Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
C29563317 / CA-0948-19 ECLI:LV:RAT:2019:0418.C29563317.7.S KI-generiert

Appeal court dismisses landlord's claim for water network repair costs against housing cooperative.

Geschäftsnummer C29563317 / CA-0948-19
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Abgewiesen (Dismissed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The appeal court dismissed the landlord's claim for reimbursement of water network repair costs against the housing cooperative. The first instance court rejected the claim because the cooperative was not a service user of the repaired network, as water was not delivered through the newly installed pipes. The appellate court upheld this decision, finding the lower court's factual assessment correct and the cooperative not liable for the maintenance expenses.

Legislator-Regeste

KI-generiert

Civil Law; Civil Procedure Law; Water Supply Network; Service User; Liability for Repair Costs: The court established that a housing cooperative is not liable for water network repair costs if the network was not used to deliver water to its properties, thereby excluding it from the definition of a service user under relevant municipal regulations.

Schlagwörter

KI-generiert
water supply network repair cost liability service user definition housing cooperative civil procedure costs municipal regulations proportional liability Wartungsvertrag

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
Civil Law
Civil Procedure Law
Housing Management Law
Riga City Council Binding Rules No. 39

Zitierte Rechtsprechung

KI-generiert
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas arhīva Nr. CA-0948-19/31

ECLI:LV:RAT:2019:0418.C29563317.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 18.aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Agnese Veita

tiesnese Dace Jansone

tiesnese Lidija Pliča

ar tiesas sēžu sekretāri Inesi Pelēkzirni

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību “Jubilejas” par parāda

piedziņu sakarā ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 29.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 4.decembrī prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi prasību pret atbildētāju dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību “Jubilejas”

par parāda piedziņu un, atsaucoties uz Civillikuma 863., 1402., 2307., 2325., 2328., 2329., 2339.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta pirmo

un trešo daļu, 6.panta otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu un Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.39 “Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju

ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi” 1.4.1. un 1.5.punktu, lūgusi piedzīt no atbildētājas prasītājas labā parādu 3 537,67 euro un tiesāšanās

izdevumus.

Tāpat prasītāja lūgusi noteikt tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) un norādījusi, ka

piedzīto naudas summu samaksa veicama prasītājas norēķinu kontā AS “Citadele banka”, konta numurs LV83PARX0013044380019.

Prasības pieteikumā norādīts šāds pamatojums.

Atbildētājas pārvaldīšanā esošās dzīvojamās mājas Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā, ir pievienotas centralizētajam ūdensapgādes

tīklam caur nekustamajiem īpašumiem Andreja Saharova ielā 5, 7 un 7A, Rīgā.

Visiem minētajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī prasītājas pārvaldītajai dzīvojamai mājai Andreja Saharova ielā 13, Rīgā, ir kopīga ūdensvada

pievienojuma vieta SIA “Rīgas ūdens” valdījumā esošajam DN 200 mm kvartāla ūdensvada tīklam. Tātad ūdens apgādes sistēma ir sacilpota.

Prasītājai radušies izdevumi par avārijas stāvoklī esošā aukstā ūdens tranzīta caurules posma (DN 1 500 mm) maiņu prasītājas pārvaldītās dzīvojamās

mājas Andreja Saharova ielā 13, Rīgā, teritorijā.

Tā kā pa minēto tranzīta cauruli ūdens tiek piegādāts arī atbildētājas pārvaldītajām dzīvojamām mājām, proporcionāli šo māju platībai pēdējai kā

pakalpojumu lietotājai jāatlīdzina prasītājai remonta darbu izdevumi 3 537,67 euro.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 29.novembra spriedumu prasība noraidīta.

Spriedums pamatots ar turpmāk norādīto.

[2.1] Lietā nav strīda, ka prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju Andreja Saharova ielā 13, Rīgā, savukārt atbildētāja apsaimnieko dzīvojamās mājas

Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā.

