Court dismisses administrative penalty for land neglect as mere grass growth does not constitute sanitary impurity without soil collapse.

Lieta Nr. 1A73021919

ECLI:LV:ZRT:2021:0301.1A73021919.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2021. gada 11. martā

Zemgales rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L. Fogele,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktās personas SIA “/pers. A/” pārstāvim, zvērinātam advokātam Valsts amatpersona, Ozolnieku

novada pašvaldības Administratīvās komisijas pārstāvei /pers. B/,

2021. gada 1. martā atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, SIA “/pers.A/” sūdzībā par Ozolnieku novada pašvaldības

(turpmāk – Ozolnieku NP) Administratīvās komisijas 2019. gada 29. augusta lēmumu Nr. 8/8/2019 , un

konstatēja:

2019. gada 25. jūlijā Ozolnieku NP policijas inspektors Valsts amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu DC Nr. 301591

(turpmāk – protokols DC Nr. 301591) par to, ka 2019. gada 16. jūlijā plkst. 10.04 tika konstatēts, ka uz SIA “/pers. A/” piederošas zemes vienības ar

kadastra Nr. /numurs A/(/adrese/) nav veikti zemes apsaimniekošanas darbi – nav nopļauta zeme. Līdz ar to ir pārkāpts Ozolnieku novada saistošo

noteikumu Nr. 7/2018 “Ozolnieku novada teritorijas uzturēšana un kopšana” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 7/2018) 4.1. punkts.

Ar Ozolnieku NP Administratīvās komisijas (turpmāk – Administratīvā komisija) 2019. gada 29. augusta lēmumu Nr. 8/8/2019 par Saistošo

noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkta neievērošanu SIA “/pers. A/” tika izteikts brīdinājums.

Administratīvās komisijas 2019. gada 29. augusta lēmumā Nr. 8/8/2019 (turpmāk – lēmums Nr. 8/8/2019) norādīti sekojoši apsvērumi.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punktu, jākonstatē, ka persona ir ciema

teritorijā esoša zemes gabala īpašnieks, un nav izpildījusi tīrības un kārtības uzturēšanu savā īpašumā, kas izpaudies kā bezdarbība, zemes

apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšana un zāles nepļaušana.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punktu, īpašniekam ciema teritorijā publiski pieejamās teritorijās jānodrošina zāles regulāra

pļaušana, zāles garumam nepārsniedzot 10 cm.

SIA “/pers. A/” uzskata, ka, ievērojot MK 13.07.2018. noteikumu Nr. 635 “Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā

izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 635) 6. punktu, SIA “/pers. A/” nav piemērojams

Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkts, turklāt, īpašums nav publiski pieejams.

SIA “/pers. A/” kopš 2013. gada 19. novembra ir nekustamā īpašuma /adrese A//adrese/, ar kadastra Nr. /numurs B/(turpmāk – nekustamais

īpašums), īpašniece. Nekustamais īpašums atrodas ciema teritorijā, nav iežogots un ir publiski pieejams. Īpašumam ir noteikti lietošanas mērķi: 1,24 ha

neapbūvēta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme un 3,1 ha neapbūvēta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūves zeme.

MK noteikumi Nr. 635 regulē neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību noteikšanas kārtību un informācijas sniegšanu vietējām

pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes aprēķināšanai par zemes vienībām, kurām ir noteikts kāds no lauksaimniecībā izmantojamās

zemes lietošanas veidiem.

Savukārt Saistošie noteikumi Nr. 7/2018 nosaka novada administratīvās teritorijas kopšanas un sanitārās tīrības uzturēšanas kārtību.

Administratīvā komisija secina, ka SIA “/pers. A/” ir pārkāpusi Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punktu - nav pienācīgi uzturējusi kārtību sev

piederošajā īpašumā, kas izpaudies kā bezdarbība un zāles nepļaušana. Minētais ir pierādīts ar protokolu DC Nr. 301591, Ozolnieku NP policijas

inspektora dienesta ziņojumu un fotomateriāliem.

SIA “/pers. A/” kā zemes īpašniecei ir pienākums uzturēt tīrību un kārtību savā īpašumā. Tātad ir pienākums nodrošināt to, lai īpašums tiktu

savlaicīgi nopļauts.

