Administrative court dismissed prisoner's claims regarding prison conditions and non-fulfillment of educational obligations.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Administrative Regional Court in Rēzekne fully dismissed the prisoner's petition challenging prison administration actions and requesting non-material damages. The court found no evidence of unlawful conduct or failure to provide education, noting the plaintiff failed to substantiate claims of violence or specific incidents beyond general allegations. Consequently, the court ruled that since the administrative acts were not deemed unlawful, the claim for compensation for non-material harm was also unfounded.
Legislator-Regeste
KI-generiertAdministratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291. panti: The court must reject a claim for non-material damages when it fails to establish the unlawfulness of the administrative act or factual conduct that caused the alleged harm.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas Nr. A420260224
A42-00099-26/42
ECLI:LV:ADRJRTN:2026:0417.A420260224.20.S
Administratīvā rajona tiesa
Rēzeknes tiesu nams
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rēzeknē 2026. gada 17. aprīlī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Šļakota,
piedaloties pieteicējam /Persona A/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ieslodzījuma
vietu pārvaldes pārstāvim /Persona B/,
tiesas sēdē, izmantojot Microsoft Teamsvideokonferenču platformu, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta,
pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par:
1) /Nosaukums A/cietuma faktiskās rīcības, nenodrošinot pieteicējam vidusskolas 10. klases programmas
apguvi klātienē, tādējādi sociāli izolējot pieteicēju, atzīšanu par prettiesisku;
2) Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2024. gada 5. decembra lēmuma Nr. N-1-2024-18351 atcelšanu daļā par
pieteicēja pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērojamo speciālo līdzekli – roku
dzelžiem – laika posmā no 2024. gada 20. septembra līdz 2025. gada 20. martam un atzīšanu par prettiesisku
daļā par apmeklējumu vai tikšanos īstenošanu fiziska norobežojuma apstākļos laika posmā no 2024. gada 20.
septembra līdz 2024. gada 20. decembrim;
3) /Nosaukums A/ cietuma faktiskās rīcības, nenovēršot pieteicēja drošības apdraudējumu, atzīšanu par
prettiesisku;
4) nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2024. gada 5. decembra lēmuma
Nr. N-1-2024-18351 atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku, kā arī drošības apdraudējuma nenovēršanu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējs /Persona A/ vērsās Ieslodzījuma vietu pārvaldē ar vairākiem iesniegumiem, sūdzoties par
/Nosaukums A/ cietuma rīcību.
Pieteicējs 2024. gada 16. augusta iesniegumā (pārvaldes reģ. Nr. S-1-2024-08407) norādīja, ka tiek turēts
vienieslodzījumā un pret pieteicēju tiek vērsti draudi, spīdzināšana, vardarbība un tiek nodarīts tīšs kaitējums
viņa veselībai. Lai novērstu turpmāku kaitējumu veselībai, pieteicējs lūdza iestādi izvērtēt viņa pārvietošanu uz
citu ieslodzījuma vietu.
Savā 2024. gada 2. septembra iesniegumā (pārvaldes reģ. Nr. S-1-2024-09092) pieteicējs norādīja uz 2024. gada
29. augustā notikušu spīdzināšanu un vardarbību. Saistībā ar norādītajiem apstākļiem lūdza atlīdzināt
nemantisko kaitējumu 3000euro apmērā. Atkārtoja lūgumu par pārvietošanu turpmākai soda izciešanai uz citu
ieslodzījuma vietu.
2024. gada 16. septembra iesniegumā (pārvaldes reģ. Nr. S-1-2024-09640) pieteicējs norādīja, ka 2024. gada 29.
augustā pret viņu kā spīdzināšanas rīks ar mērķi radīt sāpes un miesas bojājumus ticis pielietots steks.
Vēl vienā 2024. gada 16. septembra iesniegumā (pārvaldes reģ. Nr. S-1-2024-09644) pieteicējs iebilda pret
2024. gada 11. septembra lēmumu par speciālo līdzekļu un fiziska norobežojuma piemērošanu pieteicējam.
