Court orders property management company to pay insurance company for water damage losses.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the defendant's objection and ordered the property management company to pay the insurance company EUR 548 for water damage losses. The plaintiff proved the leak originated from the defendant's shared drainage system, triggering their statutory duty to maintain common infrastructure. Consequently, the court awarded the claimed damages, court costs, and interest on the debt.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 190. panta, 193. panta, 195. panta, 204.1 panta, 250.25. panta, 250.27. panta: A property management company is liable for damages caused by leaks in shared drainage systems and must compensate the insurer for losses incurred by the insured.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. C-3458-17/20
ECLI:LV:RLPT:2017:0927.C29345817.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 27.septembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Lūciņa-Linka
izskatīja rakstveida procesā civillietu ERGO Insurance SE Latvijas filiāle maza apmēra prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu
piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2017.gada 6.februārī ERGO Insurance SE Latvijas filiāle (turpmāk - prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra
prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk - atbildētāja) par zaudējumu piedziņu, lūdzot piedzīt zaudējumus EUR 548 apmērā un tiesāšanās
izdevumus, noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda summas.
Prasībā norādīts, ka 2014.gada 11.augustā /adrese/, saliets /pers. B/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis Nr.16 (turpmāk - dzīvoklis).
2014.gada 13.augustā atbildētāja sastādījusi aktu par konstatētajiem bojājumiem, kurā konstatēts ūdens noplūdes iemesls – lietus ūdens notekcaurules
līkums aizdambējies ar piķi. Bojājumu rezultātā dzīvoklim nodarītie bojājumi norādīti minētajā aktā par konstatētajiem bojājumiem un prasītājas
2014.gada 28.augusta īpašuma apskates protokolā. Kopējais dzīvoklim noplūdes rezultātā nodarīto zaudējumu apjoms saskaņā ar prasītājas Atlīdzības
nodaļas speciālista sastādīto tāmi ir EUR 548.
Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošo privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma (apdrošināšanas polises Nr.331502854)
noteikumiem, prasītāja izmaksājusi /pers. B/ apdrošināšanas atlīdzību EUR 548 apmērā par notekcaurules aizdambējuma rezultātā nodarīto kaitējumu
dzīvoklim.
Lietā nav strīda, ka māja /adrese/, ir nodota atbildētājas pārvaldīšanā, līdz ar to ievērojot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas
1.punkta d) apakšpunktā noteikto, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ietver dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu,
tehnisko apkopi un kārtējo remontu. Ņemot vērā minēto, atbildētāja, kā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieks, ir atbildīga par mājas kopīpašumā
esošo daļu un kopējo inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu. Ņemot vērā atbildētājas
sastādīto aktu par konstatētajiem bojājumiem, ka lietus ūdens noplūde notika bojātās lietus ūdens savākšanas sistēmas dēļ, kas ir daļa no mājas kopējām
inženierkomunikācijām, atbildētāja ir pilnībā atbildīga par notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.
Ņemot vērā, ka apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta personīgi un prasītājai nav zināms, vai dzīvokļa remontu
apdrošinājuma ņēmējs ir veicis, prasītāja uztur prasību EUR 548 apmērā, kas veidojas no remontdarbu tāmē norādītajām tiešajām izmaksām.
Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu prasītāja ir izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību saistībā ar /pers. B/
apdrošinātajam dzīvoklim nodarītajiem bojājumiem, līdz ar to prasītāja pilnībā pārņem no /pers. B/ prasības tiesības izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības
apmērā.
Prasītāja 2014.gada 4.decembrī nosūtīja atbildētājai vēstuli, prasot regresa kārtībā atlīdzināt zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības EUR
548 apmērā, cita starpā norādot, ka prasītāja savu interešu aizsardzībai vērsīsies tiesā. Atbildētāja 2014.gada 22.decembra atbildes vēstulē norādījusi,
ka prasītāja nav pierādījusi atbildētājas vainu (atbildību) dzīvokļa saliešanā.
