Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
A420107124 / A42-01071-24 ECLI:LV:ADRJRTN:2024:0516.A420107124.2.S KI-generiert

Administrative court dismissed appeal against social service refusal of crisis aid due to lack of evidence.

Geschäftsnummer A420107124 / A42-01071-24
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Abgewiesen (Dismissed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The Administrative Regional Court in Rēzekne rejected the applicant's request for a favorable administrative act granting crisis situation aid. The court found that the applicant failed to provide sufficient documentation proving the extent of crop losses and that the social service correctly determined no crisis situation existed. Consequently, the court ruled that the prerequisites for awarding the aid were not met based on the available evidence.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums 12. pants; Daugavpils domes saistošie noteikumi Nr. 5 10.2. un 12. punkti: The court must evaluate evidence objectively and may refuse aid when the applicant fails to substantiate the claim of loss or crisis conditions.

Schlagwörter

KI-generiert
crisis situation aid social assistance refusal burden of proof administrative appeal crop loss evidence objective investigation prerequisites for aid Bedürftigkeit

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums 12. pants
Daugavpils domes 2022. gada 28. janvāra saistošie noteikumi Nr. 5
Iesniegumu likums 5. pants
Administratīvā procesa likums 246.-251. panti
Administratīvā procesa likums 289.-290. panti
Administratīvā procesa likums 291. pants

Zitierte Rechtsprechung

KI-generiert
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas arhīva Nr. A42-01071-24/43

ECLI:LV:ADRJRTN:2024:0516.A420107124.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Rēzeknes tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2024. gada 16. maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Staņislavs Linkevičs,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar

kuru /pers. A/ tiktu piešķirts pabalsts krīzes situācijā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādes “Sociālais dienests” (turpmāk – sociālais dienests) 2023. gada 10. oktobra lēmumu Nr. 7.-

5./33221 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējam atteikts piešķirt pabalstu iznīcināto dārzeņu un augļu kompensācijai un pabalstu krīzes situācijā.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.

Ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes (turpmāk – dome) 2023. gada 27. decembra lēmumu Nr. 1.2-16/246 (turpmāk – lēmums)

sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Lēmuma pamatojumā norādīts, ka sociālais dienests, izskatot pieteicēja iesniegumu, kuram tika pievienoti divi fotoattēli, konstatēja, ka pieteicēja

pamatdzīvesvietas dzīvojamā platība /adrese/, un sadzīves priekšmeti pamatvajadzību nodrošināšanai krusas laikā nav cietuši. Pieteicēja īpašumā, kas

atrodas d/s “/Nosaukums/” z.g. Nr. /numurs/, /adrese/, augošos dārzeņus, kuri aug zemē (kartupeļi, burkāni, bietes), nevarēja sabojāt krusas nokrišņi.

Konstatēt dārzeņu un augļu konkrētu zaudējuma summas apmēru nebija iespējams.

Sociālais dienests pieteicēja mājsaimniecībā nekonstatēja krīzes situāciju, kurā persona neatkarīgu apstākļu dēļ pati saviem spēkiem nespēj

nodrošināt pamatvajadzības un tai ir nepieciešama materiāla palīdzība un, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta

pirmās daļas 2. punktu un Daugavpils domes 2022. gada 28. janvāra saistošo noteikumu Nr. 5 “Papildus sociālās palīdzības un brīvprātīgās iniciatīvas

pabalsti Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā” (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 5) 10.2. apakšpunktu, atteica pieteicējam piešķirt pabalstu krīzes

situācijā.

Pieteicējs nav iesniedzis dokumentus, kas apliecina zaudējuma apmēru saistošo noteikumu Nr. 5 12. punktā noteiktajā kārtībā.

[2] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņam tiktu piešķirts pabalsts

krīzes situācijā.

Pieteicējs norāda, ka sākotnējais lēmums reģistrēts pastā 2023. gada 27. oktobrī, līdz ar minēto nav ievērota iesnieguma izskatīšanas tiesību norma

(Iesniegumu likuma 5. panta trešā daļa).

