Court dismisses appeal against land plot decision, ruling no legal rights infringed occurred.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court rejected the applicant's request to annul the mayor's decision regarding the functional land plot for a privatized house. The applicant argued the decision limited property rights, but the court found no specific legal consequences or new rights infringements since the access solution was already established in 1999. Consequently, the court held the administrative act legal and dismissed the appeal as lacking sufficient grounds for annulment.
Legislator-Regeste
KI-generiertMinistru kabineta noteikumi Nr. 522 par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu; Administratīvā procesa likums: The court established that including a shared access road in a functional land plot is permissible when it is not public space, and the absence of specific legal consequences or new rights infringements precludes the annulment of an administrative act.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. A420218825
A42-00723-26/21
ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0507.A420218825.3.S
Administratīvā rajona tiesa
Rīgas tiesu nams
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2026. gada 7. maijā
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Ilona Petrovska,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Nosaukums A/ pieteikumu par
Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora p.i. 2025. gada 11. augusta lēmuma Nr. RD-25-1305-nd
atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas valstspilsētas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisija (turpmāk – Komisija) ar 2025. gada
5. jūnija sākotnējo lēmumu Nr. 2185 (prot. Nr. 22, 2.§) nolēma apstiprināt daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai
/Adrese A/, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības un robežu plānu.
Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora p.i. 2025. gada 11. augusta lēmumu Nr. RD-25-1305-nd
sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[1.1] 1998. gadā tika izstrādāts privatizējamām dzīvojamām mājām piesaistīto zemes gabalu projekts /Ielu
nosaukums/ (kvartāls Nr./Numurs/), kas 1998. gada 27. jūlijā tika saskaņots ar Vidzemes priekšpilsētas
arhitektu, 1998. gada 22. septembrī ar Pilsētplānošanas nodaļu un 1998. gada 19. novembrī ar Zemju pārvaldi.
Dzīvojamai mājai privatizācijas brīdī funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība bija 5466 m2, pēc
zemesgabala korekcijas projekta izstrādes 2008. gadā tika precizēta – 5442 m2.
[1.2] Pamatojoties uz saņemto nekustamā īpašuma ar kadastra apzīmējumu /Adrese B/ īpašnieka ierosinājumu
par dzīvojamai mājai /Adrese A/, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu, Komisija 2023. gada 30.
augustā pieņēma lēmumu Nr. 3239 par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas
uzsākšanu.
Ar Rīgas domes 2025. gada 21. maija lēmumu Nr. RD-25-4599-lē tika apstiprināts kvartāla starp /Adrese C/ un
/Adrese D/, tematiskais plānojums dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu noteikšanai
(turpmāk – Tematiskais plānojums). Pamatojoties uz Tematisko plānojumu, Komisija ar sākotnējo lēmumu
apstiprināja dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības un robežu plānu, kā arī noteica, ka
dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība ir ⁓ 5419 m2.
[1.3] Ar Tematiskā plānojuma izstrādi tik koriģēta dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala
robeža un platība. Funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robeža koriģēta pa zemesgabalu ar kadastra
apzīmējumu /Adrese E/ un /Adrese F/ robežu, kas sakrīt ar ielu sarkano līniju. Tādējādi dzīvojamai mājai
funkcionāli nepieciešamais zemesgabals tika noteikts, izvērtējot situāciju visa kvartāla ietvaros, izvērtējot
zemesgabala platību un konfigurāciju arī citām privatizētajām dzīvojamām mājām (saskaņā ar Tematisko
plānojumu – 47 dzīvojamās mājas). Lielāko daļu no funkcionāli nepieciešamā zemesgabala veido brīvā zaļā
teritorija jeb neapbūvēta teritorija un piebraucamais ceļš jeb asfaltēts laukums. Tematiskajā plānojumā Komisija
ir konstatējusi, ka dzīvojamā mājā ir 89 dzīvokļu īpašumi un šobrīd dzīvojamās mājas funkcionāli
nepieciešamajā zemesgabalā ir iespējams novietot apmēram 42 automašīnas. Tādējādi, dzīvojamai mājai
/Adrese A/, esošās autonovietnes nenodrošina nepieciešamo autonovietņu skaitu atbilstoši Rīgas domes 2021.
gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”
prasībām. Līdz ar to dzīvojamai mājai ir jānosaka tāds funkcionāli nepieciešamais zemesgabals, kas paredz
iespēju nākotnē izbūvēt tai nepieciešamās autonovietnes un velonovietnes, kā arī ievērot brīvās zaļās teritorijas
rādītāju.
