Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
A420117321 / SKA-0008-25 ECLI:LV:AT:2025:1113.A420117321.12.S KI-generiert

Supreme Court dismisses appeal, upholding lower court's order to grant agricultural aid despite late payment deadline.

Geschäftsnummer A420117321 / SKA-0008-25
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Teilweise gutgeheissen (Partially Allowed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The Supreme Court dismissed the Rural Support Service's cassation appeal against the Administrative Regional Court's 2022 ruling ordering the payment of state aid. The court found the lower court correctly interpreted the eligibility criteria regarding the link between reduced turnover and the COVID-19 pandemic. However, the Court ruled that the European Court of Justice's recent judgment establishes that state aid remains valid if paid after the statutory deadline following a court order confirming the original refusal was unlawful.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkts un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47.panta pirmā daļa; Eiropas Savienības Padomes Regulas (ES) 2015/1589 1.panta "b" punkta "ii" apakšpunkts: State aid granted after the statutory deadline following a court order confirming the original refusal was unlawful remains compatible with EU law.

Schlagwörter

KI-generiert
state aid compatibility statutory deadline extension administrative review agricultural support COVID-19 measures European Court of Justice retroactive validity

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkts
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47.panta pirmā daļa
par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkts un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47.panta pirmā daļa
Eiropas Savienības Padomes Regulas (ES) 2015/1589 1.panta "b" punkta "ii" apakšpunkts
Administratīvā procesa likums 348.panta pirmās daļas 1.punkts
Administratīvā procesa likums 351.pants

Zitierte Rechtsprechung

KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

ECLI:LV:AT:2025:1113.A420117321.12.S

Lieta Nr. A420117321, SKA-8/2025

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS

Rīgā 2025.gada 13.novembrī

Senāts šādā sastāvā: senatore referente Indra Meldere, senatori Ermīns Darapoļskis un Rudīte Vīduša

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Dārzeņu darbnīca”

pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru SIA „Dārzeņu darbnīca” tiktu piešķirts valsts

atbalsts saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi, sakarā ar Lauku atbalsta dienesta kasācijas sūdzību par

Administratīvās apgabaltiesas 2022.gada 15.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja – SIA „Dārzeņu darbnīca” – vērsās Lauku atbalsta dienestā (turpmāk – dienests) ar

iesniegumu valsts atbalsta saņemšanai sakarā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi.

Ar dienesta 2020.gada 19.decembra lēmumu Nr. 10 5.2-11/20/4357-e kā administratīvo procesu iestādē

noslēdzošo administratīvo aktu pieteicējai atteikts izmaksāt atbalstu. Lēmumā norādīts, ka pieteicēja neatbilst

Ministru kabineta 2020.gada 14.aprīļa noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts

atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi” (turpmāk – noteikumi Nr. 219)

38.4.apakšpunktā izvirzītajiem nosacījumiem.

Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

[2] Administratīvā apgabaltiesa ar 2022.gada 15.marta spriedumu pieteikumu apmierināja un uzdeva

dienestam pieņemt lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieteicējai. Tiesa spriedumā norādīja turpmāk minētos

argumentus.

[2.1] Tiesību akta izstrādātājs, ievērojot Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības un

pārtikas nozari, vēlējies sniegt plašu finanšu atbalstu uzņēmumiem, kas darbojas pārtikas apritē, atbalstot gan

primāros lauksaimniecības ražotājus, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumus, tostarp akcentējot finansiālā atbalsta

nepieciešamību arī pārtikas uzņēmumiem, kas nodrošina ēdināšanu izglītības iestādēs.

[2.2] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja pārstrādā noteikumu Nr. 219 37.punktā minētās preces. Tāpat lietā

nav strīda, ka pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī pieteicēja atbilda noteikumu Nr. 219 38.1., 38.2. un

38.3.apakšpunktā izvirzītajām prasībām. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar noteikumu Nr. 219 38.4.apakšpunktu,

proti, pieteicēja nav pierādījusi neto apgrozījuma samazinājuma cēlonisko saikni ar Covid-19 izplatību.

[2.3] Pieteicēja nodarbojas ar dārzeņu mizošanu un iepakošanu vakuumā. 2019.gadā un 2020.gada pirmajā

pusgadā pieteicēja iegādājās izejvielas un gatavo produkciju realizēja galvenokārt vienam darījumu partnerim –

SIA „Dārzeņu serviss”. Minēto apstiprina lietā esošās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas par 2019.gadu un

2020.gada pirmo pusgadu.

Atbalsta iesniegumā pieteicēja norāda, ka pieteicējas saražoto produkciju sadarbības partneris tālāk realizēja

skolām, sabiedriskajai ēdināšanai un bērnudārziem. Sakarā ar

Covid-19 2020.gada pavasarī tika slēgtas skolas, sabiedriskā ēdināšana un ierobežota bērnudārzu darbība, tādēļ pēc

tīrītiem dārzeņiem nebija pieprasījuma. 2020.gada vasarā sabiedriskās ēdināšanas noslodze nebija liela, līdz ar to

varēja iztikt bez pieteicējas piedāvātajiem produktiem. Tādēļ no sadarbības atteicās galvenais darījumu partneris.

