Court dismisses appeal for missing deadline because agency chose email notification over client's preferred mail.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the appellant's complaint regarding a missed deadline to appeal an administrative penalty decision. The appellant argued that because the agency notified him via both email and registered mail, he had two separate deadlines to file his appeal. The court ruled that the agency's discretion to choose the notification method applies when the client has provided both addresses, and since the client explicitly chose email, the earlier electronic notification date controlled. Consequently, the appellant failed to file within the statutory ten-day period and had no valid grounds for extension.
Legislator-Regeste
KI-generiertPaziņošanas likuma 3. p. 2. da., 8. p. 3. da., 9. p. 2. da.; When an addressee provides both postal and electronic addresses, the authority may choose the notification method, and if the addressee explicitly prefers one, that method's timeline governs the appeal period.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. 1A-0225-18/2
ECLI:LV:RPPT:2018:1212.1A68022518.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā,
2018.gada 12.decembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Gunta Sokolova, rakstveida procesā izskatot /pers. A/ sūdzību,
konstatēja:
2018.gada 26.aprīlī uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pēc /pers. A/ iesnieguma par vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo (/pers. A/
meitu).
/pers. A/ ir cietušā- nepilngadīgās personas- likumiskais pārstāvis bez īpaša pilnvarojuma saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
(tālāk tekstā arī-LAPK) 262.1 panta otro daļu.
Pēc /pers.A/ lūguma (lietas lapa 39) saziņa ar viņu notiek, izmatojot elektronisko pastu.
Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas 2018.gada 29.augusta lēmumu Nr.D57-AKB-18-35-54 /pers. C/ saukts
pie administratīvās atbildības pēc LAPK 172.2 panta, izsakot brīdinājumu.
2018.gada 04.septembrī (nodots pastā 2018.gada 05.septembrī) lēmums /pers. A/ nosūtīts uz dzīvesvietu ierakstītā vēstulē.
2018.gada 05.septembrī elektroniski parakstīts lēmums /pers. A/ nosūtīts uz elektronisko pastu.
2018.gada 27.septembrī Rīgas domes Administratīvajā komisijā (tālāk tekstā arī-iestāde) saņemta /pers. A/ 2018.gada 26.septembrī elektroniski
parakstīta sūdzība par lēmumu.
Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 19.oktobra lēmumu Nr.AK-18-4131-ap atteikts atjaunot procesuālo termiņu sūdzības
iesniegšanai un atteikts izskatīt /pers. A/ sūdzību par Rīgas domas Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas 2018.gada 29.augusta lēmumu
Nr. D57-AKB-18-35-54.
Lēmumā norādīts, ka /pers. A/ lūdzis sūtījumus adresēt uz viņa elektronisko pastu, tāpēc saskaņā ar Paziņošanas likuma 9.panta otro daļu lēmums
viņam ir paziņots 2018.gada 07.septembrī. Ievērojot paziņošanas datumu, lēmumu varēja pārsūdzēt līdz 2018.gada 21.septembrim. Iesniedzot sūdzību
2018.gada 26.septembrī, ir nokavēts sūdzības iesniegšanas termiņš.
Par šo lēmumu /pers. A/ iesniedza sūdzību tiesai.
Sūdzībā norādīts, ka viņš ir izteicis lūgumu sūtīt pastu viņam uz elektronisko adresi, taču, vēlāk viņš ar komisijas tehnisko sekretāri vienojās, ka
saņems komisijas lēmumu klātienē. To apliecina 2018.gada 05.septembra pavadrakstā par lēmuma nosūtīšanu norādītais (tā kā viņš neieradās pakaļ
lēmumam, kā bija vienojies, lēmums viņam tiek nosūtīts pa pastu).
Lēmums viņam tika paziņots gan elektroniski, gan pa pastu. Sūdzības iesniegšanas termiņi viņam līdz ar to bija divi- 2018.gada 21.septembrī
(elektroniskais pasts) un 2018.gada 26.septembrī (pasts).
Iesniedzējs uzskata, ka viņam ir tiesības izvēlēties viņam izdevīgāko termiņu, jo abiem paziņojumiem ir vienāds juridiskais spēks.
