Court dismisses insolvency petition against a company because the company's objections to the creditor's claim were found valid.

ECLI:LV:ZRT:2022:0812.C73468222.4.S

Lieta Nr. C73468222

Lietvedības Nr. C4682-22/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Bauskā 2022. gada 12. augustā

Zemgales rajona tiesa:

tiesnese Indra Tikuma rakstveida procesā Bauskā, Zaļajā ielā 12, izskatīja /pers. A/ pieteikumu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“Nosaukums T” juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/, personas kods /personas kods/, (turpmāk – Pieteicēja), iesniedza Zemgales rajona tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, kurā

lūgts pasludināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Nosaukums T, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, (turpmāk – Parādnieks) juridiskās personas

maksātnespējas procesu.

Pieteikums pamatots uz Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. punktu, 60. panta pirmās daļas 1. punktu. Lūdz pasludināt Parādnieka

juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Pieteikums pamatots ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Pieteicēja laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam izsniedza aizdevumus Parādniekam saskaņā ar starp līdzējiem noslēgtajiem

Aizdevuma līgumiem.

Kopējā ar pārskaitījumu uz Parādnieka bankas kontu izsniegtā aizdevumu summa sastāda 11 621,10 euro, bet ņemot vērā, ka Parādnieks līdz

2022. gada 30. maijam no kopējās aizdevumu summas ir atmaksājis 1000 euro, uz šī pieteikuma sastādīšanas dienu parāds ir 10 621,10 euro,

Saskaņā ar Aizdevumu līgumu 3.4. punktu Parādnieks apņemas maksāt Kreditoram līgumsodu 0,1% apmērā no parāda summas par katru

nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% no kopējās pamatparāda summas, tādējādi uz šī Līguma (tā tekstā) sastādīšanas dienu līgumsoda procentu summa

ir 1062,11 euro.

[1.2] Pamatojoties uz minēto, Parādniekam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi ir izveidojies parāds 11 863,21 euro, kas pamatojoties uz

Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. punktu ir atzīstama par juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmi.

[1.3] Pieteicēja vairākkārtīgi ir sazinājusies gan telefoniski, gan ar e-pasta starpniecību ar Parādnieku par parāda apmaksas veikšanu, sākotnēji

Parādnieks piedāvāja sadalīt parādu un veikt tā atmaksu pa daļām, tika sastādīts Līgums par parāda atmaksu un nosūtīts pa e-pastu Parādniekam, bet

minētais Līguma par parāda atmaksu projekts no Parādnieka puses tā arī netika apstiprināts un parāda apmaksa netika veikta. Papildus norāda, ka

Pieteicēja 2022. gada 30. maijā apdrošinātā sūtījumā nosūtīja Parādniekam Pirmstiesas brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu

likumā noteiktajā kārtībā. Apliecina, ka Parādnieks nav cēlis pamatotus iebildumus, turklāt atbilde uz brīdinājumu ir atsūtīta uz e-pasta adresi bez

paraksta. Uz pieteikuma sastādīšanas brīdī Parādnieks nav samaksājis parādu.

[2] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2022. gada 13. jūlija lēmumu pieteikuma izskatīšana tika noteikta tiesas sēdē 2022. gada 27. jūlijā,

Parādniekam izskaidrotas Civilprocesa likuma 363.10 panta otrajā daļā noteiktās tiesības celt pamatotus iebildumus pret pieteikumā minēto prasījumu.

[3] Zemgales rajona tiesā saņemts Parādnieka paskaidrojums, kurā norādīts, ka pieteikumu neatzīst un tas ir nepamatots (lietas 60.–62. lapa).

Norādīti šādi apstākļi.

[3.1] Parādnieks apstrīd pašu saistību esamību un tiesiskumu.

[3.2] Pieteikumā ir norādīta nepatiesa informācija un tiesa tiek maldināta.

[3.2.1] No Lursoft 21.07.2022. izziņas redzams, ka laikā, kad tika pirmsšķietami noslēgti aizdevuma līgumi, Pieteicēja bija Parādnieka valdes

locekle.

Līdz ar ko šis apstāklis ir ļoti aizdomīgs, proti, pēc vairākiem gadiem, kad Pieteicēja vairs nav valdes locekle, Pieteicēja prasa parāda atmaksu, par

ko Parādniekam vispār nav nekad bijis zināms un šādi darījumi nav iegrāmatoti Parādnieka grāmatvedībā.

[3.2.2] Aizdevuma līgumi ir noslēgti par ievērojami mazām summām, bet ar gariem atmaksas termiņiem, kas nav atbilstoši komercpraksei. Vēl jo

vairāk visiem 12 aizdevuma līgumiem, neskatoties vai tas ir noslēgts 2014. gadā vai 2017. gadā, ir vienāds atmaksas termiņš, proti, 2021. gada

1. janvāris. Šāda atmaksas termiņa iekļaušana līgumā, Parādnieka prāt, norāda uz to, ka Pieteicēja šādā veidā grib apiet Komerclikuma 406. panta

noilgumu.

