Court partially dismissed apartment management claim, rejecting double payment for utilities and awarding partial damages.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court partially dismissed the plaintiff's claim for unpaid apartment management and utility fees against the defendant. The plaintiff argued that the defendant failed to pay for services, while the defendant contended that the property management company had already settled utility bills, making the claim for those specific amounts unjustified. The court ruled that the defendant was not liable for double payment regarding utilities but upheld the claim for the management fee period from March to May 2017, resulting in a partial award.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 193., 194., 250.25., 250.27., 204.1. panti; The court held that a tenant is not liable for double payment of utilities if the property management company has already settled those bills with the utility provider, but remains liable for the management fee period specified in the contract.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. C-0419-20/20
ECLI:LV:DAUT:2020:0211.C29429519.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Preiļos 2020.gada 11.februārī
Daugavpils tiesa
tiesnese Rita Krēsliņa,
izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MODULIS 1” prasībā pret /pers. A/ par
naudas piedziņu
Aprakstošā daļa
[1]2019.gada 9. augustā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MODULIS 1” cēla Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasības pieteikumu
vienkāršotajā procedūrā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Civilprocesa likuma 32.1panta kārtībā lieta nodota izskatīšanai Daugavpils tiesai. Civillieta saņemta Daugavpils tiesā 2019. gada 16. oktobrī.
[2]Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1716. panta trešo daļu, 1759.panta pirmo daļu, 1765. pantiem, “Dzīvokļa īpašuma likuma “ 10., 17.1pantu
prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvokļa īpašuma /adrese/ apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no
2017. gada marta līdz 2017. gada jūnijam (ieskaitot) EUR 361,36, līgumsodu uz 2019. gada 2. augustu EUR 36,14, likumiskos nokavējuma procentus
EUR 47,86 par laika periodu no 2017. gada 31. marta līdz 2019. gada 2. augustam samaksāto valsts nodevu 70,00 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 3,30 EUR.
Prasībā norāda, ka saskaņā ar līguma 8.6.punktu, dzīvokļu īpašnieki papildus maksai par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu maksā
prasītājam par dzīvokļos patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par aukstā ūdens sistēmas apkalpošanu un karstā ūdens sistēmas
apkalpošanu. Atbildētājai izrakstītajos rēķinos par 2017.gada martu, aprīli un maiju apsaimniekošanas maksā tika iekļauta maksa par aukstā ūdens
sistēmas apkalpošanu un karstā ūdens sistēmas apkalpošanu, kas veido kopējo apsaimniekošanas maksu 0,71861 EUR par dzīvokļa vienu kvadrātmetru
mēnesī.
Atbildētāja nemaksāja par dzīvoklī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un dzīvojamās mājas apsaimniekošanu pienācīgi, t.i. atbilstoši
noslēgtā līguma nosacījumiem, sakarā ar ko viņai ir izveidojies parāds. Par laika periodu no 2017.gada marta līdz 2017.gada jūnijam (ieskaitot) prasītājs
ir aprēķinājis atbildētājai maksu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem kopā
EUR 361,36.
Saskaņā ar līguma 4.3.3.punktu un 8,10.punktu, maksājumu kavējuma gadījumā atbildētājai ir jāmaksā līgumsods 0,2% apmērā no kopējās
parādu summas par katru kavējumu dienu. Atbilstoši prasības pieteikumam pievienotajam parāda aprēķinam līgumsoda summa uz 2019.gada 2.augustu
sastāda EUR 36,14, kas atbilstoši LR Civillikuma 1716.panta 3.daļai nepārsniedz 10% no pamatparāda. Par samaksas termiņa nokavējumu atbildētājai
ir jāmaksā likumiskie procenti, izejot no likmes 6% gadā. Par laika periodu no 2017.gada 31.marta līdz 2019.gada 2.augustam (prasības pieteikuma
sagatavošanas diena) likumisko procentu summa sastāda EUR 47,86 EUR.