Rudenī, sākoties skolas periodam, tika atrasti jauni sadarbības partneri, un uzņēmums atsāka strādāt, taču ar nelielu

ražošanas jaudu salīdzinājumā ar 2019.gadu.

No lietā nodibinātajiem apstākļiem secināms, ka SIA „Dārzeņu serviss” darbojas vienā nozarē ar pieteicēju.

Pieteicēja pēc SIA „Dārzeņu serviss” pasūtījuma veica SIA „Dārzeņu serviss” piegādāto izejvielu apstrādi un

gatavās produkcijas realizāciju SIA „Dārzeņu serviss”, kura savukārt to realizēja sabiedriskās ēdināšanas

pakalpojumu sniedzējiem skolās, bērnudārzos u.c. Tādējādi, lai gan pieteicēja kā SIA „Dārzeņu serviss”

apakšuzņēmēja darbojās vienā šaurā pārtikas tirgus nišā, tā nepārprotami kā dārzeņu pārstrādes uzņēmums veidoja

vienu no posmiem pārtikas piegādes ķēdē, kurā iesaistīti gan primārie dārzeņu ražotāji, gan dārzeņu pārstrādātāji,

kā arī pārtikas uzņēmumi, kas nodrošina sabiedrisko ēdināšanu skolās un bērnudārzos.

[2.4] Ārkārtas situācijas izsludināšana sakarā ar Covid-19 izplatību valstī radīja pēkšņas un būtiskas

problēmas arī pārtikas uzņēmumiem, kas nodrošina ēdināšanu izglītības iestādēs, jo strauji samazinājās

pieprasījums pēc pārtikas precēm skolu slēgšanas dēļ. Līdz ar to ir acīmredzami, ka pēc domino principa

samazinājās pieprasījums pēc dārzeņu produkcijas visā ražošanas, apstrādes un piegādes ķēdē, negatīvi ietekmējot

šajā pārtikas ķēdē iesaistīto uzņēmumu neto apgrozījumu. Tādējādi atbilstoši noteikumu Nr. 219 37. un 38.punktam

šādam dārzeņu produkcijas ražošanas ķēdē iesaistītam uzņēmumam, kas pārstrādā dārzeņus par pārtikā lietojamiem

produktiem, ir tiesības saņemt atbalstu apgrozījuma samazinājuma dēļ, jo tā cēlonis ir valsts noteiktie ierobežojumi

Covid-19 izplatības samazināšanai.

Noteikumi Nr. 219 neparedz atbalstīt vienīgi tos pārtikas uzņēmumus, kas, nodrošinot ēdināšanu izglītības

iestādēs, realizē pārtikas produkciju galapatērētājam. Noteikumi aptver arī dārzeņu pārstrādes uzņēmumus. Ņemot

vērā atbalsta piešķiršanas mērķi, noteikumi neizslēdz iespēju saņemt atbalstu arī dārzeņu pārstrādes uzņēmumu

apakšuzņēmējiem, ja tie atbilst visām noteikumu prasībām. Tādējādi atbalsta piešķiršana dārzeņu produkcijas

ražošanas, pārstrādes un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas ķēdē iesaistītiem pārtikas uzņēmumiem

nav uzskatāma par dubultu kompensāciju.

Dienesta arguments, ka pieteicēja neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem tikai tamdēļ, ka pieteicējas

biznesa modelis ir balstījies pamatā viena uzņēmuma dārzeņu pārstrādes pasūtījumu izpildīšanā, ir nepamatots.

Tāpat dienests, secinot, ka pieteicējas saimnieciskā darbība pēc būtības ir pārstrādes pakalpojumu sniegšana, bet

grāmatvedībā tā tiek noformēta kā pirkšanas un pārdošanas darījumi, nav atsaucies uz tiesību normām, kas liegtu

pieteicējai noformēt šādā veidā darījumus ar SIA „Dārzeņu serviss”. Dienests nav norādījis un lietā nav

pierādījumu apstākļiem, kas liktu šaubīties par SIA „Dārzeņu serviss” un pieteicējas savstarpējo darījumu faktisko

esību.

[2.5] Dienests ir atzinis, ka pieteicējas darījumu partnera SIA „Dārzeņu serviss” komercdarbība ir cietusi no

Covid-19 ietekmes, ko apstiprina fakts, ka dienests ir izmaksājis SIA „Dārzeņu serviss” atbalstu. Tā kā pieteicēja ir

SIA „Dārzeņu serviss” apakšuzņēmēja dārzeņu pārstrādē, kuras darbības rezultātā izgatavotā produkcija pirms

Covid-19 pandēmijas sākuma tika realizēta izglītības iestādēm, kuras ierobežojumu dēļ tika slēgtas un kuru darbība

bija ierobežota, ir konstatējama pieteicējas neto apgrozījuma samazinājuma cēloniskā saikne ar Covid-19 izplatību.

