Administrative court partially allowed appeal, ruling landowners liable for property tax on state-owned land within apartments.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Administrative Regional Court partially dismissed the District Council's decision regarding property tax assessments for multiple land parcels. The plaintiff argued that landowners of residential apartments were not liable for taxes on state-owned land within those buildings, citing Supreme Court precedent. However, the court found the lower court misinterpreted the law, holding that the specific statutory provision made the landowners the taxpayers for these parcels.
Legislator-Regeste
KI-generiertLikuma par nekustamā īpašuma nodokli 2.pants 8. daļa; The court established that landowners of residential apartments are liable for property tax on state-owned land parcels located within those buildings.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. AA43-0316-22/15
ECLI:LV:ADAT:2022:0412.A420346916.14.S
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A420346916
AA43-0316-22/15
S P R I E D U M S
L a t v i t j a a us t a s v ā r d ā
Rīgā 2022.gada 12.aprīlī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnesis referents Māris Birzgalis,
tiesneses Una Mihailova un Anita Šteinberga
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs
Possessor” (iepriekš – VAS „Privatizācijas aģentūra”) pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2016.gada 14.oktobra
lēmuma Nr.2-30/RD-16-2350-nd atcelšanu, sakarā ar SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” un Rīgas domes
apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 6.oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas domes (turpmāk – dome) Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 2016.gada 27.janvāra
maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2015.gadam Nr.PIPN-16-1028-mp/PIP-16-1521-AL/5-7 pieteicējai
VAS „Privatizācijas aģentūra” paziņots nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins zemes vienībai Prūšu ielā 20, Rīgā (kadastra
apzīmējums /numurs A/), 1,5% apmērā no zemes vienības kadastrālās vērtības 32 834 euro - 82,09 euro apmērā, un
nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķins par laika periodu no 2015.gada 1.novembra līdz 31.decembrim par zemes vienību
Raņķa dambī 7 k-2, Rīgā (kadastra apzīmējums /numurs B/), samazinot to par 10,18 euro.
Ar Pārvaldes 2016.gada 4.februāra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2015.gadam Nr.PIPN-16-
51309-mp/PIP-16-1521-AL/5-7 pieteicējai paziņots nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins zemes vienībai Ģertrūdes ielā 76,
Rīgā (kadastra apzīmējums /numurs C/), 1,5% apmērā no zemes vienības kadastrālās vērtības 249 893 euro - 2470,05
euro.
Ar Pārvaldes 2016.gada 15.februāra maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2016.gadam Nr.PIPN-
16-250024-mp/PIP-16-1521-AL/5-7 pieteicējai paziņots nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins nekustamā īpašuma nodokļa
objektiem Rīgā:
1) zemes vienībai Sarkandaugavas ielā 13A (kadastra apzīmējums /numurs D/) par janvāri 24,74 euro, par 31925/34099
domājamām daļām par februāri 19,41 euro un par 353705/409188 domājamām daļām par martu – decembri 179,22 euro;
2) zemes vienībai Patversmes ielā 7A (kadastra apzīmējums /numurs E/) par janvāri 22,31 euro, par 44551/49836
domājamām daļām par februāri 19,94 euro un par 83627/99672 domājamām daļām par martu – decembri 187,22 euro;
3) par 868/13581 domājamām daļām no zemes vienības Ģertrūdes ielā 5 (kadastra apzīmējums /numurs F/) par
2016.gadu 180,92 euro;
4) zemes vienībai Lāču ielā 2 (0100 025 0208) par janvāri 38,48 euro, par 13731/15959 domājamām daļām par februāri
33,10 euro un par 10792/15959 domājamām daļām par martu – decembri 260,18 euro;
5) zemes vienībai bez adreses (kadastra apzīmējums /numurs G/) par janvāri 37,95 euro, par 131979/139346
domājamām daļām par februāri 35,94 euro un par 249713/278692 domājamām daļām par martu – decembri 340,14 euro;