Iestāde safabricējusi it kā neatļautu priekšmetu izņemšanu, kā arī tā atriebjas pieteicējam par to, ka pieteicējs
ziņojis par noziedzīgām darbībām 2024. gada 27. augustā. Pieteicējs uzskata, ka viņam prettiesiski piemēroti
vairāki sodi – iestāde vienlaikus piemērojusi soda izolatoru, speciālos līdzekļus (roku dzelžus), fizisku
ierobežošanu, kā arī tikšanās iespēju liegšanu. Tāpat pieteicējs norādīja, ka viņam ir tiesības atteikties atrasties
konkrētā kamerā un tā ir jāatstāj, ja tiek apdraudēta drošība un veselība.
2024. gada 19. septembra iesniegumā (pārvaldes reģ. Nr. S-1-2024-09734) pieteicējs norādīja uz izglītības
ieguves liegšanu, proti, viņš netiek vests uz skolu, bet mācību materiāli tiek izsniegti kamerā. Viņam nav
pieejamas grāmatas, nepieciešamā informācija un skolotāji, kas varētu izskaidrot mācību vielu pilnvērtīgam
mācību procesam.
2024. gada 24. septembra iesniegumā (pārvaldes reģ. Nr. S-1-2024-09916) un 2024. gada 25. septembra
iesniegumā (pārvaldes reģ. Nr. S-1-2024-10036) pieteicējs atkārtoti izteica sūdzības par 2024. gada 29. augusta
notikumiem, norādot uz iestādes veiktu spīdzināšanu un vardarbību pret viņu.
[2] Ieslodzījuma vietu pārvalde minētos pieteicēja iesniegumus izvērtēja ar 2024. gada 11. septembra lēmumu
Nr. N-1-2024-13258 (uz pieteicēja 2024. gada 16. augusta iesniegumu), 2024. gada 23. oktobra lēmumu Nr. N-
1-2024-15888 (uz pieteicēja 2024. gada 19. septembra iesniegumu) un 2024. gada 5. decembra lēmumu Nr. N-
1-2024-18351 (uz pieteicēja 2024. gada 2. septembra iesniegumu, abiem 16. septembra iesniegumiem, 24.
septembra iesniegumu un 25. septembra iesniegumu). Iestāde noraidīja pieteicēja sūdzības, nekonstatējot
pārkāpumus /Nosaukums A/ cietuma rīcībā, kā arī neatzīstot pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu. Pārvalde
norādīja turpmāk minētos apsvērumus.
[2.1] Pieteicējs 2022./2023. mācību gadā tika iesaistīts vispārējās pamatizglītības apguves programmā un 2023.
gadā ieguva pamatizglītību. Jau šajā periodā mācību process pieteicējam tika organizēts pēc individuāla plāna,
uz mācību klasēm viņu izvedot atsevišķi no pārējiem notiesātajiem. Nākamajā, proti, 2023./2024. mācību gadā,
pieteicējs vispārējās vidējās izglītības apguves programmā iesaistīts netika. Pamatojoties uz pieteicēja 2024.
gada 2. septembra iesniegumu, /Nosaukums B/vidusskola ieskaitīja pieteicēju vispārējās vidējās izglītības
apguves programmas 10. klasē 2024./2025. mācību gadam. Pieteicējam mācību process ir noteikts neklātienē
pēc individuāla plāna, kas viņam dod iespēju trīs reizes nedēļā ne mazāk kā vienu stundu apmeklēt telpu, kurā ir
pieejamas mācību grāmatas un dators ar mācību materiāliem.
Klātienes mācības kopā ar citiem notiesātajiem nav iespējamas pieteicēja uzvedības dēļ. Pieteicējs bija pieļāvis
rupjus pārkāpumus, viņam izņemti aizliegti priekšmeti, piemēram, nazis. Pieteicējam pārvietošanās laikā
brīvības atņemšanas iestādes teritorijā tika noteikta obligāta speciālā līdzekļa (roku dzelžu) piemērošana, kā arī
noteikts, ka viņa apmeklējumi vai tikšanās īstenojami fiziska norobežojuma apstākļos. Pieteicēja iesaistīšana
resocializācijas pasākumos kopā ar citām personām ir objektīvi apgrūtināta. Vienlaikus cietuma administrācijas
rīcībai, ierobežojot pieteicēja tiesības, ir leģitīms mērķis, proti, nodrošināt notiesāto un cietuma amatpersonu
drošību. Šādi ierobežojumi būtiski neaizskar pieteicēja cilvēktiesības.