Līdz ar to pieteicēja ir tiesīga saņemt noteikumu Nr. 219 2.3.apakšpunktā paredzēto atbalstu.

[3] Par tiesas spriedumu dienests iesniedza kasācijas sūdzību. Tajā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Tiesa nepareizi piemērojusi noteikumu Nr. 219 38.4.apakšpunktu un formāli vērtējusi apstākļus lietā.

Lietā strīds ir par to, vai pieteicējas ieņēmumu samazinājums 2020.gada aprīlī, maijā, jūnijā un augustā

saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem un vai pieteicēja ietilpst tajā uzņēmumu kategorijā, kuriem ir

tiesības pretendēt uz valsts atbalsta saņemšanu. Interpretējot noteikumu Nr. 219 38.4.apakšpunktu, secināms, ka

atbalsta pretendentam jāpierāda, ka ir samazinājies tā saražotu un pārdošanai gatavu preču neto apgrozījums tieši

Covid-19 izplatības dēļ, iesniedzot pierādījumus par piegādes līgumiem.

[3.2] No pieteicējas sniegtajiem paskaidrojumiem dienestam un pieteikuma konstatējams, ka pieteicējai

2020.gada aprīlī, maijā, jūnijā un augustā nebija pasūtījumu, līdz ar to pieteicēja nebija veikusi izejvielu iepirkšanu,

secīgi tai nebija saražota (pārstrādāta) pārdošanai gatava prece. Proti, SIA „Dārzeņu serviss” Covid-19 izplatības

dēļ neveica pasūtījumus, bet pieteicēja neiepirka un nemizoja kartupeļus. Līdz ar to pieteicējai neveidojās

pārdošanai gatavas preces, kuru neto apgrozījums būtu samazinājies tieši Covid-19 izplatības dēļ. Pieteicējai

samazinājās pasūtījumi no sadarbības partnera, bet ne pārdošanai gatavu preču neto apgrozījums, jo tādu preču

pieteicējai nebija.

Turklāt pieteicēja nav iesniegusi pārdošanai gatavu preču piegādes līgumus, no kuriem varētu konstatēt, ka

pieteicējai, nerealizējot pārdošanai gatavu preci, ir radies ienākumu samazinājums vai radušās gatavo preču

krājumu uzglabāšanas izmaksas. Minētos faktus tiesa spriedumā nav analizējusi.

[3.3] Noteikumu Nr. 219 tiesību normu izstrādes mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu lauksaimniecības un

pārtikas produktu ražotājiem, kas nodrošina ēdināšanu izglītības iestādēs, daļēji sedzot ienākumu samazinājumu,

gatavo preču krājumu uzglabāšanas izmaksas, apgrozījuma samazinājumu par precēm, kuras nebija iespējams

izlietot ēdināšanas pakalpojuma sniegšanā izglītības iestādēs, nevis kompensēt no saimnieciskās darbības negūtos

ienākumus, kas saistīti ar vispārēju apgrozījuma kritumu konkrētā periodā. No noteikumu Nr. 219 anotācijas ir

konstatējams, ka valsts atbalsts saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi netika paredzēts jebkuram

lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumam. Tā kā pieteicējai nebija pārdošanai gatavu preču, kuras tieši

Covid-19 izplatības dēļ nebija iespējams izlietot ēdināšanas pakalpojuma sniegšanā izglītības iestādēs, atzīstams, ka

pieteicēja neatbilst tai pretendentu kategorijai, kurai saskaņā ar noteikumu Nr. 219 38.punktu būtu tiesības saņemt

minēto atbalstu.

[3.4] Pieteicējas izvēlētā sadarbības forma sniegt pakalpojumus vienam sadarbības partnerim pēc savas

būtības ir tāda, kas negarantē pastāvīgu ienākumu gūšanas apjomu. No pieteicējas lietas ietvaros sniegtajiem

paskaidrojumiem izriet, ka tikai tajos brīžos un situācijās, kad sadarbības partneris pats saviem spēkiem nespēja

izpildīt pasūtījuma apjomu, sadarbības partnera pasūtījumu izpildē tika piesaistīta pieteicēja. Ir ticams, ka ar Covid-

19 izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi pakārtoti ietekmēja arī pieteicēju, tādējādi ierobežojot gan tās

saimniecisko darbību, gan samazinot tās apgrozījumu. Taču, lai pretendētu uz atbalstu, primāri jākonstatē tieši

pretendenta saimnieciskās darbības ierobežojumu esība un ietekme uz ieņēmumu kritumu. Vērtējot dienesta rīcībā

esošo informāciju par pieteicējas deklarēto darbības veidu un izvēlēto sadarbība modeli, pieteicējas apstrīdēšanas

iesniegumā sniegto skaidrojumu kopsakarā ar saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājuma pamatojumu,

secināms, ka tas nav atzīstams par tādu, kas saistīts ar valstī noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem,

jo noteikumu Nr. 219 mērķis nav kompensēt no saimnieciskās darbības negūtos ienākumus pieprasījuma pēc

komercsabiedrības pakalpojumiem trūkuma dēļ.

