Court dismisses neighbor's appeal against building permit due to lack of specific rights infringement.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Administrative District Court of Riga dismissed the applicant's request to revoke a municipal decision rejecting their appeal against a building permit. The applicant argued that the permit infringed upon their rights, while the permit holder claimed compliance with all regulations and prior agreements. The court ruled that the applicant failed to demonstrate a concrete infringement of their subjective rights or legal interests, as the building process was still active and final verification awaited completion.
Legislator-Regeste
KI-generiertAdministrative Procedure Law Art. 246-251; Art. 289-291: A party may challenge a building permit only if they can prove a concrete infringement of their subjective rights or legal interests, not merely general objections to procedural compliance.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. A42-00332-20/16
ECLI:LV:ADRJRIT:2020:0127.A420176219.10.S
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
S P R I E D U
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rīgā 2020.gada 17.februārī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Daiga Lubāne,
piedaloties pieteicējas /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/, atbildētājas Ķekavas novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Ķekavas
novada domes pārstāvim zvērinātam advokātam Imantam Muižniekam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Ķekavas novada domes 2019.gada
28.februāra lēmuma Nr.12, protokols Nr.4, „/pers. A/ apstrīdēšanas iesnieguma noraidīšanu” atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. C/ (turpmāk – trešā persona) 2018.gada 9.augustā izsniegta būvatļauja Nr.BIS-BV-4.1-2018-4005 (turpmāk – Būvatļauja) dzīvojamās
mājas un saimniecības ēkas būvniecībai nekustamajā īpašumā /adrese/ (/kadastra numurs/) (turpmāk – trešās personas īpašums).
/pers. A/ (turpmāk – pieteicēja) 2018.gada 25.oktobrī Ķekavas novada domē iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu, kurā lūdza apturēt vai atcelt
Būvatļauju daļā par saimniecības ēkas izbūvi tuvāk par 4 metriem no robežas ar pieteicējas īpašumu /adrese 2/ (turpmāk arī – pieteicējas īpašums).
Ar Ķekavas novada domes 2019.gada 28.februāra lēmumu Nr.12, protokols Nr.4, „/pers. A/ apstrīdēšanas iesnieguma noraidīšanu” (turpmāk –
Lēmums) nolemts pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu noraidīt pilnībā. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[1.1] Lai persona varētu apstrīdēt izdoto būvatļauju, jābūt aizskartām tās subjektīvajām tiesībām vai tiesiskajām interesēm. Tiesu praksē atzīts, ka
tiesību normas, kas piešķir tiesības pārsūdzēt būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu, pieņemtas ar mērķi aizsargāt personu, kura vēlas veikt
būvniecību, kā arī personu, kuru tieši skar būvniecība, proti, tā dēvētās kaimiņu tiesības. Tomēr ar to vien, ka persona atzīstama par kaimiņu būvniecības
procesā, vēl nav pietiekami, lai tai rastos subjektīvās tiesības apstrīdēt citai personai izdotu būvatļauju. Personai ir tiesības apstrīdēt būvatļauju tikai tad, ja
tai ar būvniecību tiek nodarīts konkrēts tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Iebildumiem pret būvniecību jābūt saistītiem tieši ar sava īpašuma (arī
nomātā) lietošanu, nevis ar vispārējiem iebildumiem par jebkuru tiesību normu neievērošanu būvniecības procesā (sk. Augstākās tiesas 2016.gada
25.oktobra lēmumu lietā Nr.SKA-824/2016 (A420241114)).
