Court allows claimant's damages claim against neighbor for wall intrusion causing structural damage to property.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe appellate court fully granted the claimant's request for damages and litigation costs against the respondent for property damage caused by a wall intrusion. The respondent had previously obtained a partial judgment awarding most damages but failed to pay the remaining balance and litigation expenses. The court ordered the respondent to pay the outstanding damages of 11,078.39 euros, litigation costs of 1,908.28 euros, and state costs of 6.90 euros with interest.
Legislator-Regeste
KI-generiertCivilprocesa likuma 193., 195., 204.1., 432. panti: The court must enforce a final judgment by ordering the losing party to pay the remaining awarded damages, litigation costs, and state costs to the respective claimants.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. CA-0523-21/26
ECLI:LV:RAT:2021:0324.C33412619.10.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2021. gada 24. martā
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese referente Žanete Žimante, tiesneses Marika Bebriša un Sarmīte Vamža,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas
rajona tiesas 2020. gada 13. oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. B/ (turpmāk - prasītāja) cēla prasību pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs) par zaudējumu piedziņu, lūdzot tiesai piedzīt no atbildētāja par
labu prasītājai zaudējumus 19 542,29 euro apmērā un tiesāšanās izdevumus.
Prasība pamatota ar Būvniecības likuma 9. un 21. pantu, Civillikuma 1084., 1085., 1635., 1770., 1771., 1772., 1773., 1779., 1792. pantu.
Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi:
[1.1] Prasītājai pieder nekustamais īpašums /adrese/, kas sastāv no lauksaimniecības zemes un vienstāva gāzbetona dzīvojamās mājas.
Prasītājas nekustamais īpašums robežojas ar atbildētājam piederošo nekustamo īpašumu /adrese/.
[1.2] 2018. gada 1. maijā prasītājas dzīvojamai mājai uzgāzās atbildētāja nekustamā īpašuma teritorijā izbūvētā mūra siena orientējoši 35 metru
garumā. Tā rezultātā tika atsegtas prasītājai piederošās dzīvojamās mājas cokola stāvu pamatu nesošās konstrukcijas, radot draudus šo konstrukciju
nobrukšanai. Tika radīti bojājumi sienas ārējai apdarei, siltumizolācijai, kā arī radās caurejošas plaisas sienu konstrukcijā un citi bojājumi, tostarp - telpas
iekštelpās.
[1.3] Mūra sienas uzkrišanas rezultātā prasītājai ir radušies materiālie zaudējumi 19 542,29 euro apmērā, kas ietver jau izdarītos un apmaksātos,
gan arī vēl neapmaksātos, bet jau konkrēti aplēstos izdevumus, kas ir nepieciešami, lai atjaunotu dzīvojamo māju iepriekšējā stāvoklī un novērstu tai
radītos bojājumus, kā arī izmaksas 532,41 euro apmērā saistībā ar robežzīmju atjaunošanu un topogrāfijas veikšanu.
[2] 2019. gada 8. jūlijā, izskatot prasītājas pieteikumu par prasības nodrošināšanu, Rīgas rajona tiesas tiesnese nolēma to apmierināt un ierakstīt
/zemesgrāmatas nodalījumā/ par labu prasītājai ķīlas tiesību atzīmi atbildētājam piederošajam nekustamajam īpašumam /adrese/.
[3] 2020. gada 13. oktobrī Rīgas rajona tiesa nosprieda prasību apmierināt daļēji: piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus 19 009,88
euro, valsts nodevu 987,70 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,11 euro un izdevumus advokāta palīdzības samaksai 915 euro, kopā -
20 915,69 euro; atzīt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6 % gadā no zaudējumu summas 19 009,88 euro par laiku no
sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai vai līdz dienai, kad procenti sasniedz parāda summu; noraidīt prasību daļā par zaudējumu
piedziņu 532,41 euro apmērā; no atbildētāja par labu valstij piedzīt ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,14 euro.
