Supreme Court vacates appeal judgment due to lack of full written judgment violating procedural law.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Supreme Court vacated the Regional Court of Appeal's judgment and remanded the case for retrial. The appellant argued the lower court erred by issuing a shortened judgment without a full written decision, violating procedural requirements. The court held that the absence of a complete judgment prevents parties from understanding the legal reasoning and evidence assessment, constituting a fatal procedural defect under the Civil Procedure Law.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivil Procedure Law s. 452 para. 3; Civil Procedure Law s. 191; Civil Procedure Law s. 193; Civil Procedure Law s. 432: A court judgment must be complete to ensure due process; the absence of a full written judgment constitutes a procedural error warranting retrial.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVolltext
ECLI:LV:AT:2018:0222.C31279016.3.S
Lietas Nr. C31279016
SKC-442/2018
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Augstākā tiesa
SPRIEDUMS
Rīgā 2018. gada 22. februārī
Augstākā tiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente Marika Senkāne,
tiesnese Anda Briede,
tiesnesis Valerijs Maksimovs
rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 7. augusta spriedumu civillietā
/pers. B/ prasībā pret /Nosaukums A/ par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas un atšķirīgas
attieksmes aizlieguma pārkāpšanu, darba tiesisko attiecību izbeigšanas fakta konstatēšanu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017. gada 7. aprīļa spriedumu /pers. B/ prasība apmierināta daļēji. Konstatēts fakts, ka starp /pers. B/
un /Nosaukums A/ nodibinātās darba tiesiskās attiecības izbeigtas 2016. gada 1. decembrī saskaņā ar Darba likuma 100. panta piekto daļu. Prasība
pārējā daļā noraidīta.
No /Nosaukums A/ /pers. B/ labā piedzīti ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1000 EUR, bet valsts ienākumos piedzīta valsts nodeva 71,14 EUR un
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,50 EUR.
[2] Par minēto spriedumu prasības apmierinātajā daļā /Nosaukums A/ iesniedzis apelācijas sūdzību, bet prasības noraidītajā daļā /pers. B/
iesniegusi pretapelācijas sūdzību, kas kopā ar civillietu nosūtītas izskatīšanai augstākai tiesu instancei – Rīgas apgabaltiesai.
[3] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2017. gada 21. jūnija lēmumu civillietā ierosināta apelācijas tiesvedība.
Civillietu tiesas kolēģija lietu pēc būtības izskatījusi tiesas sēdē 2017. gada 31. jūlijā, bet saīsināto spriedumu pasludinājusi 2017. gada 7. augustā,
pilna sprieduma sastādīšanas datumu nosakot 2017. gada 11. augustā.
[4] Prasītāja/pers. B/ iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā lūgusi atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 7. augusta spriedumu
un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Kasācijas sūdzībā cita starpā norādīts, ka ir pieļauts Civilprocesa likuma 452. panta trešās daļas 1. un 5. punkta pārkāpums, jo lieta izskatīta
nelikumīgā tiesas sastāvā un tajā nav pilna sprieduma, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi lietā esošā sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473.
panta pirmajā daļā, Augstākā tiesa atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 7. augusta spriedums ir atceļams un lieta
nododama jaunai izskatīšanai.
[6] Civilprocesa likuma 452. panta otrajā daļā ir noteikts, ka procesuālo tiesību normas pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai
kasācijas kārtībā, ja tas novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Atbilstoši minētā panta trešās daļas 5. punktam par procesuālo
tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, katrā ziņā uzskatāms tas, ka lietā nav pilna tiesas sprieduma.
Līdz ar to Civilprocesa likuma 452. panta trešās daļas 5. punkts ir imperatīva norma, kas noteic kasācijas instances tiesai pienākumu atcelt
apelācijas instances tiesas spriedumu, ja lietā nav pilna tiesas sprieduma.
Spriedums ir valsts uzdevumā un vārdā dota atbilde uz lūgumu izšķirt civiltiesisku strīdu, novērst aizskārumu, neskaidrību tiesiskajās attiecībās vai
izlemt citu tiesas kompetencē nodotu jautājumu (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof.
K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 387.lpp.). Trūkstot sprieduma aprakstošajai un motīvu daļai, lietas
dalībniekiem nav iespējams iepazīties ar lietā esošo pierādījumu un faktisko apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī ar procesuālo un materiālo tiesību
normām, pēc kurām tiesa vadījusies, lai pārliecinātos par pieņemtā sprieduma likumību, pamatotību un taisnīgumu.
Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 183., 184., 185., 187., 428. panta noteikumiem apelācijas
instances tiesa 2017. gada 31. jūlijā pēc lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas, tiesas debatēm un replikas, noteikusi nākamo tiesas sēdi 2017. gada
7. augustā nolēmuma paziņošanai (lietas 1. sēj. 245.-247. lp.), kurā tika pasludināts saīsināts spriedums, pilna sprieduma sastādīšanai nosakot 2017.
gada 11. augustu (lietas 1. sēj. 252.-254. lp.). Taču pilns spriedums, kas atbilstu Civilprocesa likuma 193. un 432. pantā noteiktajiem sprieduma satura
un formas kritērijiem, lietā nav sastādīts, un objektīvu apstākļu dēļ arī nevar tikt sastādīts, jo viens no tiesnešiem, kas piedalījies lietas izskatīšanā, ir miris.
Savukārt Civilprocesa likuma 191. panta noteikumi, t. sk. ceturtās daļas noteikumi, vienlīdz attiecas kā uz saīsināta, tā arī uz pilna sprieduma taisīšanas
kārtību.
Ņemot vērā minēto, Civillietu departaments atzīst, ka lietā ir konstatēts pamats sprieduma atcelšanai un lietas nodošanai jaunai izskatīšanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 2. punktu, Civillietu departaments
nosprieda
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017. gada 7. augusta spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnese M. Senkāne
Tiesnese A. Briede
Tiesnesis V. Maksimovs