Lietā ir iegūti objektīvi pierādījumi SIA “/pers. A/” pārkāpuma konstatēšanai un persona ir saucama pie administratīvās atbildības. Pieņemot

lēmumu, ir izvērtēti administratīvā akta izdošanas lietderības apsvērumi, vainu mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, par pārkāpumu piemērojot Saistošo

noteikumu Nr. 7/2018 11. punktā paredzēto administratīvo sodu - brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām - līdz 1400 euro.

Nolemts SIA “/pers. A/” sodīt ar mērķi, lai persona tiktu audzināta, likuma ievērošanas garā, atturētos no tādas bezdarbības nākotnē, kā arī, lai

persona ievērotu valsts un sabiedrības intereses.

Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkta pārkāpums nav atzīstams par maznozīmīgu, jo nesakoptais īpašums bojā ciema koptēlu. Saistošo

noteikumu Nr. 7/2018 11. punktā noteiktā norma ir ieviesta, lai sasniegtu Latvijas APK 22. pantā noteikto administratīvā soda mērķi.

Administratīvajai komisija secina, ka nav pamata atbrīvot pie administratīvās atbildības saucamo personu no atbildības, piemērojot Latvijas APK

21. pantu.

Administratīvo atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi lietā nav konstatēti.

Nepiekrītot Administratīvās komisijas lēmumam Nr. 8/8/2019, SIA “/pers. A/” iesniedza sūdzību Zemgales rajona tiesai, pārsūdzot minēto lēmumu

pilnā apjomā. Lūdz minēto lēmumu atcelt un izbeigt lietu.

Sūdzību SIA /pers. A/” pamato ar šādiem argumentiem.

Lai sauktu personu pie administratīvās atbildības, ir nepieciešams konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Jau administratīvā pārkāpuma protokolā ir jābūt norādītam, kāds tieši personas nodarījums veido administratīvo pārkāpumu.

Saistošie noteikumi Nr. 7/2018 ir izdoti pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu, kas nosaka, ka

dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos: par

namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu; par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves,

izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu.

Nekustamais īpašums ir neapbūvēts zemes gabals, tāpēc, ievērojot likuma “Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 5. punktā ietverto

regulējumu, uz to nav attiecināmi Saistošie noteikumi Nr. 7/2018, bet zāles pļaušana nav saistāma ar sanitārās tīrības uzturēšanu.

Zemes lietošanas veids zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu /numurs C/, atbilstoši zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānam (pēc fakta

patreizējā situācijā) ir 4,01 lauksaimniecībā izmantojamā zeme un līdz ar to atbilstoši MK noteikumu Nr. 635 6. punktam, lauksaimniecībā izmantojamās

zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, ja līdz kārtējā gada 1. septembrim tajā vismaz vienu reizi nav veikta pļaušana, zāles

novākšana vai sasmalcināšana un izkliedēšana.

Līdz ar to savā darbībā SIA “/pers. A/” ievēro un vadās no minētā normatīvā akta prasības un Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkts šajā

gadījumā nav piemērojams, jo zāles pļaušanu lauksaimniecības zemē regulē augstāka spēka normatīvais akts (MK noteikumu Nr. 635) un saistošie

noteikumi nevar tikt piemēroti.

SIA “/pers. A/” īpašums nevar tikt atzīts par publiski pieejamu teritoriju tikai tāpēc, ka īpašums nav nožogots, jo tas ir privātīpašums, atšķirībā no

īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz

brauktuves malai).

Saistošie noteikumi Nr. 7/2018 neskaidro, kas ir uzskatāms par publiski pieejamu teritoriju, tāpēc no Administratīvās komisijas lēmuma Nr.

8/8/2019 nav saprotams, kā secināts, ka nekustamais īpašums atbilst publiski pieejamas teritorijas statusam.

No Administratīvās komisijas lēmuma Nr. 8/8/2019 ir saprotams, ka atbildība ir iestājusies par zāles nepļaušanu vispār, bet Saistošo noteikumu

Nr. 7/2018 4.1. punkts neparedz atbildību par zāles nepļaušanu. Līdz ar to Administratīvās komisijas lēmums Nr. 8/8/2019 nav pamatots.