[1.4] Lai gan ir saprotama pieteicējas loģiska vēlme iegūt pēc iespējas lielāku materiālu labumu no sava
nekustamā īpašuma atsavināšanas, ir būtiski nošķirt šo vēlmi no likumdevēja izvirzītajiem kritērijiem, kas ir
jāņem vērā un jāievēro funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas procesā. Šie kritēriji ir atspoguļoti
likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 28. panta
otrajā daļā, un šajā daļā netiek runāts par zemesgabala īpašnieka finansiālo labumu. Minētais ir ne vien apzināta
likumdevēja izšķiršanās, regulējot konkrēto situāciju, bet arī saprātīga līdzsvara panākšana starp pretējām
interešu pusēm, par prioritāti nostādot funkciju un mērķi.
[1.5] Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumi Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, uz
kuriem atsaucas pieteicēja, paredz kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību. Apstāklis, ka šie noteikumi tiks
piemēroti tālāk funkcionāli nepieciešamā zemesgabala atsavināšanas procesā, nemaina to, ka tie paši par sevi
netiek ņemti vērā un vērtēti funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas procesā. Komisijai, vērtējot
funkcionāli nepieciešamā zemesgabala atbilstību tam noteiktajām prasībām, nav jāvērtē cena, par kādu
pieteicēja jeb zemesgabala īpašniece potenciāli varētu atsavināt funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā
noteikto zemesgabalu. Šādu kritēriju neparedz neviena tiesību norma.
[1.6] Pieteicējai ir arī iebildumi pret sākotnējā lēmuma projektā iezīmēto teritoriju, kas apzīmēta kā teritorija,
kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta tiesību nodibināšanai. Ar šādas teritorijas atzīmēšanu lēmuma projektā
netiek apgrūtināts zemesgabals, bet gan tas kalpo kā paskaidrojams plašākam sabiedrības lokam par vai nu
esošo situāciju zemesgabalā, vai arī kā informatīva norāda, ka nākotnē atbilstoši tiesību normu prasībām
konkrētajā vietā ir iespējams nodibināt ceļa servitūtu. Minētā norāde (teritorija, kas var kalpot par pamatu ceļa
servitūta tiesību nodibināšanai) nav tiesiski saistoša un nerada nekādas tiesiskas sekas, jo ceļa servitūts ar
lēmuma pielikumā pievienoto projektu netiek nodibināts. Arī pieteicējas arguments, ka dzīvojamai mājai nav
nodrošināta piekļūšana, neatbilst patiesībai, jo dzīvojamā māja atrodas pie /Persona A/ gatves un funkcionāli
nepieciešamajā zemesgabalā ir iekļauts piebraucamais ceļš tieši no gatves.
[2] Nepiekrītot lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem
argumentiem.
[2.1] Nosakot pārāk lielu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, tiek mākslīgi samazināta atlīdzība, kas
dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā zemes īpašniekam par būvei nepieciešamo zemi. Minētais ir atzīstams par
pieteicējas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1., un 105. pantā garantēto tiesību
pārkāpumu.
Saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma normām tieši
funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ir atzīstams par atsavināmo zemesgabalu, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās
mājas dzīvokļu īpašnieku kopums ir pieņēmis lēmumu par atsavināšanu (izbeigt dalītā īpašuma pastāvēšanu).
Ja lēmums netiek atcelts, pieteicējai piespiedu kārtā tiek atsavināts funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ar
atsavināšanas cenu (kas nav pārsūdzama vai apstrīdama), kura neatbilst ekonomiski pamatotai atlīdzībai par
nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu.