[3.2.3] Vērā ņemams arguments arī ir tas, ka pēc aizdevuma līgumos norādītā termiņa iestāšanās gadu Pieteicēja nav vērsusies pie Parādnieka ar

lūgumu atmaksāt parādu, bet tikai 2022. gada 30. maijā, sastādot brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā.

[3.2.4] Parādnieks saņēma 2022. gada 30. maija pirmstiesas brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, taču apskatot šo

brīdinājumu redzams, ka tam nav pievienoti pierādījumi (aizdevuma līgumi), kas pamato Pieteicējas prasījumu. Tādejādi Parādnieks nevar izvērtēt

prasījuma pamatotību. Telefoniski, sazinoties par Pieteicēju, Parādnieks norādīja, ka parādsaistības netiek atzītas un tiek pieprasīts uzrādīt aizdevumu

līgumus. Vairākas reizes tika vilcināta aizdevumu līgumu nosūtīšana un tā vietā, lai atsūtītu aizdevumu līgumus tika atsūtīts parādsaistību dzēšanu līgums un

telefoniskā komunikācijā tika mudināts ierasties pie notāra, lai parakstītu šo jauno parādsaistību dzēšanas līgumu, uz ko Parādnieks norādīja, ka šāds

līgums netiks parakstīts, jo tam nav tiesiska pamata.

[3.2.5] Uz pirmstiesas brīdinājumu, kurš tika sūtīts apdrošinātā sūtījumā 2022. gada 30. maijā Parādnieks cēla pamatotus iebildumus, kurus

nosūtīja uz brīdinājumā norādīto e-pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/, ko Pieteicēja neapstrīd, ka ir saņēmusi.

Atbildētājs ir cēlis pamatotus iebildumus pret brīdinājumu, ko neapstrīd pati Pieteicēja.

[3.2.6] Parādniekam nav citu kreditoru vai pretenzijas no citiem kreditoriem, nav nodokļu parādu, bet tikai Pieteicējas nepamatotais prasījums,

kura saistība tiks apstrīdēta.

[3.4] Ņemot vērā minēto secina, ka Pieteicēja ir manipulējusi ar dokumentiem, tādā veidā radot fiktīvas saistības par labu Pieteicējai, ar nolūku

izkrāpt naudas līdzekļus no Parādnieka, par ko Parādnieks vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās.

[3.5] Parādnieks vērš tiesas uzmanību uz apstākli, ka sakarā ar to ka pavēsti par maksātnespējas lietu saņēma 2022. gada 15. jūlijā pēcpusdienā

un parādsaistību apstrīdēšanai tiesa dod laiku tikai līdz 2022. gada 22. jūlijam, kas ir četras darba dienas, līdz ar ko nevar četrās dienās noalgot juristu,

juridiski precīzai parādsaistību apstrīdēšanai un/vai ar iesniegumu vērsties Valsts policijā par kārtējā kriminālprocesu uzsākšanu pret Pieteicēju.

[3.6] Būtisks apstāklis ir tas, ka Parādnieka valdes loceklis /pers. D/ un /pers. A/ (iepriekš /uzvārds/) bijuši laulātie no 2015. gada 31. jūlija līdz

2017. gada 17. novembrim. Pēc laulības izbeigšanas Pieteicēja vērš visādus, nepamatotus prasījumus pret /pers. D/. Viens no prasījumiem ir šis, par ko

ierosināta lieta. Otrs ir 2022. gada 28. jūnija pirmstiesas brīdinājums ar lūgumu atmaksāt 800 euro, ko Pieteicēja ir pārskaitījusi /pers. D/ 2014. gada

25. jūnijā pušu kopdzīves laikā.

Minētais, protams, neattiecas uz šīs lietas izskatīšanas priekšmetu, taču, tas ir būtisks apstāklis, jo norāda uz Pieteicējas negodprātīgo rīcību.

2014. gada 28. jūnija 800 euro pārskaitījumā Pieteicēja maksājuma mērķī ir norādījusi “: ))”, ko apliecina AS Citadele banka maksājuma uzdevums, kas

ir pārskaitīts pušu kopdzīvēs laikā, taču tagad pēc laulības izbeigšanas tiek atrasti veidi kā no /pers. D/ nepamatoti atprasīt naudas līdzekļus, kas bija

paredzēti pušu kopdzīvei.

Kā arī Pieteicēja ir apsūdzētā kriminālprocesā Nr.15830009617, un lieta atrodas Zemgales rajona tiesā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas

paredzēts Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā.

Ar minēto vēlas norādīt, ka Pieteicēja vairākkārt apzināti pārkāpj likumu un veic prettiesiskas darbības, izmantojot to, ka viņai ir juridiskā izglītība,

tādā veidā cenšoties apkrāpt ne tikai valsti, bet arī /pers. D/, vēršot pret viņu (tiešā veidā uz Parādnieku, bet sakarā ar to, ka ir valdes loceklis, tas

vistiešākajā veidā ietekmē arī /pers. D/) nepamatotus prasījumus.