SIA “/pers. A/” uzskata, ka nav izdarījusi Administratīvās komisijas lēmumā Nr. 8/8/2019 norādīto administratīvo pārkāpumu.

Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2019. gada 2. oktobra lēmumu pieņemta SIA “/pers. A/” sūdzība par Administratīvās komisijas lēmumu Nr.

8/8/2019 un ierosināta tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā, nosakot lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Līdz 2020. gada 14. februārim noteikts

termiņš paskaidrojumu iesniegšanai, pieteikumu un lūgumu iesniegšanai.

2019. gada 7. oktobrī Zemgales rajona tiesā saņemts SIA “/pers. A/” lūgums par pierādījumu pievienošanu lietā, nosūtot Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) 2019. gada 24. septembra atbildi Nr. 1-132/904 uz SIA “/pers. A/” iesniegumu “Par

saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2018”.

2020. gada 3. februārī Zemgales rajona tiesā saņemts SIA “/pers. A/” lūgums par pierādījumu pievienošanu lietā, nosūtot VARAM 2019. gada

6. novembra atbildi Nr. 1-18/10404 “Par saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2018”.

Citi paskaidrojumi, lūgumi, pieteikumi no lietas dalībniekiem līdz noteiktajam datumam nav saņemti.

Ar 2020. gada 10. marta Zemgales rajona tiesas tiesneses L. Fogeles lēmumu lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā 2020. gada 15. aprīlī,

bet ar 2020. gada 6. aprīļa lēmumu rezolūcijas veidā tiesas sēde noņemta no izskatīšanas saskaņā ar izsludināto ārkārtas situāciju saistībā ar COVID-19

izplatības ierobežošanu.

Ar 2020. gada 20. maija lēmumu lietas izskatīšana nozīmēta uz 2020. gada 19. oktobri, bet 2020. gada 16. oktobrī lietas izskatīšana noņemta

sakarā ar ilgstošu tiesneša prombūtni.

Ar 2020. gada 30. novembra lēmumu lietas izskatīšana nozīmēta uz 2021. gada 1. martu.

Tiesas sēdē SIA “/pers. A/” pārstāvis, zvērināts advokāts Valsts amatpersona uzturēja sūdzību uz tajā norādītajiem apstākļiem, motīviem un

juridisko pamatojumu. Paskaidroja, ka nekustamais īpašums nav uzskatāms par publiski pieejamu teritoriju, ir neapbūvēta teritorija, tāpēc attiecībā uz šo

teritoriju nav attiecināmi Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkta noteikumi. Lieta ir izbeidzama, jo nav konstatējams administratīvā pārkāpuma

sastāvs. Papildus norādīja, ka līdzīgā situācijā ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 1A73022918 atcelts Ozolnieku novada

pašvaldības Administratīvās komisijas lēmums Nr. 9/1/2019 par SIA “/pers. A/” saukšanu pie administratīvās atbildības par Saistošo noteikumu Nr.

7/2018 4.1. punktā minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeigta.

Tiesas sēdē Administratīvās komisijas pārstāve /pers. B/ paskaidroja, ka Latvijas APK neparedz atbildību par šādu nekustamo īpašumu

apsaimniekošanu. Faktiski sods SIA “/pers. A/” ir piemērots vairāk par sanitārās tīrības uzturēšanas neievērošanu, tā kā nepļauta zāle rada netīrību, tajā

var krāties atkritumi, invazēt augi. Saistošie noteikumi Nr. 7/2018 paredzēti prevencijas nolūkam, lai personām brīdinātu par iespējamu pārkāpumu, par

zemes gabala nesakopšanu, paredzot par to piemērot mazākus sodus. Un tieši šo noteikumu 4.1. punkts paredzēts, lai pašvaldības teritorijā neveidotos

kūla un sanitārā netīrība. No 2020. gada no Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 formulējuma izņemts termiņš “publiski pieejamās teritorijas”, jo noteikumi ir

attiecināmi uz publiski redzamām teritorijām ciema teritorijā, lai tiktu uzturēta sanitārā tīrība un uzturēts publiskais tēls. Uzskata, ka Administratīvās

komisijas lēmums Nr. 8/8/2019 ir atstājams spēkā.

