Court dismisses tax appeal, ruling late fees calculated correctly despite criminal procedure timeline arguments.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the State Revenue Agency's decision regarding tax debts and late fees. The applicant argued that the late fee calculation was unjustified and that the administrative violation process was invalid because the related criminal procedure timeline was not properly observed. The court found the agency's calculation of late fees based on the actual days of delay to be legally sound and dismissed the appeal entirely.
Legislator-Regeste
KI-generiertAdministratīvā procesa likums; likums "Par nodokļiem un nodevām": The court established that administrative violation proceedings may commence after the conclusion of a criminal procedure, and late fees must be calculated based on the actual duration of the delay rather than theoretical procedural timelines.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. A42-01673-21
ECLI:LV:ADRJVTN:2021:1015.A420167321.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Valmierā 2021.gada 15.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Guntars Ploriņš,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores
2021.gada 12.aprīļa lēmuma Nr.31.1-22.7/22.7/4210 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Muitas pārvaldes direktora vietniece ar 2021.gada 18.februāra lēmumu Nr.P007-
24.1/27.4.4/2427 (turpmāk – sākotnējais lēmums) nolēma noteikt pieteicējam /pers. A/ ievedmuitas nodokļa parādu 57,37 euro un nokavējuma naudu
1,55 euro apmērā, akcīzes nodokļa parādu 623,85 euro un nokavējuma naudu 153,47 euro apmērā, pievienotās vērtības nodokļa parādu 128,93 euro
un nokavējuma naudu 31,72 euro apmērā un uzlikt par pienākumu iemaksāt tos valsts budžetā.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja dienesta ģenerāldirektorei, kura ar 2021.gada 14.aprīļa lēmumu Nr.31.1-
22.7/22.7/4210 (turpmāk – lēmums) atstāja to negrozītu.
[2] Nepiekrītot arī lēmumam, pieteicējs ar pieteikumu vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt. Pieteicējs norāda, ka sākotnējā lēmumā
ir nepamatoti un netaisnīgi aprēķināta nokavējuma nauda, kļūdaini veikts muitas un citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parāda kopējais aprēķins,
kā arī, pieņemot sākotnējo lēmumu, lietā nav pārbaudīti visi uz juridiski nozīmīgo faktu attiecināmie pierādījumi, vispirms individuāli – pēc formas un
satura, izpētot to būtību, bet pēc tam kopumā ar citiem pierādījumiem.
Ievērojot to, ka administratīvā pārkāpuma process Nr.16769004023520 uzsākts pēc attiecīgā kriminālprocesa izbeigšanas, konkrētajā gadījumā ir
jāņem vērā, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 389.panta pirmo daļu no brīža, kad pirmstiesas kriminālprocesā tiek iesaistīta persona, kurai ir
tiesības uz aizstāvību, pirmstiesas kriminālprocesā par mazāk smagu noziegumu pret šo personu ir jāpabeidz deviņu mēnešu laikā. Konkrētajā gadījumā
šis termiņš Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā netika pagarināts, tādējādi par kriminālprocesa Nr.11300023719 beigu termiņu ir atzīstams
2020.gada 18.marts, līdz ar to lēmums par kriminālprocesa pabeigšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā netika pieņemts. Savukārt apstāklim,
ka Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektore (turpmāk – Valsts policijas amatpersona)
lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā ir pieņēmusi tikai 2020.gada 9.novembrī, nevar būt izšķirošas nozīmes, jo šajā lietā acīmredzami sākotnēji
pārkāpts Kriminālprocesa likuma 389.panta pirmās daļas 2.punkts un minētais administratīvā pārkāpuma process netika uzsākts likumā noteiktajā laikā.
Tādēļ pieteicējam aprēķinātā nokavējuma nauda par 492 dienām (no 2019.gada 15.oktobra līdz 2021.gada 18.februārim) nav pamatota un ir pretrunā
ar vispārīgiem tiesību principiem.
Tādējādi no pieteicēja neatkarīgu apstākļu dēļ valsts pārvaldes iestāde ir prettiesiski novilcinājusi lēmumu pieņemšanu, līdz ar to viņš arī nevarēja
savlaicīgi izpildīt pienākumu samaksāt attiecīgo nodokļu parādu un nokavējuma naudu.
[3] Dienests rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikums ir noraidāms, papildus lēmumā norādītajam paskaidrojot sekojošo (lietas 20.
un 21.lapa).