[2.2] Pārvaldes vērtējumā tiesisks ir izvērtēšanas komisijas 2024. gada 11. septembra lēmums, ar kuru
pieteicējam laika posmā līdz 2025. gada 20. martam pārvietošanās laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā
tika noteikta roku dzelžu piemērošana, bet laika posmā līdz 2024. gada 20. decembrim apmeklējumu vai
tikšanos īstenošana noteikta fiziska norobežojuma apstākļos. Komisija ir ievērojusi Latvijas Sodu izpildes
kodeksa 50.24 un 50.25 pantā noteiktos termiņus, proti, trīs mēnešu termiņu fiziska norobežojuma pārskatīšanai
un sešu mēnešu termiņu speciālā līdzekļa nepieciešamības atkārtotai izvērtēšanai. Lēmums ir tiesisks arī pēc
būtības, jo tas balstīts uz informācijas par pieticēju vispusīgu izvērtējumu. Pieteicēja uzvedība vērtētajā periodā
nav bijusi priekšzīmīga, viņš pārkāpa ieslodzījuma vietā noteikto režīmu. Pieteicēja vienvietīgajā dzīvojamā
kamerā tika atrasti cietumā aizliegti priekšmeti, tajā skaitā nazis, kas potenciāli varēja tikt izmantoti
uzbrukumam iestādes personālam vai bēgšanas mēģinājumam. Pieteicējs arī bija izteicis cietuma amatpersonai
tiešus draudus par fizisku izrēķināšanos.
[2.3] Nav pamatotas pieteicēja sūdzības par iespējamu viņa drošības apdraudējumu, spīdzināšanu un no tā
izrietošie lūgumi pārvietot viņu uz citu brīvības atņemšanas iestādi. Lēmumi par izvietošanu ir iekšēji lēmumi
un tiesību normas neparedz ieslodzītajiem tiesības pašiem izvēlēties soda izciešanas vietu vai kameru. Pieteicēja
apgalvojumi par cietuma amatpersonu īstenotu spīdzināšanu, cietsirdīgu izturēšanos un apstākļu safabricēšanu
atriebības nolūkā ir subjektīvi, nekonkrēti un vispārīgi. Faktu un ziņu pastāvēšanai ir jābūt pakļaujamai
patiesības pārbaudei. Pārvalde nav guvusi pierādījumus par cietuma amatpersonu prettiesisku izturēšanos vai
pieteicēja spīdzināšanu un pazemošanu.
Valsts pārvaldes amatpersonas rīkojas stingri normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un tām nav
savu subjektīvu interešu apzināti aizskart pieteicēja tiesības. Amatpersonas nav ieinteresētas iesaistīties
konfliktsituācijās un sniegt nepatiesas ziņas, jo par to amatpersonām draud juridiska atbildība, kas notiesātajām
personām šādās situācijās neiestājas.
Pieteicēja apgalvojumu par iespējamu tiešu vardarbību un miesas bojājumu nodarīšanu 2024. gada 29. augustā
izmeklēšana ietilpst Iekšējās drošības biroja kompetencē.
[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par /Nosaukums A/ cietuma faktiskās rīcības,
nenodrošinot pieteicējam vidusskolas 10. klases programmas apguvi klātienē, tādējādi sociāli izolējot pieteicēju,
atzīšanu par prettiesisku, Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2024. gada 5. decembra lēmuma Nr. N-1-2024-18351
atcelšanu daļā un atzīšanu par prettiesisku daļā, /Nosaukums A/ cietuma faktiskās rīcības, nenovēršot pieteicēja
drošības apdraudējumu, atzīšanu par prettiesisku, kā arī nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar
Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2024. gada 5. decembra lēmuma Nr. N-1-2024-18351 atcelšanu un atzīšanu par
prettiesisku, kā arī drošības apdraudējuma nenovēršanu. Pieteikumā un tā papildinājumos pieteicējs atkārtoja
apstrīdēšanas iesniegumos norādīto. Norādīja, ka pieprasa atlīdzinājumu no 1500 līdz 3000 euro. Šāds
atlīdzinājums atturētu iestādi no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē.