Prasītāja, atsaucoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktu, 2010.gada 28.septembra Ministru
kabineta noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām
prasībām” 13.punktu, norāda, ka dzīvojamās mājas lietus ūdens savākšanas sistēmas bojājums, kā tas secināms no atbildētājas aktā sniegtās
informācijas, nav uzskatāms par nejaušu notikumu vai nepārvaramas varas apstākli Civillikuma 1773.panta izpratnē, izraisītie zaudējumi ir atbildētājas
prettiesiskas bezdarbības sekas, proti, ūdens noplūdi varēja novērst, ja dzīvojamās mājas kopējās inženiertehniskās komunikācijas būtu uzturētas
pienācīgā tehniskā kārtībā, kas ir atbildētājas, kā mājas pārvaldnieka, tiešais pienākums. Atbildētāja nav pienācīgu sekojusi tās apsaimniekošanā nodotās
dzīvojamās mājas komunikāciju tehniskajam stāvoklim, kas rezultātā noveda pie Dzīvokļa iekštelpu bojājumiem nodarot zaudējumus trešās personas
mantai. Ir pierādīts cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un kaitējumu, jo tieši inženierkomunikācijas avārijas rezultātā, kam par iemeslu bija
atbildētājas prettiesiska bezdarbība tika nodarīti zaudējumi prasītājas apdrošinātajam dzīvokli, ko sedza prasītāja apdrošināšanas atlīdzības veidā.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu.
[2] SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2017.gada 14.martā iesniegusi tiesā paskaidrojumus, norādot, ka prasību neatzīst, atbildētāja savas atbildības
robežās vienmēr laicīgi veic vizuālo apsekošanu un nepieciešamības gadījumā remontē vai nomaina mājas kopīgās komunikācijas un pretējo prasītāja nav
pierādījusi. Lai iestātos zaudējumu atlīdzības pienākums nepieciešams konstatēt cēlonisko sakaru starp radītiem zaudējumiem un neattaisnojamo darbību.
Atbildētājas ieskatā prasītāja nav pamatojusi savu prasījumu un nav argumentējusi un iesniegusi pierādījumus, norādot, kādēļ tieši atbildētāja būtu
vainojama zaudējumu nodarīšanā. Nav pamata atlīdzināt prasītājai radušos zaudējumus, jo nav konstatēts viens no zaudējumu atlīdzināšanas
priekšnoteikumiem – atbildētājas vaina. Lietus notekcaurules līkums bija aizdambējies nepārvaramas varas apstākļu ietekmē, kas atbildētājai nebija
jāparedz.
[3] 2017.gada 20.jūlijā tiesā saņemta prasītājas atsauksme par atbildētājas paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka atbildētāja tiesā nav iesnigusi
pierādījumus, par to, ka ir veikta inženierkomunikāciju apsekošana atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas
apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”. Ūdensnotekas aizdambēšanās kopsakarā ar
inženierkomunikāciju neapsekošanu vērtējama, kā atbildētājas bezdarbība, kuras rezultātā nodarīti zaudējumi dzīvokļa īpašumam /adrese/.
[4] Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas
sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 250.26 pants noteic, ka tiesa, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir
saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Ja tiesa atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda
spriedumā.
Tiesa atzīst, ka lūgums izskatīt lietu tiesas sēdē nav pamatots, secinot, ka atbildētāja paskaidrojumos formāli norādījusi, ka izskatīšana mutvārdu
procesā nepieciešama, jo starp pusēm pastāv strīds, kas nav atzīstams par pamatotu lūgumu, kā arī secinot, ka lietā iesniegti pietiekami detalizēti
paskaidrojumi par celto prasību un pieprasīta atsauksme no prasītājas uz paskaidrojumiem.
Pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā paziņots 2017.gada 12.jūnijā, nosūtot paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un
tiesas sprieduma pieejamības datumu.
Motīvu daļa
[5] Izvērtējusi prasībā un paskaidrojumos norādītos pušu argumentus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet
atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā
kārtībā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma
96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
[6] 2013.gada 15.augustā starp prasītāju, kā apdrošinātāju, un /pers. B/, kā apdrošinājuma ņēmēju, noslēgts īpašuma apdrošināšanas līgums,
polise Nr. 331502854, par mājokļa /adrese/, apdrošināšanu (lietas 10.-11.lapa).
Lietā nav strīda par to, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā 2014.gada 11.augustā notika apdrošinātā nekustamā īpašuma /adrese/,
nopludināšana.
Pamatojoties uz īpašuma apdrošināšanas līgumu, pamatojoties uz 2014.gada 11.augusta lēmumu Nr.502854-3313-001, prasītāja izmaksājusi
cietušajai /pers. B/ apdrošināšanas atlīdzību EUR 548 (lietas 18., 19.lapa).
Tiesa atzīst, ka līdz ar to ir pierādīts, ka prasītājai ir nodarīti zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātā dzīvokļa
appludināšanu.
[7] Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās
summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir nekustamā īpašuma apsaimniekotāja, atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 50.panta septītajai daļai, kas noteic, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju
līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.