[4] Pieteikums tika noņemts no izskatīšanas tiesas sēdē.

Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2022. gada 28. jūlija lēmumu pieteikuma izskatīšana saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.11 panta otro daļu un

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu noteikta rakstveida procesā 2022. gada 12. augustā, par ko paziņots Pieteicējai,

Parādniekam, norādot termiņu papildu paskaidrojumu, lūgumu iesniegšanai līdz 2022. gada 5. augustam (lietas 76.–78. lapa).

[5] Noteiktajā termiņā, 2022. gada 5. augustā, Zemgales rajona tiesā saņemta Pieteicējas atsauksme uz Parādnieka paskaidrojumu (lietas 79.–

81. lapa). Norādīti šādi apstākļi.

[5.1] Parādnieks paskaidrojumos norāda, ka apstrīd pašu saistību esamību un tiesiskumu un lūdz atlikt lietas izskatīšanu, lai iegūtu pierādījumus par

paskaidrojumos minētajiem apstākļiem. Kā redzams no lietai pievienotās Parādnieka 2022. gada 20. jūnija Atbildes uz brīdinājumu no 30. maija

2022. gada (dokuments bez juridiskā spēka, jo netika parakstīts) jau savos iebildumos Parādnieks norādīja, ka viņam nepieciešamas papildus 30 dienas,

lai sagatavotu pilnvērtīgu atbildi. Tādējādi Parādniekam vairāk kā divi mēneši bija pietiekoši ilgs laiks, lai celtu pamatotus iebildumus un pierādītu savu

iebildumu pamatotību, taču tas joprojām nav izdarīts un uzskatāms, ka Parādnieks vēlas apzināti novilcināt parāda atmaksu un lietas izskatīšanu.

[5.2] Parādnieks norāda, ka tiesai ir sniegta nepatiesa informācija un tiesa tiek maldināta. Taču minētais apgalvojums nav pamatots ne ar kādiem

pierādījumiem un neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem, ko apliecina turpmāk norādītais.

[5.2.1] Parādnieks norāda, ka aizdevumu slēgšanas laikā Pieteicēja bija Parādnieka valdes loceklis, savukārt Parādnieka šī brīža valdes loceklim

par šādiem aizdevumiem nekas nav zināms un tie nav bijuši iegrāmatoti Parādnieka grāmatvedībā. Kā redzams no lietā pievienotajiem maksājuma

uzdevumiem, aizdevumi veikti ar pārskaitījumu, ieskaitot tos Parādnieka norēķinu kontā – mērķī norādot aizdevums (izņemot maksājuma uzdevumu no

24.08.2017., kur Pieteicēja ieskaitījusi pa tiešo Parādnieka kreditorei /Nosaukums B/ SIA Parādnieka saistību segšanai 220,10 euro). Atbilstoši likuma

Par grāmatvedību (redakcijā uz 2014.-2017.gadu, t.i. laika periodā, kad tika izsniegti aizdevumi) 2. pantam Uzņēmuma pienākums ir kārtot

grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas

uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). No publiski pieejamās informācijas, Parādnieka iesniegtajiem Gada pārskatiem,

redzams, ka 2014. gadā postenis citi aizņēmumi (ilgtermiņa kreditori) palielinājušies no 9697 euro līdz 23 927 euro, 2015. gadā no 23 927 euro līdz

32 082 euro, 2016. gadā no 32 082 euro līdz 42 291 euro un 2017. gadā no 42 291 euro līdz 48 696 euro. Tādējādi Pieteicējas izsniegtie ilgtermiņa

aizdevumi ir atspoguļoti šajā bilances postenī.

[5.2.2] Parādnieks norāda, ka Aizdevuma līgumi noslēgti par mazām summām, bet gariem atmaksas termiņiem, kas nav atbilstoši ierastai

komercpraksei. Pretēji Parādnieka norādītajam, aizdevumi no sabiedrības valdes locekļiem un dalībniekiem atbilstoši ierastai komercpraksei parasti tiek

izsniegti ilgtermiņā, lai netiktu pasliktināti sabiedrību likviditātes rādītāji.

[5.2.3] Lietā nav izšķirošas nozīmes argumentam, ka Pieteicēja gadu pēc aizdevuma atmaksas termiņa iestāšanās nav vērsusies pie Parādnieka.

Pieteicēja savas tiesības izmantojusi likumā noteiktā termiņā un kārtībā.