Spriedums pamatots ar šādiem motīviem:
[3.1] Lietā nav strīda par faktu, ka 2018. gada 1. maijā prasītājas dzīvojamai mājai uzgāzusies atbildētāja nekustamā īpašuma teritorijā izbūvētā
mūra siena. To apstiprina arī lietā esošais Babītes novada pašvaldības administrācijas būvinspektora 2018. gada 2. maija atzinums Nr. /numurs/ par
prasītājai piederošās dzīvojamās mājas pārbaudi.
Prasītājai piederošajai dzīvojamai ēkai nodarītie zaudējumi pierādīti ar IK “Imanta” 2018. gada 13. augusta bojātās ārsienas tehniskās apsekošanas
atzinumu un 2019. gada 17. jūnija dzīvojamās ēkas telpu bojājumu tehniskās apsekošanas atzinumu.
[3.2] Ar 2019. gada 5. februāra nodošanas-pieņemšanas aktu pierādīts, ka SIA “Raco” prasītājas īpašumā ir izpildījusi fasādes remonta un
siltināšanas darbus, veikusi plaisu nostiprināšanu, un faktiski izpildīto darbu summa ir 7 931,49 euro, ieskaitot PVN, kas atbilst tāmēs Nr. /numurs/ un
Nr. /numurs/ norādītajām summām.
Ar 2019. gada 10. un 11. februāra maksājuma uzdevumiem pierādīts, ka prasītāja SIA “Raco” rēķinu par izpildītajiem darbiem ir pilnībā
apmaksājusi.
No lietā esošās SIA “Raco” 2018. gada 6. jūlija tāmes Nr. /numurs/ izriet, ka prasītājas īpašuma iekštelpu apdares darbu izdevumi ir aprēķināti
11 078,39 euro apmērā, ieskaitot PVN. Norādīto naudas summu prasītāja vēl nav apmaksājusi.
Konstatējams ka prasītājas nekustamajam īpašumam nodarīto bojājumu novēršanas kopējās izmaksas ir 19 009,88 euro.
[3.3] Atbildētājam piederošā dzīvojamā ēka un viņa īpašumā esošā mūra siena uz prasības celšanas dienu nebija nodotas ekspluatācijā.
Neskatoties uz Būvniecības likuma 21. panta otrajā daļā noteikto, ka būvi ir aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā (likuma redakcijā, kas
stājās spēkā 01.10.2014.), nekustamajā īpašumā /adrese/ atbildētājs dzīvo un to ikdienā ekspluatē.
Par pierādītu ir atzīstams fakts, ka atbildētājs, pretēji Būvniecības likuma 21. panta otrajā daļā noteiktajam, ikdienā ir izmantojis būvi, kas likumā
noteiktā kārtībā nav nodota ekspluatācijā. Atbildētājs nav ievērojis Civillikuma 1084. pantā noteikto pienākumu nodrošināt, ka viņam piederošā būve
nenodara kaitējumu citām personām.
[3.4] Secināms, ka atbildētāja neatļautas un vainojamas rīcības rezultātā ir radies prasītājas tiesību aizskārums, ko veido jau cēlies mantisks
zaudējums prasītājas samaksāto naudas līdzekļu 7 931,49 euro apmērā, kā arī zaudējums 11 078,39 euro apmērā kā prasītājas tagadējās mantas
samazinājums Civillikuma 1772. panta izpratnē, kas prasītājai būs jāsedz saskaņā ar būvuzņēmēja sastādīto tāmi Nr. /numurs/.
Atbildētājs ir atzinis prasījumu 7 931,49 euro apmērā, ko veido prasītājas jau segtās izmaksas par fasādes remonta un siltināšanas darbiem un
plaisu nostiprināšanu, bet nepiekrīt prasījumam 11 078,3 euro apmērā, ko veido iekštelpu apdares darbu izmaksas saskaņā ar tāmi Nr. /numurs/.