[3]Atbildētāja par prasību iesniegusi paskaidrojumu. Norāda, ka ar mājas īpašnieku kopības 30.03.2017. lēmumu, prasītājas pilnvaras pārvaldīt
māju /adrese/, ir atsauktas ar 2017. gada 31. maiju un ar 2017. gada 1. jūniju mājas pārvaldīšanu dzīvokļu īpašnieki ir nodevuši AS “Rīgas namu
apsaimniekotājs, prasību neatzīst. Ņemot vērā, ka trešo personu (pakalpojumu sniedzēju) vārdā iekasētie maksājumi nav mājas pārvaldnieka ieņēmumi,
mājas īpašnieki pieņēma lēmumu norēķinus ar SIA “Rīgas ūdens” un AS “Rīgas siltums” veikt ar mājas jaunā pārvaldnieka starpniecību, par ko arī tika
informēts.
Saskaņā ar 2017.gada 15.augusta vienošanos, kas tika noslēgta starp AS “Rīgas siltums” un AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” (RNA), par
siltumenerģijas piegādi un lietošanu objektā /adrese/ ir noteikts, ka prasītāja parādsaistības par 2017.gada martā, aprīlī un maijā piegādāto siltumenerģiju
854,45 EUR apmaksā RNA, nevis prasītājs. Tas pats ir arī ar SIA “Rīgas ūdens” par ūdens piegādes pakalpojumiem. Ņemot vērā to, ka RNA ir
samaksājis komunālo pakalpojumu piegādātāju rēķinus par prasītāja pārvaldīšanas periodu, uzskatu, ka Prasītājam nav tiesību prasīt šīs summas no
manis. Ņemot vērā, ka RNA Prasītāja vietā jau ir veicis norēķinus par sniegtajiem ūdensapgādes un siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem par
periodu, kas norādīts prasības pieteikumā, secina, ka Prasītājs vēlas piesavināties naudu, kas tam nav paredzēta. Kā redzams no prasības pieteikumam
pievienotajiem rēķiniem, Prasītājs vēlas piedzīt parādu arī par uzkrājumu fondu, tas ir par līdzekļiem, kas paredzēti mājai nepieciešamajiem remontu
darbiem un kurus Prasītājs nav ne veicis ne arī varēs veikt, jo viņa pārvaldīšanas tiesības mājā ir izbeigušās un, kurus Prasītājam, saskaņā ar Dzīvojamo
māju pārvaldīšanas likuma 12. panta 3. daļu, bija pienākums mēneša laikā pēc pārvaldīšanas pilnvarojuma atsaukuma nodot dzīvokļu īpašniekiem.
Dzīvokļu īpašnieku pilnvarota persona RNA iesniedza prasību tiesā pret Prasītāju par saistību izpildi un mājas lietas nodošanu. Ar 12.10.2018. Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu (civillieta Nr.C29491817) prasība ir apmierināta un pašlaik sprieduma izpilde ir nodota tiesu izpildītājam.
Saskaņā ar iepriekšminēto spriedumu, prasītājam ir jānodod RNA dzīvokļu īpašnieku parādsaistības, kas līdz šim no Prasītāja puses nav nodots un
attiecīgi spriedums nav izpildīts.
[4] Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmā daļa nosaka, ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma
250. pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt saīsinātā sprieduma norakstu.
Datums, kad saīsinātā sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.
[4.1]Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148. pants), pusēm ir izskaidrotas pušu
procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim, kā arī tiesības
iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, 2020.gada 20. janvārī pusēm ir paziņots par
datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, tas ir 2020.gada 11. februārī.
2020.gada 13. februārī Daugavpils tiesā no atbildētājas saņemts sprieduma sastādīšanas lūgums.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
[6] [Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniece.
Lietā nav strīda par to, ka SIA ,,MODULIS l”, pamatojoties uz 2007.gada oktobra dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu
pārvaldīja dzīvojamo māju /adrese/.
[7] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma l0.panta otrā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,
rakstveidā noslēdzot ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums), dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā
ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam
dzīvokļa īpašniekam.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.1 pants, kas regulē pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu, paredz, ka kopīpašumā esošas dzīvojamās
mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā — dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas uzdevumu atsauc, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu
dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu. Par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu dzīvojamās mājas īpašnieks informē pārvaldnieku, nosūtot attiecīgu
paziņojumu ierakstītā vēstulē. Paziņojumā norāda datumu, ar kuru pārvaldīšanas uzdevums tiek atsaukts. No pārvaldīšanas līguma izrietošās pušu
tiesiskās attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts
cits termiņš.
