Court convicts defendant for public intoxication and fines 10 euros despite absent defense.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court convicted the defendant of public intoxication and imposed a 10 euro fine in his absence. The prosecution presented police reports and witness statements, which the court deemed highly credible due to the officers' official capacity. Since the defendant failed to appear or provide evidence to contradict the police findings, the court ruled that the violation was established and the fine was appropriate.
Legislator-Regeste
KI-generiertLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 289.11. panta: A court may convict and impose sanctions for an administrative violation based on police reports and witness statements if the accused fails to appear and offer contradictory evidence.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
ECLI:LV:ZRT:2018:1113.173077418.1.S
Lietas Nr.173077418
Lietas arhīva Nr. 1-0774-18/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2018. gada 13.novembrī
1. Zemgales rajona tiesas
2. tiesnese J.Bebriša,
ar tiesas sēdes sekretāri I.Šali,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/,
deklarētās dzīvesvietas adrese /adrese/ Mazzalves pagasts, Neretas novads, saukšanu pie administratīvās
atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Aprakstošā daļa
2018. gada 16.oktobrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības
policijas nodaļas inspektore Helēna Jansone sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC244790 par
to, ka 2018. gada 31.maijā plkst. 22.15 Aizkraukles novadā, Aizkrauklē, ejot uz veikala „Beta” pusi, kas
atrodas Lāčplēša ielā 14a, /pers.B/pers. B/ sabiedriskā vietā lietoja alkoholisko dzērienu (alu skārda bundžā).
Lai /pers. B/ netiktu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par alkoholisko dzērienu lietošanu sabiedriskā
vietā, /pers. B/ devās prom un atteicās izpildīt policijas darbinieka likumīgu prasību iekāpt dienesta
transportlīdzeklī. Pēc lūguma „Stāt policija!” /pers. B/ bēga, ignorējot vairākas policijas darbinieku likumīgas
prasības apstāties. Ar savām darbībām /pers. B/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām
prasībām.
Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- Iestādes) pārstāvis un /pers. B/ uz tiesas
sēdi Zemgales rajona tiesā 2018. gada 13.novembrī plkst. 09.30 nav ieradušies.
/pers. B/, Iestādei par tiesas sēdi paziņots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta
kārtībā, 2018.gada 17.oktobrī nosūtot tiesas pavēsti uz /pers. B/ deklarētās dzīvesvietas adresi, Iestādei - uz tās
elektroniskā pasta adresi (lietas 1., 24.lapa).
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc
pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā
pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas sēdē.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav
iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas
izskatīšanas atlikšanu.
Ne pie administratīvās atbildības saucamā persona, ne Iestāde nav paziņojuši par neierašanās
iemesliem un nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez /pers. B/ un Iestādes
pārstāvja klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, neierodoties uz tiesas sēdi, /pers. B/ un Iestāde nav vēlējušies izmantot
tiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.un 289.2 pantā noteiktās tiesības piedalīties tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesnese atzīst, ka /pers. B/ ir saucams pie administratīvās
atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu un viņam
piemērojams administratīvais sods.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā
pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir noticis administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā
izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar
lietiskajiem pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas naudu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu
atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud
valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru
likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu
nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra
likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta
pienākumus.
Kā atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, tad administratīvo atbildību par
nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības
sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā
tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Administratīvo lietu
departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta un
likuma „Par policiju” 22. panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam
rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2006.gada 14.novembra spriedumu lietā Nr.SKA454/2006 10.punktu).
Likuma „Par policiju” 22. panta pirmajā daļā noteikts, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un
likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti
jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Minētā likuma 12. panta pirmās
daļas 4. un 17.punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei ir tiesības sastādīt protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos
un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, (..) administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus
likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai (..); nolūkā konstatēt, vai
personas ir lietojušas alkoholu (..) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tās pārbaudīt ar (..) portatīvām alkohola
koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja
atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par
likumpārkāpuma izdarīšanu. No likuma „Par policiju” 12.panta satura izriet, ka jebkurš policijas darbinieka
rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja
vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs.
2018.gada 31.maijā plkst.22.15 policijas darbinieki, kas izteica prasību /pers. B/ iekāpt policijas
transportlīdzeklī un nepretoties rīkojumu izpildei, veica savus dienesta pienākumus un to pierāda policijas
darbinieku 2018.gada 31.maija ziņojumi.
No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas
inspektores Helēnas Jansones ziņojuma redzams, ka saskaņā ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka pulkvežleitnanta Gata Strazdiņa mutisku rīkojumu,
viņa kopā ar Kārtības policijas nodaļas inspektori kapteini Olgu Starikovu 2018.gada 31.maijā Aizkraukles
novadā veikušas preventīvos pasākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kur Aizkrauklē, braucot pa
Lāčplēša ielu, gar Aizkraukles sporta halli, virzienā uz veikala „Beta” pusi ar dienesta netrafarēto automašīnu
Peugeot 508, valsts reģistrācijas numurs KC70, plkst.22.15 pamanījušas vienu personu, kas pa Lāčplēša ielu
pārvietojās streipuļodams. Pamanot notikušo, iebraukušas stāvlaukumā, kas atrodas pie veikala „Beta”
Lāčplēša ielā 14a, lai sagaidītu iereibušo personu, kas sabiedriskā vietā pārvietojās streipuļodams un
ieraudzījušas divas personas /pers. G/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas
kods/. /pers. B/ rokās bija atvērta alus skārda budža, no kuras viņš dzēra. Gaidot iereibušo personu, kuram
rokās bija 2l tilpuma sulas tetra paka, un kura virzījās uz policijas darbinieku pusi, atvērusi automašīnas logu
vadītāja pusē, lai uzrunātu /pers. B/ un novērstu viņa pārkāpumu. Uzrunājot /pers. B/ vārdā un stādoties priekšā
kā policijas darbiniekam, /pers. B/ pienācis pie mašīnas, aiz muguras paslēpjot alus bundžu, no /pers. B/ izelpas
bija jūtama alkohola smaka. /pers. B/ tika aizrādīts par alkoholisko dzērienu lietošanu sabiedriskā vietā un
izskaidrota pārkāpuma būtība. Kad /pers. B/ atradies pie mašīnas un ar viņu tika veiktas pārrunas, pie
automašīnas pietuvojies iereibis vīrietis, kurš uzrunājis /pers. G/ un /pers. B/, lūdzot par kaut ko piedošanu.