[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Ieslodzījuma vietu pārvalde neatzina pieteikumu, balstoties uz
pieņemto lēmumu pamatojumu. Papildus norādīja uz to, ka /Nosaukums A/ cietuma Drošības daļas galvenā
inspektora 2024. gada 30. septembra izziņā un Apsardzes daļas priekšnieka 2024. gada 7. oktobra izziņā, kurām
nosakāms ierobežotas pieejamības statuss, fiksētas sūdzības no citām ieslodzītajām personām un informācija par
pieteicēja izraisītām konfliktsituācijām un pieteicēja īstenotu psiholoģisku ietekmēšanu.
[5] Pieteicējs tiesas sēdē uzturēja pieteikumu uz tajā norādīto argumentu pamata.
[6] Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis tiesas sēdē neatzina pieteikumu uz pārsūdzētajos lēmumos un
rakstveida paskaidrojumos norādīto argumentu pamata.
Motīvu daļa
[7] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir
nepamatots un noraidāms.
[8] Tiesa konstatē, ka ir beigušies periodi, uz kuriem pieteicējam tika noteikta apmeklējumu un tikšanos
īstenošana fiziska norobežojuma apstākļos (līdz 2024. gada 20. decembrim) un speciālo līdzekļu (roku dzelžu)
piemērošana pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā (līdz 2025. gada 20. martam). Tādējādi
Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2024. gada 5. decembra lēmums Nr. N-1-2024-18351 ir zaudējis spēku pilnā
apmērā un tā atcelšana nav iespējama nevienā tā daļā. Līdz ar to pieteikuma priekšmets ir precizējams, nosakot,
ka lieta izskatāma par minētā lēmuma atzīšanu par prettiesisku.
[9] Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.24 pants noteic, ka slēgtajā cietumā brīvības atņemšanas iestādes
priekšnieks ar rīkojumu izveido uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisiju, kas izskata jautājumus par: 1)
nepieciešamību uz mūžu notiesātajam pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērot
speciālo līdzekli – roku dzelžus; 2) uz mūžu notiesātā apmeklējuma vai tikšanās norisi fiziska norobežojuma
apstākļos. Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas sastāvā iekļauj par notiesāto resocializāciju, uzraudzību,
drošību un veselības aprūpi atbildīgo daļu priekšniekus un cietuma psihologu, kas strādā ar uz mūžu
notiesātajiem. Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas priekšsēdētājs ir attiecīgās brīvības atņemšanas iestādes
priekšnieks. Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas lēmumu uz mūžu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma
vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.
Savukārt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.24 pants noteic, ka uz mūžu notiesātajiem pārvietošanas laikā
brīvības atņemšanas iestādes teritorijā var piemērot speciālo līdzekli – roku dzelžus –, ja persona šajā laikā var
apdraudēt to pavadošās amatpersonas, darbiniekus vai citas personas vai pastāv pamatotas aizdomas par
iespējamu notiesātā bēgšanu. Lai novērstu apdraudējumu brīvības atņemšanas iestādes amatpersonām un
darbiniekiem, personām, kas ieradušās brīvības atņemšanas iestādē profesionālo pienākumu pildīšanai, vai
citām personām, šā kodeksa 50.24 pantā minētā komisija var pieņemt lēmumu par uz mūžu notiesātā
apmeklējuma vai tikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, ja to lūdz apmeklētājs vai ir saņemta brīvības
atņemšanas iestādes amatpersonas vai darbinieka informācija par iespējamu personas drošības apdraudējumu.
Šā kodeksa 50.24 pantā minētā komisija var pieņemt lēmumu par visu uz mūžu notiesātā apmeklējumu vai
tikšanos norisi fiziska norobežojuma apstākļos uz noteiktu laikposmu, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, vai par
apmeklējumu vai tikšanos norisi fiziskā norobežojuma apstākļos ar noteiktu personu. Izlemjot šajā pantā
minētos jautājumus, šā kodeksa 50.24 pantā minētā komisija ņem vērā tās locekļu sniegto informāciju, kā arī: 1)
uz mūžu notiesātā iepriekš veiktos uzbrukumus, to mēģinājumus vai izteiktos draudus brīvības atņemšanas
iestādes amatpersonām, darbiniekiem vai citām personām; 2) uz mūžu notiesātā uzvedību, kas var apdraudēt
savu vai citu personu drošību vai veselību; 3) likumpārkāpuma izdarīšanas risku; 4) informāciju par uz mūžu
notiesātā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumiem; 5) uz mūžu notiesātā pieļautos soda izciešanas režīma prasību
pārkāpumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. Ja šā kodeksa 50.24 pantā minētā
komisija ir pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību uz mūžu notiesātajam piemērot speciālo līdzekli – roku
dzelžus –, tā ne retāk kā reizi sešos mēnešos atkārtoti izvērtē notiesātā bīstamību un viņam pārvietošanas laikā
brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērojamā speciālā līdzekļa – roku dzelžu – nepieciešamību.