[3.1] Par pieteikumā norādīto, ka muitas parāda kopējais aprēķins ir veikts kļūdaini, dienests paskaidro, ka pieteicējs detalizētāk nav minējis,
konkrēti kur un kā izpaužas dienesta pieļautā kļūda. Lēmumā ir vērtēti sākotnējā lēmumā ietvertie attiecīgo nodokļu aprēķini un to piemērošanas
pamatojums, kā rezultātā neatbilstības nav konstatētas. Līdz ar to pieteicēja arguments par kļūdu dienesta aprēķinos nav pamatots. Tāpat nav pamatots
arguments, ka lietā nebija pārbaudīti visi pierādījumi, jo pieteikumā nav norādīts ne uz vienu pierādījumu, kuru dienests nebūtu vērtējis.
[3.2] Attiecībā uz pieteicēja iebildumiem par nokavējuma naudas aprēķinu dienests paskaidro, ka likumdevējs ir noteicis termiņu, kādā dienestam
jāpieņem lēmums, ja konstatētais administratīvais pārkāpums ietekmē nodokļu maksājumu apmēru, proti, lēmums jāpieņem mēneša laikā pēc
kompetentās iestādes lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā paziņošanas, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no pārkāpuma aizdarīšanas dienas.
Konkrētajā gadījumā lēmums Nr.16769004023520-3 administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts 2021.gada 14.janvārī, pieteicēja pārstāvim to paziņojot
pa pastu ar 2021.gada 14.janvāra vēstuli, savukārt par pārkāpuma izdarīšanas dienu ir atzīstams 2019.gada 15.oktobris.
[3.3] Nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa iestāšanās vai pārkāpuma
izdarīšanas dienas, ja maksāšanas termiņu nav iespējams noteikt, līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu. Ņemot vērā
minēto, dienests pamatoti aprēķināja pieteicējam nokavējuma naudu par periodu no 2019.gada 15.oktobra līdz 2021.gada 18.februārim, t.i., par 492
dienām. Savukārt jautājums par Administratīvās atbildības likumā, Latvijas administratīvā pārkāpuma kodeksā un Kriminālprocesa likumā noteikto
procesuālo termiņu ievērošanu risināms administratīvo pārkāpumu procesa un kriminālprocesa ietvaros, nevis šī administratīvā procesa ietvaros. Proti, ja
pieteicējs uzskata, ka noticis procesuālo termiņu pārkāpums un lēmums par kriminālprocesa Nr.11300023719 izbeigšanu netika pieņemts
Kriminālprocesa likumā noteiktajā termiņā, bet administratīvā pārkāpuma process Nr.16769004023520 tika uzsākts, pārkāpjot Latvijas administratīvo
pārkāpumu kodeksa noteikumus, tam savu tiesību aizsardzībai bija jāvēršas attiecīgajās iestādēs. Tomēr pieteicējs 2021.gada 14.janvāra lēmumu
Nr.16769004023520-3, saskaņā ar kuru viņš saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar likuma ,,Par akcīzes nodokli” 35.panta trešo daļu un
sodīts ar naudas sodu 110 euro apmērā, konfiscējot nelikumīgi uzglabātās cigaretes, nav pārsūdzējis un tas ir kļuvis nepastrīdams. Līdz ar to nokavējuma
nauda viņam aprēķināta tiesiski un pamatoti, nepārkāpjot to regulējošo normatīvo aktu noteikumus.
[3.4] Pieteicējs ir nepareizi izpratis lēmumā norādīto par savlaicīgu nodokļu apmaksu, jo ar to nebija jāsaprot, ka pieteicējam ir bijusi iespēja bez
nokavējuma naudas piemērošanas veikt ar sākotnējo lēmumu aprēķinātos maksājumus. Proti, dienesta norāde, ka savlaicīga nodokļu nenomaksa
budžetā izriet no paša pieteicēja rīcības, pamatota ar to, ka pieteicējam bija jāapzinās, ka viņš ir uzglabājis ar akcīzes nodokli apliekamas preces (ar
trešās valsts akcīzes nodokļa markām un noteiktajā kārtībā muitas iestādē nedeklarētas, bez akcīzes nodokļa markām un bez izcelsmi un legālas
ievešanas apliecinošiem dokumentiem), par kurām attiecīgie nodokļi Kopienas teritorijā nav nomaksāti. Tātad, ņemot vērā to, ka pats pieteicējs
neievēroja normatīvos aktus, kas nosaka nodokļu aprēķināšanas un nomaksas kārtību, t.sk. par no trešajām valstīm ievestajām precēm, dienests
aprēķināja papildus budžetā maksājamo muitas nodokli, akcīzes nodokli, pievienotās vērtības nodokli, kā arī saistībā ar tiem aprēķināja nokavējuma
naudu.