Motīvu daļa

[4] Noteikumu Nr. 219 38.punktā (redakcijā, kāda bija spēkā atbalsta iesnieguma iesniegšanas brīdī)

noteikts: atbalstam krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai var

pieteikties pretendents, kas ražo šo noteikumu 37.punktā minētās preces un pēdējā noslēgtajā gadā ir guvis

ieņēmumus no šo preču ražošanas vai no tādu produktu realizācijas, kuri iegūti saimniecībā no pašražotiem

primārās lauksaimniecības produktiem, vairāk nekā 50 procentu apmērā no kopējiem ieņēmumiem, ja ir izpildīti

šādi nosacījumi:

1) pretendents ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs, un tam 2020.gada 7.martā vai

līdz iesnieguma iesniegšanas dienai nebija nodokļu maksājumu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda

vai parāds nebija lielāks par 1000 euro, vai, ja parāds bija lielāks par 1000 euro, tam ar Valsts ieņēmumu dienesta

lēmumu nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām”

24.pantu (38.1.apakšpunkts);

2) pretendents ir reģistrēts vai atzīts Pārtikas un veterinārajā dienestā kā pārtikas apritē iesaistīts uzņēmums,

ja šī prasība attiecas uz pretendentu (38.2.apakšpunkts);

3) pārdošanai gatavu preču krājumi uzņēmuma darbības pamatnozarē vienā no šādiem datumiem –

2020.gada laikposmā no marta līdz jūnijam – 31.marts, 30.aprīlis, 31.maijs vai 30.jūnijs vai 2020.gada laikposmā

no jūlija līdz septembrim – 31.jūlijs, 31.augusts vai 30.septembris – ir palielinājušies par vairāk nekā 25 procentiem

salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo datumu vai neto apgrozījums uzņēmuma darbības pamatnozarē, tostarp

pieteiktajā darbības nozarē, 2020.gada laikposmā no marta līdz septembrim vai kādā no minētā laikposma

mēnešiem ir samazinājies par vairāk nekā 15 procentiem salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laikposmu vai

mēnesi (38.3.apakšpunkts);

4) pretendents ir sniedzis pierādījumus par pārdošanai gatavu preču krājumu pieauguma apjoma vai neto

apgrozījuma samazinājuma apjoma cēlonisko saikni ar

Covid-19 izplatību, tostarp iesniedzot pierādījumus par piegādes līgumiem (38.4.apakšpunkts).

Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ražo pārtikas produktus, kas atbilst šo noteikumu 37.punktam, pēdējā

noslēgtajā gadā ir guvusi ieņēmumus no šo preču ražošanas vairāk nekā 50 procentu apmērā no kopējiem

ieņēmumiem. Tāpat lietā nav strīda, ka pastāv noteikumu Nr. 219 38.1, 38.2.apakšpunktā norādītie priekšnoteikumi

atbalsta saņemšanai, kā arī pieteicējai ir samazinājies neto apgrozījums 38.3.apakšpunktā norādītajā apmērā.

Lietā ir strīds par to, vai pastāv minēto noteikumu 38.4.apakšpunkta priekšnoteikumi. Proti, pieteicēja

uzskata, ka tai ir pietiekami pierādīt neto apgrozījuma samazinājumu un šā samazinājuma cēlonisko saikni ar

Covid-19 izplatību. Dienests savukārt uzskata, ka, tā kā pieteicējai atbalstāmajā periodā nebija pārdošanai gatavu

preču, kā arī tā nav iesniegusi pierādījumus par piegādes līgumiem, no kuriem varētu konstatēt ienākumu

samazinājumu nerealizētu gatavo preču krājumu vai šādu krājumu uzglabāšanas izmaksu dēļ, pieteicēja nav

izpildījusi noteikumu Nr. 219 38.4.apakšpunktu. Tāpat dienests uzskata, ka pieteicējas neto apgrozījuma

samazinājuma cēlonis nav Covid-19 izplatība, bet tas, ka pasūtītājs SIA „Dārzeņu serviss” atbalstāmajā periodā

pārtrauca pieprasīt no pieteicējas pakalpojumu – dārzeņu mizošanu. Turklāt šādiem pasūtījumiem nebija pastāvīga

rakstura, jo SIA „Dārzeņu serviss” pasūtīja pakalpojumu no pieteicējas tikai tad, kad pati to nevarēja veikt.