No minētajām tiesību normām izriet, ka speciālā līdzekļa – roku dzelžu – un fiziskā norobežojuma
piemērošanas pamatā var būt uz mūžu notiesātā uzvedība un pamats uzskatīt, ka notiesātais var apdraudēt to
amatpersonas vai citas personas, vai pastāv pamatotas aizdomas par iespējamu notiesātā bēgšanu. Turklāt šāds
lēmums ir iekšējs lēmums un nav pārsūdzams tiesā.
[10] Konkrētajā gadījumā tiesa, ierosinot lietu, ir norādījusi, ka iekšējais lēmums nav pakļauts administratīvo
tiesu kontrolei, izņemot gadījumu, ja tas būtiski ierobežo iestādei pakļautās personas (ieslodzītā) cilvēktiesības.
Savukārt to, vai ir noticis būtisks cilvēktiesību ierobežojums, tiesa var secināt pēc visu apstākļu noskaidrošanas
un izvērtējuma, kas dažkārt var notikt, tikai izskatot lietu pēc būtības. Ja ieslodzītās personas cilvēktiesību
ierobežojuma būtiskumu tiesa var novērtēt, tikai noskaidrojot un izvērtējot visus lietas apstākļus pēc būtības,
tiesas nolēmums lietā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 246. panta pirmajai daļai taisāms sprieduma
veidā, attiecīgi apmierinot vai noraidot prasījumu (sk. Senāta 2017. gada 24. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-
729/2017 8. un 14. punktu). Tā kā pieteicējs ir norādījis, ka speciālā līdzekļa un fiziskā norobežojuma
piemērošana ir daļa no pret viņu vērstās spīdzināšanas kampaņas, tiesa uzskatīja, ka ir identificējama Latvijas
Republikas Satversmes 95. pantā noteiktā cilvēktiesība, kuras ierobežojuma būtiskums vērtējams, izskatot lietu
pēc būtības.
[11] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka /Nosaukums A/ cietuma uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisija ar
2024. gada 11. septembra lēmumu noteica, ka pieteicējam pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes
teritorijā piemērojams speciālais līdzeklis – roku dzelžu – laika posmā no 2024. gada 20. septembra līdz 2024.
gada 20. martam, kā arī pieteicēja apmeklējumi vai tikšanās īstenojamas fiziska norobežojuma apstākļos laika
posmā no 2024. gada 20. septembra līdz 2024. gada 20. decembrim. Kā tas izriet no lēmuma, tas pieņemts,
ņemot vērā 2024. gada 19. marta un 2024. gada 12. jūnija komisijas lēmumus, ar kuriem tādi pat ierobežojumi
pieteicējam jau bija noteikti iepriekšējos periodos. Komisija lēmumā atsaucās uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa
50.24 un 50.25 pantos noteikto.
Lēmums pamatots ar drošības apsvērumiem, proti, 2024. gada 15. martā pieteicējs atteicās izpildīt Uzraudzības
daļas amatpersonu likumīgās prasības pakļauties pilnai pārmeklēšanai, atteicās piestiprināt vizītkarti un, veicot
pieteicēja personīgo mantu pārmeklēšanu, tika atrasti aizliegtie priekšmeti – uzasināti metāla stieņi, metāliskās
plāksnes, paštaisītas virves un citi aizliegti priekšmeti, kuri vārētu būt izmantoti uzbrukumam vai bēgšanas
mēģinājumam. Par minēto soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu pieteicējam 2024. gada 18. martā
piemērots sods – ievietot soda izolatorā uz 14 diennaktīm.
