Court recognizes same-sex couple's relationship as family under Constitution Art. 110 via analogy of administrative law provisions.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Administrative District Court of Riga granted a fact-finding request to officially recognize the applicants' relationship as a family under the Constitution. The applicants, who cohabited since 2018, argued that without a specific registration mechanism, their de facto family life lacked legal status. The court ruled that applying administrative process provisions by analogy was necessary to ensure effective constitutional protection for same-sex couples, thereby acknowledging their relationship as family.
Legislator-Regeste
KI-generiertConstitution Art. 110; Administrative Procedure Law Art. 184(3), 256: The court may recognize same-sex cohabitation as a family relationship under the Constitution by analogy to administrative fact-finding provisions to ensure effective constitutional protection.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. A42-00681-24/18
ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0116.A420229023.2.S
Administratīvā rajona tiesa
Rīgas tiesu nams
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2024. gada 16. janvārī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Arlita Zariņa,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ un /pers. B/ pieteikumu par fakta konstatēšanu, ka
attiecības starp /pers. A/ un /pers. B/ ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Latvijas Republikas Satversmes 110. panta izpratnē.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019?33?01 atzīts, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk
– Satversme) 110. panta pirmajam teikumam likumdevējam ir pienākums nodrošināt cita starpā arī viena dzimuma partneru ģimenes juridisku aizsardzību
un paredzēt arī šādai ģimenei atbilstošus sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus, ievērojot vispārējos tiesību principus un citas
Satversmes normas. Lai arī likumdevējs bauda noteiktu rīcības brīvību gan viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma, gan ģimenes
sociālās un ekonomiskās aizsardzības pasākumu formas un satura noteikšanā, tam nav rīcības brīvības izvēlēties, vai šādai ģimenei vispār ir jānodrošina
juridiskā aizsardzība, kā arī ekonomiskā un sociālā aizsardzība un atbalsts.
Ar 2023. gada 17. janvāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Fedotova un citi pret Krieviju atzīts, ka Eiropas Cilvēka tiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. pants pieprasa valstīm to nacionālajā tiesību sistēmā izveidot mehānismu, lai
viendzimuma attiecībās esošas personas varētu panākt savu ģimenes attiecību reģistrāciju un aizsardzību.
[2] 2023. gada 16. oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēju /pers. A/ un /pers. B/ pieteikums par fakta konstatēšanu, ka attiecības
starp pieteicējiem ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Konvencijas 8. panta un Satversmes 110. panta izpratnē. Pieteikumā norādīti tālāk minētie
argumenti.
[2.1] 2017. gadā pieteicēji ir nodibinājuši savstarpējās attiecības. 2018. gadā pieteicēji uzsāka kopdzīvi, uzturot kopīgu mājsaimniecību. Pieteicēju
attiecības ir balstītas uz rūpēm, cieņu un mīlestību vienam pret otru, kā arī gādību par kopīgo mājsaimniecību. Ņemot vērā attiecību pastāvīgo un ilgstošo
raksturu, pieteicēji vēlas ģimenes attiecību tiesisku nostiprināšanu. Tomēr faktiski pastāvošas ģimenes valstij nav „juridiski redzamas” kā tas ir ģimenes
locekļiem, kurus saista Latvijā atzīta laulība. Vienlaikus laulības institūts Latvijā pieteicējiem nav pieejams. Līdz ar to, lai nodrošinātu savu ģimenes saišu
un attiecību publiskā statusa konstatēšanu, pieteicēji vēršas ar pieteikumu tiesā.
[2.2] Pieteicēju attiecības atbilst un būtu atzīstamas par ģimenes attiecībām Konvencijas 8. panta un Satversmes 110. panta izpratnē, kas prasa
šādu attiecību atzīšanu no valsts puses publiska akta formā. Līdz šim brīdim likumdevējs nav pieņēmis tādu tiesisko regulējumu, ar kuru viendzimuma
partneru ģimenēm, tai skaitā arī pieteicējiem, būtu iespējams nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību, kas citstarp izpaužas arī kā ģimenes fakta
apstiprināšana un atzīšana no valsts puses. Šādos apstākļos ir aizskartas pieteicēju tiesības, kuras izriet no Satversmes 110. panta, proti, tiesības uz
ģimenes juridisko aizsardzību un ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību. Tādēļ pieteicēji ir tiesīgi aizstāvēt savas tiesības administratīvajā tiesā un lūgt
tiesu ar spriedumu konstatēt, ka pieteicēju attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Konvencijas 8. panta un Satversmes 110. panta izpratnē.