[1.2] Sakarā ar apstrīdēšanas iesniegumu Ķekavas novada būvvaldes (turpmāk – būvvalde) būvinspektors 2019.gada 30.janvārī apsekoja trešās
personas īpašumu. Atzinums par būves pārbaudi sagatavots 2019.gada 12.februārī. Apsekošanas rezultātā, vizuāli novērtējot esošo situāciju un izvērtējot
būvvaldes arhīvā pieejamo būvniecības dokumentāciju, tika konstatēts, ka arhīvā atrodas 2018.gada 2.augustā akceptēts būvprojekts dzīvojamas mājas
un saimniecības ēkas būvniecībai un Būvatļauja ar būvdarbu veikšanas termiņu līdz 2026.gada 27.septembrim. Šobrīd trešās personas īpašumā saskaņā
ar akceptēto būvprojektu izbūvēti dzīvojamas mājas pamati, ūdensvada un elektrokabeļa pievadi, kā arī veikti zemes planēšanas darbi, kas atbilst
būvprojekta risinājumiem. Tāpat konstatēts, ka gar ielas pusi izveidotas grunts krautnes un pie pieteicējas īpašuma robežas izveidota būvmateriālu
pagaidu krautne, kas neatbilst būvprojekta DOP-1 risinājumiem. Sakarā ar norādīto būvinspektors devis norādījumu veikt būvmateriālu krautņu
pārvietošanu atbilstoši būvprojekta DOP-1 paredzētiem risinājumiem.
[1.3] Nav konstatējama būvdarbu neatbilstība akceptētajam būvprojektam, jo būvniecības rezultātā ir veikti zemes planēšanas darbi atbilstoši
būvprojektā paredzētajiem risinājumiem. Saistībā ar norādīto nav pamata secinājumam, ka pieteicējai ar būvniecību būtu nodarīts konkrēts tiesību vai
tiesisko interešu aizskārums.
[1.4] Jautājums par apstrīdēšanas iesniegumā minēto pieteicējas maldināšanu ir izskatāms civiltiesiskajā kārtībā, turklāt, saskaņojot būvprojekta
risinājumus, pieteicēja būvprojektā nav norādījusi nosacījumus, pie kuriem saskaņojums zaudē savu spēku, līdz ar ko pašvaldībai nav tiesiska pamata
apturēt vai atcelt Būvatļauju uz pieteicējas vienpusēja iesnieguma pamata.
[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk
minētajiem argumentiem.
[2.1] Kaimiņu īpašuma īpašniece 2018.gada jūnijā iedeva pieteicējai saskaņot ģenerālplānu sakarā ar saimniecības ēkas/garāžas izbūvi tuvāk par 3
metriem (būve būšot bez loga) no pieteicējas īpašuma robežas. Konkrēti 0,6 metru attālumā, sakot, ka zemes reljefa paaugstināšana netiks veikta.
Pieņemot, ka tā ir patiesība, pieteicēja piekrita. Pieteicēja nedeva piekrišanu zemes augstuma izmaiņām tuvāk par 3 metriem no pieteicējas īpašuma
robežas.
Oktobra vidū, kad tika uzsākta būvniecība (izbūvēti dzīvojamās ēkas pamati), un būvvaldē tuvāk iepazīstoties ar būvprojektu Nr.BIS 61921-
1778, izrādījās, ka tiks veikta zemes uzbēršana 0,5 metru augstumā, tai skaitā arī tuvāk par 3 metriem no pieteicējas īpašuma robežas.
Ņemot vērā zemes reljefa paaugstināšanu un projekta risinājumu, kur paredzēta saimniecības ēkas izbūve 0,6 metru attālumā no pieteicējas
īpašuma robežas, kas būs novietota uz pāļiem un ieklāts bruģis, pastāv apdraudējums, ka pieteicējas īpašums ne tikai tiks appludināts, bet palu laikā
bruģis nelielā attāluma un 0,5 metru lielās nogāzes dēļ tiks skalots uz pieteicējas īpašumu. Pieteicēja norāda, ka šāds zemesgabala paaugstinājums ir
būtisks un tā ietekme ir nepārprotama. Saistībā ar šādu zemes pacelšanu tiek potenciāli apdraudēts pieteicējas īpašums un var tikt aizskartas pieteicējas
tiesības. Pieteicēja savā īpašumā zemes uzbēršanu veikt nevar, jo iegādājās īpašumu ar uzceltu māju un ja tiks veikta zemes līmeņa celšana, tiks aizbērtas
ieejas kāpnes.