[5.2.4] Parādnieks norādījis, ka pēc telefoniskas saziņas saņēmis parādsaistību dzēšanas līgumu, kuru atteicies parakstīt. Jānorāda, ka šāds līgums

tika sagatavots tikai tādēļ, ka sākotnēji Parādnieks vēlējās nokārtot savas saistības un vienoties par atmaksas grafiku, tādējādi, lai puses vienotos par

ārpustiesas risinājumu tika sagatavots šāds līgums, taču tā kā vienošanās netika panākta, tad tas nekādā veidā neietekmē maksātnespējas procesa lietu.

[5.2.5] Parādnieks norādījis, ka nosūtījis Pieteicējai pamatotus iebildumus pret brīdinājumu, ko neapstrīd pati Pieteicēja. Kā jau iepriekš norādīts,

Parādnieka iebildumi nav sagatavoti dokumenta veidā, kuram būtu juridisks spēks, taču neraugoties uz to Pieteicēja izpildījusi savu likumā noteikto

pienākumu un arī par e-pasta sūtījumu informējusi tiesu. Taču Parādnieka iebildumi nekādā ziņā nav uzskatāmi par pamatotiem, bet gan par formāliem.

Tie nesatur nekādus iebildumus pēc būtības par pārskaitījuma veidā veiktajiem aizdevumiem Parādniekam (atmaksas pierādījumus vai citus pamatotus

iebildumus) un lietā nav konstatējams strīds par parādu, ir tikai norāde, ka parāds tiks apstrīdēts, bet līdz šim tas tā arī nav izdarīts. Pamatotu iebildumu

jēdzienu un tā pārbaudes robežas maksātnespējas lietas izskatīšanas gaitā Augstākās tiesas senāts skaidrojis 2015.gada 30.janvāra judikatūras

spriedumā Civillietā Nr. SPC-3/2015.

[5.2.6] Parādnieks norāda, ka tam nav citu kreditoru un nodokļu parādu, taču saskaņā ar Parādnieka pēdējā iesniegtā un publiski pieejamā Gada

pārskata datiem par 2020. gadu redzams, ka Parādnieka kopējie aktīvi sastāda 11 629 euro, savukārt kreditori (ilgtermiņa un īstermiņa) kopā sastāda

67 495 euro, t.i. sešas reizes vairāk nekā Parādniekam piederošie aktīvi. Parādniekam ir negatīvs pašu kapitāls un tas ir faktiski maksātnespējīgs, jo no

savas mantas nespēj segt parādsaistības. Citus pierādījumus par savu maksātspēju Parādnieks lietā nav iesniedzis.

Tādējādi Parādnieka paustais apgalvojums, ka Pieteicēja ir manipulējusi ar dokumentiem, radot fiktīvas saistības ar nolūku izkrāpt naudas līdzekļus

ir absolūti nepamatots, bez pierādījumiem un klaji apmelojošs.

[5.3] Kā jau to norādījis pats Parādnieks, papildus iesniegtie pierādījumi – pirmstiesas brīdinājums par privātā kārtā izsniegto parādu, neattiecas uz

izskatāmo lietu. Pretēji Parādnieka norādītajam tas nekādā veidā nenorāda uz Pieteicējas negodprātību, jo savu likumisko interešu aizsardzība vēloties

atgūt naudas līdzekļus un strīdus gadījumā vēršoties tiesā, nevar tikt uzskatīta par negodprātīgu rīcību.

Attiecībā uz Parādnieka norādi, par Pieteicējas kā apsūdzētās statusu kriminālprocesā Nr. 15830009617, kas nekādā veidā nav attiecināms uz

izskatāmo maksātnespējas procesa lietu un to neietekmē, vēlas papildus paskaidrot, ka uzskata, ka tiek apsūdzēta nepamatoti. Ņemot vērā to, ka

Parādnieks šo informāciju tiesai ir sniedzis, un vēl jo vairāk apgalvojuma formā norādījis, ka Pieteicēja vairākkārtīgi apzināti pārkāpj likumu un veic

prettiesiskas darbības un apkrāpj valsti un Parādnieku, iesniedzu tiesai arī papildus pierādījumus (Parādnieka valdes locekļa liecības kriminālprocesā

Nr. 15830009617), kas apliecina, ka Parādnieks apzināti maldina tiesu par faktiskajiem apstākļiem.

Neraugoties uz to, ka aizdevumu izsniegšanas laikā Pieteicēja bija Parādnieka valdes locekle, patiesais Parādnieka saimnieciskās darbības veicējs,

tāpat kā otrā sabiedrībā SIA “/Nosaukums L/”, kurš kontrolēja un veica visus darījumus, bija tieši Parādnieka tagadējais valdes loceklis /pers. D/, kurš

bija Pieteicējas bijušais laulātais. Parādnieka valdes loceklis bija informēts par visiem ieskaitītajiem aizdevumiem, jo tieši viņš organizēja grāmatvedības

kārtošanu un kontrolēja visas naudas plūsmas bankā.