Uzklausījusi SIA “/pers. A/” pārstāvja /pers. F/ paskaidrojumus, Administratīvās komisijas pārstāves /pers. B/ argumentus, iepazinusies ar sūdzībā

izteiktajiem argumentiem, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarībā, tiesa secina, ka

SIA “/pers. A/” sūdzība ir pamatota, Administratīvās komisijas lēmums Nr. 8/8/2019 atceļams un lieta izbeidzama, pamatojoties uz sekojošiem

apsvērumiem.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 panta septīto daļu, tiesa, izskatot administratīvā konkrēto pārkāpuma lietu, izlemj:

1. vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2. vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3. vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4. vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5. kāds administratīvais sods piemērojams personai [..].

Likuma “Par pašvaldībām” 14. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldībām savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos ir

tiesības izdot saistošos noteikumus.

Tādējādi likumdevējs ir piešķīris pašvaldībām tiesības izdot ārējos normatīvos aktus – saistošos noteikumus, lai nodrošinātu likuma “Par

pašvaldībām” minētās autonomās funkcijas izpildi. Tā ir pašvaldības autonomā funkcija – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un

sanitāro tīrību, uzturēšanu un sakopšanu (skat. likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punktu).

Saistošie noteikumi Nr. 7/2018 izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu.

Likuma “Par pašvaldībām” 43. pirmās daļa noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to

pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, bet konkrēti 5. un 6. punkts paredz pieņemt saistošos noteikumus par namu un to teritoriju un būvju

uzturēšanu; par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta

pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu.

Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkts (uz pārkāpuma konstatēšanas brīdi) noteica, ka ciema teritorijā esošos īpašumos – publiski

pieejamās teritorijās, t.sk. daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām funkcionāli piesaistītos zemes gabalos, jānodrošina zāles regulāra pļaušana (zāles garums

nedrīkst pārsniegt 10 cm), nokritušo lapu, nokaltušo augu un zaru savākšana, apstādījumu kopšana, bīstamo koku novākšana.

Savukārt, Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 11. punkts paredz atbildību par šo noteikumu prasību neievērošanu, par ko izsaka brīdinājumu vai

uzliek naudas sodu: [..] juridiskajām personām – līdz 1400 euro.

Judikatūrā ir izteikta atziņa, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetentā amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas

prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajām darbībām persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Šis

dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras

kompetencē ir pieņemt lēmumu šajā lietā, izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir

saucama pie administratīvās atbildības, bet, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās

garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu. Tātad, jau administratīvā pārkāpuma protokolā ir jābūt norādītam, kādas tieši

personas prettiesiskās darbības veido administratīvo pārkāpumu (skat. Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 25. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-

157/2007).

No protokola DC Nr. 301591 un Administratīvās komisijas lēmuma Nr. 8/8/2019 zināms, ka SIA “/pers. A/” saukta pie administratīvās atbildības

par Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkta pārkāpšanu, jo 2019. gada 16. jūlijā plkst. 10.04 tika konstatēts, ka uz SIA “/pers. A/” piederošā

nekustamā īpašumā nav veikti zemes apsaimniekošanas darbi – nav nopļauta zeme. SIA “/pers. A/” saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 11.

punktu tika izteikts brīdinājums.

Lietā netiek apstrīdēts un ar lietas materiāliem kopumā ir pierādīts, ka nekustamais īpašums (kadastra numurs Nr. /numurs/, /adrese/) ir SIA “/pers.

A/” īpašums, tas atrodas Ozolnieku pagasta teritorijā un šis nekustamais īpašums nav nožogots. Līdz ar to šos apstākļus tiesa detalizētāk spriedumā

neatreferē.

Lietā ir strīds par to, vai SIA “/pers. A/” nav ievērojusi Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punktu un vai pamatoti saukta pie atbildības par šīs

normas pārkāpšanu.

No Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkta satura izriet, lai SIA “/pers. A/” sauktu pie atbildības, konstatējams, ka nekustamais īpašums ir

publiski pieejama teritorija, tostarp, var ietvert daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli piesaistītu zemes gabalu, un ka šajā īpašumā nav pļauta zāle,

kā dēļ tās garums pārsniedz 10 cm.