6) zemes vienībai Ģertrūdes ielā 76 (kadastra apzīmējums /numurs C/) par 444790/449990 domājamām daļām par
janvāri – februāri 432,26 euro, par visu īpašumu par martu – decembri 2186,56 euro;
7) par 74552/214137 domājamām daļām no zemes vienības Raņķa dambī 7 k-1 (kadastra apzīmējums /numurs H/) par
2016.gadu 498,32 euro;
8) zemes vienībai Raņķa dambī k-2 (kadastra apzīmējums /numurs B/) par 91514/219708 domājamām daļām par
janvāri 121,19 euro, par 82872/219708 domājamām daļām par februāri – decembri 1207,18 euro;
9) par 206704/218090 domājamām daļām no zemes vienības Raņķa dambī 7 k-3 (kadastra apzīmējums /numurs I/) par
2016.gadu 1111,23 euro;
10) par 530730/539790 domājamām daļām no zemes vienības bez adreses (kadastrs apzīmējums 0100 070 0131) par
2016.gadu 1275,77 euro;
11) par 523150/539790 domājamām daļām no zemes vienības Ieriķu ielā 36 (kadastra apzīmējums /numurs J/) par
2016.gadu 1137,45 euro;
12) zemes vienībai Ūnijas ielā 37 (kadastra apzīmējums /numurs K/) par 2016.gadu 113,28 euro;
13) par 155498/538528 domājamām daļām no zemes vienības Ūnijas ielā 59 (kadastra apzīmējums /numurs L/) par
2016.gadu 429,46 euro;
14) par 2174/7285 domājamām daļām no zemes vienības Ieriķu ielā 54 (kadastra apzīmējums /numurs M/) par
2016.gadu 263,73 euro;
15) par 28973/32368 domājamām daļām no zemes vienības Lielvārdes ielā 111 (kadastra apzīmējums /numurs N/) par
2016.gadu 1563,87 euro;
16) zemes vienības Skaistkalnes ielā 17 (kadastra apzīmējums /numurs O/) platības daļai 442,65 m2 par 2016.gada
janvāri 15,12 euro un platības daļai 400,50 m2 par februāri – decembri 150,46 euro;
17) zemes vienībai Šampētera ielā 7 (kadastra apzīmējums /numurs P/) par 12305/39002 domājamām daļām par
2016.gadu – 540,49 euro;
18) zemes vienībai Prūšu ielā 20 (kadastra apzīmējums /numurs R/) par 2015. un 2016.gadu 492,51 euro;
19) zemes vienībai Prūšu ielā 21 k-2 (kadastra apzīmējums /numurs S/) par 2016.gadu 1064,57 euro;
20) zemes vienībai Prūšu ielā 15 (kadastra apzīmējums /numurs T/) par 2016.gada februāri – decembri 559,28 euro;
21) par 4370/24363 domājamām daļām no zemes vienības Kaukāza ielā 3 (kadastra apzīmējums /numurs U/) par
2016.gadu 124,61 euro;
22) zemes vienībai Palmu ielā 7 (kadastra apzīmējums /numurs V/) par 10277/36943 domājamām daļām par 2016.gada
janvāri 22,56 euro, par 9569/36943 domājamām daļām par 2016.gada februāri – decembri 231 euro;
23) zemes vienībai Jaunciema gatvē 77 (kadastra apzīmējums /numurs Z/) par 29926/100445 domājamām daļām par
2016.gada janvāri un februāri 13,87 euro, par 26399/100445 domājamām daļām par 2016.gada martu – decembri 61,14
euro;
24) par nekustamā īpašuma Stabu ielā 44B sastāvā ietilpstošo garāžu (kadastra apzīmējums /numurs A0/) par
2016.gadu 3,54 euro un tai piekrītošo zemi 110,06 euro;
25) par nekustamā īpašuma Lokomotīves ielā 32-10 sastāvā ietilpstošo dzīvokli (kadastra apzīmējums /numurs AA/)
0,2% apmērā no kadastrālās vērtības 17 598,18 euro – 35,20 euro un tai piekrītošo zemi 1,5 % apmērā no kadastrālās
vērtības 6314,73 euro – 94,72 euro;
26) par nekustamo īpašumu Zvaigžņu ielā 13A (kadastra apzīmējums /numurs AB/) 58,35 euro, (kadastra apzīmējums
/numurs AC/) 57,95 euro, (kadastra apzīmējums /numurs AD/) 58,35 euro, (kadastra apzīmējums /numurs AB/) 41,94
euro;
27) par nekustamo īpašumu Visvalža ielā 3B (kadastra apzīmējums /numurs AE/) 65,73 euro.
Pieteicēja minētos maksāšanas paziņojumus apstrīdēja Pārvaldē.
[2] Ar Pārvaldes 2016.gada 17.maija lēmumu Nr.PIP-16-6818-nd/5-7/16-1521-AL atstāts negrozīts 2016.gada
15.februāra paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli 2016.gadam Nr.PIPN-16-250024-mp/PIP-16-1521-AL/5-7
zemesgabaliem Rīgā, Sarkandaugavas ielā 13A, Patversmes ielā 7A, Ģertrūdes ielā 5, Lāču ielā 2, Ģertrūdes ielā 76, Raņķa
dambī 7 k-1, k-2, k-3, Ieriķu ielā 54, 36 un 36B, Ūnijas ielā 59 un 37, Lielvārdes ielā 111, Skaistkalnes ielā 17, Šampētera
ielā 7, Prūšu ielā 20 un 21 k-2, Kaukāza ielā 3, Palmu ielā 7, Jaunciema gatvē 77, bez adreses ar kadastra apzīmējumu
/numurs AF/, par neapdzīvojamo telpu Stabu ielā 44B un dzīvokli Lokomotīves ielā 32-10.
