības par Noteikumu pārkāpumu.
Tiesa atzīst, ka lietā esošās 26 fotofiksācijas, kurās skaidri attēlots konkrētais transportlīdzeklis, tā valsts reģistrācijas numurs, ziņas par
iebraukšanas datumu un laiku Jūrmalā, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm, apstiprina, ka /pers. B/
vadītais transportlīdzeklis 2017. gada 8. jūlijā plkst. 12.08, 2017. gada 9. jūlijā plkst. 18.27, 2017. gada 12. jūlijā plkst. 18.47, 2017. gada 13. jūlijā
plkst. 15.03, 2017. gada 17. jūlijā plkst. 4.29, 2017. gada 20. jūlijā plkst. 17.40, 2017. gada 21. jūlijā plkst. 18.41, 2017. gada 25. jūlijā plkst. 18.07,
2017. gada 26. jūlijā plkst. 16.22, 2017. gada 31. jūlijā plkst. 11.45, 2017. gada 4. augustā plkst. 16.32, 2017. gada 11. augustā plkst. 16.50,
2017. gada 24. augustā plkst. 12.16, 2017. gada 30. augustā plkst. 22.05, 2017. gada 1. septembrī plkst. 17.53, 2017. gada 4. septembrī plkst. 19.26,
2017. gada 5. septembrī plkst. 17.42, 2017. gada 6. septembrī plkst. 14.41, 2017. gada 7. septembrī plkst. 11.57, 2017. gada 7. septembrī
plkst. 18.30, 2017. gada 10. septembrī plkst. 17.22, 2017. gada 13. septembrī plkst. 0.08, 2017. gada 20. septembrī plkst. 21.41, 2017. gada
21. septembrī plkst. 18.25, 2017. gada 26. septembrī plkst. 16.06, 2017. gada 28. septembrī plkst. 9.31 iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.
No lietas materiāliem redzams, ka 2017. gada 7. septembrī /pers. B/ vadītais transportlīdzeklis divas reizes, t.i., plkst. 11.57 un plkst. 18.30,
iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, par ko viņam 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.41
sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr. 718137 un 2018. gada 19. janvārī plkst. 15.42 sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ
Nr. 718138 (80., 82.lp). Par katru 2017. gada 7. septembrī izdarīto pārkāpumu /pers. B/ sodīts ar naudas sodu 50 euro apmērā.
Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 8. panta otrā daļa nosaka, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai
atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas.
Šobrīd spēkā esošās Noteikumu redakcijas 13.1. punkts paredz nodevas apmēru iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā vienai dienai bez
iebraukšanas reižu ierobežojuma.
Savukārt Noteikumu 24.1. punkts paredz, ka dienas caurlaide, ko izsniedz pēc šo noteikumu 13.1. apakšpunktā noteiktās nodevas samaksas,
derīga iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā attiecīgajā dienā no 00.00 līdz 23.59. Ja nodevas samaksa veikta pēc plkst. 00.00, uzskatāms, ka nodeva
samaksāta un caurlaide saņemta par attiecīgo dienu.
No minētā secināms, ka par Noteikumu 5. punkta pārkāpšanu šobrīd spēkā esošo Noteikumu izpratnē uzskatāma caurlaides nesaņemšana līdz
konkrētam attiecīgās dienas laikam, nevis vairākkārtēja iebraukšana īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā vai izbraukšana no
īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā attiecīgajā dienā laikā no 00.00 līdz 23.59.
Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka grozījumiem, kas Noteikumos ir veikti ar Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 23. novembra saistošajiem
noteikumiem Nr. 34 “Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”, ir atpakaļejošs spēks, jo tie uzskatāmi par tādiem, kas atsevišķos gadījumos atbrīvo personu no
administratīvās atbildības.
Ņemot vērā minēto, konstatējams pamats Iestādes 2018. gada 11. aprīļa lēmuma Nr. 1-13/134 atcelšanai un lietas izbeigšanai daļā par
2018. gada 19. janvāra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718138, kas /pers. B/ sastādīts par to, ka 2017. gada 7. septembrī plkst. 18.30
Jūrmalā, Priedaines satiksmes mezglā, /pers. B/ ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā
Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.
Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Noteikumi) 5. punkts, Noteikumu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 19. decembrim, noteica, ka laika
periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas,
izņemot Noteikumu 20. punkta noteiktos gadījumus. Noteikumu 49. punkts noteica, ka par Noteikumu 5. punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu
transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam 50 euro.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272. pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,
jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās
atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas
pareizā izlemšanā.
Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka /pers. B/ kā transportlīdzekļa vadītājs kopumā 25 reizes ir pārkāpis Noteikumu
5. punkta prasības, tādējādi visos gadījumos viņa darbības ir pareizi kvalificētas, un sods 50 euro apmērā par katru pārkāpumu, uzlikts atbilstoši
Noteikumu 49. punktam.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.
Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Izvērtējot Iestādes lēmumu, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums par /pers. B/ vainu 25 administratīvo pārkāpumu izdarīšanā ir
pareizs un pilnībā pietiekams, Iestāde ir pareizi, vispusīgi un pilnīgi novērtējusi lietā esošos pierādījumus un tiesa pievienojas Iestādes nolēmuma
motivācijai un atzīst, ka /pers. B/ pamatoti 25 reizes saukts pie administratīvās atbildības par Noteikumu 5. punkta neievērošanu un, pamatojoties uz
Noteikumu 49. punktu, sodīts.
Tiesa konstatē, ka /pers. B/ sūdzībā nav norādījis tādus argumentus vai iesniedzis tādus pierādījumus, kas nebūtu izvērtēti Iestādes lēmumā, kā arī
/pers. B/ nav iesniedzis pierādījumus, ka būtu izpildījis Noteikumos noteiktās prasības, lai tiktu atbrīvots no nodevas maksāšanas.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā
pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247. pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības
uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī
sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo
pārkāpumu.
Savukārt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta pirmās daļas noteikumiem lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā
var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, savukārt minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka lietvedību administratīvā
pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.
No lietas materiāliem izriet, ka lēmums par lietvedības uzsākšanu rezolūcijas veidā fiksēts uz dokumenta, kas satur ziņas par iespējamajiem /pers.
B/ izdarītajiem pārkāpumiem, t.i., policijas darbinieka ziņojuma, kurā norādīts, ka, veicot Noteikumu prasību ievērošanas kontroli, konstatēts, ka
transportlīdzeklis BMW 335, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, laika posmā no 2017. gada 8. jūlija līdz 28. septembrim 25 reizes iebrauca
Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā bez caurlaides. Ziņojumam pievienotas 25 foto fiksācijas no Jūrmalas pilsētas nodevu samaksas kontroles
informācijas sistēmas, līdz ar to secināms, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība konkrētajā gadījumā ir uzsākta tiklīdz amatpersonas rīcībā ir nonākusi
informācija par iespējamu administratīvo pārkāpumu un pārbaudītas Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmā
Qliksense fiksētās ziņas, t.i., 2018. gada 2. janvārī (38.lp.).
Tiesa, pretēji /pers. B/ aizstāves I. Ādmines viedoklim, uzskata, ka nav pamata atzīt, ka Iestāde ziņas par /pers. B/ iespējamiem administratīviem
pārkāpumiem ir saņēmusi protokolos norādītajā katra administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, nevis
2018. gada 2. janvārī.
Tiesa uzskata, ka nav pamatota arī /pers. B/ aizstāves I. Ādmines norāde uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246. panta pirmās daļas
piemērošanu konkrētajā gadījumā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246. panta pirmās daļa nosaka, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas
konstatēti vienlaikus, un to izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa septiņpadsmito nodaļu ir vienas un tās pašas iestādes kompetencē, pilnvarota persona par
izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem sastāda vienu protokolu.
Tiesas ieskatā, par atsevišķu administratīvu pārkāpumu būtu uzskatāms viens nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir viena administratīva
pārkāpuma sastāva pazīmes.
Tiesa uzskata, ka šajā lietā esošo fotofiksāciju izdrukas apstiprina, ka /pers. B/ dažādās dienās un laikos 25 reizes iebrauca Jūrmalā, neiegādājoties
caurlaidi, tādējādi viņa darbībās ir konstatējamas 25 atsevišķu administratīvu pārkāpumu pazīmes, kas izslēdz iespējamību tos konstatēt vienlaikus, bet
neizslēdz iespējamību saņemt ziņas par tiem Iestādē vienlaikus, lai lemtu par administratīvās lietvedības uzsākšanu, kā tas ir noticis konkrētajā lietā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35. panta pirmā daļa nosaka, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos
pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi, līdz ar to /pers. B/ par katru administratīvo pārkāpumu pamatoti sastādīts
atsevišķs administratīvā pārkāpuma protokols un atsevišķi par katru pārkāpumu uzlikts sods.