[5.4] Ņemot vērā visu augstāk norādīto, Parādnieka iebildumi uzskatāmi par formāliem, lai izvairītos no atbildības par aizdevuma atmaksu,

Parādnieks pretēji norādītajam, nav veicis nekādas darbības, lai apstrīdētu parādsaistības, tādējādi, Pieteicēja lūdz tiesu pasludināt Parādnieka

maksātnespējas procesu.

[6] Citi paskaidrojumi un procesuāli lūgumi noteiktajā termiņā līdz 2022. gada 5. augustam netika saņemti.

2022. gada 9. augustā Zemgales rajona tiesā saņemti Parādnieka papildu paskaidrojumi, kuri, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 49. pantu, kā

iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās netika pieņemti.

Tiesa atzīst, ka pieteikumu iespējams izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus un izvērtējusi pieteikumu, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[8] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 60. panta pirmās daļas 1. punktu, juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt:

kreditors vai kreditori, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas

procesa pazīmēm.

Maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedzis kreditors, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. punktu, kurš paredz,

ka parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav

nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš,

un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās

personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu

vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu.

Civilprocesa likuma 363.13 panta otrā daļa noteic, ka tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas

dienā konstatē pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.2 panta ceturtajai daļai, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.

panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru,

brīdinājuma par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu kopiju, dokumentus par brīdinājuma izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par

dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav pret to cēlis pamatotus iebildumus.

Pieteicēja pieteikumā norāda, ka konstatējama Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā maksātnespējas pazīme.

Pieteicēja pieteikumā ir norādījusi, ka Parādnieks uz maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienu nav veicis aizdevumu atmaksu un līgumsoda samaksu

Pieteicējai kopā 11 683,21 euro, t.i., pamatparāds 10 621,10 euro un līgumsods 1062,11 euro. Pieteikumā norādīts, ka saistības izriet no Pieteicējas un

Parādnieka starpā noslēgtiem pavisam kopā 12 aizdevuma līgumiem. Līgumi noslēgti periodā no 2014. gada 3. oktobra līdz 2017. gada 4. decembrim,

aizdevumu atmaksas termiņš noteikts 2021. gada 1. janvāris.

Pieteicēja pieteikumam pievienojusi 2022. gada 30. maija brīdinājumu par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un dokumentu par

brīdinājuma nosūtīšanu (kvīts par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu) (lietas 37.–43. lapa).

Pieteicēja pieteikumā apliecinājusi, ka saņemta atbilde uz brīdinājumu bez paraksta un Parādnieks nav cēlis pamatotus iebildumus, parādu nav

samaksājis.

[9] Civilprocesa likuma 363.10 panta otrajā daļā noteikts, ja lieta ierosināta pēc kreditora vai Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā

noteiktā kreditoru vairākuma maksātnespējas procesa pieteikuma, tiesnesis nosūta parādniekam kreditora vai Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā

daļā noteiktā kreditoru vairākuma pieteikumu un lēmumu par lietas ierosināšanu, informē parādnieku un kreditoru vai Maksātnespējas likuma 42. panta

trešajā daļā noteikto kreditoru vairākumu par maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienu, kā arī par parādnieka tiesībām ne vēlāk kā trīs

dienas līdz maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienai celt pamatotus iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu,

tai skaitā sniegt pierādījumus par to, ka parādnieks spēj segt maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības.

Civilprocesa likuma 363.13 panta devītā daļa noteic, ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, tiesa

maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas

procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu. Tiesa noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši

Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, ja tā konstatē, ka ne vēlāk kā trīs dienas līdz

lietas izskatīšanas dienai parādnieks ir cēlis pamatotus iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu vai ka parādsaistības, par

kurām iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, ir segtas pilnā apmērā.

Parādnieks ne vēlāk kā trīs dienas līdz noteiktajai lietas izskatīšanas dienai tiesā iesniedza iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā

minēto prasījumu.

[10] Attiecībā uz jēdzienu “pamatoti iebildumi” tiesu praksē ir nostiprinātas šādas atziņas (sk. Augstākās tiesas 2015. gada 30. janvāra spriedums

lietā Nr. SPC3/2015 (C32249714). Maksātnespējas process tiesā no civilprocesuālā viedokļa notiek sevišķās tiesāšanas kārtībā (sk. Civilprocesa

likuma sesto sadaļu un 46.1 nodaļu), bet ne prasības tiesvedības kārtībā. Atšķirībā no prasības tiesvedības, kuras ietvaros tiek skatīti strīdi starp pusēm

par civilo tiesību aizskārumu vai apdraudējumu, maksātnespējas procesā strīdi par aizskartajām tiesībām skatīti netiek, jo to liedz likums. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 363.13 panta devīto daļu, ja tiesa konstatē, ka ne vēlāk kā trīs dienas līdz lietas izskatīšanai parādnieks ir cēlis pamatotus iebildumus

pret prasījumu, uz kuru balstās kreditora iesniegtais maksātnespējas pieteikums (tātad, starp parādnieku un kreditoru ir strīds par prasījuma pamatotību),