Pieteicējs arī norāda, ka gan sociālais dienests, gan dome nav ievērojuši objektīvās izmeklēšanas principu administratīvās lietas ietvaros. Dome nav

veikusi nepieciešamo pierādījumu savākšanu un nav devusi jebkurus norādījumus vai ieteikumus, t. i., dome nav pildījusi informācijas iegūšanas

pienākumu.

Dome pamato savu atteikumu piešķirt pieteicējam pabalstu krīzes situācijā ar argumentu, ka pieteicējs neiesniedza dokumentus, kas apliecina

krīzes situācijas esamību un zaudējumu apmēru, kā tas noteikts saistošo noteikumu Nr. 5 12. punktā, tāpēc tika pieņemts lēmums par atteikšanos piešķirt

pieteicēja mājsaimniecībai šo pabalstu. Bet gan sociālais dienests, gan dome uzklausīšanas laikā neprasīja iesniegt dokumentus saskaņā ar saistošo

noteikumu Nr. 5 12. pantā noteikto, kā arī netika nosūtīts oficiāls pieprasījums par dokumentu izsniegšanu. Tāpēc pieteicējs uzskata, ka gan sociālais

dienests, gan dome nav ievērojuši tiesību normu, kas ietverta Administratīvā procesa likuma 59. pantā.

Pieteicējs arī norādījis, ka zaudējumu, kas saistīts ar dārzeņu un augļu iznīcināšanu, var aprēķināt tikai pēc fakta un izmantojot statistikas datus par

vidējām mazumtirdzniecības cenām, kas bija 2023. gada augustā.

Ņemot vērā statistikas datus par vidējām mazumtirdzniecības cenām, 2023. gada augustā vidējā mazumtirdzniecības cena par 1 kilogramu: tomāti –

1,72 EUR, kāposti – 1,06 EUR, gurķi – 1,57 EUR, kartupeļi – 0,77 EUR, āboli – 1,49 EUR. Tādējādi kopējais zaudējums, kas saistīts ar dārzeņu un

augļu iznīcināšanu sastāda 555,5 EUR.

Tā kā stihiskas nelaimes gadījuma rezultātā - lielgraudu krusas nokrišņu dēļ, tika iznīcināti dārzeņi un augļi un sabojāts pieteicēja īpašums - trīs ēku

jumtu segumi, iestājās tāda situācija, kuru pieteicējs nespēja ar saviem spēkiem pārvarēt, tāpēc uzskata, lai to pārvarētu, valsts pienākums sniegt

pieteicējam sociālo palīdzību - piešķirt pieteicējam pabalstu krīzes situācijā, jo pieteicējs nesaņēma ne no viena cita pietiekamu palīdzību, lai to pārvarētu,

jo apdrošināšanas atlīdzības izmaksa 1800 EUR nav pietiekama, lai atjaunotu trīs ēku jumtu segumus. Līdz ar to, lai atjaunotu trīs ēku jumtu segumus,

pieteicējs tērēja visus savus naudas līdzekļus, tajā skaitā savu pensiju. Tāpēc konkrētajā brīdī pēc stihiskas nelaimes pieteicējs nevarēja nodrošināt savu

mājsaimniecību pamatvajadzībai - ēdienam.

[3] Dome rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz lēmumā ietverto argumentāciju.

Papildus paskaidrojumā tiek norādīts, ka saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 2. punktu pabalsts

krīzes situācijā ir operatīvi sniegts materiāls atbalsts ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai.

Pabalsta krīzes situācijā saņemšanas priekšnoteikums nav personas ienākumu līmenis vispār, bet gan personas nespēja ārkārtas situācijas dēļ un tās

radītajos apstākļos apmierināt savas pamatvajadzības. Tas ir, persona šajos apstākļos nespēj pati saviem spēkiem nodrošināt ēdienu, apģērbu, mājokli,

veselības aprūpi un obligāto izglītību, tādēļ šā pabalsta mērķis ir tūlītēji palīdzēt personai nodrošināt sevi ar minētajām pamatvajadzībām.