Tādējādi tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma lietvedība 2018. gada 2. janvārī ir uzsākta, ievērojot Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmās daļas nosacījumus, un 25 administratīvā pārkāpuma protokoli (atskaitot protokolu ZZ
Nr. 718138) /pers. B/ par pārkāpumiem laika posmā no 2017. gada 8. jūlija līdz 2017. gada 28. septembrim 2018. gada 19. janvārī ir sastādīti,
ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta pirmajā daļā noteikto termiņu lietvedības uzsākšanai un personas saukšanai pie
administratīvās atbildības un sodīšanai.
No lietas materiāliem redzams, ka par konstatētajiem pārkāpumiem nekavējoties tika paziņots /pers. B/, aicinot viņu ierasties policijas iestādē
(41.lp.).
/pers. B/ un viņa aizstāve I. Ādmine norāda, ka 2018. gada 16. janvārī, ierodoties uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, /pers. B/ bija
liegtas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. pantā paredzētās tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, un 26 administratīvā pārkāpuma protokoli
sastādīti 2018. gada 19. janvārī, neinformējot par to /pers. B/, kas esot pamats administratīvās lietvedības izbeigšanai saskaņā ar Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 239. pantu.
Iepazīstoties ar lietā esošajām ziņām par šiem apstākļiem, tiesa secina, ka šis arguments nav pamatots, jo tiesa nekonstatē, ka Iestāde šajā daļā
būtu pieļāvusi kādu procesuālu pārkāpumu.
Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka pašvaldības policijas amatpersona, pirms administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas, ir izskaidrojusi
/pers. B/ Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. pantā paredzētās tiesības un pienākumus, t.sk., piedalīties lietas izskatīšanā; iepazīstinājusi ar
administratīvā pārkāpuma faktiskajiem apstākļiem un lietas Nr. 1-28/1/4 materiāliem – par Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo
noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punktā paredzēto noteikumu
pārkāpšanu, par ko administratīvā atbildība paredzēta minēto Noteikumu 49. punktā. /pers. B/ ir piekritis, ka administratīvo pārkāpumu protokoli tiks
sastādīti bez viņa klātbūtnes, pēc kā attiecīgi tiks nosūtīti uz viņa norādīto sūtījumu saņemšanas adresi. Minēto faktu apstiprina lietā esošais /pers. B/
2018. gada 16. janvāra paraksts (43.lp.).
Tiesa nekonstatē lietā kādu citu /pers. B/ skaidri un nepārprotami izteiktu lūgumu par citādu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
260. pantā paredzēto tiesību īstenošanas kārtību.
Tiesa konstatē, ka /pers. B/ ne 2018. gada 12. februārī iesniedzot sūdzību Iestādē par 26 protokollēmumiem, ne 2018. gada 10. maijā iesniedzot
Rīgas rajona tiesai adresētu sūdzību par Iestādes lēmumu, nav norādījis uz iepriekšminētajiem apstākļiem, kas ļautu tiesai objektīvi secināt, ka Iestādes
rīcība konkrētajā gadījumā ir būtiski ierobežojusi pie administratīvās atbildības saucamās personas – /pers. B/ – iespēju pilnvērtīgi līdzdarboties lietas
risinājuma rašanā, vai ka /pers. B/ normatīvajos aktos paredzētās tiesības nebūtu spējis izmantot pilnvērtīgi.
Tādējādi tiesai jāatzīst, ka nav pamata Iestādes rīcību konkrētajā jautājumā atzīt par procesuālu pārkāpumu, kas būtu ietekmējis administratīvās
lietas iznākumu, kas neatkarīgi no citiem sūdzības iesniedzēja motīviem, izraisītu Iestādes lēmuma atcelšanu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 289.12 panta pirmās daļas 2. punktu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. panta pirmajā daļā noteikto, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras
šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā
iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus,
kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
No minētā izriet, ka arī pierādījumi, kas iegūti ar tehnisko līdzekļu palīdzību, konkrētajā gadījumā – fotofiksācijas, kas iegūtas, izmantojot Jūrmalas
pilsētas domes pārziņā esošo Transportlīdzekļu iebrukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā nodevas samaksas kontroles
informācijas sistēmas (turpmāk – Sistēma) tehniskos resursus – fotokameras un to darbībai nepieciešamo programmatūru, interneta vietni
caurlaides.jurmala.lv, kā arī pašvaldības policijas biznesa inteliģences aplikācijas un pašvaldības policijas rīcībā esošo datortehniku un mobilos sakaru
līdzekļus (Sistēmas organizatoriskie un lietošanas noteikumi Jūrmalas pašvaldības policijā, 1.“Vispārīgie noteikumi”) – ir atzīstami par /pers. B/ vainas
pierādīšanā pieļaujamiem, attiecināmiem un ticamiem pierādījumiem.