Senātam jārod atbilde, vai noteikumu Nr. 219 38.4.apakšpunkts ir piemērojams situācijā, kad komersantam

atbalstāmajā periodā bija neto apgrozījuma samazinājums, bet šajā periodā tā rīcībā nav bijušas pārdošanai gatavas

preces. Tāpat Senātam jāpārbauda, vai tiesa ir ņēmusi vērā visus lietas dalībnieku argumentus par neto apgrozījuma

samazinājuma saikni ar Covid-19 izplatību.

[5] Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts: neto apgrozījums ir

ieņēmumi no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības

atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar

apgrozījumu. Atbilstoši akadēmiskajai termina „apgrozījums” izpratnei tas ir noteiktā periodā (parasti gadā)

pārdotais uzņēmuma saražoto izstrādājumu vai veikto pakalpojumu apjoms naudas vērtībā. Savukārt „neto

apgrozījums” ir uzņēmuma pamatdarbības, preču pārdošanas un pakalpojumu veikšanas rezultātā gūtie ieņēmumi,

no kuriem atskaitītas tirdzniecības un citas atlaides, kā arī apgrozījuma, akcīzes un citi nodokļi (Akadēmiskā

terminu datu bāze AkadTerm;www.akadterm.lv).

Dienests pareizi norādījis, ka pieteicējai strīdus periodā nebija iepirktu produktu, ko pārstrādāt, un attiecīgi

nebija pārdošanai gatavu preču. Tomēr tas, ka pieteicējai nebija pārstrādei iepirktas preces, pats par sevi nenozīmē,

ka pieteicēja nevar pretendēt uz atbalstu. Viens no priekšnoteikumiem atbalsta saņemšanai saskaņā ar noteikumu

Nr. 219 38.punktu ir apgrozījuma samazinājuma esība. Vārdi „apgrozījuma samazinājums” liecina par ražoto un

pārdoto produktu samazinājumu salīdzinājumā ar kādu citu periodu. Arī apgrozījuma vērtība 0 salīdzinājumā ar

kādu citu periodu var norādīt uz apgrozījuma (neto apgrozījuma) samazinājumu konkrētā gadījumā. Lietā nav

strīda, ka pieteicējai bija neto apgrozījuma samazinājums tiesību normās nepieciešamajā apmērā salīdzinājumā ar

tiesību normā noteikto salīdzināmo periodu un tā iemesls ir tas, ka SIA „Dārzeņu serviss” nebija nepieciešama

dārzeņu mizošana, ko veica pieteicēja. Pieteicējas un SIA „Dārzeņu serviss” darījuma struktūras īpatnību dēļ

pieteicējai nebija iepirkto preču, ko pārstrādāt, un secīgi nebija pārdošanai gatavu preču, kā arī ieņēmumu no šo

preču pārdošanas. Senāts atzīst, ka noteikumu Nr. 219 38.punkts neregulē jautājumus par darījumu struktūru, kādai

tai jābūt, lai nodrošinātu produktu pārstrādi par pārtikā lietojamām precēm. Būtiski, ka atbalsta pretendents veic un

ir veicis tiesību normā paredzēto darbību un guvis no tās ieņēmumus pēdējā noslēgtajā pārskata gadā. Tādēļ nav

nozīmes pieteicējas un SIA „Dārzeņu serviss” darījumu struktūras īpatnībām, kuru dēļ pieteicējai atbalstāmajā

periodā nebija iepirkti produkti, ko pārstrādāt par pārtikā lietojamām precēm, un attiecīgi nebija pārdošanai gatavu

preču.

[6] Noteikumu Nr. 219 izstrādes dokumentos (anotācijā) norādīts, ka projekts paredz atbalstu primārajiem

lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī pārtikas uzņēmumiem,

kas nodrošina ēdināšanu izglītības iestādēs. Atbalsts paredzēts Covid-19 ietekmē radušos finansiālo grūtību

mazināšanai, atbalstot apgrozāmo līdzekļu pieejamību, daļēji sedzot ienākumu samazinājumu, gatavo preču

krājumu uzglabāšanas izmaksas, apgrozījuma samazinājumu, kā arī kompensējot to iznīcināto vai ziedoto produktu

vērtību, kurus ārkārtas situācijas laikā nebija iespējams izlietot ēdināšanas pakalpojuma sniegšanā izglītības

iestādēs. Atbalsts pārtikas pārstrādes un preču ražotājiem un tiem primārajiem ražotājiem, kas nesaņem atbalstu

ienākumu stabilizēšanai, mazinās ārkārtas situācijas ietekmē radīto gatavās produkcijas krājumu izmaksu

pieaugumu un apgrozījuma samazinājuma apmēru, vienlaikus veicinot apgrozāmo līdzekļu pieejamību, bet tas,

savukārt, attiecībā uz pārstrādes uzņēmumiem, sekmēs to, ka tupināsies izejvielas iepirkums no primārajiem

produkcijas ražotājiem (sk. Ministru kabineta noteikumu projekta „Kārtība, kādā tiek piešķirts, administrēts un

uzraudzīts valsts atbalsts lauksaimniecībai , lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi” sākotnējās

ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju)). Eiropas Komisijā saskaņotajā noteikumos Nr. 219 ietvertajā shēmā

norādīts, ka shēmas galīgie saņēmēji ir Latvijā aktīvi uzņēmumi, kas darbojas šādās nozarēs: lauksaimniecības

produktu primārā ražošana, pārtikas rūpniecība (tostarp zvejas un akvakultūras produktu pārstrāde) un skolu

ēdināšanas nozare. Shēmu veido trīs pasākumi: atbalsts ienākumu stabilizācijai, iznīcinātiem vai ziedotiem

produktiem vai uzkrātām krājumu izmaksām un apgrozījuma samazinājumam. Atbalsts ienākumu stabilizēšanai

paredzēts lauksaimnieciskās primārās ražošanas lopkopībā (piens, liellopi un cūkas) nozarē. Atbalsts iznīcinātiem

vai ziedotiem produktiem paredzēts pārtikas uzņēmumiem vai ēdināšanas uzņēmumiem un dārzeņu primārajiem

ražotājiem, kuru produkti bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs, bet

netika izmantoti ārkārtas situācijā. Savukārt atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma

radīto grūtību mazināšanai paredzēts uzņēmumiem (pieteikumu iesniedzējiem), kas ražo pārtikas produktus

(produktus, kas iegūti, pārstrādājot Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā uzskaitītos produktus

produktos, kurus izmanto kā pārtiku, izņemot stipros alkoholiskos dzērienus), tostarp uzņēmumiem, kas pārstrādā

zvejniecības un akvakultūras produktus. Tas attieksies uz nepārdotajām precēm vai neto apgrozījuma

samazinājumu (sk. Eiropas Komisijas 2020.gada 16.aprīļa lēmuma shēmai SA.56932 (2020/N) 13.-15., 17. un

21.punktu, kā arī turpmākos pamatshēmas grozījumus un papildinājumus, piemēram, Eiropas Komisijas 2020.gada

30.aprīļa lēmumu shēmai SA.57125 (2020/N), 2020.gada 6.jūlija shēmai SA.57802 (2020/N), 2020.gada 7.augusta

shēmai SA.58123 (2020/N)).

Ņemot vērā minēto, Senāts atzīst par pamatotu tiesas secinājumu, ka Ministru kabinets ir vēlējies sniegt

plašu finanšu atbalstu uzņēmumiem, kas darbojas pārtikas apritē, atbalstot gan primāros lauksaimniecības

ražotājus, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumus, tostarp akcentējot finansiālā atbalsta nepieciešamību arī pārtikas

uzņēmumiem, kas nodrošina ēdināšanu izglītības iestādēs. Dažāda veida grūtībām, ko radījuši ar Covid-19

ierobežošanu saistīti pasākumi, ir paredzēti arī dažādi atbalsta pasākumi. No noteikumu Nr. 219 izstrādes mērķa

neizriet, ka atbalstam sakarā ar neto apgrozījuma samazināšanos būtu nepieciešama iepirkto produktu vai

pārdošanai gatavo preču krājumu esība. Tam paredzēti citi atbalsta pasākumi, piemēram, atbalsts sakarā ar krājumu

izmaksu pieaugumu.

[7] Pamatojoties uz minēto, Senāts atzīst, ka noteikumu Nr. 219 38.4.apakšpunkts ir piemērojams situācijā,

kad komersantam atbalstāmajā periodā bija neto apgrozījuma samazinājums, bet šajā periodā tā rīcībā nebija gatavu

ražojumu un pārdošanai gatavu preču krājumi.

[8] Lai saņemtu atbalstu neto apgrozījuma samazinājuma dēļ, nav pietiekami konstatēt tikai neto

apgrozījuma samazinājumu noteikumu Nr. 219 38.3.apakšpunktā norādītajā apmērā. Atbilstoši šo noteikumu

38.4.apakšpunktam jākonstatē arī šā samazinājuma saikne ar Covid-19 izplatību. Tiesību norma paredz iesniegt

šādu cēloņsakarību apliecinošus pierādījumus, tostarp pierādījumus par piegādes līgumiem. Dienests norādījis, ka

tiesa nav pārbaudījusi apstākļus par piegādes līgumiem, kas noslēgti starp pieteicēju un SIA „Dārzeņu serviss”,

tādēļ tikai formāli konstatējusi cēloniskās saiknes esību.

No noteikumu Nr. 219 38.4.apakšpunkta vārdiskās izteiksmes izriet, ka cēloņsakarības pierādīšanai kopā ar

citiem pierādījumiem jāiesniedz arī piegādes līgumi. Tomēr Senāts atzīst, ka piegādes līguma neesība pati par sevi

nevar būt pamats atbalsta atteikumam, ja izpildās visi pārējie priekšnosacījumi atbalsta saņemšanai un cēlonisko

saikni ir iespējams pierādīt arī ar citiem pierādījumiem.