Tāpat lietā nav strīda, ka Andreja Saharova ielā 13, Rīgā, konstatēts aukstā ūdensvada tranzīta caurules posms avārijas stāvoklī, kura nomaiņai veikti

remonta darbi pie mājas Andreja Saharova ielā 13, Rīgā. Lietā nav strīda, ka kopējās remonta darbu izmaksas ir 13 178,72 euro.

[2.2] Lietā ir strīds, vai atbildētājas pārvaldīšanā esošajām mājām aukstais ūdens tiek piegādāts, izmantojot prasītājas valdījumā esošo ūdensvada

tranzīta caurules posmu, kura nomaiņai prasītāja veikusi remonta darbus un samaksājusi ar tiem saistītos izdevumus.

No lietas materiālos esošās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežu shēmas redzams, ka remonta darbi tikuši veikti klienta

apkalpojamam ūdensvada tīklam. To, ka remontētais ūdensvada posms atrodas prasītājas valdījumā, apliecina arī ūdensvada un kanalizācijas sistēmu

piederības robežu shēma.

Ar lietā esošo SIA “Rīgas ūdens” 2017.gada 2.marta vēstuli pierādīts, ka nekustamie īpašumi Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā,

pievienoti centrālajam ūdensapgādes tīklam caur nekustamajiem īpašumiem Andreja Saharova ielā 5, 7 un 7A, Rīgā. Visiem minētajiem objektiem un

nekustamajam īpašumam Andreja Saharova ielā 13, Rīgā, ir kopīga ūdensvada pievienojuma vieta SIA “Rīgas ūdens” valdījumā esošajam kvartāla

ūdensvada tīklam.

Atbilstoši SIA “Rīgas ūdens” sniegtajai informācijai atbildētājas pārvaldīšanā esošās dzīvojamās mājas Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5,

Rīgā, nav pievienotas centrālajam ūdensapgādes tīklam caur nekustamo īpašumu Andreja Saharova ielā 13, Rīgā, kuras teritorijā tikusi konstatēta

ūdensapgādes sistēmas tranzīta cauruļvada avārijas situācija. Apstāklis, ka visām minētajām ēkām ir kopīga ūdensvada pievienojuma vieta SIA “Rīgas

ūdens” valdījumā esošajam kvartāla ūdensvada tīklam, pats par sevi nepierāda, ka ūdens atbildētājas pārvaldīšanā esošajām ēkām tiek piegādāts, izmantojot

to pašu ūdensvada tīkla daļu, caur kuru tiek piegādāts ūdens dzīvojamai mājai Andreja Saharova ielā 13, Rīgā.

No SIA “Rīgas ūdens” 2018.gada 19.septembra vēstules Nr.A13.1-5.2.12/4837N redzams, ka SIA “Rīgas ūdens” veicis apsekošanu par ūdensapgādi

nekustamajiem īpašumiem Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā. Noslēdzot kvartāla ūdensvada aizbīdni “C”, kurš atrodas posmā starp ēkām

Andreja Saharova ielā 9A un 9 un ir ierīkots pakalpojuma lietotāja apkalpes robežās, tika noslēgta ūdens padeve ēkām Andreja Saharova ielā 15, 13 un 13A,

taču netika pārtraukta ūdens padeve ēkām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5.

SIA “Rīgas ūdens” secinājis, ka prasītājas shematiski uzrādītie veiktie ūdensvada tīkla remonta darbi nav veikti uz ūdensvada tīkla, kas nodrošina ūdens

padevi ēkām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5.

Minētajā vēstulē SIA “Rīgas ūdens” norādījusi, ka nekustamajiem īpašumiem Andreja Saharova ielā 3, 5, 7, 7A, Pavasara gatvē 5 un 7, Rīgā, ir

sacilpota ūdens apgādes sistēma, taču nekustamie īpašumi Andreja Saharova ielā 13 un 13A neietilpst sacilpotajā ūdensapgādes sistēmā.