[2.2] Ar lēmumu apstiprinātais funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plāns ir pamatots ar to, ka būvei ir
nepieciešams attīstīt tai noteikto funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, lai nodrošinātu ne tikai nepieciešamās
auto stāvvietas, velo novietnes, piebraucamos ceļus un citus uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešamos
infrastruktūras elementus. Funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ir privātīpašums un tā aprobežošana pirms
tas ir atsavināts par ekonomiski pamatotu cenu, ir atzīstams par Satversmes 105. panta pārkāpumu.
Pieteicēja lēmumā veikto tiesību normu interpretāciju uzskata par pretēju Satversmes 89. un 105. pantā
nostiprinātajām tiesībām.
[2.3] Plānā tiek iezīmēts un lietots tāds apzīmējums kā “teritorija, kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta
tiesību nodibināšanai”. Minētais apzīmējums (termins) nav norādīts un atrunāts kā objekts ne Ministru kabineta
2015. gada 8. septembra noteikumos Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes
gabala noteikšanas kārtība”, ne Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 177 (prot. Nr. 63, 48.§) “Dzīvojamai
mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” ne arī likumā – “Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, uz kā pamata minētie noteikumi ir izdoti. Secīgi ar pārsūdzēto
lēmumu apstiprinātajā plānā iestāde ir pārkāpusi tās darbības robežas.
Iestādei nav no tiesību normām izrietošas tiesības noteikt privātpersonas īpašumā esoša ceļa netraucētu publisku
lietošanu (jeb minētajā gadījumā “teritorijas, kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta tiesību nodibināšanai”),
tādējādi aprobežojot zemes īpašnieka īpašuma tiesības. Iestāde ir tiesīga pārskatīt tikai dzīvojamo ēku
funkcionāli nepieciešamos zemesgabalu robežas, tai noteikto pilnvaru robežās. Īpašuma pieejamība, ja to
nenodrošina publiski ceļi, kas ir attiecināms uz minēto gadījumi, ir risināma, nodibinot ceļa servitūtu vispārīgā
kārtībā atbilstoši Civillikumam, nevis administratīvajos procesos.
[2.4] Zemes īpašnieka intereses šajā gadījumā tiek būtiski ierobežotas, liedzot saņemt minimālu ienākumu no
īpašuma.
[3] Rīgas dome rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, norādot, ka konkrētajā
situācijā pieteicējas īpašuma tiesības ir aprobežotas uz likuma pamata un šādam aprobežojumam ir leģitīms
mērķis, proti, lai aizsargātu privatizēto dzīvokļu īpašnieku intereses. Lai gan ir saprotama pieteicējas vēlme
iegūt pēc iespējas lielāku materiālu labumu no sava nekustamā īpašuma atsavināšanas, ir būtiski nošķirt šo
vēlmi no likumdevēja izvirzītajiem kritērijiem, kas ir jāņem vērā un jāievēro funkcionāli nepieciešamā
zemesgabala noteikšanas procesā.
Sākotnējais lēmums ir pamats, lai noteiktu, uz kādu zemi attieksies dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku
izpirkuma tiesība, savukārt pirms procesa tālākas virzības bija nepieciešams ar Komisijas lēmumu noteikt
dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala konfigurāciju un platību. Komisija nav pārkāpusi savas
kompetences robežas un saskaņā ar Rīgas domes 2015. gada 3. novembra saistošo noteikumu Nr. 177
“Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” 11. punktu ar
lēmumu apstiprināja dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības un robežu plānu.
Uz pieteicējas argumentu par ceļa servitūtu nodibināšanu, norādāms, ka ar to attēlošanu zemesgabala plānā ir
norādīts, ka ir teritorija, kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta tiesību nodibināšanai.
[4] Lietā pieaicinātās trešās personas rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu nav sniegušas.
[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek
rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Minētā panta ceturtā daļa cita starpā noteic, ka
tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs.
Ņemot vērā, ka pieteicēja nav lūgusi lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, kā arī to, ka lietā esošie pierādījumi ir
pietiekami, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmajai un ceturtajai daļai lietu izskata
rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[6] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējas kā zemes daļas īpašnieces un trešo personu kā dzīvojamās mājas
dzīvokļu īpašnieku starpā pastāv piespiedu dalītā īpašuma attiecības.