tiesai maksātnespējas pieteikums jānoraida, un tai nav izvēles iespējas rīkoties citādi. Šādā gadījumā maksātnespējas pasludināšana uz apstrīdētā

prasījuma pamata nav iespējama, kamēr attiecīgais strīds nav atrisināts, un šādu praksi ir akceptējis Augstākās tiesas Senāts 2012.gada 7.marta

spriedumā lietā Nr.SPC-25/2012 norādot, ka strīds par parādu izslēdz maksātnespējas prezumpcijas piemērošanu un parādnieka maksātnespējas

procesa pasludināšanu. Tādējādi maksātnespējas kā sevišķās tiesāšanas kārtības lietā tiesai ir liegtas iespējas pēc būtības izšķirt parādnieka un kreditora

strīdu par prasījuma pamatotību, un parādnieka iebildumu izvērtēšana pēc būtības ir ārpus sevišķās tiesāšanas kārtības robežām. Pretējā gadījumā, ja

tiesa procesā, kurā nevar notikt pierādījumu pārbaude pēc būtības un kurā netiek pilnā apmērā realizēts sacīkstes princips, konstatētu, ka parādnieka

iebildumi ir nepamatoti, tas faktiski nozīmētu šo iebildumu un pat parādnieka iespējamo pretprasību noraidīšanu, neizskatot lietu prasības kārtībā pēc

būtības. Šādam tiesas nolēmumam turklāt būtu prejudiciāls raksturs citās tiesvedībās starp parādnieku un kreditoru. Tas ne vien pārkāptu civilprocesa

pamatprincipus, bet arī būtu pretrunā ar parādnieka tiesībām uz taisnīgu tiesu. Līdz ar to tiesa, vērtējot parādnieka iebildumu pamatotību Maksātnespējas

likuma 57. panta 2. punkta un Civilprocesa likuma 363.13 panta devītās daļas izpratnē, nedrīkst tulkot

jēdzienu „pamatotība” tā, kā tas parasti tiek tulkots, izskatot lietu prasības kārtībā, proti, kā iebildumu juridisko un faktisko pamatotību un ticamību

tādā pakāpē, kādu prasa strīda izšķiršana pēc būtības.

Maksātnespējas likuma 57. panta 2. punktā un Civilprocesa likuma 363.13 panta devītajā daļā lietotais jēdziens „pamatoti iebildumi”, ir

iztulkojams šaurāk nekā tas būtu darāms, izskatot strīdu par prasījuma pamatotību prasības tiesvedības kārtībā.

Augstākās tiesas Senāta 2010. gada 21. aprīļa spriedumā lietā Nr. SPC-109/ 2010 ir norādīts, ka par nepamatotiem būtu uzskatāmi tikai tādi

iebildumi, kas ir formāli un acīmredzami vērsti tikai uz to, lai faktiski maksātnespējīgs parādnieks izvairītos no maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Senāts 2012. gada 7. marta spriedumā lietā Nr. SPC-25/2012 ir izvērsis iepriekš minēto tēzi, norādot, ka „Tiesai, izskatot maksātnespējas procesa

pieteikumu, nav pēc būtības jāizšķir strīds par kreditora un parādnieka saistību pastāvēšanu, bet tikai jāvērtē, vai iebildumi, ko parādnieks

cēlis, ir tādi, kas liek apšaubīt to, ka parāda nemaksāšanas vienīgais iemesls ir parādnieka nespēja samaksāt”. Tādējādi, piemēram, ja iebildumu

pamatā ir strīds par saistībām, nav pamata konstatēt, ka nemaksāšanas vienīgais iemesls ir parādnieka nespēja samaksāt.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma jēgai, maksātnespējas process ir pasludināms tām juridiskajām personām, kuras ir nonākušas finansiālās grūtībās,

kuras objektīvu apstākļu dēļ nespēj nokārtot savas saistības pret kreditoriem.

Parādnieka iebildumu vērtēšanā šaubas ir tulkojamas par labu parādniekam, dodot iespēju parādniekam aizstāvēt savas tiesības prasības tiesvedībā

(H. Jauja. Maksāšanas testa izpratne juridiskās personas maksātnespējas procesā. Jurista Vārds.07.02.2012., Nr. 6).

[11] Pieteicēja atzīst, ka uz 2022. gada 30. maija brīdinājumu par nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu atbildi saņēma, norādot, ka atbilde

atsūtīta bez paraksta. Pieteicēja pievienojusi pieteikumam ar 2022. gada 20. jūniju datētu atbildi uz brīdinājumu no 2022. gada 30. maija (lietas 44.–45.

lapa). Pieteicēja pieteikumā norāda, ka nav saņemti pamatoti iebildumi.