[2.2] Lēmuma 2.punktā rakstīts, ka, lai persona varētu apstrīdēt izdoto būvatļauju, jābūt aizskartām tās subjektīvajām tiesībām vai tiesiskajām
interesēm. Savukārt 3.punktā tiek minēts, ka personai ir tiesības apstrīdēt būvatļauju tikai tad, ja tai ar būvniecību tiek nodarīts konkrēts tiesību vai
tiesisko interešu aizskārums. Pieteicēja tam nepiekrīt, jo Administratīvā procesa likuma 31.panta otrā daļa nosaka, ka pieteikumu var iesniegt gan tad, ja
privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas, gan arī tad, ja tās var tikt aizskartas.
Pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā rakstīja, ka, veicot uzbērumu 0,5 metru augstumā gar visu pieteicējas īpašuma robežu, var tikt radīti apstākļi
pieteicējas īpašuma applūdei pavasarī un rudenī. Pieteicēja neapstrīdēja visu Būvatļauju, bet tikai to daļu, kas skar uzbērumu tuvāk par 3 metriem, tas ir,
tos darbus, kas vēl nav veikti un neprasa papildus izdevumus vai darbības.
[2.3] Pieteicēja nepiekrīt Lēmuma 5.punktam, jo jautājums ir par konkrētu periodu un no tā izrietošiem apstākļiem. Pieteicēja nepiekrīt Lēmuma
6.puntā minētajiem apgalvojumiem un uzskata, ka no lietderības viedokļa labāk atrisināt šo jautājumu tagad, nevis gaidīt nelabvēlīgu seku iestāšanos.
Labāk uzreiz likvidēt iespējamo cēloni, nevis pēc tam cīnīties ar sekām, nelietderīgi tērējot savu, kaimiņu, tiesu un Ķekavas novada domes laiku un
resursus.
[2.4] Par to, ka, saskaņojot būvprojekta risinājumus, pieteicēja nav būvprojektā norādījusi nosacījumus, pie kuriem saskaņojums zaudē savu
spēku, pieteicēja norāda, ka no kaimiņa puses tika maldināta, ka saskaņojums nepieciešams tikai par būvi, kas atradīsies tuvāk par 4 metriem no
pieteicējas īpašuma robežas, bet nekas netika minēts par 0,5 metru grunts uzbērumu. Parakstot Būvatļauju bez nosacījumiem, pieteicēja tika maldināta
par patiesajiem lietas apstākļiem, līdz ar to iestājas Civillikuma 1440. un 1445.pantā minētie nosacījumi.
[2.5] Lai atrisinātu iespējamo problēmu, nepieciešams būvprojektā veikt izmaiņas, proti, aizliegt jebkādu grunts uzbērumu tuvāk par 3 metriem no
pieteicējas īpašuma robežas, uzlikt trešajai personai pienākumu ierīkot šajā 3 metru joslā ūdens piespiedu novadīšanu (ar zemesgabalu robežojas
meliorācijas grāvis).
[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā Ķekavas novada domes rakstveida paskaidrojumā atbildētāja norāda, ka pieteikums ir nepamatots un
pilnībā noraidāms, pamatojoties uz Lēmumā norādīto argumentāciju. Administratīvajā rajona tiesā tika saņemti atbildētājas paskaidrojumi par trešās
personas lūgumu par Būvatļaujas darbības atjaunošanu. Paskaidrojumi pamatoti ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Konkrētajā gadījumā zemes līmeņa paaugstināšana saskaņā ar būvprojekta vertikālo plānojumu nepārsniedz 0,39 metrus, tādēļ blakus esošās
zemes vienības īpašnieka saskaņojums nav nepieciešams. Tāpat nav konstatējama būvdarbu neatbilstība akceptētajam būvprojektam, jo būvniecības
rezultātā ir veikti zemes planēšanas darbi atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem, un nav konstatējams pieteicējas tiesību vai tiesisko interešu
aizskārums, tādēļ Lēmums atzīstams par tiesisku, un tā atcelšanai pamats nepastāv.