[2.3] Senāts 2021. gada [..] spriedumā lietā Nr. SKA?[B1]/2021 norādīja, ka administratīvā tiesa noteiktos gadījumos var konstatēt kādu tiesisku
attiecību pastāvēšanu vai nepastāvēšanu. Konkrētajā gadījumā tiesiskās attiecības starp ģimenes locekļiem ir privāttiesiskas, tādēļ Administratīvā procesa
likuma 184. panta pirmās daļas 3. punktā minētais pieteikuma priekšmets nav tieši piemērojams, lai konstatētu tiesisko attiecību pastāvēšanu starp
ģimenes locekļiem. Tomēr akts, ar kuru valsts atzīst kādas attiecības par ģimenes attiecībām un tās juridiski nostiprina, ir publiski tiesisks, un pieteicēju
mērķis ir panākt, lai valsts atzītu viņu attiecības par ģimenes attiecībām. Līdz ar to situācijā, kad nav izveidots speciāls mehānisms šādu ģimenes attiecību
publiski tiesiskai atzīšanai un nostiprināšanai, ir iespējams pēc analoģijas piemērot Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 3. punktu un
256. pantu, un uzskatīt, ka pieteicēji ir iesnieguši konstatēšanas pieteikumu. Izskatot šādu pieteikumu, nav nozīmes un tiesai nav jāpārbauda apstākļi, kas
saistīti ar to, vai pieteicēji faktiski dzīvo kopā, vai viņiem ir kopīga mājsaimniecība u. tml. Izšķirošs ir tas, ka divas pilngadīgas personas ir brīvi paudušas
gribu uzturēt ģimenes attiecības. Pieteicēji apliecina, ka viņu starpā jau pastāv ģimenes attiecības, un pieteicēji pauž savu gribu uzturēt šādas ģimenes
attiecības ilgtermiņā.
[3] Paskaidrojumā par pieteikumu norādīts, ka Ministru kabinets lietā nevar sniegt paskaidrojumu pēc būtības. Paskaidrojumā norādīti tālāk
minētie apsvērumi.
[3.1] Ministru kabinets nevar būt atbildētāja pusē pieaicinātā iestāde gadījumā, ja nav iespējamas no likuma izrietošas publiski tiesiskas attiecības,
neskatoties uz tiesneses 2023. gada 18. oktobra lēmumā secināto, ka, tā kā valsts nav izveidojusi attiecīgu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu iespēju
viena dzimuma pāra ģimenēm juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām, tad nav arī noteikta konkrēta valsts pārvaldes iestāde,
kas par to ir atbildīga. Ministru kabinets un tam padotās valsts pārvaldes iestādes drīkst rīkoties tikai tiesību normās noteiktajās robežās, tostarp ievērojot
principu, ka aizliegts ir viss, kas nav atļauts. Ministru kabineta rīcībā nav un nevar būt informācija, kas apliecina vai izslēdz personu privāttiesisko attiecību
esību un kas būt izmantojama kā pierādījumi, tādējādi Ministru kabinets nevarētu iebilst pret jebkādiem pierādījumiem, ja tādus tiesā iesniegtu pieteicēji.
[3.2] Konkrēto konstatējošo attiecību izvērtēšanai tiesas ceļā ir pilnīgi pietiekami ar to ieinteresēto personu iesaisti, kuru konkrētās privāttiesiskās
attiecības ir paredzēts konstatēt. Nav saskatāms, ka no Ministru kabineta atbilstoši Administratīvā procesa likuma 34. panta otrajai daļai attiecīgajā lietā
tiktu prasīta kāda rīcība, tādēļ, ņemot vērā, ka pieteikums satur lūgumu konstatēt privāttiesiskās attiecības, pieteikuma izskatīšana ir iespējama bez
Ministru kabineta kā atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes. Turklāt pieteikuma izskatīšana bez to iestāžu klātbūtnes, kam nav būtiskas lomas
privāttiesisko attiecību konstatēšanas procesā, iesaistot attiecību izvērtējumā tikai ieinteresētās personas, nodrošinātu arī pieteicēju augstāku privātuma
aizsardzību.