Salīdzinot prasītājas pieteikumam pievienoto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežu shēmu, kurā norādītas remonta darbu veikšanas

vietas, ar SIA “Rīgas ūdens” 2018.gada 19.septembra vēstulei Nr.A13.1-5.2.12/4837N pievienotajām ūdensapgādes sistēmas shēmām, secināms, ka

ūdensapgādes sistēmas tranzīta cauruļvada remonta darbi ir veikti aiz aizbīdņa “C”. Caur šo ūdensapgādes sistēmas tranzīta cauruļvadu ūdens tiek piegādāts

ēkām Andreja Saharova ielā 15, 13 un 13A, Rīgā.

No SIA “Rīgas ūdens” ūdens apgādes sistēmas shēmām redzams arī ūdens tecēšanas virziens – uz minētajām ēkām Andreja Saharova ielā 15, 13 un

13A, Rīgā. Ūdens tecēšanas virziens ēkām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā, nav caur ūdensvada posmu, kas atrodas pie ēkām Andreja

Saharova ielā 13 un 13A, kur atbilstoši prasītājas norādītajam tikuši veikti avārijas remonta darbi.

Pretēji Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteiktajam, pierādījumus, ka aizbīdnis “C”, uz ko norādīts SIA “Rīgas ūdens” 2018.gada

19.septembra vēstulē Nr.A13.1-5.2.12/4837N, ticis uzstādīts ūdensvada remonta darbu veikšanas laikā, prasītājas pārstāvis nav iesniedzis, un ne prasītāja

remonta darbu tāmē, ne darbu pieņemšanas-nodošanas aktā nav norāžu par aizbīdņu uzstādīšanu.

Lietā nav iesniegti arī pierādījumi, kas liecinātu, ka ūdens prasītājas pārvaldīšanā esošajām ēkām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā,

pirms ūdensvada remonta būtu piegādāts citādi, kā tas konstatēts SIA “Rīgas ūdens” 2018.gada 19.septembra vēstulē Nr.A13.1-5.2.12/4837N un attēlots

ūdensapgādes sistēmas shēmās.

Civilprocesa likuma 104.panta pirmajā daļā noteikts, ka pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu

prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Civilprocesā nostiprinātais sacīkstes princips nozīmē [..] pusēm ir iespēja izvēlēties tos procesuālos paņēmienus un līdzekļus savu aizskarto tiesību

aizsardzībai, kurus pašas uzskata par pareizākajiem (Līcis A., Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Mācību

līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2003.- 59-60lpp).

Par pierādītu atzīstams, ka prasītājas shematiski uzrādītie ūdensvada tīkla remonta darbi nav veikti uz ūdensvada tīkla, kas nodrošina ūdens apgādi

ēkām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā. Tiesai nav pamata apšaubīt SIA “Rīgas ūdens” 2018.gada 19.septembra vēstulē Nr.A13.1-

5.2.12/4837N konstatēto, ko apliecina arī ūdensapgādes sistēmas shēmas, jo pretēji pierādījumi lietā nav iesniegti.

[2.3] Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bija spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies.

Rīgas domes 2002.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.39 “Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un

aizsardzības noteikumi” (spēkā līdz 2017.gada 29.decembrim (laikā, kad tika veikti ūdensvada tīkla avārijas darbi)) 1.5.punktā noteikts, ka pakalpojumu

lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves tiek ekspluatētas un remontētas par viņa līdzekļiem.

Tā kā atbildētāja, saņemot ūdeni, neizmanto to ūdensvada posmu, kuram veikti remonta darbi, tad atbildētāju nevar atzīt par pakalpojumu lietotāju

minēto Rīgas domes sasitošo noteikumu 1.5.punkta izpratnē. Secīgi šīs normas piemērošanai un parāda, kas saistīts ar ūdensvada tīkla remonta darbiem,

piedziņai no atbildētājas nav tiesiska pamata.

Prasītāja prasību pamatojusi ar Civillikuma 863.pantu, kas nosaka, ka tas, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam jānes ar šo lietu saistītie

pienākumi, kā arī trešās personas šai lietai taisītie izdevumi.