[3.5] Atbildētājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai, nav pierādījis savu iebildumu pamatotību attiecībā uz tāmi Nr. /numurs/,
nav izmantojis Civilprocesa likuma 74. pantā noteiktās tiesības iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus par prasību un pierādījumus savu iebildumu
pamatošanai.
SIA “Raco” sagatavoto tāmi Nr. /numurs/ ir pārbaudījis sertificēts būvuzraugs. Savukārt, IK “Imanta” 2019. gada 17. jūnija dzīvojamās ēkas telpu
bojājumu tehniskās apsekošanas atzinumu sagatavojis sertificēts būvinženieris.
[3.6] Nav konstatējama izdevumu par topogrāfisko uzmērīšanu 326,70 euro un robežzīmju atjaunošanas izdevumi 205,71 euro cēloņsakarība ar
atbildētāja prettiesisku darbību/bezdarbību un objektīvi pastāvošu nepieciešamību prasītājai tos segt. Līdz ar to prasība daļā par izdevumu piedziņu
532,41 euro apmērā nav pamatota.
[3.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu un pamatojoties uz Civillikuma 1765. panta pirmo daļu, prasītājai ir atzīstamas tiesības saņemt
likumiskos procentus 6 % apmērā gadā no piedzītās summas līdz sprieduma izpildes dienai.
[3.8] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama valsts nodevas proporcionālā daļa
987,70 euro apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,11 euro apmērā.
No atbildētāja par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,14 euro apmērā – starpība, kuru nav segusi prasītāja,
samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas paziņojumu nosūtīšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39. pantā
noteiktajam.
Prasītājas izdevumi advokāta palīdzības samaksai 915,00 euro apmērā no atbildētāja piedzenami pilnā apmērā.
[4] Atbildētājs iesniedzis apelācijas sūdzību, apstrīdot Rīgas rajona tiesas 2020. gada 13. oktobra spriedumu daļā par zaudējumu piedziņu
11 078,39 euro apmērā.
Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem:
[4.1] Salīdzinot divus prasītājas iesniegtos būvnieku slēdzienus, ir redzams, ka būvniecības speciālistiem ir atšķirīgs viedoklis par veidiem, kā
novērst konstatētos būvju bojājumus.
Atbildētāja ieskatā celtnes daļējs nobrukums bija saistīts ar prasītājas darbībām, par ko viņam bija pamats iesniegt pretprasību. Sagatavot
atbilstošu tehnisko atzinumu atbildētājam kavēja 2020. gada 12. martā sakarā ar pandēmiju izsludinātie drošības pasākumi.
[4.2] SIA “Raco” 2018. gada 6. jūlija tāmē Nr. /numurs/ aprēķinātā summa 11 078,39 euro ir apstrīdama. Konstatētie bojājumi, visticamāk,
radušies ēkas ekspluatācijas laikā un, iespējams, saistībā ar grunts kustībām.
Strīdus summu prasītāja vēl nav samaksājusi.
[4.3] Tiesa, aizbildinoties ar procesuālās ekonomijas principu, nepamatoti noraidīja atbildētāja tiesas sēdē izteikto pieteikumu par pienākuma
uzlikšanu prasītājai nodrošināt piekļuvi atbildētāja izvēlētajam speciālistam būvkonstrukciju apsekošanai. Tādā veidā tiesa liegusi atbildētājam izmantot
Civilprocesa likuma 93. pantā noteikto pienākumu pierādīt savu iebildumu pamatotību un 74. pantā noteiktās tiesības iesniegt pierādījumus.
Spriedums, kas nav pamatots uz pārbaudītiem pierādījumiem, nevar būt pareizs, tas ir pretlikumīgs.
Lūdz pieņemt 2020. gada 15. septembrī izteikto lūgumu un dot atbildētājam tiesības iesniegt pierādījumus tiesai par savu apgalvojumu pamatotību
attiecībā uz pārsūdzamo zaudējumu 11 078,39 euro apmērā.