Lietā ir strīds, vai ar pārsūdzēto lēmumu pamatoti apstiprināts dzīvojamai mājai /Adrese A/, funkcionāli
nepieciešamais zemesgabals. Kā arī lietā ir strīds par to, vai pašvaldība dzīvojamās mājas funkcionāli
nepieciešamā zemesgabala projektā (sākotnējā lēmuma pielikuma grafiskajā daļā) ir pamatoti iezīmējusi
teritoriju ar apzīmējumu ,,Teritorija, kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta tiesību nodibināšanai. Ceļa vieta
var tikt mainīta vai precizēta normatīvajos aktos noteiktajā kartībā”.
[7] Dzīvojamo māju privatizācijas procesam ir speciāls regulējums, kas arī prasa īpaši lemt par funkcionāli
nepieciešamo zemi dzīvojamai ēkai.
Vērtējot pašvaldības kompetenci funkcionālā zemesgabala noteikšanā, vērā ņemams, ka Piespiedu dalītā
īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums 5. panta ceturtā daļa noteic, ka lēmums par
atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu ir tiesiskais pamats, lai pašvaldība, kuras
administratīvajā teritorijā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, pieņemtu lēmumu par daudzdzīvokļu
dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.
Attiecīgi atsavināmā zeme piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesā tiek noteikta atsavināšanas tiesības
izmantošanas procesa uzsākšanas posmā un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir pamats pašvaldībai lemt par
daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai nepieciešamo zemesgabalu, proti, noteikt dzīvojamajai mājai funkcionāli
nepieciešamo zemesgabalu, kas atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās
izbeigšanas likuma 1. panta 2. punktam ir nosakāms saskaņā ar dzīvojamo māju privatizāciju regulējošiem
normatīvajiem aktiem.
Kā norādīts Senāta praksē, ja Privatizācijas likuma 85. pants paredz pašvaldības kompetenci administratīvā
procesa kārtībā pārskatīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, tad pašvaldības kompetencē
ir arī lemt par šāda zemes gabala noteikšanu situācijās, kad privatizācijas procesā tas nav noteikts (sk. Senāta
2022. gada 29. novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1069/2022, ECLI:LV:AT:2022:1129.SKA106922.3.L, 8.
punktu).
Tādējādi, atbilstoši Privatizācijas likuma 1. panta 20. punktam, dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais
zemesgabals ir zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai
nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi.
Privatizācijas likuma 28. pants paredz funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu privatizējamai
dzīvojamai mājai. Saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3. punktu privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli
nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja privatizējamā valsts vai pašvaldības dzīvojamā māja
pilnībā vai daļēji atrodas uz fiziskajai vai juridiskajai personai piederošas zemes.
Privatizācijas likuma 28. panta otrā daļa paredz, ka nosakot privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli
nepieciešamo zemes gabalu, ņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un
apbūvi noteikumus, it sevišķi: 1) esošo apbūvi; 2) apbūves parametrus; 3) pagalmu plānošanas noteikumus; 4)
to, lai nodrošinātu piekļuvi, pieejamību transporta infrastruktūrai, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu u.c.;
5) to, lai pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas zemes gabala
īpašniekam būtu iespēja izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim.
Uz Privatizācijas likuma 28. panta ceturtās daļas pamata izdoti Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra
noteikumi Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas
kārtība”. Atbilstoši šo noteikumu 3. punktam funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā iekļauj zemi, uz kuras
pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un
funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi.
Atbilstoši minēto noteikumu 4. un 5. punktam, nosakot funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību, ņem
vērā arī apbūves blīvumu un brīvās zaļās teritorijas rādītāju, kā arī dzīvojamās mājas stāvu un dzīvokļu skaitu.