[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmo un ceturto daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez
tiesas sēdes, ja vien par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē tiesu nav lūdzis pieteicējs, trešā persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību
subjekts.
Izskatāmajā lietā pieteicējs nav lūdzis lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē, bet gluži pretēji – rakstveidā, līdz ar to lieta izskatīta
rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem,
secina, ka pieteikums ir noraidāms.
[6] Lietā nav strīda par to, ka Valsts policijas amatpersona 2019.gada 15.oktobrī konstatēja, ka pieteicējs savā dzīvesvietā /adrese A/, uzglabā
ārpussavienības preces – cigaretes „Premjer” 3984 gab., kuras marķētas ar trešo valstu akcīzes nodokļu markām un noteiktajā kārtībā nav deklarētas
muitas iestādē, līdz ar to, ka par to laišanu brīvā apgrozībā nav samaksāti normatīvajos aktos noteiktie nodokļu maksājumi. Vienlaikus šajā pārbaudē
konstatēts, ka pieteicējs uzglabā arī cigaretes „Winston” 1455 gab. bez akcīzes nodokļa markām un bez preces izcelsmi un legālu ievešanu apliecinošiem
dokumentiem. Lietā nav strīda arī par to, ka ar Valsts policijas amatpersonas 2021.gada 14.janvāra lēmumu Nr.16769004023520-3 pieteicējs par
minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 35.panta trešo daļu, uzliekot
minētajai personai naudas sodu 110 euro apmērā un konfiscējot nelikumīgi uzglabātās cigaretes. Pieteicējs šo lēmumu nav pārsūdzējis un tas ir kļuvis
neapstrīdams.
Lietā strīds ir par pieteicējam aprēķināto nodokļu maksājumu apmēru saistībā ar iepriekš minēto cigarešu uzglabāšanu.
[7] Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra regulas Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, (turpmāk
– Savienības Muitas kodekss) 79.panta 1.punkta „a” apakšpunktu un 3.punkta „c” apakšpunktu, kā arī 87.panta 1.punktu un 201.pantu
ārpussavienības precēm, ko paredzēts laist Savienības tirgū vai kas paredzētas privātai lietošanai vai patēriņam Savienības muitas teritorijā, piemēro
laišanas brīvā apgrozībā procedūru, kas piešķir precēm Savienības muitas statusu un ietver jebkura saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem maksājamā
nodokļa iekasēšanu, tirdzniecības politikas pasākumu, kā arī aizliegumu un ierobežojumu piemērošanu. Attiecībā uz precēm, kam uzliekams muitas
nodoklis, muitas parāds rodas, ja nav izpildīts kāds no pienākumiem, kas ir noteikts tiesību aktos muitas jomā attiecībā uz ārpussavienības preču ievešanu
Savienības muitas teritorijā, to izņemšanu no muitas uzraudzības vai šādu preču pārvietošanu, apstrādi, uzglabāšanu, pagaidu uzglabāšanu, pagaidu
ievešanu vai atsavināšanu minētajā teritorijā. Muitas parāda rašanās vieta ir tur, kur norisinās notikumi, kuru dēļ parāds rodas. Ja nav iespējams noteikt
minēto vietu, uzskata, ka muitas parāds ir radies vietā, kur muitas dienesti secina, ka preces atrodas situācijā, kādā rodas muitas parāds. Savukārt
parādnieks ir ikviena persona, kas ieguvusi attiecīgās preces vai bijusi to turētāja un kas apzinājās vai kam preču iegūšanas vai saņemšanas brīdī būtu bijis
jāapzinās, ka kāds tiesību aktos muitas jomā paredzēts pienākums nav izpildīts.