Nodibināts, ka prasītāja cēlusi prasību par zaudējumu piedziņu no atbildētājas, kas radušies sakarā ar atbildētājas, kā nama apsaimniekotāja,
pienākumu nepienācīgu pildīšanu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar
dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma ietilpst dzīvojamās mājas kopīpašuma daļa.
Minēto normu izpratnē lietus ūdens savākšanas sistēma ir uzskatāma par dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēmu (iekārtu), savukārt
atbildētājai uzdots pienākums to pārvaldīt.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantā noteikti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi, t.sk., noteikts, ka pārvaldīšanas procesa
nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā, savukārt 6.panta otrās daļas d)
apakšpunktā noteikts, ka obligāti veicama pārvaldīšanas darbība ir dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope
un kārtējais remonts.
2010.gada 28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un
rekonstrukciju saistītās darbības” 2.punkts noteic, ka dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju plāno, organizē un pārrauga dzīvojamās mājas
pārvaldītājs, lai nodrošinātu dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbību izpildi.
2010.gada 28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu
un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 6.punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo
pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs, savukārt 13. un 14.punkts noteic, ka reizi mēnesī
veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude: apkures sistēmai; ūdensapgādes sistēmai; kanalizācijas sistēmai; ventilācijas sistēmai un klimata iekārtām;
gāzesapgādes sistēmai; papildus vizuālo pārbaudi veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās
mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumus, kā arī pēc avārijas situācijām, kas var radīt apdraudējumu.
Atbildētāja iesniegusi 2014.gada 7.jūnija Dzīvojamās ēkas vizuālas apsekošanas aktu dzīvojamai mājai /adrese/ (lietas 33.-35.lapa).
Lai gan atbildētāja pievienojusi 2014.gada 7.jūnija Dzīvojamās ēkas vizuālas apsekošanas aktu un paskaidrojumos norādījusi, ka vienmēr un laicīgi
veic vizuālo apsekošanu un nepieciešamības gadījumā remontē vai nomaina mājas kopīgās komunikācijas, secināms, ka šādus pierādījumus, kas pierāda
dzīvojamās ēkas inženierkomunikāciju apsekošanu atbilstoši 2010.gada 28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.907 13. punktā noteiktajam -
reizi mēnesī, atbildētāja tiesā nav iesniegusi.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka inženierkomunikāciju apsekošana nav tikusi veikta normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, līdz ar to secināms, ka
atbildētāja pietiekami bieži un savlaicīgi, lai novērsto iespējamo kaitējumu, nav apsekojusi inženierkomunikācijas.
Tiesa neatzīst par pamatotiem atbildētājas iebildumus par to, ka lietus notekcaurules līkums bija aizdambējies nepārvaramas varas apstākļu
ietekmē, kas atbildētājai nebija jāparedz.
Tiesa atzīst, ka atbildētājai normatīvajos aktos ir noteikts pienākums veikt komunikāciju stāvokļu apsekošanu un nepieciešamības gadījumā
bojājumus novērst. Savukārt, atbildētāja to nav darījusi, tādējādi pieļaujot prettiesisku darbību.
Līdz ar to tiesa izdara secinājumus, ka atbildētāja, apsaimniekojot minēto nekustamo īpašumu, veikusi savus pienākumus tikai formāli, nepievēršot
lielāku rūpību savu pienākumu pildīšanai, no kā izriet, ka atbildētājas bezdarbība ir pierādīta, jo, rīkojoties pēc labākās gribas un kā krietns saimnieks, tas
ir, veicot mājas komunikāciju apsekošanu, atbildētājai bija visas iespējas nepieļaut lietā pierādīto notekcauruļu aizdambējumu un zaudējumu nodarīšanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; saskaņā
ar 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.
Tiesa atzīst, ka dzīvoklim nodarīto zaudējumu cēlonis nav uzskatāms par nejaušu notikumu Civillikuma 1773.panta izpratnē, bet ir atbildētājas
prettiesiskas bezdarbības sekas, jo saliešanu varēja novērst, ja mājas inženiertehniskās komunikācijas būtu uzturētas tehniskā kārtībā.
Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst par pierādītu atbildētājas bezdarbību Civillikuma 1779.panta izpratnē un pierādītu, ka nodarītajiem zaudējumiem
nebija nejaušības raksturs.
Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka prasītājai ir nodarīti zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par
apdrošinātā dzīvokļa appludināšanu.