Tādējādi, nosakot funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, tiek noteikta zemes platība, kas faktiski nepieciešama
dzīvojamās mājas lietošanai un uzturēšanai. Attiecīgi pašvaldības kompetencē ir lemt par funkcionālā
zemesgabala noteikšanu pirmreizēji. Tiesa vērš pieteicējas uzmanību, ka funkcionāli nepieciešamais
zemesgabals tiek noteikts par labu konkrētam īpašumam.
Atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 6. panta otrās daļas 3. punktam, kad pašvaldības lēmums
par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai lēmums par funkcionāli
nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu kļuvis neapstrīdams, vietējā pašvaldība atsavināmās zemes noteikšanai
un reģistrēšanai nekavējoties iesniedz Valsts zemes dienestam pašvaldības lēmumu par daudzdzīvokļu
dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai pašvaldības lēmumu par funkcionāli nepieciešamā
zemesgabala pārskatīšanu.
No iepriekš minētā tiesiskā regulējuma izriet, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, ierosinot
pašvaldībā atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu, no pašvaldības var sagaidīt vai nu lēmumu
par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu (ja to nav nepieciešams pārskatīt),
vai arī lēmumu par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.
[8] Saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums 4. panta pirmo
daļu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ir atsavināšanas tiesība uz atsavināmo zemi.
Atsavināšanas tiesības izmantošana šajā likumā noteiktajā kārtībā ļauj daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas
dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā izpērkamo zemi.
Savukārt Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums 5. panta ceturtā daļa
paredz, ka lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu ir tiesiskais pamats, lai
pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, pieņemtu lēmumu par
daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.
Saskaņā ar minētā panta piekto daļu pašvaldība lēmumu attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai
funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu pieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts
iesniegums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu. Ja pašvaldība konstatē, ka
daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu nepieciešams pārskatīt, pārskatīšanu
veic Privatizācijas likumā noteiktajā kārtībā. Atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu turpina pēc tam, kad
pieņemts lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu (sestā daļa). Ja pašvaldība konstatē,
ka daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu nepieciešams pārskatīt, pārskatīšanu
veic atbilstoši Privatizācijas likuma 85. pantā noteiktajam. Atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu turpina
pēc tam, kad pieņemts lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.
Lietā nav strīda par to, ka dzīvojamai mājai privatizācijas brīdī funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība
bija 5466 m2, pēc zemesgabala korekcijas projekta izstrādes 2008. gadā tika precizēta – 5442 m2.
Ar Rīgas domes 2025. gada 21. maija lēmumu Nr. RD-25-4599-lē tika apstiprināts kvartāla starp /Ielu
nosaukums/ ielu, Rīgā, Tematiskais plānojums, ar kuru dzīvojamai mājai noteikta funkcionāli nepieciešamā
zemesgabala platība ⁓ 5419 m2. Ar Tematiskā plānojuma izstrādi tik koriģēta dzīvojamās mājas funkcionāli
nepieciešamā zemesgabala robeža un platība. Funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robeža koriģēta pa
zemesgabalu ar kadastra apzīmējumu /Adrese E/ un /Adrese F/ robežu, kas sakrīt ar ielu sarkano līniju.
No pārsūdzētā lēmuma tiesa konstatē, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals tika
noteikts, izvērtējot situāciju visa kvartāla ietvaros, izvērtējot zemesgabala platību un konfigurāciju arī citām
privatizētajām dzīvojamām mājām.
Pieteicējas ieskatā strīdus dzīvojamai mājai tiek noteikts pārāk liels funkcionāli nepieciešamais zemesgabals.
No ar lēmumu apstiprinātā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības un robežu plāna
tiesa secina, ka lielāko daļu no funkcionāli nepieciešamā zemesgabala veido brīvā zaļā teritorija jeb neapbūvēta
teritorija un piebraucamais ceļš jeb asfaltēts laukums. Daļā no asfaltētā laukuma ir izvietotas autonovietnes.