Runājot ar /pers. B/, uzrunājušas otro vīrieti, kurš jau tuvojies policijas automašīnai, bet /pers. B/ viņam pamājis
ar roku un teicis, lai iet. Vīrietis kopā ar /pers. G/ aizgājis uz Lāčplēša ielas 19 pusi, kuriem līdzi devies /pers. B/.
/pers. B/, /pers. G/ un iereibušais vīrietis uzrunāti un lūgti apstāties, bet personas lūgumiem nereaģēja. Apgriezusi
transportlīdzekli un sekojušas viņiem līdzi, izkāpjot no automašīnas uzrunājušas personas „Stāt policija”, bet
personas turpināja iet uz priekšu, brīdinājušas, ka personas nepakļaujas policijas darbinieka likumīgām prasībām,
par ko ir paredzēta administratīvā atbildība. /pers. B/ kopā ar /pers. G/ aizskrējuši prom starp Lāčplēša ielu
Nr.19 un Nr.15. Pieejot pie iereibušā vīrieša, kas palika stāvēt netālu no automašīnas, vēlreiz stādījušās priekšā
un lūgušas sekot uz dienesta transportlīdzekli, jo persona ir administratīvi aizturēta par to, ka sabiedriskā vietā
atradās alkohola reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu (streipuļoja, neskaidra dikcija, alkohola smaka
izelpā). Braucot ar vīrieti uz Aizkraukles iecirkni, lai noskaidrotu personību un nodrošinātu administratīvo
lietvedību, pie Lāčplēša ielas 11 pamanījušās /pers. B/ un /pers. G/, atkārtoti piebraucot klāt, lūgušas /pers. B/
iekāpt dienesta transportlīdzeklī, ko /pers. B/ izdarīt atteicies, paskaidrojot, ka nav dzēris alu, jo tam nav
pierādījumu (alus bundžas rokās viņam vairs nebija) un izrāvis sulas paku no iereibušā vīrieša rokām, kas atradās
automašīnā, pēc kā kopā ar /pers. G/ devies prom (lietas 4.lapa).
Analogi notikušais atspoguļots arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas inspektores O.Starikovas ziņojumā (lietas 5.lapa).
Nepakļaušanos policijas darbinieku prasībai /pers. B/ veicis pēc tam, kad policijas darbinieki izteica
likumīgu prasību iekāpt dienesta transportlīdzeklī. Policijas darbinieku prasību neizpildīšana ir apzināta cilvēka
darbība, un secināms, ka /pers. B/ apzināti veicis protokolā norādītās darbības.
2018.gada 16.oktobrī p a r /pers. B/ administratīvo pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols Nr.PC244790 (lietas 2.lapa) bez viņa klātbūtnes, jo /pers. B/ ignorējis Valsts policijas Zemgales
reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores H.Jansones 2018.gada
27.septembra paziņojumu (lietas 20.lapa) par ierašanos Aizkraukles policijas iecirknī 2018.gada 16.oktobrī
plkst.10.00, ko apliecina inspektores H.Jansones 2018.gada 16.oktobra ziņojums (lietas 21.lapa).
Lai gan policijas darbinieku liecības (arī ziņojumi) pašas par sevi nav uzskatāmas par absolūti ticamām un
neapstrīdamām, policijas darbinieku ziņotajam par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta
pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada
9.decembra spriedumu lietā Nr.AA666-05/5). Policijas amatpersonu noformētiem dokumentiem a priori ir
publiskā ticamība, ko iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (sk. Augstākās tiesas
2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-647/2008).
Norādāms, ka /pers. B/ nav atspēkojis pierādījumos norādīto, nav iesniedzis pretējus pierādījumus, līdz ar
to tiesnesei nav šaubu, ka /pers. B/ ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā, viņš ir vainīgs tā izdarīšanā un ir sodāms par izdarīto
administratīvo pārkāpumu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta sankcija paredz sodu naudas soda veidā līdz 280
euro vai administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Nosakot sodu /pers. B/ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiek ņemts vērā
izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir
audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas
garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nav noskaidrota /pers. B/ darba vieta, apgādībā esošās personas,
ienākumu apmērs. No Informācijas centra izdrukas par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka
/pers. B/ nav administratīvi sodīts (lietas 22.lapa).
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantu tiesnese nekonstatē /pers. B/
atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.
Ņemot vērā soda apmērā un veida ietekmējošos apstākļus, tiesneses ieskatā par izdarīto administratīvo
pārkāpumu /pers. B/ piemērojams vieglākais no panta sankcijā paredzētajiem soda veidiem, proti, naudas sods,
kas būtu samērīgs un atbilstošs sods.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 175.pantu, 289.6, 289.16, 289.17,
289.18 pantu, tiesnese
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. B/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
175. pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt viņu ar naudas sodu 10 EUR (desmit euro) apmērā.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā 2018.gada
13.novembra var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Tiesnese J. Bebriša