Nekonstatējot, ka cauruļvada posms, caur kuru tiek piegādāts ūdens dzīvojamām mājām Andreja Saharova ielā 13 un 13A, ietilptu sacilpotajā

ūdensapgādes sistēmā, caur kuru tiek piegādāts ūdens atbildētājas pārvaldīšanā esošajām ēkām, šīs normas hipotēze nav attiecināma uz konkrētās lietas

apstākļiem.

[2.4] Tā kā, izvērtējot pierādījumus lietā, nav konstatējams, ka veiktie ūdensvada tīkla remonta darbi būtu veikti uz ūdensvada tīkla, kas nodrošina

ūdensapgādi atbildētājas pārvaldīšanā esošajām ēkām, lietā nav nepieciešams izvērtēt pārējos atbildētājas izteiktos iebildumus par celto prasību, kas saistīti ar

atbildētājas informēšanu par avārijas situāciju un tās novēršanu, kā arī no atbildētājas piedzenamo līdzekļu daļas aprēķinu, jo konkrētajā situācijā tiem nav

juridiskas nozīmes.

Prasītājas iesniegtie pierādījumi nevar būt par pamatu parāda piedziņai no atbildētājas un, pamatojoties uz tiem, nav pamata taisīt prasītājai labvēlīgu

spriedumu.

[3] Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegusi SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, pārsūdzot to pilnā apjomā. Tiesa nepareizi

konstatējusi faktus un novērtējusi iesniegtos pierādījumus.

Apelācijas sūdzībā sprieduma nepareizībai norādīti šādi argumenti.

[3.1] Ar prasītājas 2016.gada 31.marta paziņojumu un 2016.gada 18.aprīļa paziņojumu pušu pārvaldīšanā esošo dzīvojamo māju Pavasara gatvē 5,

Rudens ielā 12, Andreja Saharova ielā 3, 5, 5A, 5k-1, 7, 9, 13, 13A, 15, 17 un 19, Rīgā, dzīvokļu īpašnieki saskaņā ar 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta

Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 21.1 un 22.punktu informēti par avārijas situācijas

novēršanas darbiem ar izmaksām 13 178,72 euro.

Minēto noteikumu 24.punkts noteic, ja ir ievēroti šo noteikumu 21.1 un 22.punktā minētie nosacījumi, pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt dzīvokļu

īpašniekiem segt par avārijas situācijas novēršanu iztērētos līdzekļus (papildus noteiktajai pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai).

[3.2] Tiesa nepareizi tulkojusi Rīgas domes 2002.gada 17.decembra saistošos noteikumus Nr.39 “Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju

ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi”, jo to 1.5.noteic, ka pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli

un būves tiek ekspluatētas un remontētas par viņu līdzekļiem.

Saskaņā ar Civillikuma 869.pantu izdevumus, ko taisījusi trešā persona ne pašai lietai, bet lietas augļiem un to ražošanai, ievākšanai un glabāšanai, nes

vai atlīdzina tas, kas šos augļus saņēmis, un tādā mērā, kādā tie viņam devuši labumu.

Atbildētājas pārvaldīšanā esošajām dzīvojamām mājām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā, aukstais ūdens tiek piegādāts caur

nekustamajiem īpašumiem Andreja Saharova ielā 7 un 5, Rīgā, izmantojot prasītājas valdījumā esošo ūdensvada posmu. Līdz ar to avārijas seku novēršanas

izmaksas jāsedz pakalpojuma lietotājiem, tostarp, dzīvojamām mājām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā.

Dzīvojamās mājas Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā, ir pievienotas centralizētajam ūdens apgādes tīklam caur nekustamajiem

īpašumiem Andreja Saharova ielā 5, 7 un 13, Rīgā, kas ir kopīga ūdensvada pievienojuma vieta DN 200 mm kvartāla ūdensvada tīklam.