Ar Pārvaldes 2016.gada 2.augusta lēmumu Nr.PIP-16-11022-nd/5-7/16-1521-AL noteikti jauni samaksas termiņi
nekustamā īpašuma nodokļa samaksai par zemesgabaliem Ģertrūdes ielā 76 un Prūšu ielā 20.
Ar Pārvaldes 2016.gada 29.augusta lēmumu Nr.PIP-16-12302-nd/5-7/16-1521-AL atcelts Pārvaldes 2016.maija
17.maija lēmums Nr.PIP-16-6818-nd/5-7/16-1521-AL, ar kuru tika atcelts nekustamā īpašuma nodoklis 2016.gadam, un
aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 2016.gadam 194,78 euro apmērā par četrām nedzīvojamām telpām Zvaigžņu ielā
13A.
Pieteicēja minētos lēmumu apstrīdēja domes priekšsēdētājam.
[3] Ar domes priekšsēdētāja 2016.gada 14.oktobra lēmumu Nr.2-30/RD-16-2350-nd (turpmāk – lēmums) atstāts
negrozīts 2016.gada 17.maija lēmums Nr.PIP-16-6818-nd/5-7/16-1521-AL, 2016.gada 29.augusta lēmums Nr.PIP-16-
12302-nd/5-7/16-1521-AL un 2016.gada 2.augusta lēmums Nr.PIP-16-11022-nd/5-7/16-1521-AL.
Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[3.1] Ievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk arī – Likums) 7.panta pirmās daļas 3.punktu un
trešās daļas 3.punktu, secināms, ka gadījumos, ja tiek privatizēts vai atsavināts valsts vai pašvaldības īpašums, īpašuma
tiesību ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli maksā ar nākamo mēnesi pēc tam, kad iegūtas īpašuma tiesības, līdz ar to
pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli saistāms ar īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
[3.2] Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 48.panta pirmo daļu par privatizētā
objekta īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Privatizētais objekts reģistrējams, un īpašuma
tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā Zemesgrāmatu likumā un likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu
zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā. Tādējādi par brīdi, kad attiecībā uz nekustamā īpašuma objektiem ir pabeigts
privatizācijas process, uzskatāms brīdis, kad īpašuma īpašnieki (ieguvēji) nostiprina īpašuma tiesības zemesgrāmatā.
Par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju nekustamajiem īpašumiem ir atzīstama pieteicēja, uz kuras vārda Latvijas
valstij ir nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā.
[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par lēmuma atcelšanu, kurā norādīti turpmāk minētie
argumenti.
[4.1] Uz zemesgabaliem, par kuriem pieteicējai aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, atrodas dzīvojamās mājas, kas
ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, kuri ir privatizēti. Ņemot vērā to, ka uz dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanas brīdi
likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 7.panta redakcija neparedzēja iekļaut privatizācijas objekta
sastāvā zemi, ja dzīvojamā māja atradās vienlaikus uz privātīpašumā esoša zemesgabala un valstij piekritīga zemesgabala,
dzīvokļu īpašnieki nevarēja privatizēt dzīvojamai mājai piekrītošā zemesgabala domājamās daļas. Zemesgabali, uz kuriem
atrodas dzīvojamās mājas, ir ierakstīti zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda pieteicējas personā, tādējādi atbilstoši likuma
„Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 7.panta otrajai daļai un 84.pantam zemesgabali ir nododami
īpašumā dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem bez atlīdzības atbilstoši privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai,
par to slēdzot atsevišķu vienošanos, vai atbilstoši minētā likuma 53.panta pirmajai daļai, slēdzot zemesgabalu domājamo
daļu nomas līgumu uz 99 gadiem.
Tādējādi uz zemesgabaliem esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, kuri nav nostiprinājuši saviem dzīvokļu
īpašumiem piekrītošās zemesgabala domājamās daļas zemesgrāmatā, ir zemesgabalu domājamo daļu lietotāji un saskaņā ar
Likuma 2.panta piekto daļu nekustamā īpašuma nodokļa par zemesgabala domājamām daļām maksātāji.
Par uz zemesgabaliem esošo dzīvojamo māju dzīvokļiem, kuri nav privatizēti (ir pašvaldības īpašumā), piekrītošo
zemes domājamo daļu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem atbildētāja kļūdaini uzskata nekustamā īpašuma
pārvaldnieku, jo tas neatbilst Likuma 2.panta astotajai daļai. Šāda likuma piemērošana nostāda Rīgas pilsētas pašvaldību
priviliģētākā stāvoklī nekā pārējos dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekus.