Likumdošanā nav paredzēts, ka iestādes izmanto visus paziņošanas veidus.
Tā kā pirmais viņam nosūtīts ir lēmums pa pastu, uzskata, ka nav nokavējis termiņu sūdzības iesniegšanai un lūdz atcelt iestādes lēmumu.
Pārbaudījusi sūdzību un lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka iestādes 2018.gada 19.oktobra lēmums atstājams negrozīts.
Lietā nav strīda, ka ierakstītā vēstulē lēmums /pers. A/ nosūtīts 2018.gada 04.septembrī (nodots pastā 2018.gada 05.septembrī), bet elektroniski-
2018.gada 05.septembrī.
Paziņošanas likuma 9.panta otrā daļa paredz, ka dokuments, kas sūtīts pa elektronisko pastu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā
nosūtīšanas. Šajā lietā- 2018.gada 07.septembrī.
Paziņošanas likuma 8.panta trešā daļa paredz, ka dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc
tā nodošanas pastā. Šajā lietā- 2018.gada 12.septembrī.
LAPK 281.pants paredz, ka sūdzību augstākai iestādei administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma
paziņošanas dienas.
Ja lēmums /pers. A/ ir paziņots 2018.gada 07.septembrī, pēdējā diena, kad var iesniegt sūdzību, ir 2018.gada 21.septembris.
Ja lēmums /pers. A/ ir paziņots 2018.gada 12.septembrī, pēdējā diena, kad var iesniegt sūdzību, ir 2018.gada 26.septembris.
Lietā ir strīds, kurš paziņošanas veids ir prioritārs- elektroniskais pasts vai ierakstīta vēstule.
Paziņošanas likuma 3.panta otrā daļa paredz, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts konkrēts dokumenta paziņošanas veids, iestāde pati izvēlas
tādu veidu, kas nodrošinātu atbilstošu dokumenta paziņošanu adresātam. Iestāde pēc iespējas ņem vērā adresāta norādīto dokumenta paziņošanas veidu.
Lietā nav strīda, ka /pers. A/ ir izvēlējies pastu saņemt elektroniski.
Tiesnese uzskata, ka Paziņošanas likuma 3.pantā noteiktās iestādes tiesības izvēlēties tādu dokumenta paziņošanas veidu, kas nodrošinātu
atbilstošu dokumenta paziņošanu adresātam ir vērtējamas kopsakarā ar Paziņošanas likuma 9.panta otrajā daļā noteikto. Iestādes rīcības brīvība
izvēlēties tādu dokumenta paziņošanas veidu, kas nodrošinātu atbilstošu dokumenta paziņošanu adresātam iestājas tad, ja sūdzības iesniedzējs ir norādījis
gan pasta adresi, gan elektroniskā pasta adresi.
Tā kā /pers. A/ izvēlējās sūtījumus saņemt elektroniski un iestādei bija iespējams ņemt vērā šo izvēli un izpildīt to, tiesnese secina, ka /pers. A/
lēmums tika paziņots 2018.gada 07.septembrī.
Tiesnese uzskata, ka šajā situācijā /pers. A/ nebija likumīga pamata paļauties, ka iestāde lēmumu viņam paziņos divos veidos.
Tā kā viņam lēmums bija paziņots 2018.gada 07.septembrī, viņam sākās 10 darba dienu termiņš, lai lēmumu pārsūdzētu.
Tiesnese nesaskata nevienu likumīgu iemeslu, kādēļ /pers. A/ dodams termiņš vairāk kā 10 darba dienas, lai pārsūdzētu lēmumu.
LAPK 282.pants nosaka, ka nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta
lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.
Tiesnese atzīst, ka /pers. A/ ir nokavējis sūdzības iesniegšanas termiņu bez attaisnojoša iemesla.
Ievērojot minēto, sūdzība ir noraidāma.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.pantu, tiesnese
nolēma:
noraidīt /pers. A/ sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 16.oktobra lēmumu Nr.AK-18-4131-ap.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese G.Sokolova