[3.2] Vienīgie pieteicējas iebildumi ir saistīti ar saimniecības ēkas izbūvi tuvāk par 4 metriem no pieteicējas īpašuma robežas. Pieteicēja savu lūgumu
pamato ar to, ka ir saskaņojusi apbūvi 0,6 metru attālumā no īpašuma robežas ar nosacījumu, ka netiks izmainīts zemes reljefs, bet šobrīd kaimiņa
īpašumā veikts zemes uzbērums tuvāk par 4 metriem no īpašuma robežas. Tādēļ 2019.gada 30.janvārī būvobjekts tika apsekots, nekonstatējot
būvdarbu neatbilstību akceptētajam būvprojektam.
[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā trešās personas rakstveida paskaidrojumā trešā persona pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt.
Paskaidrojums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[4.1] Trešā persona nepiekrīt pieteicējas apgalvojumiem par saskaņojuma saņemšanu, balstoties uz maldināšanas faktu. Lūdzot saskaņojumu par
saimniecības ēkas būvniecību tuvāk kaimiņu zemes gabala robežai, trešā persona ir sniegusi visu pieprasīto informāciju, kā arī regulāri norādīja, ka
jebkura informācija par būvniecības plāniem trešās personas zemesgabalā viņu lēmuma pieņemšanai netiks liegta.
[4.2] Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”
195.punktam blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums vispār nav bijis nepieciešams, tā kā būvvalde uz vietas ir konstatējusi, ka zemes
līmeņa paaugstināšana nepārsniedz 0,39 metrus.
[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis prasījumu uzturēja, paskaidrojumos norādot uz pieteikumā ietvertajiem argumentiem.
Tiesas sēdē Ķekavas novada domes pārstāvis prasījumu neatzina, paskaidrojumos norādot uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai
norādīto pamatojumu.
Trešā persona uz tiesas sēdi neieradās.
Motīvu daļa
[6] Lietā pastāv strīds, vai būvprojekts paredz būtiski paaugstināt zemes līmeni zemesgabalā, kurā notiek būvdarbi, un vai šāda zemes līmeņa
paaugstināšana ir jāsaskaņo ar kaimiņu nekustamo īpašumu īpašniekiem. Proti, pieteicēja neapstrīdēja visu Būvatļauju, bet tikai to daļu, kas skar
uzbērumu tuvāk par 3 metriem no pieteicējas īpašuma robežas.
[7] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka 2018.gada 9.augustā tika izsniegta būvatļauja Nr.BIS-BV-4.1-2018-4005 dzīvojamās mājas un
saimniecības ēkas būvniecībai nekustamajā īpašumā /adrese/ (/kadastra numurs/) (lietas 39.-44.lapa). Būvvalde secināja, ka būvniecības iecere pilnībā
atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un izstrādāta, ievērojot būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasības.
Pieteikumā pieteicēja norāda, ka 2018.gada jūnijā saskaņoja ģenerālplānu sakarā ar saimniecības ēkas/garāžas izbūvi tuvāk par 3 metriem (būve
būšot bez loga) no pieteicējas īpašuma robežas. Pieteicēja apgalvo, ka nedeva piekrišanu zemes augstuma izmaiņām tuvāk par 3 metriem no pieteicējas
īpašuma robežas.
No minētā izriet, ka vienīgie pieteicējas iebildumi ir saistīti ar saimniecības ēkas izbūvi tuvāk par 4 metriem no robežas ar pieteicējas īpašumu.
Pieteicēja norāda, ka ir saskaņojusi apbūvi 0,6 metru attālumā no īpašuma robežas ar nosacījumu, ka netiks izmainīts zemes reljefs, bet šobrīd kaimiņa
īpašumā veikts zemes uzbērums tuvāk par 4 metriem no īpašuma robežas.
No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicēja ir saskaņojusi būvniecības ieceri, to apstiprinot ar savu parakstu uz būvprojekta ģenerālplāna
(lietas 51.lapa). Saskaņojuma tekstā, zem kura ir pieteicējas paraksts, norādīts: „Projekta risinājumam piekrītu, piekrītu saimniecības ēkas izvietojumam
0,6 metrus attālumā no zemesgabala robežas ar ēkas augstumu -4,2 metri”. Tulkojot gramatiski saskaņojuma tekstu, tiesa konstatē, ka tas ir sadalīts
divās daļās, proti, pirmā daļa attiecas uz projekta risinājumiem kopumā, un otrā daļa attiecas tieši uz piekrišanu būves izvietošanai tuvāk par 4 metriem.
Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicēja ir saskaņojusi ne tikai būves atrašanos tuvāk par 4 metriem no pieteicējas īpašuma robežas, bet arī būvprojekta
risinājumus kopumā.
Tiesu praksē atzīts, ka jautājums par īpašnieka piekrišanu apbūvēt viņa īpašumu ir civiltiesiskas dabas, kur administratīvajā procesā iestādei un
tiesai jāpārbauda vienīgi šāda fakta pastāvēšana (sal. Augstākās tiesas 2017.gada 25.maija sprieduma lietā Nr.SKA-108/2017 (A420463813)
8.punkts). Vienlaikus tiesa ņem vērā Augstākās tiesas norādīto, ka gadījumā, ja projekta dokumentācija nesniedz patiesu priekšstatu vai sniedz maldīgu
priekšstatu par to, kur tieši ēka atradīsies, tas ir ņemams vērā, vērtējot, vai persona, kura parakstījusies kā projekta saskaņotāja, apzinājusies, ko tieši tā
saskaņo. Tas savukārt var būt par pamatu secinājumam, ka būvprojekts (konkrētās tajā paredzētās atkāpes no vispārīgajiem noteikumiem) faktiski nav
saskaņots ar kaimiņu zemesgabala īpašnieku (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 29.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-300/2014 (A42720608)
12.punktu).
No lietas materiālos esošā vertikālā plānojuma (lietas 50.lapa) tiesa konstatē, ka pie saimniecības ēkas zemesgabala daļā, kas robežojas ar
pieteicējas nekustamo īpašumu, plānots paaugstināt zemes līmeni ne vairāk par 0,39 metriem. Proti, vertikālā plānojumā norādītas trīs faktiskās augstuma
atzīmes uz pieteicējas zemesgabala (attiecīgi 12,58, 12,51 un 12,52 metri) un projektētās augstuma atzīmes pie pašas saimniecības ēkas (attiecīgi 12,83
un 12,90 metri), kuras atrašanās vieta plānota 0,6 metru attālumā no pieteicējas nekustamā īpašuma robežas.
Izvērtējot vertikālā plānojumā norādīto informāciju, tiesa konstatē, ka, kā tas norādīts arī būvprojekta skaidrojošajā aprakstā (lietas 10.lapa),
vertikālais zemes līmenis projektā netiek būtiski mainīts. Turklāt, izvērtējot būvniecības ieceri kopumā, tiesa konstatē, ka ir plānots ne tikai atsevišķās
vietās paaugstināt zemes līmeni, bet ir projektēti arī vairāki šķērskritumi, tādējādi paredzot dažādus notekūdeņu novadīšanas risinājumus.
Apstāklim, ka pieteicēja pirms saskaņojuma došanas nebija redzējusi būvprojekta sastāvā esošo vertikālo plānojumu, konkrētajā gadījumā nav
izšķirošas nozīmes, jo ģenerālplānā ir attēlota saimniecības ēkas atrašanās vieta, kā arī norādīta saimniecības ēkas grīdas augstuma atzīme. Turklāt ir
norādītas projektējamās augstuma atzīmes pie dzīvojamās mājas stūriem. Tādējādi pieteicējai tika sniegta informācija par saimniecības ēkas atrašanās
vietu un plānoto ēkas tīrās grīdas atzīmi, kā arī to, ka atsevišķās vietās zemesgabalā tiks paaugstināts zemes līmenis līdz 13 metriem. Līdz ar to pieteicēja
varēja iegūt priekšstatu par plānotajām izmaiņām kaimiņu īpašumā.