Ne pats /pers. B/, ne arī viņa aizstāve I. Ādmine tiesai vērtēšanai nav iesnieguši pierādījumus, kas ļautu apšaubīt lietā esošo 25 fotofiksāciju
rezultātā iegūto ziņu pieļaujamību vai ticamību.
Tiesa nevar par pamatotiem atzīt /pers. B/ un viņa aizstāves I. Ādmines iebildumus, ka /pers. B/ /adrese/ deklarētā dzīvesvieta tikusi anulēta viņam
nezinot, jo tas neatbilst faktiskajiem apstākļiem, kas izklāstīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sagatavotajā atbildes vēstulē /pers. B/, no kuras
izriet, ka tieši pats /pers. B/ 2014. gada 28. maijā Latvijas Republikas vēstniecībā Īrijā iesniedzis iesniegumu un ziņas par savu uzturēšanās adresi Īrijā, uz
kura pamata Iedzīvotāju reģistrā tika grozītas ziņas par /pers. B/ deklarēto dzīvesvietu un līdz tam brīdim deklarētā dzīvesvietas adrese tika aizstāta ar
jaunām ziņām par uzturēšanās adresi ārvalstī (101.-102.lp.).
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. panta trešās daļas 4. punktam, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts
pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāms fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos
paredzētos pienākumus.
Atzīstams, ka demokrātiskā valstī pilsoņiem ir paredzētas ne tikai subjektīvas “tiesības”, bet arī “pienākumi”, kas izriet no Latvijas Republikas
Satversmē nostiprinātajiem cilvēktiesību pamatprincipiem. Proti, īsumā formulējot Latvijas Republikas Satversmes 90. pantu, secināms, ka privātpersonai
ir jāzina, kādas tiesiskās sekas rodas, radīsies vai var rasties no noteiktiem juridiskiem faktiem vai noteiktas rīcības (darbības vai bezdarbības), lai viņa
varētu izdarīt apzinātu izvēli un vajadzības gadījumā pielāgot savu rīcību. Attiecīgi minētais pants rada privātpersonai tiesības zināt gan savas tiesības, gan
savus pienākumus, gan arī, vispārināti raugoties, jebkuras šīs personas intereses skarošas tiesiskās attiecības reālās vai potenciālās tiesiskās sekas.
Tas nozīmē, ka konkrētajā gadījumā, deklarētās dzīvesvietas maiņas gadījumā, /pers. B/, esot personai, kura visu dzīvi ir dzīvojusi Jūrmalā un
pārvietojusies ar transportlīdzekli, attiecīgi pārzinot iebraukšanas kārtību Jūrmalā un Pašvaldības teritorijā noteiktās prasības noteiktas nodevas samaksai,
bija pienākums pašam pārliecināties par šādas caurlaides derīgumu vai par jaunas caurlaides iegādāšanās nepieciešamību, ka arī iepazīties ar Pašvaldības
saistošo noteikumu izpildes kārtību, kuri ir atrodami ne tikai pašvaldības domes mājas lapā, bet arī interneta vietnē www.likumi.lv, un tos publicē arī
oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka
no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā
prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz
jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2010. gada 11. marta
sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14. punktu, 2012. gada 21. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10. punktu, 2013. gada
1. jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-584/2013 10. punktu).
Tiesa atzīst, ka Iestādes lēmumā kopumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz noskaidrotiem faktiskajiem apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā
novērtējot normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu, un tiesa nekonstatē apstākļus, kas liktu apšaubīt lēmumā izdarītos
secinājums par /pers. B/ vainu lēmumā norādīto 25 administratīvo pārkāpumu izdarīšanā.
Tiesa nekonstatē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto prasību pārkāpumu pierādījumu novērtēšanā, kas varētu būt par pamatu
lēmuma atcelšanai, līdz ar to /pers. B/ un viņa aizstāves I. Ādmines viedoklis par lietā iegūto pierādījumu citādu novērtējumu, tiesas ieskatā, nevar būt
lēmuma atcelšanas pamatā.
Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē citus sūdzībā norādītos argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē
tiesas izdarītos secinājumus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pantu, tiesa
nosprieda
Atcelt Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2018. gada 11. aprīļa lēmumu Nr. 1-13/134 daļā par 2018. gada 19. janvāra administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 718138, un šajā daļā lietu izbeigt.
Pārējā daļā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018. gada 11. aprīļa lēmumu Nr. 1-13/134 atstāt negrozītu, bet /pers. B/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā no 2018. gada 21. decembra.
Tiesnese B. Jakobsone