[5] Prasītāja par apelācijas sūdzību iesniegusi paskaidrojumus, norādot, ka pārsūdzētais spriedums ir pamatots un pareizs. Tiesa ir izvērtējusi visus
iesniegtos pierādījumus, pareizi piemērojusi likuma normas.
Motīvu daļa
[6] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi lietas materiālus un apelācijas sūdzības argumentus, secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu un 430. panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar
apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā. Fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav
apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
[7.1] Atbildētājs pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzējis daļā, ar kuru apmierināta prasība par zaudējumu 11 078,39 euro piedziņu, tādēļ,
atbilstoši Civilprocesa likuma 426. panta pirmajai daļai, prasība pārējā daļā netiek vērtēta.
[7.2] Apelācijas kārtībā nav apstrīdēti šādi pirmās instances tiesas nodibināti fakti:
- prasītāja ir nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniece. Šis īpašums sastāv no zemes gabala un vienstāva gāzbetona dzīvojamās mājas;
- atbildētājs ir nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks. Šis īpašums sastāv no zemes gabala un dzīvojamās ēkas jaunbūves;
- 2018. gada 1. maijā prasītājas dzīvojamai mājai uzgāzusies atbildētāja nekustamā īpašuma teritorijā izbūvētā mūra siena.
[8] Pušu starpā pastāv strīds par to, vai atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājas izdevumus dzīvojamās mājas remontam 11 078,39 euro
apmērā.
Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar pušu sniegtajiem paskaidrojumiem, atzīst, ka pirmās instances tiesas
spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Rīgas rajona tiesa balstījusi savus spriedumā ietvertos argumentus uz konstatētajiem
faktiskajiem apstākļiem, konstatētajiem faktiem devusi pareizu, piemērojamām likuma normām atbilstošu juridisku novērtējumu, tādēļ, realizējot
Civilprocesa likuma 432. panta piektajā daļā noteiktās tiesības, Civillietu tiesas kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā
norādītajiem motīviem, tos neatkārtojot.
[9] Civillietu tiesas kolēģija par nepamatotu atzīst atbildētāja iebildumus pret pārsūdzēto spriedumu daļā par 11 078,39 euro piedziņu turpmāk
norādītu apsvērumu dēļ.
[9.1] Par to, ka būvniecības speciālistiem ir atšķirīgs viedoklis par veidiem, kā novērst konstatētos būves bojājumus, un, attiecīgi, par atšķirībām
izmaksās, kādas nepieciešamas radīto bojājumu novēršanai un ēkas atjaunošanai, prasītāja paziņojusi atbildētājam 2018. gada 28. septembrī, ierakstītā
pasta sūtījumā nosūtot iesniegumu par zaudējumu atlīdzināšanu (lietas 33. lapa). Atbildētājs izvairījies no minētā sūtījuma saņemšanas (lietas 34. lapa), un
līdz ar to arī no iespējas bojājumu novērtēšanai piesaistīt citu būvniecības speciālistu.
Prasītāja radusi iespēju dzīvojamai mājai radītos bojājumus novērst par iespējami mazāku finansiālo līdzekļu izlietojumu, līdz ar to apelācijas
sūdzības argumentam, ka būvniecības speciālistiem bijis atšķirīgs viedoklis par veidiem kā novērst konstatētos būvju bojājumus, šī brīža procesuālajā
stadijā vairs nav nozīmes.
[9.2] Atbildētājs nekādā veidā nav pamatojis savu ieskatu, ka celtnes daļas nobrukums bija saistīts ar prasītājas darbībām.