Lai atkārtoti vērtētu jautājumu par nepieciešamību pieteicējam piemērot speciālo līdzekli un fizisko
norobežojumu, komisija ir vērtējusi arī pieteicēja bīstamību un uzvedību pēc 2024. gada 19. marta. Komisija
konstatēja, ka pēc 2024. gada 19. marta pieteicējs pieļāva vienu soda izciešanas režīma pārkāpumu, par kuru
tika piemērots sods, proti, 2024. gada 29. augustā pieteicējs nebija pieklājīgs saskarsmē ar cietuma
darbiniekiem, lietoja lamuvārdus, kā arī draudēja ar fizisko izrēķināšanos. Turklāt, 2024. gada 11. jūnijā
dzīvojamā kamerā Nr. 36, kurā pieteicējs atradās viens pats, ventilācijas šahtā tika atrasts un izņemts cietumā
aizliegts priekšmets – uzasināts metālā gabals ar rokturi (nazis).
No minētā pamatojuma tiesa secina, ka iestāde ir norādījusi pietiekamus un objektīvus apstākļus, kas attaisno
pieteicējam noteikto ierobežojumu piemērošanu, jo ir pamats uzskatīt, ka pieteicējs glabāja aizliegtus
priekšmetus, ko potenciāli var izmantot uzbrukumam vai bēgšanas mēģinājumam. Tāpat tiesas vērtējumā
pieteicējs, vispārīgi apgalvojot, ka neatļautu priekšmetu izņemšanu iestāde ir safabricējusi, tomēr nav spējis
tiesai norādīt konkrētus un pārbaudāmus faktus, kas ļautu apšaubīt aizliegto priekšmetu izņemšanu, vai ļautu
piekrist pieteicēja apgalvojumiem, ka ierobežojumu piemērošanas mērķis ir bijis pieteicēja tīša pazemošana vai
spīdzināšana. Tādējādi tiesa nekonstatē, ka ar speciālā līdzekļa – roku dzelžu – un fiziskā norobežojuma
piemērošanu tika aizskartas pieteicējam Latvijas Republikas Satversmes 95. pantā noteiktās cilvēktiesības.
[12] Izvērtējot pieteicēja pieteikumu daļā par /Nosaukums A/ cietuma faktisko rīcību, nenodrošinot pieteicējam
vidusskolas 10. klases programmas apguvi klātienē, tiesa konstatē, ka pieteikumā pieteicējs šādu rīcību
pārsūdzējis kā daļu no plašāku apstākļu kopuma, kas pieteicēja ieskatā veido cietuma īstenotus pasākumu,
sociāli izolējot pieteicēju, tādējādi viņu spīdzinot.
Tomēr tiesa no lietas materiāliem negūst apstiprinājumu, ka pieteicējam mācību process netika organizēts klases
telpās, lai pieteicēju spīdzinātu, pazemotu vai citādi ietekmētu. No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs
mācības uzsāka 2024. gada septembrī, kad arī saskārās ar klātienes apmeklējuma ierobežojumiem. Savukārt, kā
to pieteicējs paskaidroja tiesas sēdē, liegums beidzās aptuveni 2025. gada sākumā, kad viņš jau sācis apmeklēt
tehnikumu. Tātad periods, kurā pieteicējam bija liegta 10. klases programmas apguvi klātienē, sakrīt ar periodu,
kurā attiecībā uz pieteicēju bija spēkā lēmums gan par speciālā līdzekļa, gan fiziskā norobežojuma piemērošanu.
Ir secināms, ka ierobežojums bija saistīts ar drošības riskiem klātienes apmācībās kopā ar citiem notiesātajiem.
Tā kā tiesa nekonstatēja speciālā līdzekļa un fiziskā norobežojuma piemērošanas prettiesiskumu, nav
konstatējams arī cietuma rīcības prettiesiskums tā dēļ, ka pieteicējs saskāries ar tālākiem ierobežojumiem veidā,
kādā viņš varēja apgūt vidusskolas programmu.
