Supreme Court quashes lower court decision for failing to assess guarantee contract validity in insolvency proceedings.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Supreme Court of Latvia quashed the lower court's decision to dismiss a creditor's claim in insolvency proceedings due to procedural errors. The lower court incorrectly relied solely on the lack of an enforcement certificate for a court award, ignoring the creditor's submitted guarantee contract and payment agreement. The court ruled that the administrator failed to evaluate all evidence regarding the guarantor's liability, violating statutory requirements to assess the full basis of the claim before rejection.
Legislator-Regeste
KI-generiertMaksātnespējas likuma 74. panta 1. daļa; 75. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 363.32 pants: In insolvency proceedings, an administrator must evaluate all evidence submitted by a creditor, including guarantee contracts, before rejecting a claim based solely on the absence of an enforcement certificate for a court award.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVolltext
ECLI:LV:AT:2019:0509.C68405818.5.L
Lieta Nr. C68405818, SPC-14/2019
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2019.gada 9.maijā
Senāts šādā sastāvā:
senators referents Aivars Keišs,
senators Intars Bisters,
senatore Zane Pētersone
izskatīja rakstveida procesā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu
par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 29.augusta lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 28.jūnija spriedumu pasludināts /pers. D/ fiziskās personas maksātnespējas process.
SIA „GelvoraSergel” (pirms nosaukuma maiņas – SIA „GELVORA”) 2018.gada 27. jūlijā maksātnespējas procesa administratoram iesniedza
kreditora prasījumu 1946,80 EUR apmērā.
Prasījums pamatots ar 2007.gada 7.maija galvojumu līgumu Nr. 07050705D1/G1, ar kuru /pers. D/ uzņēmās kā pats parādnieks atbildēt
sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „INSERVISS GROUP” par SIA „V.D.V. Gruppa” saistību izpildi, kas nodibinātas ar nomaksas
līgumu Nr. 07050705D1 un Latvijas biznesa šķīrējtiesas /datums/spriedumu lietā Nr. /numurs/.
Prasījuma tiesības pret /pers. D/ SIA „INSERVISS GROUP” 2011.gada 8.martā cedēja UAB „GELVORA” FILIĀLE LATVIJĀ, kura tās
2014.gada 17.decembrī nodeva SIA „GelvoraSergel”.
[2] /pers. D/ fiziskās personas maksātnespējas procesa administratore Maija Stoļarova ar 2018.gada 2.augusta lēmumu Nr. 1-65/2018/10
neatzina SIA „GelvoraSergel” kreditora prasījumu.
Lēmums pamatots ar Maksātnespējas likuma 75.panta trešo daļu, kas noteic, ka šķīrējtiesas nolēmums juridisko seku ziņā pielīdzināms tiesas
nolēmumam, ja tam pievienots tiesas izdots izpildu raksts.
Ar kreditora prasījumam pievienoto Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2009.gada 16.novembra lēmumu apstiprinās, ka tiesnesis
atteicis izdot izpildu rakstu Latvijas biznesa šķīrējtiesas /datums/sprieduma lietā Nr. /numurs/ piespiedu izpildei.
Līdz ar to administratore secināja, ka kreditora prasījuma atzīšanai nav tiesiska pamata, jo šajā gadījumā šķīrējtiesas spriedums juridisko seku ziņā
nav pielīdzināms tiesas nolēmumam.
[3] Par minēto administratores lēmumu SIA „GelvoraSergel” iesniedza sūdzību, kurā lūdza to atcelt.
[4] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 29.augusta lēmumu noraidīta SIA „GelvoraSergel” sūdzība par administratores Maijas
Stoļarovas 2018.gada 2.augusta lēmumu Nr. 1-65/2018/10.
Lēmumā norādīti šādi motīvi.
[4.1] No lietas materiāliem redzams, ka SIA „INSERVISS GROUP” saskaņā ar Civilprocesa likuma 534.pantu griezusies tiesā ar pieteikumu par
izpildu raksta izsniegšanu Latvijas biznesa šķīrējtiesas /datums/sprieduma lietā Nr. /numurs/ piespiedu izpildei.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2009.gada 16.novembra lēmumu atteikts izdot izpildu rakstu.
Tādējādi Latvijas biznesa šķīrējtiesas /datums/spriedums lietā Nr. /numurs/ atbilstoši Maksātnespējas likuma 75.panta trešajai daļai juridisko seku
ziņā nav pielīdzināms tiesas nolēmumam un nevar kalpot par pamatu SIA „GelvoraSergel” kreditora prasījuma atzīšanai.