Negadījums un prasītājai piederošās ēkas bojājums notika 2018. gada 1. maijā. Prasība par zaudējumu piedziņu tiesā pieņemta 2019. gada
8. jūlijā. Līdz ar to apelācijas sūdzības arguments, ka sakarā ar pandēmiju 2020. gada 12. martā izsludinātie drošības pasākumi kavēja sagatavot
tehnisko atzinumu un iesniegt lietā pretprasību, neiztur kritiku.
Turklāt, atbildētājs neapstrīd prasītājas izdevumu apmēru, kas saistīts ar ēkas bojājumu novēršanu un ko pirmās instances tiesa apmierinājusi
7 931,49 euro apmērā.
[9.3] Norādot, ka SIA “Raco” 2018. gada 6. jūlija tāmē Nr. /numurs/ aprēķinātā summa 11 078,39 euro par izmaksām dzīvojamās ēkas iekštelpu
bojājumu novēršanai ir apstrīdama, atbildētājs to likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējis.
Atbildētāja iebildumi pamatoti vien ar viņa šaubām par to, ka bojājumi varēja rasties ēkas ekspluatācijas laikā vai iespējamām grunts kustībām, kas
tiesas ieskatā nav pietiekams pamats secinājumam, ka prasītājas izdevumi 11 078,39 euro apmērā nav samērīgi ar konstatētajiem iekštelpu bojājumiem.
[9.3.1] Saskaņā ar IK “Imanta” 2019. gada 17. jūnijā izsniegto dzīvojamās ēkas /adrese/ telpu bojājumu tehniskās apsekošanas atzinumu, mūra
sienai gāžoties, ēkas konstrukcijas tika satricinātas, kā rezultātā radīti bojājumi visās dzīvojamās mājas telpās, bojāta sienu apdare un grīdu, pārsegumu,
logu, durvju, iebūvēto mēbeļu konstruktīvie elementi.
Atzinumā norādīts, ka SIA “Raco” sagatavotais iekštelpu apdares darbu saraksts un tam nepieciešamo resursu izmaksu aprēķins par 11 078,39
euro ir minimāls iekštelpu apdares atjaunošanai (lietas 61.-77. lapa).
[9.3.2] Nevienu no SIA “Raco” tāmē Nr. /adrese/ iekļautajiem darbiem un materiāliem un to izcenojumu atbildētājs nav apstrīdējis un nav
norādījis, kuri tāmē iekļautie darbi neatbilst tehniskās apsekošanas atzinumā norādītajiem bojājumiem un to apmēriem (lietas 26.-28. lapa).
Civillietu tiesas ieskatā, atbilstoši Civillikuma 1084. pantā noteiktajam, katram būves īpašniekam jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar
rasties kaitējums kaimiņiem, neatkarīgi no tā, vai būve ir vai nav nodota ekspluatācijā.
[9.3.3] Secināms, ka atbildētāja neatļautas un vainojamas rīcības rezultātā ir radies prasītājas tiesību aizskārums, ko veido jau cēlies mantisks
zaudējums prasītājas samaksāto naudas līdzekļu 7 931,49 euro apmērā, kā arī zaudējums 11 078,39 euro apmērā kā prasītājas tagadējās mantas
samazinājums Civillikuma 1772. panta izpratnē, kas prasītājai būs jāsedz saskaņā ar būvuzņēmēja sastādīto tāmi Nr. /numurs/.
Naudas līdzekļi, kas nepieciešami iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis cietušā esošās
mantas samazinājums, proti, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā. Tāpēc apstāklim, vai norādītais
stāvoklis reāli ticis atjaunots, nav izšķirošas nozīmes, un tas nevar būt pamats tiesību aizskārēja atbrīvošanai no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma.
Pamatojoties uz minēto, faktam, ka strīdus summu prasītāja vēl nav samaksājusi, nav izšķirošas nozīmes.
[9.4] Lietā nav pierādījumu, ka atbildētājs jebkad būtu vērsies pie prasītājas ar lūgumu nodrošināt viņa izraudzītam speciālistam piekļuvi
būvkonstrukciju apsekošanai.