[4.2] Attiecībā uz zemesgabaliem Skaistkalnes ielā 17, Šampētera ielā 7 atbildētāja kļūdaini atsaukusies uz likuma „Par
valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 13.panta pirmo daļu, jo minēto nekustamo īpašumu privatizācija notika
saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas varēja novest pie nepareiziem secinājumiem.
[4.3] Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu zemesgabaliem ir jāpiemēro Likuma 2.panta piektā daļa,
kas iztulkojama tādējādi, ka likumā noteiktās personas ir ne tikai tās, kuras minētas Likumā, bet arī citas personas, kurām
noteiktas lietošanas tiesības uz valstij piederošiem nekustamajiem īpašumiem saskaņā ar citiem likumiem.
[4.4] Ņemot vērā to, ka attiecībā uz zemesgabaliem nav pabeigta zemes reforma, dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki ir
lietotāji Likuma 2.panta piektās daļas un pārejas noteikumu 3.punkta izpratnē, līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa
maksātāji par zemesgabaliem atbilstoši dzīvokļa īpašumā esošajai domājamai daļai.
[4.5] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.9panta sestajā daļā noteikts, ka dzīvokļa,
mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka
ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu reglamentē Dzīvokļa īpašuma likums tiktāl, ciktāl tas nav
pretrunā ar šo likumu. Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 4.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums
maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus.
Likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts, ja valsts vai pašvaldības īpašums tiek nodots lietošanā vai nomā,
lietotājs vai nomnieks nekustamā īpašuma nodokli maksā ar nākamo mēnesi pēc tam, kad radušās lietošanas vai nomas
tiesības. Tulkojot minētās tiesību normas, var secināt, ka dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki ir attiecīgo zemesgabalu
domājamo daļu lietotāji, pamatojoties uz likumu, līdz ar to tiem ir pienākums patstāvīgi veikt nekustamā īpašuma nodokļa
samaksu par zemesgabaliem. Šāda nekustamā īpašuma nodokļa samaksas kārtība noteikta arī Ministru kabineta 2006.gada
20.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi
Nr.495) 47.punktā, kurš nosaka, ka likuma pārejas noteikumu 3.punkta izpratnē par zemes lietotāju uzskata personu, kura
faktiski izmanto (lieto) zemi bez dokumentu noformēšanas par zemes lietošanas tiesībām.
[4.6] Par nedzīvojamām telpām Stabu ielā 44 B, Rīgā, pieteicēja norāda, ka atbildētāja nav ievērojusi Likuma 2.panta
astotajā daļā noteikto.
Arī attiecībā uz aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli dzīvokļa īpašumam Lokomotīves ielā 32-10, Rīgā, pieteicēja
norāda, ka ir kļūdaini secināts, ka pieteicēja ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja par to, jo nav ņemta vērā Likuma
2.panta astotā daļa.
[4.7] Attiecībā uz aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli nedzīvojamām telpām Zvaigžņu ielā 13A, Rīgā, pieteicēja
norāda, ka nedzīvojamās telpas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai privatizēja /pers. A/, kuram saskaņā ar 2007.gada
25.janvāra pirkuma līgumu tika nodotas nedzīvojamo telpu īpašuma tiesības. Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā ierakstīts, ka nedzīvojamo telpu tiesiskais valdītājs ir fiziska persona, kuras tiesības kadastra reģistrā
ierakstītas, pamatojoties uz 2007.gada 25.janvāra pirkuma līgumu, tātad tas ir /pers. A/, kas īpašuma tiesības zemesgrāmatā
nav reģistrējis. Pieteicēja, pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.8pantu un
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 6.panta otro daļu, norāda, ka par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju ir
uzskatāms /pers. A/, bet, tā kā viņš ir miris, tad viņa mantiniece /pers. B/.
[5] Dome tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā ietvertajiem
argumentiem.
[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 6.oktobra spriedumu pieteicējas pieteikums daļēji apmierināts, atcelts
domes 2016.gada 14.oktobra lēmums Nr.2-30/RD-16-2350-nd daļā par pieteicējai aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli
2016.gadam par nedzīvojamo telpu Stabu ielā 44B, Rīgā, 3,54 euro un tai piekrītošo zemi 110,06 euro, kā arī daļā par
aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli par dzīvokli Lokomotīves ielā 32-10, Rīgā, 35,20 euro un tam piekrītošo zemi
94,72 euro. Pārējā daļā pieteikums noraidīts.
Tiesa atzina, ka attiecībā uz strīdus zemes vienībām (zemesgabaliem) lietā nav piemērojama Likuma 2.panta astotā daļa
un ka pieteicēja ir nekustamā nodokļa maksātāja par strīdus zemes vienību domājamām daļām.