[3.3] Ministru kabineta vai jebkuras citas valsts pārvaldes iestādes pieaicināšana atbildētāja pusē atzīstama par nepamatotu, jo Ministru kabinets un
tā padotībā esošās iestādes izpilda likumdevēja pieņemtos likumus, realizējot likumdevēja tiesībpolitisko gribu. Pretēja rīcība būtu pretrunā ne vien ar
likumā noteiktajām pilnvarām, bet arī ar varas dalīšanas principu.
[4] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmajai daļai tiesa lietu skata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[5] Pieteikumā norādīts, ka pieteicēji 2017. gadā ir nodibinājuši savstarpējās attiecības, un 2018. gadā uzsākuši kopdzīvi, uzturot kopīgu
mājsaimniecību. Abi pieteicēji ir vīriešu dzimuma. Viņu attiecības ir balstītas uz rūpēm, cieņu un mīlestību vienam pret otru, kā arī gādību par kopīgo
mājsaimniecību. Lietā nav strīda, ka pieteicēji ir savā starpā ir izveidojuši pastāvīgas faktiskas ģimenes attiecības. No Iedzīvotāju reģistra redzams, ka abi
pieteicēji ir pilngadīgi, viņu līdzšinējais ģimenes stāvoklis ir „neprecējies”, pieteicēji nav radinieki. Tiesai jānoskaidro, vai valstij ir juridisks pienākums
publiski tiesiski atzīt viena dzimuma pāra ģimenes attiecības.
[6] Satversmes 110. panta pirmais teikums paredz, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērnu
tiesības.
Satversmes izpratnē ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir
sapratne un cieņa. Ciešu personisku saišu pastāvēšana starp personām izriet no to noslēgtās laulības vai radniecības fakta, tomēr sociālajā realitātē ciešas
personiskas saites rodas arī citos veidos, piemēram, faktiskas kopdzīves rezultātā (Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā
Nr. 2019?01?01 16.2.2. punkts, 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019?33?01 12.1. punkts ). Tas ir saistīts ar to, ka ģimenes institūtu
kā sociālu institūciju ietekmē pārmaiņas sabiedrībā, tādēļ arī laulība un radniecība vairs nav vienīgie kritēriji, kas norāda, ka divu personu izvēlētais
attiecību modelis uzskatāms par ģimeni Satversmes 110. panta izpratnē (Senāta 2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA?[B1]/2021 8. punkts).
Satversmes 110. pants neizvirza dzimumu par kritēriju tādu personu noteikšanai, kuras atzīstamas par ģimeni (Satversmes tiesas 2020. gada
12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019?33?01 12.1. punkts). Sabiedrība sastāv ne vien no tādām personām, kas pēc savas dabas veido ciešas
personiskas un ģimeniskas attiecības ar atšķirīga dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādām personām, kas pēc savas dabas veido šādas attiecības ar sava
dzimuma pārstāvjiem (Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019?33?01 12.2. punkts, 2021. gada 8. aprīļa
sprieduma lietā Nr. 2020?34?03 10.1. punkts). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 110. panta pirmajā teikumā lietotais ģimenes jēdziens
aptver arī viena dzimuma pāri, ja starp pāra attiecībās esošajām personām pastāv ciešas personiskas saites, kuru pamatā ir sapratne un cieņa (Senāta
2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA?[B1]/2021 8. punkts).
[7] Vienas no tiesībām, kas ietvertas Satversmes 110. pantā, ir ģimenes tiesības uz īpašu valsts aizsardzību, kas, ņemot vērā starptautiskajos
cilvēktiesību dokumentos, īpaši Eiropas Sociālajā hartā, noteikto un pienākumu Satversmē ietvertās pamattiesības interpretēt atbilstoši Latvijas
starptautiskajām saistībām, nozīmē, ka valstij ir pienākums nodrošināt ģimenes sociālo, ekonomisko un arī juridisko aizsardzību (Satversmes tiesas
2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019?01?01 16.2.1. punkts). Ja personām, kuras savā starpā izveidojušas ģimenes attiecības, nav
iespējams panākt šo attiecību juridisku nostiprināšanu, tad valsts šādu ģimeni „nevar ieraudzīt” jeb nevar identificēt, kas nepieciešams, lai šīs ģimenes
locekļi spētu efektīvi izmantot tiem Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības un valstī paredzētos ģimenes aizsardzības un atbalsta
pasākumus. Proti, ja personām, starp kurām ir izveidojušās ģimenes attiecības, nav paredzētas tiesības šīs savas ģimenes attiecības juridiski nostiprināt,
tad nemaz nav iespējams šādām ģimenēm nodrošināt nedz pilnvērtīgu juridisko aizsardzību, nedz arī sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu.