No apelācijas sūdzības redzams, ka atbildētājam radās problēmas atrast atbilstošu speciālistu saistībā ar 2020. gada 12. martā izsludinātajiem
drošības pasākumiem; kad apstākļi atļāva pievērsties būves apsekošanai, būvspeciālists paskaidrojis, ka visi nokritušā mūra fragmenti novākti, tāpēc
vairs neko konstatēt nav iespējams.
Izvērtējot šo apelācijas sūdzības argumentu, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav pamata secinājumam, ka atbildētāja izraudzīta būvspeciālista
piekļuve prasītājas dzīvojamajai ēkai gandrīz trīs gadus pēc negadījuma atspēkos prasītājas iesniegtos pierādījumus par bojājumu veidu un apmēru
iekštelpās.
Pastāvot šādiem apstākļiem, Civillietu tiesas kolēģija pirmās instances tiesas rīcībā, noraidot atbildētāja lūgumu par pienākuma uzlikšanu prasītājai,
nekonstatē Civilprocesa likuma 74. panta otrās daļas 4. punktā noteiktās lietas dalībnieka tiesības iesniegt pierādījumus.
Ņemot vērā, ka atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību, pieteicis šādu lūgumu 2020. gada 15. septembrī (lietas 130. lapa), proti, pēc
tam, kad tiesa 2020. gada 12. martā atlikusi lietas izskatīšanu pretprasības sagatavošanai (lietas 99. lapa) un 2020. gada 20. augustā - izlīguma
noslēgšanai (lietas 128. lapa), Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā atbildētājs ir ignorējis Civilprocesa likuma 74. panta sestajā daļā noteikto: pusēm savas
tiesības un pienākumi jāizpilda godprātīgi.
[9.5] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam un Civillikuma 1765. pantam, prasītājai ir atzīstamas tiesības saņemt likumiskos procentus 6 %
apmērā gadā no piedzītiem zaudējumiem 11 078,39 euro līdz sprieduma izpildes dienai.
[9.6] Ievērojot visu iepriekš norādīto kopumā, Civillietu tiesas kolēģija nonāk pie secinājuma, ka pirmās instances tiesa lietā iesniegtos pierādījumus
novērtējusi vispusīgi un objektīvi, tiesas secinājumi atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem, līdz ar to prasība daļā par zaudējumu 11 078,39 euro piedziņu
apmierināta pamatoti.
[10] Apelācijas sūdzībā ietvertais pieteikums - dot atbildētājam tiesības iesniegt pierādījumus savu iebildumu pamatošanai attiecībā uz zaudējumu
11 078,39 euro apmērā - apliecina, ka apelācijas sūdzības izskatīšanas brīdī atbildētāja rīcībā šādu pierādījumu nav.
Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē attaisnojošus iemeslus tam, ka šādus pierādījumus atbildētājam nebija iespējams pieteikt lietas izskatīšanā
pirmās instances tiesā, tāpēc atzīst, ka Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas izpratnē šāda lūguma apmierināšanai nav tiesiska pamata.
[11] Civilprocesa likuma 41. pants imperatīvi noteic tiesas pienākumu spriest par pušu samaksāto tiesas izdevumu atlīdzināšanu.
[11.1] Ceļot prasību, prasītāja samaksāja valsts nodevu par prasības pieteikumu un pieteikumu par prasības nodrošināšanu 1 021,47 euro (lietas
13. lapa), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (lietas 14. lapa).
[11.1.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta c) apakšpunktu un 7. punktu par prasību zaudējumu 19 542,29 euro
apmērā piedziņai bija maksājama valsts nodeva 917,71 euro apmērā, par prasības nodrošināšanu – 97,71 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka prasība ir apmierināta daļā par zaudējumu 19 009,88 euro apmērā piedziņu, noraidot to 532,41 euro apmērā, ievērojot
Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta c) apakšpunktu un 41. pantā noteikto proporcionalitātes principu, no atbildētāja par labu prasītājai
piedzenama tās samaksātā valsts nodeva par prasības pieteikumu 892,66 euro (19 009,88 euro / 19 542,29 euro = 0,9727; 0,9727 x 100 = 97,27 %;
917,71 euro x 97,27 % = 892,66 euro) apmērā.