Attiecinot šo tiesisko regulējumu uz izskatāmās lietas apstākļiem, ir secināms, ka pieteicēja gadījumā muitas parāds radies 2019.gada 15.oktobrī
/adrese A/, proti, pieteicēja dzīvesvietā, kurā konstatēta nelikumīga (cigaretes noteiktajā kārtībā nav deklarētas muitas iestādē un par to laišanu brīvā
apgrozībā nav samaksāti normatīvajos aktos noteiktie nodokļu maksājumi) cigarešu „Premjer” (3984 gab.) un „Winston” (1455 gab.) uzglabāšana.
Savukārt parādnieks kā šo preču turētājs ir pieteicējs, kurš minētās preces uzglabāja un kuram bija jāapzinās, ka tiesību aktos muitas jomā paredzētie
pienākumi nav izpildīti.
[8] Muitas parādu nosaka saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 56. un 57.pantu, piemērojot Kopējo muitas tarifa un preču klasifikāciju (tiek
noteikta viena no Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām vai sīkākiem apakšiedalījumiem, kurā minētās preces klasificējamas).
Prece (cigaretes „Premjer” 3984 gab.) saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru, kas 2019.gadā noteikta ar Komisijas 2018.gada 11.oktobra
īstenošanas regulu (ES) Nr.2018/1602, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo
muitas tarifu, atbilst kodam 2402 20 90: „Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem: - cigaretes, kas satur tabaku: -
citādas” un tai piemērojama ievedmuitas nodokļa tarifa likme 57,6% no preces muitas vērtības. Savukārt cigarešu „Premjer” cena, kas noteikta
Savienības Muitas kodeksa 74.panta 3.punktā noteiktajā kārtībā, ir 25 euro/1000 gab. Tādējādi kopējā šo cigarešu muitas vērtība ir 99,60 euro (25
euro/1000 gab. × 3984 gab.), no kuras dienests arī pamatoti aprēķinājis ievedmuitas nodokli – 57,37 euro (57,6% × 99,60 euro).
Savukārt pieteicējam administratīvā pārkāpuma lietā konfiscētās nelikumīgi uzglabātās cigaretes „Winston” (1455 gab.), kas bija bez akcīzes
nodokļa markām, bez preces izcelsmes un legālu ievešanu apliecinošiem dokumentiem, nav atzīstamas par ārpussavienības precēm, jo nav zināma to
izcelsme, un tām nav aprēķināms ievedmuitas nodoklis, bet saskaņā ar likumu „Par akcīzes nodokli” aprēķināms akcīzes nodoklis un tā nokavējuma
nauda.
[9] Saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta otro, trešo, piekto, septīto un devīto daļu Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot,
pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt akcīzes preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, izņemot likumā „Par akcīzes nodokli” noteiktos
gadījumus. Tāpat aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar
akcīzes nodokļa markām, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus. Ja persona veic jebkuras darbības ar akcīzes precēm neatkarīgi no to
izcelsmes, neievērojot normatīvajos aktos noteikto (tajā skaitā ieved akcīzes preces no ārvalsts, kura nav dalībvalsts, Latvijas Republikā, nenogādājot tās
muitas iestādē vai neuzrādot muitas iestādēm, vai apejot muitas kontroli, vai noslēpjot tās no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus vai
nepatiesu informāciju saturošus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā, vai neievērojot normatīvajos aktos noteikto akcīzes preču ievešanas un nodokļa
maksāšanas kārtību, vai neizpildot attiecīgās muitas procedūras; veic jebkuras citas darbības ar akcīzes precēm, par kurām nav samaksāts nodoklis vai
nav iesniegts šajā likumā noteiktais nodrošinājums vai galvojums, vai kuras nav marķētas ar akcīzes nodokļa markām saskaņā ar šo likumu), dienests
bezstrīda kārtībā piedzen valsts budžetā atbilstoši šajā likumā noteiktajām nodokļa likmēm nesamaksātās nodokļa summas, kā arī nokavējuma naudu un
soda naudu saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Akcīzes preču konfiskācija par likuma „Par akcīzes nodokli” vai citu normatīvo aktu
pārkāpumiem neatbrīvo konkrēto personu no saistībām samaksāt nodokli saskaņā ar šo likumu, kā arī nokavējuma naudu un soda naudu saskaņā ar
likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Savukārt akcīzes nodoklis aprēķināms pēc likmēm, kas bija spēkā, kad minētās darbības veiktas, bet, ja to nevar
noteikt, nodokli aprēķina pēc likmēm, kas ir spēkā dienā, kad minētās darbības konstatētas.