Dome paskaidro un vērš uzmanību, ka pieteicēja pamatdzīvesvieta ir /adrese/, proti, pieteicējs ir un bija nodrošināts ar pamatvajadzību – ar

mājokli. Pieteicēja īpašuma, kas atrodas d/s “/Nosaukums/” z.g. Nr. /numurs/, /adrese/, ēku seguma atjaunošana ir pieteicēja brīva griba. Līdz ar minēto

pieteikumā norādītais, ka pieteicējs nevarēja nodrošināt savu pamatvajadzību – ēdienu, izmantojot ierastos problēmu risināšanas veidus un ar saviem

spēkiem “konkrētajā brīdī pēc stihiskās nelaimes, t. i., pēc 2023. gada 7. augusta”, nav pamatots un ir pretrunā ar pieteicēja iesniegumos iepriekš

norādīto.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā administratīvās lietas izskatīšana notiek

rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē lūdzis pieteicējs. Ņemot vērā, ka pieteicējs šādu lūgumu tiesai nav izteicis

un tiesa nav konstatējusi šķēršļus lietas izskatīšanai rakstveida procesā, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem rakstveida

paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[6] Lietā ir izskatāms jautājums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu piešķirts pabalsts krīzes situācijā.

Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību

subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka

noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies. Ja tiesa

norāda uz kādu obligātu apstākli, kam būtu jābūt, bet kas konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, arī neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie tiesību normā minētie priekšnoteikumi šāda akta izdošanai (sal. sk. Senāta 2020. gada 23. decembra

sprieduma lietā Nr. SKA-109/2020 8. punktu).

Ievērojot iepriekš minēto, tiesai konkrētajā gadījumā ir jāpārbauda, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

[7] Lietā ir strīds par to, vai pamatoti dome nolēma pieteicējam atteikts piešķirt pabalstu krīzes situācijā.

[8] Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta otro daļu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas

kārtību nosaka Ministru kabinets un pašvaldību domes.

Pamatojoties uz šo likumdevēja deleģējumu, Ministru kabinets 2023. gada 10. augusta ārkārtas sēdē nolēma: 1) pieņemt zināšanai iesniegto

informatīvo ziņojumu; 2) aicināt pašvaldības piecu darba dienu laikā pabeigt apkopot informāciju (tai skaitā provizoriskās izmaksas) par savā teritorijā

esošajiem vētras bojātajiem īpašumiem un būvniecības atkritumu apsaimniekošanas un apglabāšanas apjomiem, attiecībā uz kuriem var tikt sagatavots

līdzekļu pieprasījums atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā

noteiktās apropriācijas izmaiņas”, un iesniegt apkopoto informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā; 3) saskaņā ar Ministru kabineta

kārtības ruļļa 138. punktu atzīmēt, ka visi šajā jautājumā aptaujas kārtībā piedalījušies Ministru kabineta locekļi ir atbalstījuši šo protokollēmumu bez

priekšlikumiem un iebildumiem (https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/8ee9c318-7cec-4ffc-9a56-a5f897b699c3#meethig-protocol-

preview-39).

Savukārt saskaņā ar šajā protokollēmumā minēto informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem atbalsta mehānisma izveidei pašvaldībās vētras seku

likvidācijai dzīvojamām mājām” (turpmāk - informatīvais ziņojums) atbalsts ārkārtas situācijas seku likvidēšanai būtu piešķirams gan pašvaldību īpašumā

esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai (individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuras

attiecīgā vētra ir skārusi, ievērojot to, ka individuālām dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu līdz 3000 euro ar papildu nosacījumu, ka atbalsta

apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības. Atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un

pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli. Atbalsta ietvaros veicamie pasākumi ir jumta segumu un logu atjaunošana vai

nomaiņa. Šis atbalsts vētras radīto postījumu novēršanai ir vienreizējs un paredzēts neatkarīgi no ienākumu līmeņa, tas sniedzams remonta veidā vai

