Court convicts company for broadcasting TV channels without license and imposes fine plus confiscation.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court convicted SIA "Viande" of broadcasting television channels without a license and imposed a fine of 100 EUR. The defendant admitted guilt and requested the minimum penalty, while the prosecution argued the violation threatened economic interests. The court found the defendant's remorse mitigating but rejected the argument that the offense was trivial, ordering the fine and confiscation of seized equipment.
Legislator-Regeste
KI-generiertLatvijas APK 155.8pants; Autortiesību likums 68.pants, 40.pants: Broadcasting television channels without a license constitutes an administrative offense punishable by a fine, where remorse may mitigate but does not exempt liability if the violation harms economic interests.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lieta Nr.129025718/21
ECLI:LV:RLPT:2018:0502.129025718.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 2.maijā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska
ar tiesas sēžu sekretārēm V.Stomu
izskatot atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par SIA “Viande”, reģ.Nr.40203028611 saukšanu pie administratīvās atbildības pēc
Latvijas APK 155.8panta
konstatēja
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors M.Geidāns 2018.gada 12.martā sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC365123 par to, ka 2017.gada 2.augustā, plkst.09.10 Rīgā, Centrāltirgus ielā 1, SIA “Viande”, reģistrācijas
Nr.40203028611, piederošajā kafejnīcā tika pārraidīti televīzijas kanāli bez Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras licences. Pārkāpts
Autortiesību likuma 68.pants. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 155.8pantā.
Atbilstoši Latvijas APK 289. 16panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,
taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot
divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.
Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Pie administratīvās atbildības saucamās personas pārstāvis zvērināts advokāts M.Šadurs tiesas sēdē vainu atzina, paskaidroja, ka formāli
pārkāpums ir izdarīts un nav pamata par to strīdēties. Lūdza ņemt vērā Latvijas APK 21.pantu. Norādīja, ka pārkāpums tiek atzīts, ir novērstas kaitīgās
sekas un ja tiesa nepiekrīt izbeigt lietu, lūdza piemērot minimālo iespējamo sodu.
Noklausījusies paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas
konstatācijai, saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 155.8panta.
Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 155. 8panta, jākonstatē, ka persona pārkāpusi autortiesības vai
blakustiesības.
Atbilstoši Autortiesību likuma 40.panta pirmajai un otrajai daļai, lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba
izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta autortiesību
subjekta atļauja, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā.
Saskaņā ar Autortiesību likuma 41.panta pirmo daļu licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse — autortiesību subjekts — dod atļauju otrai pusei
— darba izmantotājam — izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tās
izmaksāšanas kārtību un termiņu.
Savukārt atbilstoši Autortiesību likuma 68.panta pirmās daļas 1.punktam par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru
aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, to skaitā autortiesību un blakustiesību objektu fiksācija, to
publicēšana, publiskošana, reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez autortiesību un blakustiesību subjekta piekrišanas.
Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona uz pārkāpuma konstatēšanas brīdi 2017.gada
2.augustu nebija noslēgusi līgumu par tiesībām izmantot autoru darbus publiskā izpildījumā kafejnīcā – bārā “Viande”, Centrāltirgus ielā 1, Rīgā ar
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru / Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA). Tādejādi ir pārkāpts Autortiesību likums.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā
kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas
kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā
izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai
ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par
faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Latvijas APK 243. 1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu
liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie
pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.
Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir
pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas
izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos
pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr.SKA-219/2007
11.apakšpunkts).
Tiesa uzskata, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītā administratīvā pārkāpuma fakts apstiprinās ar pārstāvja tiesas sēdē
sniegtajiem paskaidrojumiem, ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC365123 (lietas 5.lapa), ar policijas darbinieka ziņojumu (lietas 6.lapa), ar
rakstveida paskaidrojumiem (lietas 7.lapa), ar AKKA/LAA informāciju (lietas 15.-16.lapa) un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK
prasībām.
Tādējādi tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts
administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Saskaņā ar Latvijas APK 8.panta pirmo un otro daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir
spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.
Latvijas APK 155.8pants nosaka, ka par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņsimt euro,
bet juridiskajām personām - līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.
Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem
vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa atzīst, ka izdarītais pārkāpums ir vērsts pret tautsaimniecības interesēm tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un finanšu jomā.
Par pie administratīvās atbildības saucamo personu noskaidrots, ka tās juridiskā adrese ir Anniņmuižas bulvāris 60-17, Rīgā, apgrozījums neliels,
agrāk nav saukta pie administratīvās atbildības un sodīta.
Atbilstoši Latvijas APK 33.pantam par pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka vainīgais
vaļsirdīgi nožēlo izdarīto. Atbilstoši Latvijas APK 34.pantam pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa
nekonstatēja.
Ņemot vērā, ka pārkāpums ir vērsts pret tautsaimniecības interesēm tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un finanšu jomā, apdraudot sabiedrības
labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi tiesas ieskatā nav iespējams to atzīt par maznozīmīgu un atbrīvot personu no administratīvās atbildības.
Ņemot vērā konstatētos apstākļus un soda mērķi, pie administratīvās atbildības saucamajai personai nosakāms Latvijas APK 155. 8panta sankcijā
paredzētais naudas sods, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.
Turklāt saskaņā ar 2018.gada 9.marta lēmumu par rīcību ar izņemto mantu, Nodrošinājuma valsts aģentūrai nodotais pārveidotājs “Conax” ar
“Lattelecom” plastikāta karti, kas iepakots aploksnē, kura aizlīmēta ar drošības līmlenti ar Nr.L14-0882602 (lietas 18.lapa) ir konfiscējams.
Latvijas APK 299.panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam
izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,
kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 33.pantu, 155.8pantu,
238.pantu, 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 272.pantu, 274.pantu, 276.pantu, 289.6panta septīto un astoto daļu, 289.13panta pirmo un otro daļu,
289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, 299.panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda
atzīt par vainīgu SIA “Viande”, reģ.Nr.40203028611 administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 155. 8pantā un sodīt ar
naudas sodu 100 EUR (simts euro) apmērā.
Konfiscēt ar 2018.gada 9.marta lēmumu par rīcību ar izņemto mantu, Nodrošinājuma valsts aģentūrai nodoto pārveidotāju “Conax” ar
“Lattelecom” plastikāta karti, kas iepakots aploksnē, kura aizlīmēta ar drošības līmlenti ar Nr.L14-0882602.
Spriedumu daļā par priekšmetu konfiskāciju uzdot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirknim.
Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts
Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.1290257/21. Pēc naudas soda nomaksas nekavējoties
klātienē, pasta sūtījumā vai elektroniski iesniegt maksājumu apliecinošu dokumentu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, norādot lietas numuru.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts 2018.gada 2.maijā un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 3.maijā.
Tiesnese L.Podoļska