Court imposes 10 euro fine for intentional violation of police control restrictions by a former prisoner.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court ruled that the defendant intentionally violated police control restrictions by failing to be at his residence at the required time. Although the police officer did not appear, the defendant admitted guilt and the evidence, including witness statements and prior court orders, confirmed the violation. Consequently, the court imposed a 10 euro fine under the Administrative Offences Code, noting the defendant's lack of employment and no prior administrative penalties.
Legislator-Regeste
KI-generiertLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; Krimināllikuma 45. panta: A person subject to police control as a supplementary penalty who intentionally fails to comply with the imposed restrictions commits an administrative offence punishable by a fine.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. 1-0472-18/30
ECLI:LV:KURT:2018:1023.169047218.1.S
Lieta Nr. 169047218
SPRIEDUMS
Ventspilī 2018. gada 23. oktobrī
Kurzemes rajona tiesa: tiesnese Olga Macpane
izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 177. panta, un
konstatēja
/pers. A/, būdams persona, kurai noteikta policijas kontrole, tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus.
2018. gada 23. augustā plkst. 22.10 /pers. A/ neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, līdz ar ko tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus, kas viņam
noteikti saskaņā ar Kurzemes apgabaltiesas 2015. gada 3. septembra spriedumu.
Ar savu rīcību /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177. pantā.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvis tiesas sēdē neieradās un tiesā nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu, līdz ar to
lieta tika izskatīta bez iestādes pārstāvja klātbūtnes.
Tiesas sēdē pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ savu vainu pārkāpuma izdarīšanā atzina, administratīvā pārkāpuma protokolu
neapstrīdēja, paskaidrojot, ka protokolā norādītajā laikā tiešām nav atradies dzīvesvietā /adrese/, jo aizkavējies pie mātes.
Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnīgi gan ar viņa paša
sniegtajiem sākotnējiem paskaidrojumiem policijai (lietas 7. lapa), gan ar viņa paskaidrojumiem tiesas sēdē, kā arī ar šādiem lietā esošajiem
pierādījumiem:
- 2018. gada 1. oktobra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/ (lietas 3. lapa), kurā fiksēts pārkāpums un tā izdarīšanas apstākļi;
- Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa Kārtības policijas biroja inspektora J.Apiņa ziņojumu par personu, kurai
piemērots papildsods – policijas kontrole (lietas 5. lapa), no kura redzams, ka pārbaudes laikā 2018. gada 23. augustā plkst. 22.10 /pers. A/, kuram
piemērots papildsods - policijas kontrole, neatradās savā dzīvesvietā, viņa māsa paskaidrojusi, ka nezinot, kur /pers. A/ atrodas;
- lēmumu par administratīvās lietvedības uzsākšanu pēc Latvijas APK 177. panta (lietas 6. lapa) par to, ka /pers. A/, kuram piemērota policijas
kontrole un sakarā ar ko viņam no plkst. 22.00-6.00 jāatrodas savā dzīvesvietā /adrese/, 2018. gada 23. augustā plkst. 22.10 tajā neatradās;
- Ventspils tiesas 2015. gada 18. maija spriedumu (lietas 15.-26. lapa), no kura redzams, ka /pers. A/ sodīts ar brīvības atņemšanu un viņam
noteikts arī papildsods - policijas kontrole uz 2 gadiem;
- Kurzemes apgabaltiesas 2015. gada 3. septembra spriedumu (lietas 27.-35. lapa), no kura redzams, ka Ventspils tiesas 2015. gada 18. maija
spriedums atcelts daļā par /pers. A/ noteikto sodu, nosakot brīvības atņemšanu un policijas kontroli uz 2 gadiem;
- Daugavgrīvas cietuma izziņu un paziņojumu (lietas 12., 13. lapa), ar kuriem apstiprinās, ka /pers. A/ no ieslodzījuma vietas pēc soda izciešanas
atbrīvots 2018. gada 19. jūnijā;
- lēmumu par policijas kontroles lietas iekārtošanu (lietas 9. lapa) un lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (lietas 10. lapa), ar
kuru notiesātajam no 2018. gada 24. jūlija paredzēti vairāki ierobežojumi, tostarp aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/ laikā no plkst. 22.00 līdz 6.00, ar
lēmumu /pers. A/ ir iepazīstināts, viņam izskaidrota lēmuma būtība, kā arī tas, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā var tikt saukts pie administratīvās
atbildības.
Saskaņā ar Krimināllikuma 45. pantu (likuma redakcijā līdz 2015. gada 1. janvārim), policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā
piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem
ierobežojumiem.
Atbilstoši Krimināllikuma pārejas noteikumu 13. punktam un Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24. punktam papildsodu - policijas
kontrole – pēc Krimināllikuma 45. panta izslēgšanas turpina izciest personas, kurām tas piespriests līdz 2014. gada 31. decembrim, un tā īstenošanai
piemēro Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479 „Papildsoda - policijas kontrole - īstenošanas kārtība”. Tāpat šo pārejas
noteikumu 24. punkta 1) apakšpunkts kā vienu no ierobežojumiem personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, paredz iespēju
piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā.
Tiesa uzskata, ka ar lietā savāktajiem pierādījumiem, kurus nav pamata apšaubīt, ir pierādījies, ka /pers. A/ nepārprotami ir pārkāpis policijas
kontroles ierobežojumus. Lietas izskatīšanas laikā netika gūti tādi pierādījumi, kas liecinātu par to, ka viņš nav tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus
(nepārvarama vara, slimība u.c.). Līdz ar to /pers. A/ rīcībā saskatāms Latvijas APK 177. pantā paredzētais pārkāpums - policijas kontroles noteikumu
tīša pārkāpšana, un par to viņam nosakāms sods.
Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas APK 32. pantam tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, ka tas apdraud noteikto pārvaldes kārtību,
pārkāpēja personību. Lietā nav ziņu par /pers. A/ iepriekš piemērotajiem neizpildītiem administratīvajiem sodiem, līdz ar ko viņš atzīstams par
administratīvi nesodītu, viņam ir pastāvīga dzīvesvieta.
Atbildību ietekmējošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 33. un 34. pantu tiesa nekonstatē.
Izvērtējot visus lietas apstākļus kopumā, tiesa uzskata, ka Latvijas APK 22. pantā noteikto soda mērķi - audzināt personu, kura izdarījusi
administratīvo pārkāpumu, likuma ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus
pārkāpumus, - var panākt, piemērojot panta sankcijā paredzēto vieglāko soda veidu – naudas sodu, kas nosakāms, izvērtējot /pers. A/ mantisko
stāvokli un apstākli, ka pašlaik nekur nestrādā.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 272., 274., 275. un 289.16 pantu, tiesa
n o s p r i e d a
/pers. A/ pēc Latvijas APK 177. panta sodīt ar naudas sodu 10 euro (desmit eiro).
Saskaņā ar Latvijas APK 299.pantu naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts nolēmums par naudas soda
uzlikšanu, bet, ja lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests
noraidīts. Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Kurzemes rajona tiesā.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona
tiesā.
Tiesnese O.Macpane