piešķirot vienreizēju finansējumu. Atbilstoši Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 19. punktam vienīgi pašvaldības domes kompetencē ir lemt par

kārtību, kādā izpildāmas pašvaldības autonomās funkcijas, tādēļ konkrētajā izņēmuma situācijā būtu pieļaujama atbalsta noteikšana vētras radīto

postījumu novēršanai dzīvojamās mājās ar pašvaldības domes lēmumu, neizdodot saistošos noteikumus. Tādējādi pašvaldībām uzdots organizēt

palīdzības sniegšanu, piešķirot atbalstu vienreizēja finansējuma vai remonta (atjaunošanas) darbu izpildes veidā, par mājokļiem (individuālās dzīvojamās

mājas, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuri ir cietuši 2023. gada 7. augusta vētras laikā un par kuriem apkopota informācija šajā ziņojumā noteiktā

termiņā. Atbalsts var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli

individuālām dzīvojamām mājām, piešķirot vienreizēju atbalstu līdz 3000 euro ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 euro par vienu

kvadrātmetru atjaunojamās platības. Pašvaldības dome pieņem lēmumu par vienreizēja atbalsta piešķiršanu krīzes situācijā, ievērojot minēto atbalsta

apmēru un nosacījumus (https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/cabinet_ministers/050d6927-7c61-4ae2-a9df-71ecac55c8d1).

Tādējādi pašvaldībām atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta ārkārtas sēdē nolemtajam uzdots organizēt palīdzības sniegšanu,

piešķirot atbalstu vienreizēja finansējuma vai remonta (atjaunošanas) darbu izpildes veidā, par mājokļiem (individuālās dzīvojamās mājas, daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas), kuri ir cietuši 2023. gada 7. augusta vētras laikā, pieņemot lēmumu par vienreizēja atbalsta piešķiršanu krīzes situācijā, kas

individuālām dzīvojamām mājām piešķirams līdz 3000 euro apmērā, nepārsniedzot 20 euro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības.

[9] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 2. punkts noteic, ka pašvaldība piešķir pabalstu krīzes situācijā, kas ir

operatīvi sniegts materiāls atbalsts ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 39. punktu krīzes situācija ir situācija, kurā katastrofas vai citu ārēju

notikumu dēļ personai vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus, pati saviem spēkiem tā nespēj pārvarēt šo notikumu radītās sekas

un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība. Tātad faktiski tā ir situācija, kas iestājusies negaidīti, neparedzami, ārēju notikumu rezultātā.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta sestajai daļai pabalsta apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka

pašvaldība saistošajos noteikumos.

Saistošo noteikumu Nr. 5 10.2. punkts noteic, ka, neizvērtējot mājsaimniecības (personas) ienākumus tiesības saņemt pabalstu krīzes situācijā

ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai un pamatvajadzību nodrošināšanai ir citu ārēju notikumu dēļ, ja mājsaimniecībai no tās gribas

neatkarīgu apstākļu dēļ (zādzība, smaga saslimšana, ilgstoša ārstēšanās, vardarbība, smags ceļu satiksmes negadījums, pēkšņa ģimenes locekļa nāve, un

cili gadījumi, kuru dēļ mājsaimniecība nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības) vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus un

saviem spēkiem pārvarēt šo notikumu radītās sekas - psihosociālu un materiālu palīdzību - līdz 1500 euro vienai mājsaimniecībai.

Senāts norādījis, ka vienreizējā pabalsta ārkārtas (krīzes) situācijā saņemšanas priekšnoteikums nav personas ienākumu līmenis vispār, bet gan

personas nespēja ārkārtas situācijas dēļ un tās radītajos apstākļos apmierināt savas pamatvajadzības. Tas ir, persona šajos apstākļos nespēj pati saviem

spēkiem nodrošināt ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi un obligāto izglītību (pamatvajadzības definētas Sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības likuma 1. panta 11. punktā). Tādēļ šā pabalsta mērķis ir ārkārtas situācijā tūlītēji palīdzēt personai nodrošināt sevi ar minētajām vajadzībām

(sk. sal. Senāta 2013. gada 28. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-169/2013 9. punktu).