[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 6.oktobra spriedumu daļā, ar kuru pieteikums apmierināts, dome
iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka tiesa ir nonākusi pie nepamatota secinājuma, ka garāža Stabu ielā 44B, Rīgā, ir
uzskatāma par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas daļu un attiecībā uz to ir piemērojama Likuma 2.panta astotā daļa. Tiesa ir
nonākusi pie nepamatota secinājuma, ka dzīvoklis Lokomotīves ielā 32-10, Rīgā, ir uzskatāms par daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas daļu Likuma 2.panta astotās daļas izpratnē. Strīdā par minēto garāžu un dzīvokli ir dažādi juridiskie
apstākļi, kaut gan juridiski strīds ir par Likuma 2.panta astotās daļas piemērošanu.
[8] Pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu daļā, ar kuru pieteikums
noraidīts, norādot turpmāk minētos argumentus.
[8.1] Tiesa nav sniegusi argumentus uz pieteikumā norādītajiem apsvērumiem, ka par Likuma 2.panta piektajā daļā
minētajiem valstij piederošo vai piekritīgo nekustamo īpašumu lietotājiem ir uzskatāmas arī personas, kas nav ierakstītas
Likumā.
[8.2] Tiesa ir atsaukusies uz tiesību normu interpretāciju spēkā neesošu tiesību aktu redakcijās un tiesu praksi, kurā
tika izskatīts strīds par citiem faktiskajiem apstākļiem.
[8.3] Tiesa ir kļūdaini interpretējusi Likuma 2.panta astoto daļu. Ņemot vērā, ka uz strīdus zemesgabaliem esošo
daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļus personas īpašumā ieguva gan līdz dzīvojamo māju privatizācijai, gan privatizējot
vispārējā kārtībā, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par strīdus zemesgabaliem ir dzīvojamo māju pārvaldnieki, kurus
ir pienākums noskaidrot atbildētājai.
[8.4] Tiesa nav vērtējusi nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par zemesgabalu Prūšu ielā 15, Rīgā, kadastra
apzīmējums /numurs T/, un zemesgabalu bez adreses, kadastra apzīmējums /numurs G/.
[9] Paskaidrojumos par pieteicējas apelācijas sūdzību dome norāda, ka tai nepiekrīt, jo pieteicējas pārsūdzētajā daļā
spriedums ir likumīgs.
[10] Paskaidrojumos par atbildētājas apelācijas sūdzību pieteicēja norāda, ka spriedums daļā par nekustamā īpašuma
nodokļa aprēķina atcelšanu ir pamatots, bet domes apelācijas sūdzība ir noraidāma.
[11] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 9.aprīļa spriedumu pieteicējas pieteikums daļā apmierināts, lēmums
daļā par pieteicējai aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli 2016.gadam par nekustamā īpašuma Stabu ielā 44B, Rīgā,
sastāvā ietilpstošo garāžu (kadastra apzīmējums /numurs A0/) 3,54 euro un tai piekrītošo zemi 110,06 euro. Pārējā daļā
pieteikums noraidīts.
[12] Par Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 9.aprīļa spriedumu pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību.
[ 1 3 ] Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2021.gada 22.oktobra spriedumu
Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 9.aprīļa spriedums atcelts daļā, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par domes
2016.gada 14.oktobra lēmuma Nr. 2-30/RD-16-2350-nd atcelšanu daļā par pieteicējai aprēķināto nekustamā īpašuma
nodokli saistībā ar 23 zemesgabaliem vai to domājamām daļām, un lieta minētajā daļā nosūtīta jaunai izskatīšanai
Administratīvajai apgabaltiesai. Pārējā daļā Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 9.aprīļa spriedums atstāts negrozīts.
Par atcelto daļu Senāts secināja, ka apgabaltiesa ir nepareizi piemērojusi Likuma 2.panta astoto daļu, kas ir novedis pie
nepareiza sprieduma.
Motīvu daļa
[14] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst,
ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums attiecīgajā daļā ir apmierināms.
[15] Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021.gada 22.oktobra spriedumu Administratīvās apgabaltiesas
2018.gada 9.aprīļa spriedums atcelts daļā, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par lēmuma atcelšanu daļā par pieteicējai
aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli saistībā ar 23 zemesgabaliem vai to domājamām daļām.
Apgabaltiesa konstatē, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 309.panta otrās daļas 2.punktu pārējā daļā
apelācijas instances tiesas 2018.gada 9.aprīļa spriedums ir stājies likumīgā spēkā, tādējādi attiecīgajā apjomā atkārtoti nav
vērtējami apelācijas sūdzībās norādītie apstākļi.
Ievērojot minēto, secināms, ka apgabaltiesai ir pienākums izvērtēt pieteicējas apelācijas sūdzību daļā par pieteicējai
aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli saistībā ar 23 zemesgabaliem vai to domājamām daļām.
[16] Administratīvā procesa likuma 350.panta pirmā daļa noteic, ka tiesību normu interpretācija (tulkojums), kas
izteikta kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna.