Ņemot vērā, ka dzīvojamā mājā ir 89 dzīvokļu īpašumi, tad atbilstoši Rīgas domes 2021. gada 15. decembra
saistošo noteikumu Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” 2. pielikumam, uz
dzīvojamo māju nepieciešamas: 1) 62 autonovietnes, kas aizņemtu aptuveni 1550 m2 jeb 29% no funkcionāli
nepieciešamā zemesgabala; 2) 89 velonovietnes, kas aizņemtu aptuveni 107 m2jeb 2% no funkcionāli
nepieciešamā zemesgabala. Komisija konstatēja, ka dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā
ir iespējams novietot tikai apmēram 42 automašīnas. Tādējādi dzīvojamai mājai /Adrese A/, esošās
autonovietnes nenodrošina nepieciešamo autonovietņu skaitu atbilstoši Rīgas domes 2021. gada 15. decembra
saistošo noteikumu Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” prasībām.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka domes pamatoti noteica tādu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, kas paredz
iespēju nākotnē izbūvēt attiecīgajai dzīvojamai mājai nepieciešamās autonovietnes un velonovietnes, kā arī
ievēro brīvās zaļās teritorijas rādītāju.
[10] Kā izriet no lietas materiāliem, dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals tika noteikts
privatizācijas laikā. Nosakot privatizācijas laikā privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā
zemesgabala platību un konfigurāciju, pašvaldība ievēroja Privatizācijas likuma 28. panta otrās daļas prasības
tosatarp prasību, lai tiktu nodrošināta piekļuve dzīvojamai mājai un nekustamiem īpašumiem blakus dzīvojamai
mājai, paredzot koplietošanas ceļa teritoriju, kura atspoguļota zemes robežu plānā. Dzīvojamai mājai
funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana kā privatizācijas procesa sastāvdaļa ir izpildīta līdz ar
dzīvojamās mājas privatizācijas procesa pabeigšanu (sal. sk. Senāta 2009. gada 21. janvāra spriedumu lietā Nr.
SKC-3/2009 (C39084206)), un šādi noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežas un platība kļūst
saistoša gan personām, kas iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu, gan zemes īpašniekam (sk. Senāta 2010. gada 19.
marta spriedumu lietā Nr. SKA-79/2010 (A42434106), 2013. gada 28. maija lēmumu lietā Nr. SKA516/2013 (6-
7003113/25), 2013. gada 9. jūlija spriedumu lietā Nr. SKA-159/2013 (A42675708)). Kamēr nav izdarīti
grozījumi, par funkcionāli nepieciešamo zemi uzskatāma tā, kas par tādu noteikta privatizācijas procesa ietvaros
(sk. Senāta 2010. gada 19. marta spriedumu lietā Nr. SKA-79/2010 (A42434106); 2013. gada 9. jūlija
spriedumu lietā Nr. SKA-159/2013 (A42675708)).
Salīdzinot funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projektu, kas noteikts ar pārsūdzēto lēmumu, ar Tematiskajā
plānojumā esošo robežu plānu, kurā attēlota zemes vienības robežas dzīvojamās mājas privatizācijas procesā
piesaistītā teritorija, tiesa secina, ka jau sākotnēji dzīvojamās mājas privatizācijas procesā dzīvojamai mājai
nepieciešamajā zemesgabalā tika iekļauta pieteicējai piederošās zemes vienības daļa ar iezīmētu koplietošanas
ceļu.
[11] Pieteicēja iebilst pret projektā ietverto apzīmējumu – ,,teritorija, kas var kalpot par pamatu ceļa servitūta
tiesību nodibināšanai”. Pieteicējas iebildumi balstīti uz pieņēmumu, ka minētais apzīmējums rada
apgrūtinājumu nekustamajam īpašumam. Tiesa šādu pieteicējas argumentu atzīst par nepamatotu. Atbilstoši
Civillikuma 1231. pantam servitūts var tikt nodibināts ar līgumu, ar likumu vai ar tiesas spriedumu. Pārsūdzētais
lēmums neparedz nevienu no minētajiem pamatiem. Tādējādi funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projektā
ietvertais apzīmējums nenodibina servitūtu, nerada jaunas tiesības vai pienākumus, bet ir informatīva norāde par
iespējamo attiecīgās teritorijas izmantošanu nākotnē. Savukārt informatīvas norādes, kas pašas par sevi nerada
tiesiskas sekas, nav uzskatāmas par tiesību aizskārumu.