[4.2] Tiesai nav arī iesniegti pierādījumi, ka galvenā parādniece SIA „V.D.V. Gruppa” ar nomaksas līgumu Nr. 07050705D1 pielīgtās saistības nav
izpildījusi un tādēļ galviniekam /pers. D/ ir pienākums tās izpildīt parādnieces vietā.
[5] Par minēto lēmumu Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors iesniedzis
protestu, kurā lūdzis pārsūdzēto lēmumu atcelt sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem.
Protestā norādīti šādi argumenti.
[5.1] Kļūdaini uz tiesas konstatētajiem apstākļiem attiecināta Maksātnespējas likuma 75.panta trešā daļa, jo kreditora prasījums pamatots gan ar
Latvijas biznesa šķīrējtiesas /datums/spriedumu lietā Nr. /numurs/, gan arī ar citiem dokumentiem.
[5.2] Pieļauts Civilprocesa likuma 97.panta pārkāpums, jo nav vērtēti visi SIA „GelvoraSergel” iesniegumam pievienotie kreditora prasījumu
pamatojošie dokumenti, tostarp 2007.gada 7.maija nomaksas līgums Nr. 07050705D1 un galvojuma līgums Nr. 0705705D1/G1.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudījis lietas materiālus un novērtējis protestā norādītos argumentus, Senāts atzīst, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un
valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protests ir pamatots.
[6.1] Kārtību, kādā tiesa izskata sūdzības par administratora lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā, reglamentē Civilprocesa likuma
363.32 pants.
Minētā panta otrā daļa noteic, ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais administratora lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā apmierina sūdzību un
uzdod administratoram novērst pieļauto pārkāpumu.
Konkrētajā gadījumā tiesai, izskatot sūdzību, bija jāpārliecinās, vai administratores lēmums, ar kuru nav atzīts kreditora prasījums, atbilst normatīvo
aktu prasībām.
[6.2] Maksātnespējas likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura
mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav
pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.
Juridiskajā literatūrā norādīts: „[..] lai sasniegtu maksātnespējas procesa mērķi, svarīgi, lai procesā piedalās (pieņem lēmumus un saņem prasījuma
apmierinājumu) tikai tie kreditori, kuru prasījumi ir pamatoti” (sk. Bērziņš G. Fiziskas personas maksātnespējas process. Rīga: Tiesu namu
aģentūra, 2018, 69.lpp.).
Kreditoru prasījumu iesniegšanas kārtību regulē Maksātnespējas likuma 73.pants, kura ceturtajā daļā uzskaitītas iesniegumam izvirzāmās prasības,
bet šī panta sestajā daļā noteikts, kādi dokumenti pievienojami kreditora prasījumam.
Pēc kreditora prasījuma iesniegšanas, administrators atbilstoši Maksātnespējas likuma 74.panta pirmajai daļai un 75.panta pirmajai daļai pārbauda
kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām un pieņem lēmumu par tā atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Līdz ar to
administratoram, pārbaudot kreditoru prasījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, ir jāizvērtē to atbilstība minētajām tiesību normām, proti, vai tie
atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, un vai tiem ir pievienoti prasījumu pamatojošie dokumenti (sk. Maksātnespējas kontroles dienesta skaidrojumi
un atziņas 2018.07. – 2018.11., Rīga, 35.lpp. Pieejams: http://mkd.gov.lv/lv/publ_stat/link_part_173/).
[6.3] Maksātnespējas likuma 73.panta ceturtās daļas 1.punkts noteic, ka kreditori savā iesniegumā norāda prasījuma pamatojumu.
Juridiskajā literatūrā, atklājot šīs normas saturu, norādīts, ka: „[..] prasījuma pamats var izrietēt no līgumiskajām vai ārpuslīgumiskajām attiecībām.
Iesniegumam klāt pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti, piemēram, spriedums par parāda piedziņu, līgums, pierādījumi par veikto samaksu
u. tml.” (sk. Bērziņš G. Fiziskas personas maksātnespējas process. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 75.lpp.).
Administrators ne tikai pārbauda to, vai attiecīgais kreditora prasījums satur visu nepieciešamo informāciju, bet arī vērtē tā pamatotību (sk. turpat
77.lpp.).