Parādnieks atzīst, ka saņēma 2022. gada 30. maija pirmstiesas brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, cēla uz to

iebildumus, kurus nosūtīja uz brīdinājumā norādīto e-pasta adresi. Kā arī Parādnieks norāda, ka pēc brīdinājuma saņemšanas telefoniski sazinājās ar

Pieteicēju, norādīja, ka parādsaistības netiek atzītas un tiek pieprasīts uzrādīt aizdevumu līgumus. Vairākas reizes tika vilcināta aizdevumu līgumu

nosūtīšana un tā vietā, lai atsūtītu aizdevumu līgumus tika atsūtīts parādsaistību dzēšanu līgums un telefoniskā komunikācijā tika mudināts ierasties pie

notāra, lai parakstītu šo jauno parādsaistību dzēšanas līgumu, uz ko Parādnieks norādīja, ka šāds līgums netiks parakstīts.

Pieteicēja 2022. gada 30. maija brīdinājumā norādījusi, ka saziņa veicama, zvanot uz norādītu telefona numuru vai rakstot uz e-pasta adresi.

Iepazīstoties ar 2022. gada 20. jūnija atbildes tekstu, ir secināms, ka atbildē tiek norādīts cita starpā uz apstākļiem, ka nav iespējams sagatavot

pilnu atbildi laika trūkuma dēļ sakarā ar to, ka Pieteicējas norādītie aizdevuma līgumi atsūtīti tikai 2022. gada 16. jūnijā plkst. 14.45.

Minētais norāda uz to, ka starp Pieteicēju un Parādnieku vēl pirms 2022. gada 20. jūnija atbildes sagatavošanas ir notikusi komunikācija attiecībā

uz 2022. gada 30. maija brīdinājumu, izmantojot 2022. gada 30. maija brīdinājumā norādīto e-pasta adresi. Pieteicēja nav apstrīdējusi Parādnieka

argumentus, ka tas telefoniski sazinājās ar Pieteicēju, norādīja, ka parādsaistības netiek atzītas un pieprasīja atsūtīt saistību pamatojošus dokumentus.

Tiesa atzīst, ka Pieteicēja saņemto 2022. gada 20. jūnija atbildi ir identificējusi kā Parādnieka atbildi uz viņas 2022. gada 30. maija brīdinājumu.

Par to liecina arī Pieteicējas papildu paskaidrojumi tiesai, kuros Pieteicēja atsaucas uz Parādnieka 2022. gada 20. jūnija atbildi uz 2022. gada

30. maija brīdinājumu. Līdz ar to Pieteicējas norādītais, ka 2022. gada 20. jūnija atbildei nav juridiska spēka, ka tā nebūtu vērā ņemama, nav pamatots.

Tiesa no Parādnieka celtajiem iebildumiem, kas izteikti 2022. gada 20. jūnija atbildē konstatē, ka tajos norādīti apstākļi, kas cita starpā liecina, ka

Parādnieks apšauba saistību pastāvēšanu un tiesiskumu, tai skaitā apšauba saistību apliecinošo darījumu (rakstveida noslēgto aizdevuma līgumu) parakstu

īstumu, norāda, ka Parādnieka grāmatvedības datos nav ziņu par norādītiem aizdevuma līgumiem, norāda, ka ir apšaubāms viens no aizdevuma līgumiem

sakarā ar naudas līdzekļu ienākšanu pirms līguma datuma, norāda apstākļus par aizdevumu summu izmantošanu.

Lai arī Parādnieka celtie iebildumi nav plaši izvērsti un pamatoti ar atsaucēm uz tiesību normām, tomēr tas nav pamats atzīt iebildumus par

formāliem un nepamatotiem. Celtie iebildumi neliecina, ka tie saistīti ar Parādnieka finansiālām grūtībām pildīt brīdinājumā norādītas saistības. No

iebildumos izteiktā apstākļu kopuma ir iespējams secināt, ka tie vērsti uz prasījuma, ar ko pamatots nodoms iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu,

neatzīšanu, darījumu – rakstveida aizdevuma līgumu –, ar kuriem pamatota saistība, neatzīšanu par tiesiskiem, saistību pastāvēšanas apstrīdēšanu. Tiesa

ņem vērā, ka parādnieka iebildumu vērtēšanā šaubas ir tulkojamas par labu parādniekam.

Līdz ar to atzīstams, ka Parādnieks cēla pamatotus iebildumus pret Pieteicējas nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu.

[12] Izvērtējot Parādnieka iesniegtos iebildumus tiesai, tiesa atzīst, ka tie nav atzīstami par formāliem, tādiem, kas vērsti tikai uz izvairīšanos

no maksātnespējas procesa pasludināšanas. Iebildumi ir pamatoti ar apstākļiem, kuri liecina, ka pastāv strīds par tiesībām, saistību, ar kuru neizpildīšanu

pamatots pieteikums, esamību, prasījuma, ar ko pamatots pieteikums, pamatotību, iebildumi nav pamatoti ar iemesliem, kas liecinātu, ka nemaksāšanas

vienīgais iemesls ir Parādnieka nespēja samaksāt. Iebildumi kopumā, tai skaitā saistību esamības un to tiesiskuma apstrīdēšana, argumenti par saistību

fiktīvo raksturu, pirmšķietami liek šaubīties par Parādnieka nokavētu pienākumu izpildīt maksātnespējas procesa pieteikumā minētas saistības, kas

pamatotas ar rakstveidā noslēgtajiem aizdevuma līgumiem.