[17] Lietā ir strīds par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par zemesgabaliem vai to domājamām daļām (ciktāl tās
piekrīt privatizētai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas daļai) situācijā, kad īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz zemesgabaliem
ir nostiprinātas Latvijas valstij pieteicējas personā un uz zemesgabaliem atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuras ir
privatizētas pilnībā vai daļēji (ir privatizēti dzīvokļi kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu)
un ir dzīvokļu īpašnieku īpašumā, savukārt zemesgabalu privatizācijas process turpinās.
[18] Pieteicēja uzskata, ka nodoklis ir jāmaksā dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši Likuma 2.panta piektās daļas otrajam
teikumam, tā kā dzīvokļu īpašnieki faktiski lieto zemesgabalus, vai arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem
atbilstoši minētā likuma 2.panta astotajai daļai. Savukārt iestāde uzskata, ka pieteicējai ir jāmaksā nodoklis saskaņā ar
Likuma 2.panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā noteikto vispārējo principu, ka nodokli maksā tas, kurš ir ierakstīts
zemesgrāmatā, bet Likuma 2.panta piektās daļas otrajā teikumā paredzētais izņēmums, kā arī panta astotā daļa uz
izskatāmās lietas apstākļiem nav attiecināmi.
[19] Likuma (redakcijā, kas bija spēkā laikā, par kuru aprēķināts nodoklis) 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka
nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas
šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai – šajā likumā noteiktajos gadījumos – lietošanā
ir nekustamais īpašums. Par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības
uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un inženierbūves)
līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.
Likuma 2.panta piektā – desmitā daļa reglamentē nodokļa maksātāju, ja nekustamais īpašums ir reģistrēts
zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda vai arī tas pieder vai piekrīt valstij vai pašvaldībai. Likuma 2.panta piektā daļa
noteic, ka nodokli par valstij piederošo nekustamo īpašumu maksā persona, uz kuras vārda nekustamais īpašums ierakstīts
zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai valstij piederošais nekustamais īpašums nodots lietošanā, nekustamā
īpašuma nodokli maksā persona, kurai uz likuma pamata noteiktas īpašuma lietošanas tiesības.
Savukārt 2.panta astotā daļa paredz, ka nodokli par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta
zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja
atrodas, maksā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, kas nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus iekasē no šīs
dzīvojamās mājas (tās daļu) īrniekiem, nomniekiem vai personām, kuras īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju (tās daļu)
ieguvušas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī no dzīvokļu īpašumu tiesiskajiem valdītājiem (līdz nekustamā īpašuma
reģistrēšanai zemesgrāmatā) papildus noteiktajai īres maksai, nomas maksai vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas
maksai. Likuma 2.panta astotā daļa iepretim panta piektās daļas pirmajam teikumam ir speciālā tiesību norma, jo tā
reglamentē specifiskus priekšnoteikumus, kuriem iestājoties nodoklis ir jāmaksā 2.panta astotajā daļā noteiktajai personai, lai
arī nekustamais īpašums pieder vai ir piekritīgs valstij. Līdz ar to vispirms ir jānoskaidro, kādos gadījumos ir piemērojama
2.panta astotā daļa.
[20] Likuma 2.panta piektā daļa (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) paredzēja, ka nodokli par
valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi, ēkām un inženierbūvēm maksā to lietotājs, bet, ja tāda nav, – nomnieks.
Noteikumu Nr.495 pamata redakcijā 23.punkts paredzēja, ka, piemērojot likuma 2.panta piekto daļu, par zemes un ēkas
lietotāju uzskatāma persona, kurai ar valsts vai pašvaldības institūcijas lēmumu valstij vai pašvaldībai piederoša zeme un
ēkas ir nodotas valdījumā, bet par tādas zemes lietotāju, uz kuras atrodas valstij vai pašvaldībai piederoša, privatizācijai
nodota vai privatizēta daudzdzīvokļu māja, – daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs. 2010.gada 1.janvārī stājās spēkā
grozījumi Noteikumos Nr.495 (Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1645 „Grozījumi Ministru kabineta
2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”), ar
kuriem Noteikumu Nr.495 23.punkts izteikts citā redakcijā, paredzot, ka, piemērojot likuma 2.panta piekto daļu, par zemes
un ēkas lietotāju uzskata: 23.1. personu, kurai ar valsts vai pašvaldības institūcijas lēmumu valstij vai pašvaldībai piederoša
zeme un ēkas ir nodotas valdījumā; 23.2. ja valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zeme nav nodota valdījumā vai iznomāta,
– personu, kuras īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir ēka, kas atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes; 23.3.
par valstij vai pašvaldībai piederošo, privatizācijai nodoto vai privatizēto daudzdzīvokļu māju (tās daļu) un zemi, uz kuras šī
māja atrodas, – daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotāju.