[13] Pamatojot savu pieteikumu daļā par /Nosaukums A/ cietuma faktisko rīcību, nenovēršot pieteicēja drošības
apdraudējumu, pieteicējs norāda, ka 2024. gada 29. augustā viņš ticis sists ar steku, kā arī, viņam uzlikti roku
dzelži tādā veidā, ka pieteicējs cietis intensīvas sāpes, rokas kļuvušas zilas. Tiesas vērtējumā lietā esošie
pierādījumi nedod pamatu secināt, ka pieteicēja apgalvojumi atbilst patiesībai. Pieteicējs atsaucas uz
medicīniskās kartes izrakstu, no kura būtu jāsecina, ka miesas bojājumus ir konstatējis cietuma ārsts, taču kā to
konstatē tiesa, gluži pretēji, no lietā iesniegtā 2024. gada 3. septembra izraksta no pieteicēja medicīniskās kartes
izriet, ka pieteicējs cietuma Medicīnas daļā ar sūdzībām nav vērsies.
Lietā ir iesniegti arī cietuma amatpersonu ziņojumi, no kuriem izriet, ka 2024. gada 29. augustā tika veikta
pieteicēja nogādāšana uz uzņemšanas nodaļu lai veiktu ieslodzītā un viņa mantu pilnīgu pārmeklēšanu. Pirms
pieteicēja izvešanas no kameras viņam tika uzlikti roku dzelži, kuri vēlāk tika noņemti. Pēdas no roku dzelžiem
uz rokām nebija redzamas. Ziņojumos tiek noliegta pieteicēja fiziska vai emocionāla ietekmēšana. Novērtējot
minētos ziņojumus kopsakarā ar pieteicēja paskaidrojumiem, tiesa neatrod pamatu apšaubīt ziņojumos norādītos
faktus. Savukārt pieteicējs sniedz vispārīgus paskaidrojumus, precīzi nenorādot, kādos apstākļos, kādā precīzi
laikā un kad tika izdarīti sitieni ar steku. Pieteicējs arī sniedz pretrunīgas ziņas par sitienu skaitu, proti, 2024.
gada 2. septembra iesniegumā cietuma priekšniekam norādīja, ka ir saņēmis sitienu, savukārt tiesai iesniegtajā
lūgumā par pagaidu aizsardzību norādīja, ka ir saņēmis vairākus sitienus. Minētais liek apšaubīt pieteicēja
stāstījuma patiesumu.
[14] Arī tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos pieteicējs 2024. gada 29. augusta incidentu aprakstīja vispārīgi
un izvairīgi. Tāpat pieteicēja paskaidrojumi tiesas sēdē vērtējami kā pretrunīgi. Pieteicējs apgalvoja, ka 2024.
gada 29. augustā nav lietojis necenzētus vārdus un attiecīgi disciplinārsods viņam piemērots nepamatoti. Tāpat
paskaidroja, ka incidenta laikā nav zinājis iesaistīto uzraugu vārdus. Vienlaikus, atbildot uz tiesas jautājumu,
izteica pieņēmumu, ka uzraugu, kurš ziņojumā apgalvoja, ka pieteicējs viņam veltījis necenzētus vārdus, sauca
/Persona C/. Uz tiesas precizējošo jautājumu pieteicējs skaidroja, ka amatpersonu vārdus viņam vēlāk pateicis
kāds cits ieslodzītais. Uz tiesas lūgumu izskaidrot, kā pieteicējs varējis šādā veidā identificēt /Persona C/, ja reiz
necenzēti vārdi viņam nemaz netika veltīti, pieteicējs norādīja, ka /Persona C/ atceras tikai kā vienu no
pāridarītājiem. Tiesa secina, ka pieteicējs nesniedza konsekventas ziņas par notikuma apstākļiem.
[15] Tiesai ir iesniegti arī Iekšējās drošības biroja resoriskās pārbaudes materiāli. Kā tas izriet no 2025. gada 4.