Tātad priekšnoteikums šāda pabalsta veida saņemšanai ir ārkārtas situācijas iestāšanās un tās radīto apstākļu nelabvēlīgā ietekme uz personas

spējām apmierināt savas pamatvajadzības.

[10] No lietas materiāliem konstatējams, ka 2023. gada 10. augustā pieteicējs vērsās ar iesniegumu sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt viņam

pabalstu krīzes situācijā, jo 2023. gada 7. augustā notika stihiskas nelaimes gadījums - krusas nokrišņi, kā rezultātā pieteicēja mājsaimniecībā, kura

atrodas d/s “/Nosaukums/” z.g. Nr. /numurs/, /adrese/, krusa sasita un iznīcināja visus dārzeņus: kartupeļus, kāpostus, burkānus, bietes, ābolus, augļus.

Vienā no siltumnīcām krusa iznīcināja visus tomātus (lietas 25. - 26. lapa).

Ņemot vērā to, ka minētais pieteicēja īpašums atrodas /adrese/, pieteicēja iesniegums 2023. gada 15. augustā tika pārsūtīts pēc piekritības

Augšdaugavas novada pašvaldībai, informējot par to pieteicēju Iesniegumu likuma 4. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā (lietas 49. lapa).

Augšdaugavas novada pašvaldība atteica pieteicējam piešķirt pabalstu krīzes situācijā, jo pieteicēja postījumu objekts vētras brīdī bijis apdrošināts

(lietas 57. lapa).

No lietas materiāliem arī konstatējams, ka pieteicējam tika veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa (lietas 13. lapa).

Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā 2023. gada 12. septembrī saņemts pieteicēja 2023. gada 12. septembra iesniegums (sūdzība), kurā lūgts

kompensēt vētras nodarītos zaudējumus (kompensēt krusas laikā iznīcinātos dārzeņus un augļus).

Sociālais dienests 2023. gada 14. septembrī no Daugavpils valstspilsētas pašvaldības saņēma minēto pieteicēja iesniegumu (sūdzību).

Ar sākotnējo lēmumu pieteicējam atteikts piešķirt pabalstu krīzes situācijā un ar lēmumu sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

Izvērtējot argumentus, uz kuru pamata pieteicējam atteikts kompensēt vētras nodarītos zaudējumus (kompensēt krusas laikā iznīcinātos

dārzeņus un augļus), tiesa secina, ka dome pamatoti atzina, ka pieteicēja pamatdzīvesvietā /adrese/, dzīvojamā platība un sadzīves priekšmeti

pamatvajadzību nodrošināšanai krusas laikā nav cietuši. Pieteicēja īpašumā, kas atrodas d/s “/Nosaukums/” z.g. Nr./numurs/, /adrese/ augošos dārzeņus,

kuri aug zemē (kartupeļi, burkāni, bietes), nevarēja sabojāt krusas nokrišņi. Konstatēt dārzeņu un augļu konkrētu zaudējuma summas apmēru nebija

iespējams, jo zaudējuma apmēru apliecinošie dokumenti un pierādījumi netika iesniegti. Sociālais dienests arī noskaidroja, ka pieteicējs dzīvo kopā ar

sievu, abi ir pensijas vecuma personas, ir divi bērni, dzīvo atsevišķi. Pieteicēja mājsaimniecībai nav piešķirts trūcīgas/maznodrošinātas mājsaimniecības

statuss.

Tiesa piekrīt, ka situācija, kurā nokļuva pieteicējs, kad krusa sasita un iznīcināja visus dārzeņus, radīja pieteicējam zaudējumus.

Bet minētā situācija nav atzīstama par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 39. punktā norādīto krīzes situāciju, kurā

katastrofas vai citu ārēju notikumu dēļ personai vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus, pati saviem spēkiem tā nespēj pārvarēt

šo notikumu radītās sekas un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība.