Savukārt, lai nodrošinātu kreditora interešu ievērošanu, administrators lēmumu par kreditoru prasījumu atzīšanu pieņem, pārbaudot visu tam
pieejamo informāciju par konkrēto saistību (sk. Maksātnespējas administrācijas skaidrojumi un atziņas. 2008-2014. Rīga: Tiesu namu aģentūra,
2015, 115.lpp.).
Tāpat administratora kompetencē ir izvērtēt, vai kreditors atzīstams par tādu, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās. Atbilstoši
Maksātnespējas likuma regulējumam kreditors, kura prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, maksātnespējas procesa ietvaros var izlietot
Maksātnespējas likumā noteiktās kreditora tiesības, tomēr pretendēt uz sava prasījuma apmierināšanu maksātnespējas procesa ietvaros var tikai
nosacījuma iestāšanās gadījumā. Pie šādiem prasījumiem būtu pieskaitāma, piemēram, galvojuma saistība, kas pati par sevi nerada parādniekam
pienākumu šo saistību segt, proti, parādniekam radīsies pienākums atbildēt par citas personas saistībām vienīgi tad, ja iestāsies galvinieka atbildības
priekšnoteikums – galvenais parādnieks pārstās pildīt savas saistības (sk. Maksātnespējas kontroles dienesta skaidrojumi un atziņas 2018.07. –
2018.11., Rīga, 35.-36.lpp. Pieejams: http://mkd.gov.lv/lv/publ_stat/link_part_173/).
[7] SIA „GelvoraSergel”, pamatojot kreditora prasījumu, pieteikumam pievienojusi šādus dokumentus:
1) 2007.gada 7.maija nomaksas līgumu Nr. 07050705D1;
2) 2007.gada 7.maija galvojumu līgumu Nr. 0705705D1/G1;
3) Latvijas biznesa šķīrējtiesas /datums/spriedumu lietā Nr. /numurs/;
4) Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2009.gada 16.novembra lēmumu.
No Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 29.augusta lēmuma redzams, ka pirmās instances tiesa, noraidot SIA „GelvoraSergel” sūdzību
par administratores lēmumu, atsaukusies uz Maksātnespējas likuma 75.panta piekto daļu, kas noteic, ka šķīrējtiesas nolēmums juridisko seku ziņā
pielīdzināms tiesas nolēmumam, ja tam pievienots tiesas izdots izpildu raksts.
Atbilstoši minētajai tiesību normai administratoram nav tiesību neatzīt kreditora prasījumu, kas pamatots ar šķīrējtiesas nolēmumu un tiesas izdotu
izpildu rakstu tā piespiedu izpildei.
Administratore pareizi secināja, ka Latvijas biznesa šķīrējtiesas /datums/spriedums lietā Nr. /numurs/ pats par sevi nevar kalpot par pamatu
kreditora prasījuma atzīšanai, jo pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav izdots izpildu raksts.
Taču administratore, kā tas pamatoti norādīts protestā, bez novērtēšanas atstājusi citus kreditora prasījumam pievienotos dokumentus, proti,
2007.gada 7.maija nomaksas līgumu Nr. 07050705D1 un galvojuma līgumu Nr. 0705705D1/G1, tādējādi neizpildot Maksātnespējas likuma 74.panta
pirmās daļas un 75.panta pirmās daļas prasības.
Izskatot kreditora sūdzību, tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 363.32 pantam bija jāpārliecinās, vai administratore, neatzīstot kreditora prasījumu,
nav pieļāvusi normatīvo aktu pārkāpumus.
Konkrētajā gadījumā tiesa nav noskaidrojusi, vai administratore lēmumu par kreditora prasījumu neatzīšanu pieņēmusi, pārbaudot visu tai pieejamo
informāciju par iesniegtā kreditora prasījuma pamatotību.
[8] Apkopojot iepriekš norādīto, Senāts atzīst, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 29.augusta lēmumu nevar atzīt par tiesisku,
kas ir pamats iesniegtā protesta apmierināšanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu un 485.pantu, Senāts
nolēma:
atcelt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 29.augusta lēmumu un nodot SIA „GelvoraSergel” sūdzību par administratores Maijas
Stoļarovas 2018.gada 2.augusta lēmumu Nr. 1-65/2018/10 jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā citā tiesas sastāvā.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senators A. Keišs
Senators I. Bisters
Senatore Z. Pētersone