[8] 2014.gada 28.augustā, pamatojoties uz 2014.gada 11.augusta apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, sastādīts īpašuma apskates akts
Nr.502854-3313-001 dzīvoklim /adrese/, no kura izriet, ka 2014.gada 11.augusta rītā, dzīvokļa īpašniecei ierodoties mājās, īpašniece konstatēja, ka ir
appludināts dzīvoklis. Applūšanas iemesls – aizsērējusi lietus kanalizācija (traps uz jumta). Dzīvoklī bojāts koridora tapetes aptuveni 3m2 platībā un grīdas
segums (lamināts) 6,54 m2 platībā (lietas 12., 14.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā zaudējumu kalkulatora nekustamajam īpašumam un zaudējumu aprēķina kopsavilkuma izriet, ka kopējās
izmaksas, kas nepieciešamas nekustamā īpašuma atjaunošanai ir EUR 548 (lietas 16., 17.lapa).
No atbildētājas darbinieku sastādītā 2014.gada 13.augusta akta par konstatētajiem bojājumiem Nr. 13-8/18346 izriet, ka lietus ūdens
notekcaurules līkuma aizdambējama dēļ, konstatēti dzīvokļa Nr.16, /adrese/, gaiteņa bojājumi – tapetes 1,50 m2 platībā, un grīdas segums (lamināts) 1
m2 platībā (lietas 13.lapa).
No lietas materiāliem pievienotā “zaudējumu kalkulatora nekustamajam īpašumam” izriet, ka tajā ietverti remontdarbi – sienu sagatavošana
krāsošanai un tapešu līmēšana 24 m2 platībā, sienu apstrāde ar pret sēnīšu sastāvu 3 m2 platībā, lamināta vai linoleja grīdu demontāža un montāža 7 m2
platībā, MDF grīdlīstes demontāža un montāža 8 m2 platībā (lietas 16.lapa).
[9] Tagadējās (esošās) mantas samazinājums rodas gadījumā, kad ķermeniskai lietai tiek nodarīti bojājumi. Ķermeniskās lietas īpašnieks tā
rezultātā cieš zaudējumus, jo bojājumu rezultātā attiecīgā lieta ir zaudējusi savas sākotnējās īpašības. Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu
savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis esošās mantas samazinājums, citiem vārdiem sakot, kādā apmērā
mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā (sk. Augstākas tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobru spriedumu lietā
Nr.SKC-332/2008).
Atbildētāja apstrīdējusi bojājumu apmēru, taču nav iesniegusi tiesai ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt aprēķinā norādīto remontdarbiem
nepieciešamo materiālu apmēru un izmaksas. Atbildētājas iebildumi pret tāmē norādītajām summām un remonta darbu apjomu ir teorētiski, kas ar
pierādījumiem nav apstiprināti. Tāpat lietā nav pierādījumu, ka minētie izdevumi varētu atšķirties no remontdarbu tāmē norādītajiem.
Ir vispārzināms fakts, kas neprasa papildus pierādījumus, ka iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, nav iespējama tikai bojātajā laukumā, neaizskarot
pārējo telpas daļu. Līdz ar to nav pamatots atbildētājas iebildums par apjoma nesakritību atbildētājas aktā un prasītājas tāmē.
Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto aprēķinu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un īpašuma apdrošināšanas līgumu, ņemot vērā, ka
apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta personīgi, prasītāja aprēķinājusi zaudējumu atlīdzības summu EUR 548 apmērā (lietas 18., 19.lapa).
Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka atbildētāja ir atlīdzinājusi prasītājai zaudējumus. Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi zaudējumu atlīdzības
prasībai nepieciešamie priekšnoteikumi – notikušajam īpašuma bojājumam nav nejauša rakstura, konstatējama zaudējumu esamība un cēloniskais sakars
starp prettiesisku rīcību un zaudējumiem, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami zaudējumi EUR 548 apmērā.
[10] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par nauda summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
no atbildētājas 6 % gadā no piedzītās zaudējumu summas EUR 548.
[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva EUR 82,20 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
EUR 4,70 apmērā, pavisam kopā
EUR 86,90.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un
mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad
spriedums izpildāms nekavējoties.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu, 250.25, 250.27pantu, tiesa
nosprieda
Maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas
Nr.40103362321, par labu ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr. 40103599913, zaudējumus EUR 548 un tiesāšanās izdevumus
EUR 86,90, kopā EUR 634,90 (seši simti trīsdesmit četri euro, 90 centi).
Samaksa veicama norēķinu kontā AS “Swedbank”, Nr.LV16HABA0551013265255.
Noteikt ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr. 40103599913, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)
saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, likumiskos procentus 6% gadā no
pamatparāda summas EUR 548.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem
apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Lūciņa-Linka