Dienests argumentējis, ka piegādes līgumi nepieciešami tādēļ, lai no tiem konstatētu ienākumu

samazinājumu, nerealizējot pārdošanai gatavu preci, vai radušās gatavo preču krājumu uzglabāšanas izmaksas.

Senāts iepriekš jau secināja: fakts, ka pieteicējai atbalstāmajā periodā darījumu specifikas dēļ nebija pārstrādāšanai

iepirktu preču un/vai gatavo preču krājumu, nav pamats, lai konkrētajos apstākļos neatzītu neto apgrozījuma

samazinājumu. Turklāt pieteicēja nav pretendējusi uz atbalstu krājumu izmaksu pieauguma radīto grūtību

mazināšanai. Tādējādi arī piegādes līgumu esībai vai neesībai šajā konkrētajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes.

Nepieciešamība iesniegt tieši piegādes līgumus neizriet arī no Eiropas Komisijā saskaņotās noteikumu Nr. 219

shēmas. Saskaņotajā shēmā un tās turpmākajos grozījumos ir tikai vispārīgi norādīts, ka pieteikumam atbalsta

saņemšanai jāiesniedz pierādījumi par saikni ar Covid-19 (sk. Eiropas Komisijas 2020.gada 16.aprīļa lēmuma

shēmai SA.56932 (2020/N) 27.punktu, kā arī turpmākos pamatshēmas grozījumus un papildinājumus, piemēram,

Eiropas Komisijas 2020.gada 30.aprīļa lēmuma shēmas SA.57125 (2020/N) 27.punktu, 2020.gada 6.jūlija shēmu

SA.57802 (2020/N), 2020.gada 7.augusta shēmu SA.58123 (2020/N)).

Senāts secina, ka tiesa šādu saikni ir konstatējusi, pamatojoties uz šādiem apstākļiem:

1) ārkārtas situācijas izsludināšana sakarā ar Covid-19 izplatību valstī radīja pēkšņas un būtiskas problēmas

pārtikas uzņēmumiem, kas nodrošina ēdināšanu izglītības iestādēs, jo strauji samazinājās pieprasījums pēc pārtikas

precēm skolu slēgšanas dēļ. Līdz ar to samazinājās pieprasījums pēc dārzeņu produkcijas visā ražošanas, apstrādes

un piegādes ķēdē, negatīvi ietekmējot šajā ķēdē iesaistīto uzņēmumu neto apgrozījumu;

2) SIA „Dārzeņu serviss” darbojas vienā nozarē ar pieteicēju. Pieteicēja veica SIA „Dārzeņu serviss”

piegādāto izejvielu apstrādi un gatavās produkcijas realizāciju SIA „Dārzeņu serviss”, kura savukārt to realizēja

sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem skolās, bērnudārzos u.c. Tādējādi pieteicēja kā SIA „Dārzeņu

serviss” apakšuzņēmēja darbojās vienā šaurā pārtikas tirgus nišā un veidoja vienu no posmiem pārtikas ķēdē, kurā

iesaistīti gan primārie dārzeņu ražotāji, gan dārzeņu pārstrādātāji, kā arī pārtikas uzņēmumi, kas nodrošina

sabiedrisko ēdināšanu skolās un bērnudārzos;

3) dienests ir atzinis, ka pieteicējas darījumu partnera SIA „Dārzeņu serviss” komercdarbība ir cietusi no

Covid-19 ietekmes. Pieteicēja ir SIA „Dārzeņu serviss” apakšuzņēmēja dārzeņu pārstrādē, kuras darbības rezultātā

izgatavotā produkcija pirms Covid-19 pandēmijas sākuma tika realizēta izglītības iestādēm, kuras Covid-19

izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ tika slēgtas un kuru darbība bija ierobežota.

Pamatojoties uz minēto, Senāts secina, ka tiesa ir konstatējusi nevis jebkādu pieteicējas neto apgrozījuma

samazinājumu atbalstāmajā periodā, bet tieši tādu, kam ir saistība ar Covid-19 izplatības ierobežošanas

pasākumiem: pieteicēja produktus pārstrādāja un piegādāja komersantam, kas darbojās tālākā pārtikas produktu

piegādē izglītības iestādēm, bērnudārziem, sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kuras Covid-19 uzliesmojuma dēļ

nedrīkstēja darboties vai darbojās ierobežoti.