Otrkārt, ģimenes attiecību tiesiskajam regulējumam jānodrošina ģimenes un tās locekļu aizsardzība viņu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Tas
nozīmē, ka ģimenes attiecību tiesiskajam regulējumam jānosaka ģimenes locekļu savstarpējās tiesības un pienākumi personiskajās un mantiskajās
attiecībās, kas izriet no viņu ģimenes dzīves (Satversmes tiesas 2021. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020?34?03 10.3. punkts, Senāta
2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA?[B1]/2021 11. punkts ). Tā kā Satversmes 110. pantā lietotais ģimenes jēdziens aptver arī viena dzimuma
pāra veidotu ģimeni, tad Satversmes 110. panta pirmais teikums uzliek valstij pozitīvu pienākumu nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenei iespēju juridiski
nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni (Senāta 2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA?[B1]/2021 11. punkts).
Vienlaikus Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā nolēmumā, ņemot vērā savu judikatūru un skaidras sabiedriskās domas attīstības tendences Eiropas
Padomes dalībvalstīs, ir uzsvērusi, ka no Konvencijas 8. panta dalībvalstīm izriet pozitīvs pienākums nodrošināt tādu tiesisko regulējumu, kas ļautu
pienācīgi atzīt un aizsargāt viena dzimuma partneru savstarpējās attiecības (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 17. janvāra sprieduma lietā
„Fedotova and others v. Russia”, iesniegumu Nr. 40792/10, 30538/14, 43439/14, 178. punkts).
[8] Latvijā nebija izveidots tāds tiesiskais regulējums, kas noteiktu viena dzimuma pāra ģimenes attiecību tiesisko ietvaru, tostarp šādu attiecību
dalībnieku personiskās un mantiskās attiecības. Līdz ar to Senāts secināja, ka valsts nebija izpildījusi no Satversmes 110. panta un cilvēka cieņas principa
izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt juridisko aizsardzību (Senāta 2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA?[B1]/2021 12. punkts).
Šī sprieduma taisīšanas brīdī nav spēkā stājies tiesiskais regulējums, kas noteiktu viena dzimuma pāra ģimenes attiecību tiesisko ietvaru. 2023. gada
22. novembrī Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” izsludināti likumi, ar kuriem veikti grozījumi Pacientu tiesību likumā, likumā
„Par valsts pensijām”, likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, un kuri noteiktu
viena dzimuma pāra ģimenes attiecību tiesisko ietvaru. Minētie grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Savukārt grozījumu Notariāta likumā, kuri
paredz notariālā akta taisīšanu par partnerību, izsludināšana tika apturēta. Līdz šā sprieduma taisīšanas dienai tie nav izsludināti.
Vērtējot, vai viena dzimuma pāru attiecību juridiska atzīšana Latvijā varētu apdraudēt kādas nozīmīgas sabiedrības intereses, Senāts atzinis, ka
Latvijā viena dzimuma pāru interese un vajadzība pēc viņu attiecību juridiskas atzīšanas un aizsardzības ir būtiska un nav konstatējams, ka pastāvētu kāda
tik būtiska konkurējoša sabiedrības interese, kas varētu būt pamats šādu attiecību juridiskas atzīšanas un aizsardzības nenodrošināšanai (Senāta
2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA?[B1]/2021 14.–16. punkts).
[9] Pieteicēju mērķis, vēršoties tiesā, ir panākt, lai valsts juridiski atzītu viņu kā viena dzimuma pāra ģimenes attiecības, proti, lai valsts konstatētu
šādu attiecību kā ģimenes attiecību pastāvēšanu. Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka pieteikumu tiesā var
iesniegt par no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās
intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un 2. punktā minēto pieteikumu (pieteikumu par administratīvo aktu vai faktisko rīcību). Atbilstoši šā
likuma 256. pantam šāda pieteikuma gadījumā tiesa taisa spriedumu, kurā tiek konstatēts, ka konkrētas publiski tiesiskās attiecības pastāv vai nepastāv
vai tiek noteikts to saturs (no tām izrietošās tiesības vai pienākumi). Tātad arī administratīvā tiesa noteiktos gadījumos var konstatēt kādu tiesisku
attiecību pastāvēšanu vai nepastāvēšanu (Senāta 2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA?[B1]/2021 22. punkts). Konstatēšanas pieteikums ir
pieļaujams ne tikai tad, ja ir jākonstatē noteiktu publiski tiesisku attiecību pastāvēšana kopumā vai pastāvēšana ar citu saturu, nekā uzskata kāds no
administratīvā procesa dalībniekiem, bet izņēmuma kārtā var tikt konstatēta arī kāda tiesisko attiecību elementa pastāvēšana. Turklāt konstatēšanas
pieteikums administratīvajā procesā ir līdzīgs pieteikumam par juridiska fakta konstatēšanu civilprocesā (Senāta 2007. gada 15. marta sprieduma lietā
Nr. SKA?172/2007, A42193904, 14. punkts, 2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA?[B1]/2021 22. punkts).