[3.3] Tāpat tiesa nav ņēmusi vērā lietas materiāliem pievienoto pierādījumu par prasītājas atbildētājai norādīto, ka gadījumā, ja netiks apmaksāti rēķini,

prasītāja uzstādīs pastāvīgus aizbīdņus iekškvartālu tīklos esošajai ūdensapgādes sistēmai, tādējādi pārtraucot ūdens piegādi atbildētājas pārvaldītajām

dzīvojamām mājām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā.

[4] Apelācijas instances tiesas sēdē prasītājas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ apelācijas sūdzību un prasību uzturēja

saskaņā ar tajās norādītajiem argumentiem.

Atbildētājas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Jubilejas” pilnvarotā pārstāve /pers. B/ apelācijas sūdzību un prasību neatzina.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi tos kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, Civillietu tiesas

kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un prasība ir noraidāma.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic: (..) ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma argumentācijai.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un devusi tiem pareizu juridisko novērtējumu, kā

arī objektīvi novērtējusi iesniegtos pierādījumus. Tādējādi atzīstams, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, un tā kā nav pamata pārvērtēt pirmās instances tiesas secinājumus, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem,

Civillietu tiesas kolēģija, pievienojoties pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai, tajā norādītos motīvus neatkārto.

[7] Apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu prasības apmierināšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav strīda, ka prasītāja organizējusi ūdensvada tīkla remonta darbus – aukstā ūdens tranzīta caurules posma (DN 1 500 mm) nomaiņu – pie tai

pārvaldīšanā nodotās dzīvojamās mājas Andreja Saharova ielā 13, Rīgā, par to samaksājot 13 178,72 euro.

Prasītājas ieskatā, par remonta darbiem jāmaksā arī atbildētājas pārvaldītajām dzīvojamām mājām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā,

proporcionāli to platībai, jo tām auksto ūdeni piegādā, izmantojot prasītājas valdījumā esošo ūdensvada tīklu, un tās ir atzīstamas par pakalpojumu lietotājām

Rīgas domes 2002.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.39 “Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības

noteikumi” (spēkā līdz 2017.gada 28.decembrim, tātad remonta darbu veikšanas laikā 2016.gadā)) 1.5.punkta izpratnē.

Kā pareizi konstatējusi pirmās instances tiesa, prasītājas norādītie ūdensvada tīkla remonta darbi pie dzīvojamās mājas Andreja Saharova ielā 13, Rīgā,

nav veikti uz ūdensvada tīkla, kas nodrošina ūdensapgādi atbildētājas pārvaldītajām dzīvojamām mājām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā.

Proti, dzīvojamām mājām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā, ūdens tiek piegādāts, izmantojot citu ūdensvada tīklu, un tām ūdens

padeve tiek pārtraukta, noslēdzot ūdensvada aizbīdņus “A” un “B”. Dzīvojamā māja Andreja Saharova ielā 13, Rīgā, sacilpotajā ūdensapgādes sistēmā ar

dzīvojamām mājām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā, neietilpst, un tai ūdens piegāde tiek pārtraukta, noslēdzot kvartāla ūdensvada aizbīdni

“C”, aiz kura notikuši strīdus remonta darbi.

Iepriekš norādīto apstiprina SIA “Rīgas ūdens” 2018.gada 10.septembra atbildes vēstule Nr.A13.1-5.2.12/4837N un tai pievienotās ūdensapgādes

sistēmas shēmas kopsakarā ar prasītājas iesniegtajā ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežu shēmā norādītajām remonta darbu vietām

(lietas 28., 169.-171.lapa).

Analogi pirmās instances tiesai, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītāja savus apgalvojumus par ūdensvada aizbīdņa “C” uzstādīšanu ūdensvada

tīkla remonta darbu laikā atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas un 104.panta pirmās daļas noteikumiem nav pierādījusi.

Neskatoties uz to, ka apelācijas instances tiesa prasītājai ir izskaidrojusi Civilprocesa likuma 93.pantā noteikto pierādīšanas pienākumu, prasītājas

pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē norādījis, ka papildu pierādījumus iesniegt nevēlas (audio protokols [00:11:04-00:11:50]).

Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, minētā aizbīdņa uzstādīšanu ūdensvada tīkla remonta darbu laikā neapliecina arī prasītājas atbildētājai nosūtītais

2017.gada 21.jūlija brīdinājums par pakalpojuma pārtraukšanu, kurā norādīts, ka, neapmaksājot prasītājas izrakstītos rēķinus par remonta darbiem, prasītāja

uzstādīs pastāvīgus aizbīdņus iekškvartālu tīklos esošajai ūdensapgādes sistēmai, pārtraucot ūdens piegādi atbildētājas pārvaldīšanā esošām dzīvojamām

mājām Andreja Saharova ielā 3 un Pavasara gatvē 5, Rīgā (lietas 137.lapa).

Pirmkārt, iepriekš minētais pats par sevi nevar būt par pamatu secinājumam, ka ūdensvada aizbīdnis “C” minētā brīdinājuma nosūtīšanas brīdī nav bijis

uzstādīts.

Otrkārt, atbildētājas pilnvarotā pārstāve apelācijas instances tiesas sēdē norādīja, ka prasītājas brīdinājumā minētais par aizbīdņu uzstādīšanu attiecas uz

tās iesniegtajā ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežu shēmā redzamo aizbīdni, kas atrodas dzīvojamā mājā Andreja Saharova ielā 5, Rīgā,

un ar kuru var noslēgt ūdens padevi atbildētājas pārvaldītajām dzīvojamām mājām (lietas 28.lapa) (audio protokols [00:14:50]).

Tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt atbildētājas pilnvarotās pārstāves norādīto, jo tam pretēji pierādījumi lietā nav iesniegti.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesas kolēģija secina, ka atbildētājai ūdens piegāde netiek veikta, izmantojot prasītājas valdījumā esošo remontēto

ūdensvada tīklu, un tādējādi pēdējā nav atzīstama par pakalpojumu lietotāju minēto Rīgas domes saistošo noteikumu 1.5.punkta izpratnē, kurai šī ūdensvada

tīkla remonts būtu jāapmaksā.

Secīgi, parāda par ūdensvada tīkla remonta darbiem piedziņai no atbildētājas nav tiesiska pamata un prasītājas prasība kā nepamatota ir pilnīgi

noraidāma.

[8] Tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa lietas apstākļus ir pārbaudījusi vispusīgi un objektīvi un, juridiski pareizi tos novērtējot, pamatoti

taisījusi spriedumu par prasības noraidīšanu. Apelācijas sūdzībā norādītie argumenti apstiprinājumu nav guvuši.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 40. un 42.panta jēgu un būtību, noraidot prasību, no prasītājas ir piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem (lietas 3.lapa), Tiesu informācijas sistēmas pavēstu uzziņas un pasta iestāžu noteiktajiem tarifiem izriet, ka kopējie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu pirmās un apelācijas instances tiesā šajā lietā ir 3,59

euro.

Prasītāja pie prasības pieteikuma iesniegšanas ir samaksājusi minētos izdevumus 3,20 euro (lietas 10.lapa), līdz ar to neapmaksātā izdevumu daļa, kas

valsts ienākumos piedzenama no prasītājas, ir 0,39 euro.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu prasītājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu piedziņu – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204.1 un 432.pantu Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

noraidīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību “Jubilejas” par parāda piedziņu.

Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,39 euro.

Noteikt, ka valsts ienākumos piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir iemaksājami Valsts kases kontā Nr.LV51TREL2190458019000, kā

saņēmēju norādot Tiesu administrāciju, reģistrācijas numurs 90001672316, un iemaksas mērķi: 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā

Nr.C29563317.

Noteikt, ka maksājuma dokumenti par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos tiem paredzētajā kontā sprieduma labprātīgas

izpildes gadījumā nekavējoties iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu - desmit dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senātā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Spriedums sagatavots 2019.gada 18.aprīlī.

Tiesnese Agnese Veita

Tiesnese Dace Jansone

Tiesnese Lidija Pliča