[8] No 2017.gada 30.marta dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu kopīpašnieku sapulces protokola redzams, ka dzīvokļu kopīpašnieki
lēma par nekustama īpašuma turpmāko apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Dzīvokļu īpašnieku kopība nolēma ar 2017. gada 1. jūniju turpmākai
nekustamā īpašuma pārvaldīšanai slēgt kopīpašuma pārvaldīšanas apsaimniekošanas līgumu ar AS ,,Rīgas namu apsaimniekotājs” un pilnvarot AS ,,Rīgas
namu apsaimniekotājs” visu dzīvokļu īpašnieku vārdā pārņemt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas tiesības. (lietas lapa 39., 40.).
Ar Latgales priekšpilsētas tiesas 2018. gada 12. oktobra spriedumu civillietā Nr. 29491817 AS “Rīgas namu apsaimniekotāks” pret SIA
“MODULIS 1” par pienākuma uzlikšanu saistību izpildei, tiesa konstatēja, ka 2017. gada 2. maijā AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” nosūtījusi SIA
MODULIS 1” paziņojumu “Par dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku lēmumu, informējot, ka ar 2017. gada 1. jūniju pārņem mājas /adrese/
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, vienlaicīgi aicinot SIA “MODULIS 1” nodot mājas lietas, dokumentāciju, tajā skaitā faktisko ieņēmumu –izdevumu
pārskatu un dzīvokļu īpašnieku iemaksātos, bet neizlietotos finanšu līdzekļus, kā arī citas uz pārvaldīšanas uzdevumu iegūtās saistības, kā arī lūdzot līdz
2017. gada 1. jūnijam sniegt informāciju par dzīvokļu īpašniekiem, platībām, individuālo ūdens patēriņu skaitītāju rādījumus.
2017. gada 20. aprīlī starp AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” un dzīvokļu īpašnieku pilnvarotām pārstāvēm (pilnvarotas ar 2017. gada 30. marta
kopīpašnieku sapulces protokolu) noslēgts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums Nr. KR-73-1. Līgums stājās spēkā ar 2017. gada 1. jūniju. SIA
“MODULIS 1” dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu nav apstrīdējusi.
[9] Tiesa konstatē, ka prasītājai dotais pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzdevums bija spēkā no 2007. gada 1. oktobra līdz 2017.
gada 1. jūnijam, jo ar 1. jūniju pārvaldīšanas tiesība nodotas AS “Rīgas namu apsaimniekotājs”.
Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto[...].
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma punktā 8.1. noteikts, ka, lai nodrošinātu pārvaldnieka pienākumu izpildi, īpašnieki sedz mājas
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus proporcionāli katra īpašumā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai.
No lietā iesniegtajiem prasītājas rēķiniem redzams, ka atbildētājas parāds par apsaimniekošanu par marta, aprīļa, maija mēnesi sastāda
114,99 EUR (lietas lapa 23., 24., 25.,26.). Tiesa atzīst, ka līdz 2017. gada 1. jūnijam prasītājai bija tiesības pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju,
līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams galvenais parāds 114,99 EUR par laika periodu no 2017. gada 1. marta līdz 2017. gada 31.
maijam.
[10] Civillikuma 1716. panta pirmā., ceturtā daļa noteic, ka līgumsoda apmēru par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā)
var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Tādējādi no atbildētājas
piedzenams līgumsods uz 2017. gada 31. maiju EUR 11,50.
[11] Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1765. pants nosaka, ka procentu apmērs cieši
jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus uz 2019. gada 2. augustu EUR 47,86. Prasība apmierināma daļēji : 1) likumiskie procenti par pirmo gadu (uz
31.03.2018) =114,99 (pamatparāds) X6%= 6,90;2) likumiskie procenti par otro gadu (uz 31.03.2019) =(pamatparāds un procenti par pirmo gadu
114,99 + 6,90 =121,80 X 6%=7,30; 3) likumiskie procenti no 01.04.2019. līdz 02.08.2019. (pamatparāds un procenti par pirmo, otro gadu X 6% X
124 dienas (no 01.04..2019. līdz 02.08.2019) /365 = 114,99 +6,70 +7,30 X 6% X 124/365 = 16,98 EUR.