Likuma 2.panta piektā daļa tika izteikta jaunā redakcijā ar 2013.gada 6.novembra likumu „Grozījumi likumā „Par
nekustamā īpašuma nodokli””, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī. Vienlaikus Likuma 2.pants tika papildināts ar vairākām
jaunām panta daļām, tostarp ar astoto daļu. Likumprojekta anotācija liecina, ka likumprojekta mērķis bija Likuma 2.pantā
skaidri definēt subjektu, kas ir nodokļa maksātājs par valsts un pašvaldības nekustamiem īpašumiem, nolūkā izvairīties no
atšķirīgas Likuma 2.panta piektās daļas un Noteikumu Nr.495 23.punkta interpretācijas un nodrošināt vienveidīgu nodokļa
piemērošanu valsts un pašvaldību nekustamiem īpašumiem.
Uz likumprojekta pirmo lasījumu Likuma 2.panta astotā daļa tika piedāvāta šādā redakcijā: nekustamā īpašuma nodokli
par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, un valstij vai
pašvaldībai piederošu vai piekritīgu zemi, uz kuras šī māja atrodas, maksā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks.
Taču Saeimas Juridiskais birojs, bažījoties par pārvaldniekam uzliktā pienākuma maksāt nodokli samērīgumu, jo likumā nav
paredzēts finansējuma avots, turklāt pārvaldnieks var arī būt privāto tiesību subjekts, iesniedza priekšlikumu izslēgt šo panta
daļu. Ievērojot minēto, likumprojekta otrajā lasījumā tika atbalstīta jauna 2.panta astotās daļas redakcija, kas arī tika
pieņemta ar 2013.gada 6.novembra likuma grozījumiem un kas būtiskajos aspektos ir līdzīga panta daļas redakcijai, kas ir
piemērojama šīs lietas apstākļiem un kas ir citēta šā (proti, Senāta) sprieduma 8.punktā (Likuma 2.panta astotajā daļā tika
izdarīti grozījumi arī ar 2014.gada 6.marta likuma grozījumiem, tomēr tiktāl, ciktāl tas skar izskatāmo lietu, šie grozījumi
tikai precizēja 2.panta astotās daļas 2013.gada 6.novembra likuma redakciju).
[21] Kā izskatāmajā lietā atzinis Senāts, no minēto tiesību normu vēsturiskās attīstības gaitas redzams, ka tās mērķis ir
atbrīvot valsti vai pašvaldību no nodokļa maksāšanas pienākuma par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas
ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī
māja atrodas. Ievērojot šā mērķa būtību, Senāts nesaskatīja pamatu uzskatam, ka nodokļa maksāšanas pienākumu ietekmē
apstāklis, ka zemes privatizācija nav notikusi reizē ar daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas vai tās daļas privatizāciju, bet tā
notiek secīgi noteiktā laika periodā. Proti, likumdevēja mērķis neļauj secināt, ka valsts ir atbrīvojama no nodokļa
maksāšanas pienākuma tikai tad, ja gan ēkas, gan zeme pieder vai piekrīt valstij.
Senāts vērtēja, ka minēto neļauj secināt arī normā noteikto subjektu, no kuriem pārvaldnieks iekasē nodokli, tiesiskais
statuss. Kā redzams no normas vēsturiskās attīstības gaitas, nodokļa maksāšanas pienākums vienmēr ir ticis uzlikts
pārvaldniekam. Vienīgi pēdējie likuma grozījumi iezīmēja, ka nodoklis, kuru maksā pārvaldnieks, būtu jāiekasē no normā
minētajām personām, taču, kā jau minēts, iemesls tam ir pārvaldnieka atbrīvošana no tādu izdevumu uzņemšanās, kuri pēc
būtības tam nebūtu jāuzņemas, tā kā pārvaldnieks nav faktiskais nekustamā īpašuma lietotājs. Citiem vārdiem, likumdevēja
mērķis, nosakot subjektu loku, no kuriem pārvaldnieks iekasē nodokli, nebija sašaurināt normā minēto objektu loku, par
kuru valsts būtu atbrīvojama no nodokļa maksāšanas, bet gan noteikt, ka nodoklis pēc būtības ir jāmaksā tām personām,
kas faktiski lieto šo nekustamo īpašumu. Tātad no minētā var izdarīt tikai tādu secinājumu, ka gadījumā, ja nekustamais
īpašums, kas pieder vai piekrīt valstij, neatrodas nevienas citas personas faktiskā lietošanā, no kuras pārvaldnieks varētu
iekasēt nodokli, nodoklis būtu jāmaksā pašai valstij.