Lai arī protokolā DC Nr. 301591 nav minēta viena no pārkāpuma sastāva pazīmēm – nepļautās zāles garums, no lietai pievienotajiem fotoattēliem

(8. un 9. lietas lapa) secināms, ka zāles garums varētu būt pārsniedzis 10 cm, ievērojot, ka ir skaidri pamanāms zāles veģetācijas briedums – ziedēšanas

stadija.

Saistošajos noteikumos Nr. 7/2018 nav definēts jēdziens – publiski pieejams īpašums.

No “Tēzaurs” vārdnīcas skaidrojuma izriet, ka publisks ir tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi;

tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.

Savukārt no vietnes: www.vardnica.lv skaidrojuma, termins publisks ir tāds, kas ir visiem pieejams; atklāts. Publisks sarīkojums. Publiska

izrāde.

Savukārt, Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”

2.21. punkts noteic, ka publiskā ārtelpa ir sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ceļi, ielas, bulvāri, laukumi, publisku ēku

pagalmi, pasāžas, krastmalas, promenādes, parki, dārzi, skvēri, meži, publiskie ūdeņi un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai.

Līdz ar to secināms, ka publiski pieejamai teritorijai ir jābūt tādai, kas ir pieejama daudziem vai visiem sabiedrības locekļiem, ir sabiedrībai brīvi vai

daļēji pieejama teritorija, proti, vietas, kas nodotas publiskai lietošanai.

Ne protokolā DC Nr. 301591, ne Administratīvās komisijas lēmumā Nr. 8/8/2019 nav norādes uz kuru daļu attiecināms pārkāpums, līdz ar to

pieņemams, ka tas attiecināms uz visu nekustamā īpašuma teritoriju.

SIA “/pers. A/” nekustamais īpašums nav apbūvēts un daļa no tā - 3,1 ha ir paredzēta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei, tātad varētu ar laiku

būt publiski pieejama teritorija, bet otra nekustamā īpašuma daļa – 1,24 ha ir paredzēta individuālo dzīvojamo māju apbūvei, tātad nav paredzēta

publiskai pieejamībai. Līdz ar to tikai uz 3,1 ha varētu attiecināt Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkta prasības, bet tikai tādā gadījumā, ja šī

nekustamā īpašuma teritorija būtu apbūvēta ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (-ām) un darīta publiskai pieejamībai, taču šobrīd šī daļa no nekustamā

īpašuma nav publiski pieejama, jo ir privātīpašums.

Tas, ka privāts īpašums nav norobežots ar sētu vai citāda veida šķēršļiem, kas liedz sabiedrības locekļiem iekļūšanu tajā, nenozīmē, ka privāts

īpašums kļūst par publiski pieejamu teritoriju. Tas, ja kāds sabiedrības loceklis tajā iekļūst var nozīmēt tikai to, ka nekustamā īpašuma īpašniekam nav

pret to pretenziju, taču tas nerada šī īpašuma pārdēvēšanu par publisku teritoriju, vai, ka persona ir patvarīgi iekļuvusi privātā īpašumā, kas, savukārt, ir

likuma pārkāpums.

Līdz ar to, tā kā SIA “/pers. A/” nekustamais īpašums ne uz 2019. gada 16. jūliju, ne uz lietas izskatīšanas brīdi nav nosakāms kā publiski pieejama

teritorija, uz SIA “/pers. A/” nekustamo īpašumu nav un nevar būt attiecināmas Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkta prasības, tātad tā nav

sodāma par šo prasību neievērošanu.

Vienlaicīgi tiesa norāda, ka protokols DC Nr. 301591 sastādīts tikai par īpašuma teritorijas apsaimniekošanas pasākumu neveikšanu, kas

izpaudusies kā zāles nepļaušana, taču par šīm darbībām administratīvā atbildība nevar iestāties, jo Latvijas APK 51. panta otrajā daļā atbildība paredzēta

tieši par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, tātad konkrētās lietas izskatīšanā nav

piemērojami Saistošie noteikumi Nr. 7/2018.

Tiesa norāda, ka ar Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkta prasībām ir pārsniegts normatīvajos aktos noteikto tiesību apjoms, kā uz to

pareizi ir norādīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2019. gada 24. septembra vēstulē Nr. 1-132/9014 un 2019. gada 6. novembra

vēstulē Nr. 1-18/10404 (skat. 48. un 52. lietas lapu), kuru saturs ir jābūt zināms Administratīvajai komisijai, jo abas vēstules ir adresētas Ozolnieku

novada domei. Līdz ar to saturu tiesa spriedumā neatkārto, bet norāda, ka līdz Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkta prasību grozīšanai, šī norma

nav pielietojama un par tās pārkāpšanu persona nav sodāma saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2018.