Pieteicējas papildu paskaidrojumus izteiktie argumenti ir vērsti uz Parādnieka izteikto iebildumu atspēkošanu, tai skaitā izteikti papildu argumenti

attiecībā uz iebildumiem par saistību pastāvēšanu. Izskatot pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu pēc kreditora pieteikuma, tiesa var

izvērtēt un konstatēt maksātnespējas pazīmju esamību vai neesamību, nevis paša kreditora prasījuma pamatotību, piemērojot materiālo tiesību normas.

Tiesai nav tiesību vērtēt pēc būtības prasījumu, ar ko pamatots pieteikums, izteiktos argumentus un pierādījumus, lai konstatētu, vai saistības pastāv, vai

norādītie līgumi, ar kuriem pamatota saistību rašanās, patiešām ir noslēgti, vai tie ir tiesīgi noslēgti un izpildāmi. Parādnieka un kreditora strīds par

prasījuma pamatotību un parādnieka iebildumu izvērtēšana pēc būtības nav veicama, izskatot pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtībā.

Tiesa atzīst, ka sniegtie iebildumi liecina, ka starp Parādnieku un Pieteicēju pastāv strīds par Parādnieka pienākumu izpildīt pret Pieteicēju saistības,

kuras tiek pamatotas ar rakstveidā laika periodā no 2014. gada oktobra līdz 2017. gada decembrim noslēgtiem aizdevuma līgumiem, kas risināms

prasības tiesvedības kārtībā, nevis, izskatot pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu sevišķās tiesāšanas kārtībā.

Lietā nav konstatēts, ka Parādnieka finansiālās grūtības ir iemesls, kuru dēļ Parādnieks nav pildījis pieteikumā norādītas saistības, par to

viennozīmīgi neliecina arī iesniegtais Gada paskats par 2020. gadu.

Tiesa atzīst, ka Parādnieka iebildumi ir pamatoti, tādējādi nav pamata konstatēt, ka Parādniekam pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās

daļas 2. punktā norādītā maksātnespējas procesa pazīme, pieteikums atbilstoši Civilprocesa likuma 363.13 panta devītajā daļā noteiktajam ir noraidāms.

[11] Maksātnespējas likuma 62. panta ceturtā daļa noteic, ja juridiskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts vai tiek finansēts no

parādnieka līdzekļiem, vai kreditori nolemj turpināt juridiskās personas maksātnespējas procesu, depozīts atmaksājams juridiskās personas

maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam. Panta piektās daļas 1. punkts noteic, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts

juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam netiek atmaksāts, ja juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis

nepamatots vai apzināti nepatiess.

Tiesa atzīst, ka Pieteicējas maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu nevis apzināti nepatiesu.

Par nepamatotu pieteikums ir atzīstams tad, ja tiesa, izskatot lietu pēc būtības, nekonstatē pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi,

piemēram, tāpēc, ka parādnieks ir cēlis iebildumus pret kreditora prasījumu un tiesa atzīst tos par pamatotiem (Civilprocesa likuma komentāri. II daļa

(29.–60.1 nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012., 465. lpp.

Pieteikums nav atzīstams par apzināti nepatiesu, jo tiesa nekonstatē, ka Pieteicēja būtu sniegusi apzināti nepatiesas ziņas vai slēpusi ziņas. Pieteicēja

nav apzināti noklusējusi faktu, ka atbilde uz brīdinājumu ir saņemta, taču norādījusi, ka Parādnieks nav cēlis pamatotus iebildumus. Tiesa iebildumus atzīst

par pamatotiem.

Samaksātais juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts 1000 euro apmērā, ko apstiprina lietas materiālos esošais AS “Swedbank”

2022. gada 11. jūlija maksājuma uzdevums Nr. 38, ieskaitāms Valsts kasē, kā to paredz Maksātnespējas likuma 62. panta sestā daļa.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 363.13 pantu, tiesa

nosprieda

atzīt par nepamatotu un noraidīt /pers. A/ pieteikumu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Nosaukums T”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Izbeigt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Nosaukums T”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, maksātnespējas procesa lietu.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, 2022. gada 11. jūlijā iemaksāto juridiskās personas maksātnespējas procesa depozītu 1000 euro (viens

tūkstotis euro), kas iemaksāts Maksātnespējas kontroles dienesta kontā Nr. /konta numurs/ (maksājuma mērķis – /Nosaukums T/, reģ.nr. /reģistrācijas

numurs/ maksātnesp) ieskaitīt Valsts kasē.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) I. Tikuma

Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.