[11.1.2] Saskaņā Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 7. punktu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama tās samaksātā valsts nodeva
par prasības nodrošinājuma pieteikumu 97,71 euro apmērā.
[11.2] Civilprocesa likuma 44. panta otrā daļa noteic ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu. No lietas materiāliem redzams, ka prasītājai lietā
juridisko palīdzību sniedza un tiesā pārstāvēja zvērināta advokāte Inita Apšeniece un Evija Kolberga (lietas 93.-94., 105. lapa). Par prasības pieteikuma
sagatavošanu prasītājai radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības apmaksai 915 euro apmērā (lietas 95.-96. lapa). Citi pierādījumi
par advokātu palīdzības apmaksu lietā nav iesniegti.
Ņemot vērā, ka atbildētājs pret šādu aprēķinu nav iebildis un tas atbilst Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktam un
ceturtajai daļai, no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi minētajā apmērā.
[11.3] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. pantu, no atbildētāja par labu valstij ir piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi.
Atbilstoši lietā esošām uzziņām par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem redzams, ka tie ir 10,38 euro (5,34 + 5,04, lietas 2. -2.a lapa).
Ievērojot proporcionalitātes principu, par lietas izskatīšanu tiesā prasītājai būtu jāmaksā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,28 euro (10,38 x 2,37 %
= 0,28 euro), savukārt atbildētājam - 10,10 euro (10,38 x 97,27 % = 10,10 euro).
Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus ir samaksājusi 3,20 euro (lietas 14. lapa) apmērā, no atbildētāja par labu
prasītājai ir piedzenami 2,91 euro (3,20 – 0,28 = 2,91), savukārt par labu valstij piedzenami 6,90 euro (10,10 – 3,20 = 6,90).
Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumi 1 908,28 euro (892,66 + 97,71 +
915 + 2,91) apmērā, bet par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi 6,90 euro apmērā.
[11.4] Ievērojot, ka prasība tiek apmierināta, atbildētāja lūgumu par tiesāšanas izdevumu piedziņu nav pamata apmierināt.
[12] Termiņš sprieduma labprātīgai izpildei par naudas piedziņu tiek noteikts atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantā minētajam. Šajā termiņā
valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 432. pantu, Civillietu tiesas kolēģija
no s p r ie d a :
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, zaudējumus 11 078,39 euro un tiesas
izdevumus 1 908,28 euro, kopā 12 986,67.
Noteikt /pers. B/ personas kods /personas kods/, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/, personas kods /personas
kods/, likumiskos nokavējuma procentus - sešus procentus gadā no neatmaksātā galvenā parāda 11 078,39 euro.
Samaksa veicama /pers. B/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontā Nr./numurs/, AS “Swedbank”.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,90 euro, iemaksājot tos Tiesu
administrācijas, reģistrācijas Nr. 90001672316, kontā Nr. LV51 TREL 2190 4580 1900 0, BIC kods TRELLV22, klasifikācijas kods 21499, norādot
iemaksas mērķi un lietas numuru.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu- 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas
izdevumu piedziņu valsts labā, norādītajā termiņā maksājuma apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas apgabaltiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Senāta Civillietu departamentam, iesniedzot Rīgas apgabaltiesā kasācijas sūdzību un
iemaksājot drošības naudu 300 euro apmērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas, reģistrācijas Nr. 90000068892, Valsts kases kontā Nr. LV83
TREL 8280 0100 0000 0.
Tiesnese Ž. Žimante
Tiesnese M. Bebriša
Tiesnese S. Vamža