Lai arī tiesību normā ir uzskaitītas ar noteiktu tiesisko statusu apveltītas personas, no kurām pārvaldnieks iekasē
nodokli, tomēr minētā tiesību normu interpretācija un tās rezultātā izdarītie secinājumi par tiesību normas un tās elementu
mērķi ļauj secināt, ka tiesību normas teksts attiecībā uz valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi ir nepilnīgs.
Nosakot konkrētu subjektu loku, likumdevējs nav rēķinājies ar to, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju privatizācija likumā
noteiktu vai faktisku šķēršļu dēļ var noritēt atsevišķi no zemes privatizācijas, tā rezultātā mainoties normā minēto subjektu
statusam un kļūstot par dzīvokļu īpašumu īpašniekiem. Tādējādi tiek radīts šķietams iespaids, ka šīm personām vairs nav
jāmaksā nodoklis par zemi. Taču, ievērojot šīs normas jēgu, atbilstoši kurai nodoklis ir jāmaksā tam, kurš šo nekustamo
īpašumu faktiski lieto (ar pārvaldnieka starpniecību), ir skaidrs, ka tāds nav bijis likumdevēja plāns.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka dzīvokļu īpašumu, kuru sastāvā ir arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas attiecīgās
domājamās daļas, īpašnieki faktiski lieto valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, starp šiem īpašniekiem un
valsti vai pašvaldību veidojas (vai turpinās) tieši tādas pašas tiesiskās un faktiskās attiecības, kādas tās ir (vai bija) starp
normā tieši nosauktajiem subjektiem, no kuriem pārvaldnieks iekasē nodokli, un valsti vai pašvaldību. Līdz ar to Senāts
atzina, ka nav pamata uz dzīvokļu īpašumu īpašniekiem raudzīties citādāk un pārvaldniekam ir pamats iekasēt nodokli no
dzīvokļu īpašumu īpašniekiem par valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekritīgu zemi.
[22] Ņemot vērā Senāta izskatāmajā lietā veikto piemērojamo tiesību normu interpretāciju kopsakarā ar lietas
faktiskajiem apstākļiem, apgabaltiesa atzīst, ka lietā ir piemērojama Likuma 2.panta astotā daļa (redakcijā, kas bija spēkā uz
nodokļa aprēķināšanas brīdi). Tādējādi pieteicēja nav nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja par 23 strīdus zemes
vienībām (zemesgabaliem), kas ir saistītas ar dzīvokļu īpašumos sadalītajām dzīvojamām ēkām.
[23] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa attiecībā uz strīdus zemes vienībām (zemesgabaliem) ir nepareizi
tulkojusi un piemērojusi tiesību normas. Līdz ar to tās spriedums šajā daļā ir nepamatots.
[24] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts, tiesa
piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
Pieteicēja par apelācijas sūdzību ir samaksājusi valsts nodevu 60 euro apmērā. Tā kā apgabaltiesa ir atzinusi, ka
pieteicējas pieteikums izskatāmajā daļā ir pamatots, tad, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo
daļu, no atbildētājas Rīgas valstspilsētas pašvaldības par labu pieteicējai ir piespriežama valsts nodeva 60 euro apmērā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
Apmierināt SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” pieteikumu daļā.
Atcelt Rīgas domes 2016.gada 14.oktobra lēmumu Nr.2-30/RD-16-2350-nd daļā par SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs
Possessor” aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli par zemes vienību Sarkandaugavas ielā 13A, par zemes vienību
Patversmes ielā 7A, par zemes vienību Ģertrūdes ielā 5, par zemes vienību Lāču ielā 2, par zemes vienību bez adreses
(kadastra apzīmējums /numurs G/), par zemes vienību Ģertrūdes ielā 76, par zemes vienību Raņķa dambī 7 k-1, par zemes
vienību Raņķa dambī 7 k-2, par zemes vienības Raņķa dambī 7 k-3, par zemes vienību Ieriķu ielā 36, par zemes vienību
Ieriķu ielā 36B (kadastra apzīmējums /numurs J/), par zemes vienību Ieriķu ielā 54, par zemes vienību Ūnijas ielā 37, par
zemes vienību Ūnijas ielā 59, par zemes vienību Lielvārdes ielā 111, par zemes vienību Skaistkalnes ielā 17, par zemes
vienību Šampētera ielā 7, par zemes vienību Prūšu ielā 15, par zemes vienību Prūšu ielā 20, par zemes vienību Prūšu ielā 21
k-2, par zemes vienību Kaukāza ielā 3, par zemes vienību Palmu ielā 7 un par zemes vienību Jaunciema gatvē 77, Rīgā.
Piespriest no Rīgas valstspilsētas pašvaldības par labu SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” tās samaksāto
valsts nodevu 60 euro, kas atlīdzināma no Rīgas domes budžeta līdzekļiem.
Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnesis referents M.Birzgalis
Tiesneses U.Mihailova
A.Šteinberga
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.