Vienlaikus tiesa noraida kā nepamatotu pieteicējas arguments, ka pašvaldība, ietverot funkcionāli nepieciešamā
zemesgabala projektā minēto apzīmējumu, ir pārsniegusi savas pilnvaras. Kā minēts jau iepriekš, tad saskaņā ar
Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumu iestāde nosaka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo
zemesgabalu, kas ietver arī zemesgabala funkcionālās izmantošanas izvērtējumu. Funkcionāli nepieciešamā
zemesgabala noteikšana pēc savas būtības ietver arī piekļuves risinājumu identificēšanu, jo bez piekļuves
nodrošināšanas zemesgabals nevar tikt uzskatīts par funkcionāli izmantojamu, proti, nevar tikt pilnvērtīgi
izmantots dzīvojamās mājas uzturēšanai.
Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumu Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli
nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” 12. punkts noteic, ka nosakot funkcionāli nepieciešamo zemes
gabalu, no tā nodrošina piekļuvi ielai, ceļam vai piebrauktuvei. Attiecīgo ielu, ceļu vai piebrauktuvi drīkst
iekļaut funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā, ja tie atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārīgo teritorijas
plānošanu, izmantošanu un apbūvi nav uzskatāmi par publisko ārtelpu.
Tiesa konstatē, ka projektā norādītais piebraucamais (koplietošanas) ceļš nav nodots publiskā lietošanā. Līdz ar
to uz konkrēto piebraucamo ceļu nav attiecināms minēto noteikumu 12.punkta ierobežojums par publisko
ārtelpu. Tādējādi konkrēto piebraucamo ceļu drīkst iekļaut funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā.
Līdz ar to piekļuves risinājumu attēlošana funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projektā ir objektīvi
nepieciešama un loģiska šī procesa sastāvdaļa. Pašvaldība ir tiesīga administratīvajā aktā atspoguļot faktiskos
apstākļus un informāciju, kas nepieciešama lēmuma izpratnei, ja vien ar to netiek radītas patstāvīgas tiesiskas
sekas.
[12] Pieteicēja norāda, ka ar pārsūdzēto lēmumu tiek ierobežotas viņas īpašuma tiesības. Tiesa konstatē, ka
pieteicēja nav norādījusi konkrētas tiesiskas sekas, kas viņai būtu radušās pārsūdzētā lēmuma rezultātā. No
lietas materiāliem izriet, ka ar lēmumu netiek noteikti jauni pienākumi pieteicējai, netiek ierobežota pieteicējas
īpašuma lietošana, kā arī netiek nodibinātas trešo personu tiesības uz pieteicējas īpašumu.
Papildus tam ir konstatējams, ka attiecīgā piekļuves teritorija pēc būtības sakrīt ar jau iepriekš 1999. gadā
noteiktu risinājumu. Līdz ar to nav konstatējams jauns vai papildu tiesību aizskārums, kas būtu radies tieši ar
pārsūdzēto lēmumu. Hipotētiska vai iespējama nākotnes tiesību aizskaršana nav pietiekams pamats
administratīvā akta atcelšanai.
[13] Pieteicēja norāda, ka jautājumi par piekļuvi risināmi civiltiesiskā kārtībā. Tiesa neapšauba šo pieteicējas
argumentu, vienlaikus vērš pieteicējas uzmanību, ka šajā administratīvajā procesā netiek lemts par servitūta
nodibināšanu. Attiecīgi, civiltiesiskā kārtībā minētais jautājuma būs risināms gadījumā, ja nākotnē tiks rosināts
jautājums par servitūta nodibināšanu. Tādējādi, minētais neietekmē pārsūdzētā administratīvā akta tiesiskumu.
[14] Apkopojot visu iepriekš norādīto, tiesa pārsūdzēto lēmumu atzīst par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas
pieteikums līdz ar to ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu un 289.-291. pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt /Nosaukums A/ pieteikumu par Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora p.i. 2025. gada 11.
augusta lēmuma Nr. RD-25-1305-nd atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese I.Petrovska