Ņemot vērā to, ka pieteicēja pamatdzīvesvieta ir /adrese/, proti, pieteicējs ir un bija nodrošināts ar pamatvajadzību – ar mājokli. Pieteicēja krusas

bojātā īpašuma, kurš atrodas /adrese/, ēku seguma atjaunošana ir pieteicēja brīva griba un pieteicējs ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību. Līdz ar to

secināms, ka pieteikumā norādītais, ka pieteicējs nevarēja nodrošināt savu pamatvajadzību – ēdienu, izmantojot ierastos problēmu risināšanas veidus un

ar saviem spēkiem “konkrētajā brīdī pēc stihiskās nelaimes, t. i., pēc 2023. gada 7. augusta”, nav pamatots un ir pretrunā ar pieteicēja iesniegumos

norādīto.

No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējs iepriekš nedz savā 2023. gada 11. augusta iesniegumā, nedz 2023. gada 12. septembra

iesniegumā (sūdzībā), nedz apstrīdēšanas iesniegumā nenorādīja augļu un dārzeņu ražai nodarītā zaudējuma apjomu, kā arī nenorādīja zaudējuma apmēru.

Dārzeņu veidi, kuri bija norādīti pieteicēja iesniegumos un pieteikumā atšķiras (iepriekš gurķi netika norādīti, bija norādītas bietes un burkāni), kas dod

pamatu kritiski vērtēt pieteikumā norādīto informāciju par augļu un dārzeņu ražai nodarītā zaudējuma apjomu.

Līdz ar to tiesa secina, ka sociālais dienests pamatoti konstatēja, ka pieteicēja gadījumā neizpildās saistošo noteikumu Nr. 5 10.2. punktā norādītie

priekšnoteikumi materiālās palīdzības saņemšanai un pamatoti atteica piešķirt pabalstu pieteicējam krīzes situācijā.

[11] Tiesa noraida pieteicēja argumentu, ka ne sociālais dienests, ne pašvaldība kā augstākā iestāde nav veikusi nepieciešamo parādījumu vākšanu

un nav devusi jebkādus norādījumus vai ieteikumus, ka augstākā iestāde nav pildījusi informācijas iegūšanas pienākumu.

No lietas materiāliem konstatējams, ka sociālais dienests pirms lēmuma pieņemšanas 2023. gada 19. septembrī nosūtīja pieprasījumu Nr. 1.-

9.2/3485 (lietas 58. lapa) Augšdaugavas novada pašvaldībai ar lūgumu sniegt informāciju vai pieteicējam ir/nav piešķirts krīzes pabalsts un kādā

apmērā.

Dome 2023. gada 18. decembrī telefoniski veica pieteicēja uzklausīšanu, kurā pieteicējs norādīja, ka visi krīzes situācijas esamību apstiprinošie

parādījumi (23 foto attēli) tika iesniegti kopā ar 2023. gada 11. augusta iesniegumu, citu pierādījumu nav.

Līdz ar to pieteicējs nepamatoti pārmet, ka dome nav veikusi nepieciešamo pierādījumu vākšanu un nav pildījusi informācijas iegūšanas pienākumu.

Krīzes situācijas esamību pieteicēja mājsaimniecībā un zaudējuma apmēru apliecinošie dokumenti un pierādījumi ir tikai pieteicēja rīcībā.

[12] Apkopojot visu spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka nepastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīga administratīvā akta

izdošanai, ar kuru pieteicējam tiktu piešķirts pabalsts krīzes situācijā.

[13] Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir pienākums argumentēt

spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums

detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem

no tiesību viedokļa. Tikai tad, ja tiesa nav analizējusi kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, ir konstatējams pārkāpums. Tas, cik daudz spriedums ir

jāargumentē, atkarīgs no lietas apstākļiem (Senāta 2006. gada 12. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-280/2006 8. punkts).

Tādējādi tiesa šajā spriedumā neatrunā visus pieteicēja norādītos argumentus, kā vien tos, kuriem ir būtiska nozīme izskatāmajā lietā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, 289.-290. pantu un 291. panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ tiktu piešķirts pabalsts krīzes situācijā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis S. Linkevičs