Uzglabājot akcīzes preces cigaretes „Premjer” (3984 gab.), kuras bija marķētas ar trešo valstu akcīzes nodokļu markām, un cigaretes „Winston”
(1455 gab.) bez akcīzes nodokļa markām, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, pieteicējs ir pārkāpis likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta
otrajā un trešajā daļā noteiktos aizliegumus. Tādēļ dienesta pienākums bija bezstrīda kārtībā piedzīt valsts budžetā no pieteicēja nesamaksātās nodokļa
summas, kā arī nokavējuma naudu un soda naudu, kas arī izdarīts. Savukārt piedzenamais akcīzes nodoklis aprēķināms pēc likmēm, kas bija spēkā, kad
minētās darbības veiktas, tādējādi par strīdus cigaretēm akcīzes nodoklis pamatoti aprēķināts atbilstoši likuma normām, kuras bija spēkā pārkāpuma
konstatēšanas brīdī 2019.gada 15.oktobrī.
[10] Saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 13.panta pirmās daļas 2.punktu, 13.panta l.1 daļu un pārejas noteikumu 57.punktu (redakcijā, kas
bija spēkā 2019.gada 15.oktobrī) akcīzes nodoklis cigaretēm tiek noteikts, summējot šādus lielumus – 78,70 euro par 1000 cigaretēm un 20% no
maksimālās mazumtirdzniecības cenas, ar nosacījumu, ka aprēķinātais akcīzes nodoklis nedrīkst būt mazāks kā 114,70 euro par 1000 cigaretēm.
Ņemot vērā šo tiesisko regulējumu, kā arī likuma „Par akcīzes nodokli” 22.panta ceturto daļu un 30.panta pirmo daļu, dienests pamatoti par
nelikumīgi uzglabātajām un administratīvā pārkāpuma lietā konfiscētajām cigaretēm „Premjer” (3984 gab.) pieteicējam aprēķinājis akcīzes nodokli
456,96 euro (114,70 euro × 3984 gab./1000 gab.) un cigaretēm „Winston” (1455 gab.) – akcīzes nodokli 166,89 euro (114,70 euro × 1455
gab./1000 gab.). Tādējādi kopumā par nelikumīgi uzglabātajiem tabakas izstrādājumiem akcīzes nodoklis pieteicējam pamatoti aprēķināts 623,85
(456,96 +166,89) euro apmērā.
[11] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta otro daļu, 85.panta pirmo daļu un 123.panta pirmo daļu, ja Pievienotās vērtības
nodokļa likumā nav noteikts citādi, ar pievienotās vērtības nodokli apliek jebkuru preču importu un šo nodokli valsts budžetā par preču importu maksā
jebkura persona. Savukārt valsts budžetā pievienotās vērtības nodokli par preču importu iemaksā tad, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis, ja
Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav noteikts citādi.
Tātad par iekšzemē (Eiropas Savienības muitas teritorijā) izņemtajām ārpussavienības precēm, kuras nav noteiktā kārtībā deklarētas muitas iestādē
un par tām nav samaksāti normatīvajos aktos noteiktie nodokļu maksājumi, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. Līdz ar to dienests arī pamatoti un
atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 36.panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai par nelikumīgi uzglabātajām un administratīvā pārkāpuma lietā
konfiscētajām cigaretēm „Premjer” (3984 gab.) pieteicējam papildu nomaksai budžetā aprēķinājis pievienotās vērtības nodokli PVN 128,93 (PVN 21%
× (konfiscēto cigarešu muitas vērtība 99,60 euro + ievedmuitas nodoklis 57,37 euro + akcīzes nodoklis 456,96 euro)) euro apmērā.
[12] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.2 daļas 1.punktu, ja pēc muitas kontroles veikšanas vai nodokļu administrācijas
lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā pieņemšanas, vai citas kompetentās iestādes lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā paziņošanas tiek noskaidrots,
ka muitas kontrolē konstatētais vai administratīvais pārkāpums var ietekmēt nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu apmēru, nodokļu
administrācija mēneša laikā, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas pieņem lēmumu par nodokļu apmēra precizēšanu un
papildus aprēķina nodokļus vai samazina nodokļa maksājuma apmēru, kā arī aprēķina nokavējuma naudu likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta
otrajā daļā minētajā apmērā. Nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa
iestāšanās vai pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja maksāšanas termiņu nav iespējams noteikt, līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par nodokļu apmēra
precizēšanu.