[12] No Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrās daļas, 11.panta pirmās daļas un otrās daļas 7.punkta, 17.2 panta izriet, ka
pārvaldnieks ir nevis patstāvīgs subjekts, slēdzot līgumus pārvaldīšanas uzdevuma ietvaros, bet ir dzīvojamās mājas īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamās
mājas gadījumā visu dzīvokļu īpašnieku kopuma) pārstāvis. Tātad pārvaldnieks pēc likuma ir pilnvarnieks, nevis patstāvīgi uzņemas saistības, un tas atzīts
arī judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 2.decembra tiesas spriedums lietā Nr. SKA-706/2013).
[13] Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma 8.1. punktā noteikts, ka, lai nodrošinātu pārvaldnieka pienākumu izpildi, īpašnieki sedz
mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus proporcionāli katra īpašumā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai. Līguma 8.6. punkts nosaka,
ka papildus maksai par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu īpašnieki maksā pārvaldniekam par komunāliem pakalpojumiem. Pārvaldnieks slēdz
līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem īpašnieku vārdā. Pārvaldnieka pienākums ir veikt īpašuma pārvaldīšanu tiktāl, ciktāl īpašnieki ar saviem
maksājumiem nodrošina pietiekamu finansējumu pārvaldīšanas darbu veikšanai un pamatpakalpojumu sniegšanai. Tātad, pārvaldnieks rīkojas dzīvokļu
īpašnieku vārdā un par pakalpojumiem maksā no dzīvokļu īpašnieku nevis no saviem līdzekļiem.
Izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.panta trešo daļu pārvaldniekam ir
pienākums mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar pieņemšanas-nodošanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam tostarp uz
pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības. Dzīvojamās mājas īpašnieki ir vienojušies ar jauno pārvaldnieku AS “Rīgas
namu apsaimniekotājs” par nenokārtotās saistības par martā, aprīli, maijā piegādāto siltumenerģiju, un par ūdens un kanalizācijas pakalpojumu parādu
samaksu (lietas lapa 41.-44.). AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” ir samaksājusi parādu par siltumenerģijas piegādi “Rīgas siltums” AS (maksājuma
uzdevums Nr. 05535, 06.09.2017, lietas lapa 45.).
Pārvaldnieks rīkojas dzīvokļu īpašnieku vārdā un par pakalpojumiem maksā no dzīvokļu īpašnieku nevis no saviem līdzekļiem. Šādos apstākļos
tiesa atzīst, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei nav pienākums divas reizes norēķināties par vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem, prasība daļā par
komunālo pakalpojumu parādu un uzkrājuma fonda maksājumiem 246,37 EUR ir nepamatota un noraidāma.
[14] ] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ņemot vērā minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajam prasījuma
apmēram valsts nodeva 22,40 euro (kopējā prasības summa 361,36 euro - 100%, apmierinātā prasījuma apmērs 114,99 euro - 32 %) -(valsts nodeva
100% - 70,00 euro, 32% = 22,40 euro), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,06 euro (100% - 3,30 euro, 32% = 1,06 euro).
[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā dala
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 194, 250.25, 25027 pantu, 204.' pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “MODULIS l”, reģistrācijas Nr.40003005419,
galveno parādu 114,99 euro par laika periodu no 2017. gada 1. marta līdz 2017. gada 31. maijam, līgumsodu uz 2019. gada 31. maiju euro 11,50,
likumiskos nokavējuma procentus euro 16,98 par laika periodu no 2017. gada 31. mana līdz 2019. gada 2. augustam, valsts nodevu 22,40 euro, ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,06 euro, pavisam kopā 155,43 euro (viens simts piecdesmit pieci euro 43 centi), samaksu veicot prasītājas
norēķinu kontā LV67UNLA0002024469624 AS SEB Banka".
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "MODULIS l", reģistrācijas Nr.40003005419, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētājas /pers. A/ likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas 114,99 (viens simts četrpadsmit euro 99 centi).
Prasību daļā par parāda 246,37 euro (divi simti četrdesmit seši euro 37 centi) piedziņu noraidīt.
Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Puses var iesniegt sprieduma sastādīšanas lūgumu 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas - 2020.gada 11. februāra. Ja
tiks iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgums, sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 11. martā , kas ir uzskatāms par sprieduma
sastādīšanas datumu.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un
neviena no pusēm lūgumu nav iesniegusi.
Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193 .pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā
no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Daugavpils tiesas tiesnese R.Krēsliņa