Tāpat tiesa ņem vērā trešās personas iesniegto elektroniskā pasta vēstules izdruku, no kuras izriet, ka pieteicējai būvprojekta ģenerālplāns tika
nosūtīts 2018.gada 23.aprīlī (lietas 62.lapa). Savukārt saskaņojumu pieteicēja deva 2018.gada 25.jūnijā (lietas 51.lapa). No minētā izriet, ka pirms
būvprojekta saskaņošanas pieteicējas rīcībā bija pietiekami daudz laika, lai izvērtētu ģenerālplānā attēloto būvniecības ieceri, iegūtu papildu informāciju
vai nepieciešamības gadījumā konsultētos ar speciālistiem.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka projekta dokumentācija nesniedz maldīgu priekšstatu par būves atrašanās vietu un zemes reljefa projektētajām
izmaiņām. Līdz ar to tiesa atzīst, ka būvprojekta risinājumi kopumā ir saskaņoti ar pieteicēju kā kaimiņu zemesgabala īpašnieci.
[8] Atbildot uz pieteicējas iebildumu, ka viņa no kaimiņa puses tika maldināta, tiesa norāda, kā tas pamatoti norādīts Lēmumā, jautājums par
pieteicējas maldināšanu ir izskatāms civiltiesiskajā kārtībā. Izskatāmajā lietā tiesai jāpārbauda vienīgi saskaņojuma pastāvēšana. Administratīvā procesa
likuma kārtībā nav pārbaudāmi apstākļi, kādos privātpersona ir devusi citai privātpersonai piekrišanu apbūvei.
Pieteicējas un trešās personas starpā pastāv privāttiesiska rakstura strīds par to, kāda informācija pieteicējai mutiski tika sniegta brīdī, kad viņa
saskaņoja būvprojektu. Tiesa uzsver, ka saskaņojuma teksts tieši norāda, ka pieteicēja būvprojekta risinājumiem piekrīt. Līdz ar to, iepazīstoties ar
ģenerālplānu, kurā attēlota visa būvniecības iecere, un saskaņojuma tekstu, pieteicējai nebija pamata uzskatīt, ka saskaņojums ir dots tikai par
saimniecības ēkas izvietojumu. Tāpat tiesa no lietas materiāliem nekonstatē, ka pieteicējai tika sniegta maldīga informācija par būvniecības ieceri.
[9] Pieteicēja norāda, ka, veicot uzbērumu 0,5 metru augstumā gar visu pieteicējas īpašuma robežu, var tikt radīti apstākļi pieteicējas īpašuma
applūdei pavasarī un rudenī. Pieteicējas ieskatā, lai atrisinātu iespējamo problēmu, nepieciešams būvprojektā veikt izmaiņas, proti, aizliegt jebkādu grunts
uzbērumu tuvāk par 3 metriem no pieteicējas īpašuma robežas, uzlikt trešajai personai pienākumu ierīkot šajā 3 metru joslā ūdens piespiedu novadīšanu.
Atbildot uz minēto iebildumu, tiesa norāda, ka pieteicēja nav pamatojusi savu prasību ar tiesību normām vai racionāliem apsvērumiem tieši par šādu
attālumu. Vispārīgi normatīvie akti neaizliedz paaugstināt zemes līmeni, tomēr atsevišķos gadījumos tiek izvirzītas papildu prasības minēto darbu veikšanai.
Turklāt tiesa nekonstatē, ka būvprojekts paredzētu veikt uzbērumu 0,5 metru augstumā gar visu pieteicējas īpašuma robežu.
Saskaņā ar Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma 2009.-2021.gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 69.3.apakšpunktu zemes
līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana vairāk par 0,2 metriem ir jāsaskaņo ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un Ķekavas pagasta pašvaldību,
izstrādājot vertikālā plānojuma sadaļu būvprojektā.
Savukārt Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”
195.punkts noteic, ka, veicot zemes līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu vairāk nekā par 0,5 metriem, kā būvprojekta vai teritorijas labiekārtošanas
projekta daļu izstrādā teritorijas vertikālo plānojumu. Nogāzes slīpuma sākums nevar atrasties tuvāk par 1 metru no blakus esošās zemes vienības
robežas, izņemot gadījumu, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.
No citētajām tiesību normām izriet, ka zemes līmeņa paaugstināšanai par vairāk nekā 0,2 metriem ir nepieciešams izstrādāt vertikālo plānojumu un
norādītā prasība konkrētajā gadījumā ir izpildīta.