Konkrētajā gadījumā dienests nokavējuma naudu aprēķinājis no pārkāpuma izdarīšanas dienas 2019.gada 15.oktobra līdz sākotnējā lēmuma
pieņemšanas dienai 2021.gada 18.februārim, tātad par 492 dienām. Tomēr pieteicējs nepiekrīt šim laika periodam, norādot, ka nokavējuma naudas
aprēķinā nav ņemts vērā apstāklis, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pieņemts nevis 9 mēnešu laikā no brīža, kad pirmstiesas
kriminālprocesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā to nosaka Kriminālprocesa likuma 389.panta pirmās daļas 2.punkts, bet
ievērojami (7 mēneši un 22 dienas) vēlāk.
Novērtējot šo pieteicēja iebildumu, tiesa to atzīst par nepamatotu. Likumdevējs ir noteicis termiņu, kādā dienestam ir jāpieņem lēmums, ja
konstatētais administratīvais pārkāpums ietekmē nodokļu maksājumu apmēru, proti, lēmums ir jāpieņem mēneša laikā pēc kompetentās iestādes lēmuma
administratīvā pārkāpuma lietā paziņošanas, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas (likuma „Par nodokļiem un nodevām’'
23.panta 5.2 daļas 1.punkts). Konkrētajā gadījumā kompetentā iestāde lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņēma 2021.gada 14.janvārī,
pieteicēja pārstāvim tas tajā pašā dienā nosūtīts ar vēstuli pa pastu (lietas 28.lapa), tādējādi atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 81.panta pirmajai
daļai un Paziņošanas likuma 8.panta trešajai daļai lēmums uzskatāms par paziņotu 2021.gada 21.janvārī. Savukārt sākotnējais lēmums pieņemts
2021.gada 18.februārī, tātad ievērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.2 daļas 1.punktā noteikto termiņu lēmuma par nodokļu
maksājumiem pieņemšanai. Savukārt Administratīvās atbildības likumā, Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksā un Kriminālprocesa likumā noteikto
procesuālo termiņu ievērošana risināma attiecīgi konkrētā administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa ietvaros, nevis šī administratīvā procesa
ietvaros. Turklāt, pretēji pieteicēja interpretācijai, Kriminālprocesa likuma 389.panta pirmās daļas 2.punkts nenoteic procesa virzītājam obligātu
pienākumu pabeigt kriminālprocesu, bet noteic izvēles iespēju pabeigt pirmstiesas procesu vai atcelt visus tiesību ierobežojumus.
Tādējādi tiesa secina, ka dienests pamatoti nokavējuma naudu pieteicējam aprēķinājis par 492 dienām.
[13] Muitas nodokļa nokavējuma naudu aprēķina un iekasē saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 114.panta 1. un 2.punkta nosacījumiem, kas
noteic, ka nokavējuma procentu likme ir līdzvērtīga procentu likmei, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ko Eiropas Centrālā
banka piemērojusi galvenajām refinansēšanas operācijām tā mēneša pirmajā dienā, kurā iekrita attiecīgais datums, palielinot par diviem procentu
punktiem, kas ir 2% gadā. Savukārt par akcīzes nodokļa un PVN samaksas termiņa nokavējumu maksātājam nokavējuma nauda tiek aprēķināta
saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, proti, no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu.
Ņemot vērā šo tiesisko regulējumu, dienests arī pamatoti par nelikumīgi uzglabātajām un administratīvā pārkāpuma lietā konfiscētajām cigaretēm
papildu nomaksai budžetā pieteicējam aprēķinājis nokavējuma naudu muitas nodoklim 1,55 euro (par cigaretēm „Premjer” 3984 gab.), nokavējuma
naudu akcīzes nodoklim 153,47 euro (par cigaretēm „Premjer” 3984 gab. un „Winston” 1455 gab.) un nokavējuma naudu PVN 31,72 euro (par
cigaretēm „Premjer” 3984 gab.).
[14] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa dienesta lēmumu atzīst par pamatotu un tiesību normām atbilstošu, bet pieteicēja pieteikumu pilnībā
noraida.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2021.gada 12.aprīļa lēmuma Nr.31.1-22.7/22.7/4210 atcelšanu.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.
Spriedums sastādīts 2021.gada 15.oktobrī.
Tiesnesis G.Ploriņš