Administratīvo pārkāpumu process kā sodošs likums ir pielīdzināts kriminālprocesam, kas nozīmē, ka tam piemēro arī krimināltiesiskos principus.

Tāpēc ir piemērojams arī nutlum crimen, nulla poena sine lege princips, kurš ir ietverts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas 7. panta pirmās daļas 1. teikumā, Satversmes likuma 90. un 92.pantā un arī Krimināllikumā. Šis princips nosaka, ka tikai likums var noteikt,

kas ir noziedzīgs nodarījums, un paredzēt par to atbildību un ka sodošu likumu nevar piemērot paplašināti par sliktu apsūdzētajam. Ar likumu jāsaprot

tiesību normas, kuras ir pieejamas un paredzamas (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra spriedums lietā Nr. 2008-

09-0106).

No minētā principa izriet arī skaidrības princips un analoģijas aizlieguma princips, tas ir, tiesību normai ir jābūt formulētai precīzi un skaidri.

Savukārt, grozot Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkta noteikumus, kas nav labvēlīgāki personai, kura saucama pie atbildības, grozītajai

normai nav atpakaļejoša spēka.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka likuma “Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 6. punkts nenoteic kārtību, kādā uzturama pašvaldības

pārziņā esošās administratīvās teritorijas sanitārā tīrība. Šī kārtība ar saistošajiem noteikumiem jāievieš pašvaldībai (skat. Satversmes tiesas 2004. gada

21. maija sprieduma lietā Nr. 2003-23-01 8. punktu).

Tādējādi Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 var saturēt regulējumam, kas noteic likumdevēja deleģējumu pašvaldībām pieņemt noteikumus, kas

attiecas uz pašvaldību administratīvo teritoriju uzturēšanu un sakopšanu un administratīvās atbildības un soda (tā apmēra) noteikšanu par

teritorijas/īpašumu uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu.

Attiecībā uz konkrētajā lietā fiksētajiem pārkāpuma apstākļiem secināms, ka zāles nepļaušana pati par sevi nav uzskatāms par sanitārās tīrības

neievērošanu, ja vien nav tieši konstatēta teritorijas piegružošana, vai citu sanitāro normu pārkāpšana. Par nākotnē iespējamu teritorijas piegružošanas

iespējamību, tādejādi pārkāpjot sanitārās tīrības prasības, SIA “/pers. A/” nav sodāma, jo šāds pārkāpuma sastāvs nav konstatēts un personu nevar

sodīt par iespējamību nākotnē izdarīt pārkāpumu.

Citus sūdzībā ietvertos argumentus tiesa nevērtē, jo neuzskata tos par juridiski nozīmīgiem konkrētās lietas izspriešanā. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departaments savos nolēmumos ir vairākkārt norādījis, ka tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā lietas izlemšanai uzskata par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa (skat. Augstākās tiesas Senāta 2010. gada 11. marta spriedumu lietā Nr. SKA-66/2010 14. punkts; Augstākās

tiesas Senāta 2013. gada 1. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-584/2013 10. punkts).

Ņemot vērā minēto, ka SIA “/pers. A/” nevar saukt pie atbildības par Saistošo noteikumu Nr. 7/2018 4.1. punkta neievērošanu un lietā nav

konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas, ievērojot Latvijas APK 239. panta 1. punktu, nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietvedību, tā ir

izbeidzama, līdz ar to saskaņā ar Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 2. punktu Administratīvās komisijas lēmums Nr. 8/8/2019 ir atceļams un lieta

izbeidzama.

Pamatojoties uz konstatēto, vadoties no Latvijas APK 289.6, 289.12 panta otrās daļas 2. punkta, tiesa

nosprieda:

atcelt Ozolnieku novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2019. gada 29. augusta lēmumu Nr. 8/8/2019 un izbeigt administratīvā pārkāpuma

lietu.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā (Dambja ielā 12, Jelgavā, LV-3001) – 2021. gada 11. martā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese L. Fogele