marta uzziņas par resoriskās pārbaudes rezultātiem, šajā pārbaudē vērtēti pieteicēja iesniegumi par /Nosaukums
A/ cietuma amatpersonu iespējami prettiesisku rīcību, 2024. gada 29. augustā pielietojot pret pieteicēju fizisku
spēku. Izskatot pārbaudes laikā iegūtos materiālus, birojs nekonstatēja objektīvus un neapgāžamos pierādījumus
par to, ka /Nosaukums A/ cietuma amatpersonas būtu pielietojuši pret pieteicēju fizisku spēku. Birojs
neizslēdza, ka pieteicējs par 2024. gada 29. augusta pārmeklēšanu ir iesniedzis iesniegumu, lai izvairītos no
soda piemērošanas par cietumā noteiktā režīma pārkāpumiem, kā arī uzsvēra, ka Administratīvā apgabaltiesa jau
iepriekš atzina, ka no pieteicēja iesniegumos norādītā, vērtējot tos kopumā, secināms, ka viņš faktiski nav
apmierināts ar to, ka ieslodzījuma vietā ir jāievēro noteiktā iekšējā kārtība, un ka par to viņam atkārtoti atgādina
un norāda cietuma amatpersonas. Tāpat no resoriskās pārbaudes materiāliem pievienotajiem video ierakstiem
birojs neguva apstiprinājumu pieteicēja norādītajam par to, ka roku dzelži šajā dienā viņam bija savilkti tik cieši,
ka nebija iespējams kustināt rokas, jo no video ierakstiem redzams, ka pieteicējam problēmas nesagādā ne roku
kustināšana, ne smagu somu pacelšana.
Tātad, arī Iekšējās drošības biroja veiktās pārbaudes rezultāti neapstiprina pieteicēja apgalvojumus par 2024.
gada 29. augustā pret viņu veikto vardarbību.
[16] Tiesas sēdē, atbildot uz tiesas jautājumiem, pieteicējs norādīja, ka jautājums par viņa drošību jāapskata
plašāk, nevis tikai saistībā ar 2024. gada 29. augusta notikumiem, taču pieteicējam par to nav nekādu
pierādījumu. Tiesa konstatē, ka pieteicējs ne vien nav norādījis uz pierādījumiem par citiem vardarbības vai
apdraudējuma gadījumiem, bet arī nav par šādiem gadījumiem sniedzis jebkādus konkrētus paskaidrojumus.
Tādējādi tiesai nav pamata detalizēti vērtēt citus faktus ārpus pieteicēja apgalvojumiem par 2024. gada 29.
augusta incidentu.
Apkopojot, tiesa nekonstatē /Nosaukums A/ cietuma administrācijas rīcības prettiesiskumu, nenodrošinot
pieteicējam no vardarbības vai tās draudiem brīvu vidi.
[17] Pieteicējs lūdz atlīdzināt nemantisko kaitējumu no 1500 līdz 3000 euro. Atbilstoši Administratīvā procesa
likuma 92. pantam ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai
personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko
rīcību. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4. panta pirmo daļu iestāde
zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību,
vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies.
Tā kā tiesības uz atlīdzinājumu personai ir tikai tādos gadījumos, kad konstatēts administratīvā akta vai
faktiskās rīcības prettiesiskums, bet tiesa tādu nekonstatēja, prasījums par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu
nav pamatots un ir noraidāms.
[18] Pieteicējs ar tiesneša lēmumu pilnīgi atbrīvots no valsts nodevas samaksas par pieteikuma iesniegšanu
tiesā. Tā kā pieteikums tiek noraidīts, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta ceturto daļu
pieteicējam ir uzliekams pienākums triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā atmaksāt valstij valsts
nodevu 30 euro.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt pilnībā /Persona A/ pieteikumu par:
1) /Nosaukums A/ cietuma faktiskās rīcības, nenodrošinot pieteicējam vidusskolas 10. klases programmas
apguvi klātienē, tādējādi sociāli izolējot pieteicēju, atzīšanu par prettiesisku;
2) Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2024. gada 5. decembra lēmuma Nr. N-1-2024-18351 atcelšanu daļā par
pieteicēja pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērojamo speciālo līdzekli – roku
dzelžiem – laika posmā no 2024. gada 20. septembra līdz 2025. gada 20. martam un atzīšanu par prettiesisku
daļā par apmeklējumu vai tikšanos īstenošanu fiziska norobežojuma apstākļos laika posmā no 2024. gada 20.
septembra līdz 2024. gada 20. decembrim;
3) /Nosaukums A/ cietuma faktiskās rīcības, nenovēršot pieteicēja drošības apdraudējumu, atzīšanu par
prettiesisku;
4) nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2024. gada 5. decembra lēmuma
Nr. N-1-2024-18351 atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku, kā arī drošības apdraudējuma nenovēršanu;
uzlikt pienākumu /Persona A/ triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā atmaksāt valstij valsts nodevu
30euro un iesniegt tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,
iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.
Tiesnesis M.Šļakota