Savukārt blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums nepieciešams zemes līmeņa paaugstināšanai par vairāk nekā 0,5 metriem un ja
nogāzes slīpuma sākums atrodas tuvāk par 1 metru no blakus esošās zemes vienības robežas. Konkrētajā gadījumā saskaņā ar būvprojektā norādīto
informāciju zemes līmeņa paaugstināšana nepārsniedz 0,39 metrus. Turklāt kā jau tiesa atzina, trešā persona ir saskaņojusi ar pieteicēju būvprojekta
risinājumus.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka trešā persona ir ievērojusi norādīto normatīvo aktu prasības zemes līmeņa paaugstināšanai, proti, ir izstrādāta
vertikālā plānojuma sadaļa būvprojektā un saņemts pieteicējas kā kaimiņu zemes vienības īpašnieces saskaņojums būvprojekta risinājumiem.
[10] Papildus spriedumā norādītajam, tiesa ņem vērā pieteicējas un pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē norādīto, ka trešā persona ir izpildījusi
pieteicējas lūgumu un ir pazeminājusi zemes līmeni, bet pieteicēja pauda bažas, ka minētās izmaiņas nav fiksētas nevienā būvniecības dokumentā.
Savukārt trešā persona, atbildot uz tiesas pieprasījumu, norādīja, ka būvdarbi un teritorijas labiekārtošanas darbi ir veikti saskaņā ar būvvaldes
akceptēto būvprojektu. Zemes reljefa izmaiņas, pamatojoties uz teritorijas labiekārtošanas darbu veicēju apstiprinājuma, ir veiktas, ievērojot būvprojektā
noteikto. Tāpat būvvaldes 2019.gada 16.jūlija atzinumā norādīts, ka, vizuāli novērtējot labiekārtošanas darbus, nav konstatētas neatbilstības no
būvprojekta risinājumiem. Kopš minētās pārbaudes zemes reljefa izmaiņas nav veiktas, un šobrīd dabā esošā zemes reljefa mērījumi tiks iesniegti
būvvaldē, nododot ēku ekspluatācijā.
No minētā izriet, ka faktiski būvdarbi, kas saistīti ar zemes līmeņa izmaiņām ir pabeigti un pēc trešās personas sniegtās informācijas ir veikti saskaņā
ar būvprojektu. Līdz ar to pieteicējas secinājums, ka zemes līmeņa pazemināšana neatbilst būvprojektam, ir pāragrs, jo būve vēl nav nodota
ekspluatācijā.
Tiesa norāda, ka izskatāmajā lietā nevērtēs pieteicējas pārstāvja iebildumus par faktiski paveiktajiem darbiem un faktisko situāciju strīdus
zemesgabala daļā uz lietas izskatīšanas brīdi. Šobrīd būvniecības process ir aktīvs. Līdz ar to arī šajā stadijā izpildīto būvdarbu izvērtēšanai nav nozīmes,
jo tie objektīvi neatspoguļos situāciju, kāda pastāvēs pēc visu būvdarbu pabeigšanas, teritorijas labiekārtošanas un ēku nodošanas ekspluatācijā.
Turklāt likumdevējs ir paredzējis būvniecības ierosinātājam veikt izpilduzmērījumus pie objekta nodošanas ekspluatācijā. Tikai pieņemot būvi
ekspluatācijā, būvvalde varēs pārbaudīt, vai izpildītie darbi atbilst būvprojektam. Ja izpilduzmērījuma (topogrāfiskos) plānos uzbērtās augstuma atzīmes
neatbildīs būvprojektā projektētajām augstuma atzīmēm vai tiks konstatētas atkāpes no būvprojekta, būvvaldei būs pamats nepieņemt būvi ekspluatācijā un
pieņemt lēmumu par neatbilstību konstatēšanu.
[11] Apkopojot spriedumā konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicējas iebildumi nav pamatoti un trešajai personai izsniegtā Būvatļauja ir tiesiska.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Ķekavas novada domes 2019.gada 28.februāra lēmuma Nr.12, protokols Nr.4, „/pers. A/ apstrīdēšanas
iesnieguma noraidīšanu” atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese D. Lubāne