[9] Dienests kasācijas sūdzībā norādījis, ka no pieteicējas paskaidrojumiem izriet, ka tikai tajos brīžos un

situācijās, kad SIA „Dārzeņu serviss” pats saviem spēkiem nespēja izpildīt pasūtījuma apjomu, sadarbības partnera

pasūtījumu izpildē tika piesaistīta pieteicēja. Senāts vērš dienesta uzmanību, ka atbilstoši Administratīvā procesa

likuma 325.–327.pantā noteiktajai Senāta kompetencei Senāts pats nekonstatē faktus, nepārbauda faktiskos

apstākļus un nepārvērtē pierādījumus. Senāts kasācijas kārtībā var pārbaudīt vienīgi to, vai tiesa ir konstatējusi

visus būtiskos faktus, pārbaudījusi būtiskos apstākļus un pierādījumus lietā, kā arī vai tiesa ir vērtējusi visus

būtiskos lietas dalībniekus argumentus. Šajā gadījumā dienests tikai vispārīgi norādījis uz pieteicējas

paskaidrojumiem, nenorādot, tieši kas pieteicējas paskaidrojumos liecina par to, ka pieteicējas sadarbībai ar SIA

„Dārzeņu serviss” nebūtu pastāvīga rakstura. Tādējādi minētais dienesta arguments nav pamats, lai Senāts

konstatētu kādus materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus lietas izspriešanā.

[10] Pamatojoties uz minēto, Senāts atzīst, ka tiesa ir pareizi interpretējusi noteikumu Nr. 219

38.4.apakšpunktu un konstatējusi visus priekšnoteikumus tā piemērošanai konkrētajā gadījumā. Dienesta argumenti

neatspēko spriedumā paustos tiesas secinājumus, tādējādi nav pamata sprieduma atcelšanai.

[11] Noteikumu Nr. 219 46.punktā noteikts, ka dienests atbalstu piešķir līdz 2020.gada 31.decembrim. Šāds

atbalsta piešķiršanas beigu termiņš saglabāts arī pašreiz spēkā esošajā noteikumu redakcijā. Arī Eiropas Komisijā

saskaņotajā noteikumu Nr. 219 shēmā ar turpmākajiem papildinājumiem un grozījumiem ir saskaņota atbalsta

piešķiršana līdz minētajam datumam (sk., piemēram, Eiropas Komisijas 2020.gada 16.aprīļa lēmuma shēmai

SA.56932 (2020/N) 10.punktu, Eiropas Komisijas 2020.gada 30.aprīļa lēmuma shēmas SA.57125 (2020/N)

10.punktu un pārējos lēmumus). Tiesas spriedums, ar kuru noteikts pienākums izdot pieteicējai labvēlīgu

administratīvo aktu par atbalsta piešķiršanu, pieņemts pēc 2020.gada 31.decembra.

Eiropas Savienības Tiesa 2025.gada 3.jūlija spriedumā lietā „SIA „TOODE””, C-653/23, nosprieda: Līguma

par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkts un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47.panta pirmā daļa

jāinterpretē tādējādi, ka šīs normas nepieļauj tādu valsts tiesiskā regulējuma interpretāciju, saskaņā ar kuru nevar

uzskatīt, ka Eiropas Komisijas atļautā valsts atbalsta shēmā ietilpstošs individuāls atbalsts ir „piešķirts” dienā, kad

valsts kompetentā iestāde ir nepamatoti atteikusies to piešķirt privātpersonai, kas to bija pieprasījusi tā piešķiršanai

paredzētajā termiņā, ja pēc šā termiņa beigām ar tiesas nolēmumu konstatēts šā atteikuma prettiesiskums; Eiropas

Savienības Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015.gada 13.jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus

Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta piemērošanai, 1.panta „b” punkta „ii” apakšpunkts jāinterpretē

tādējādi, ka par „pastāvošu atbalstu” šīs normas izpratnē ir kvalificējams individuāls atbalsts, kas uzskatāms par

piešķirtu datumā, kad kompetentā iestāde ir nepamatoti atteikusies to piešķirt privātpersonai, kura bija to

pieprasījusi tā piešķiršanai paredzētajā termiņā, bet kas šai privātpersonai tiek izmaksāts, izpildot labvēlīgu

administratīvo aktu, kurš izdots, jo tiesa to ir uzdevusi nolēmumā, ar ko pēc šā termiņa beigām konstatēts šā

atteikuma prettiesiskums (Eiropas Savienības Tiesa 2025.gada 3.jūlija spriedums lietā „SIA „TOODE””, C-

653/23,ECLI:EU:C:2025:517, 30. un 37.punkts).

Pamatojoties uz minēto, stājoties spēkā tiesas spriedumam par labvēlīga administratīvā akta – valsts atbalsta

piešķiršanu pieteicējai – izdošanu, dienestam nav šķēršļu izpildīt spriedumu un izmaksāt pieteicējai prasīto atbalstu,

kaut arī tas tiks izmaksāts pēc 2020.gada 31.decembra.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma, 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Senāts

nosprieda

atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2022.gada 15.marta spriedumu, bet Lauku atbalsta dienesta

kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

I. Meldere E. Darapoļskis R.

Vīduša