Tiesiskās attiecības starp ģimenes locekļiem ir privāttiesiskas, līdz ar to Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 3. punktā minētais
pieteikuma priekšmets nav tieši piemērojams, lai konstatētu tiesisko attiecību pastāvēšanu starp ģimenes locekļiem. Tomēr akts, ar kuru valsts atzīst
kādas attiecības par ģimenes attiecībām un tās juridiski nostiprina, ir publiski tiesisks, un pieteicēju mērķis ir panākt, lai tieši valsts atzītu viņu attiecības
par ģimenes attiecībām. Līdz ar to situācijā, kad nav izveidots speciāls mehānisms šādu ģimenes attiecību publiski tiesiskai atzīšanai un nostiprināšanai
(reģistrācijai), ir iespējams pēc analoģijas piemērot Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 3. punktu un 256. pantu un uzskatīt, ka
pieteicēji ir iesnieguši konstatēšanas pieteikumu. Tiesai, izskatot šādu pieteikumu, būtu jākonstatē, vai pieteicēju attiecības ir atzīstamas par ģimenes
attiecībām Satversmes 110. panta izpratnē. Izskatot šādu pieteikumu, nav nozīmes un tiesai nav jāpārbauda apstākļi, kas saistīti ar to, vai līdzpieteicēji
faktiski dzīvo kopā, vai tiem ir kopīga mājsaimniecība u. tml. Izšķirošs ir tas, ka divas pilngadīgas personas brīvi ir paudušas gribu uzturēt ģimeniskas
attiecības (2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA?[B1]/2021 14.–22. punkts).
[10] Ievērojot spriedumā norādīto un no pieteikuma izrietošo pieteicēju tieši pausto gribu, lai nodrošinātu Satversmes un cilvēktiesību efektīvu
īstenošanu, pēc analoģijas piemērojot Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmā daļas 3. punktu un 256. pantu, tiesa konstatē, ka starp
pieteicējiem pastāvošās attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes 110. panta izpratnē. Pieteikums ir apmierināms.
[11] Tiesa vērš uzmanību, ka šāds risinājums pieteicējiem nodrošinātu tikai vienas no Satversmes 110. panta un cilvēka cieņas principa izrietošas
tiesības īstenošanu, proti, tiesību tikt valsts atzītiem par ģimeni īstenošanu. Šādā veidā viena dzimuma pāra ģimenēm netiek noteikts konkrēts personisko
un mantisko attiecību regulējums un netiek arī nodrošināta kāda konkrēta apjoma ekonomiskā un sociālā aizsardzība. Līdz ar to nezūd vajadzība pēc
likumdevēja pieņemta šo jautājumu tiesiskā regulējuma, kas būtu balstīts gan uz juridiskiem, gan tiesībpolitiskiem apsvērumiem. Līdz brīdim, kad
likumdevējs būs izveidojis atbilstošu tiesisko regulējumu, šāds spriedums, ar kuru ir konstatēts, ka konkrētu personu attiecības ir atzīstamas par ģimenes
attiecībām Satversmes 110. panta izpratnē, arī aizstās valsts īstenotu šo attiecību reģistrāciju. Līdz ar to tas var tikt izmantots citās situācijās, kad
nepieciešams pamatot, ka šīm personām ir nodrošināmas kādas ģimenēm paredzētas tiesības (2021. gada [..] sprieduma lietā Nr. SKA?[B1]/2021
23. punkts).
[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta trešo daļu valsts nodeva netiek atlīdzināta, ja pieteikuma priekšmets bija konkrētu
publiski tiesisko attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatācija.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251., 256. pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt /pers. A/ un /pers. B/ pieteikumu;
konstatēt publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu – atzīt, ka starp /pers. A/ un /pers. B/ pastāv ģimenes attiecības Latvijas Republikas Satversmes
110. panta izpratnē.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) A. Zariņa