Court dismisses fine due to excessive ten-year ban duration caused by state authority's failure to enforce prior fines.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court dismissed the administrative fine and revoked the ten-year driving ban imposed on the defendant. The defendant argued that the ban duration was disproportionate because the state authorities failed to enforce two prior fines for over a decade. The court agreed, ruling that the lack of enforcement by state officials rendered the current penalty's length unreasonable and violated administrative justice principles.
Legislator-Regeste
KI-generiertLAPK 149.4 panta ceturtā daļa; LAPK 239.1 panta; LAPK 289.12 panta; LAPK 289.13 panta; LAPK 289.17 panta; LAPK 289.18 panta: An administrative penalty for driving under a ban is invalid if the ban duration is disproportionately long due to the state authority's failure to enforce prior fines within the statutory time limits.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. 1A-0085-18/23
ECLI:LV:ZRT:2018:0914.1A10001417.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Bauskā 2018.gada 14.septembrī
Zemgales rajona tiesa,
tiesnese Lilita Kosoja
ar sekretāri Kristīne Ivanova
izskatīja atklātā tiesas sēdē Bauskā, Zaļā ielā 12 administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc pie
administratīvās atbildības sauktās personas /pers. C/, personas kods /personas kods/, sūdzības par Valsts robežsardzes
Rīgas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /valsts amatpersona/ 2017.gada 6.jūlija lēmumu Nr.44-ip.
Aprakstošā daļa
Bauskas rajona tiesā 2017.gada 4.augustā saņemta /pers. C/, turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs, sūdzība par Valsts
robežsardzes (turpmāk arī VRS) Rīgas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /valsts amatpersona/ 2017.gada 6.jūlija
lēmumu Nr.44-ip (turpmāk arī – pārsūdzētais lēmums).
Ar Bauskas rajona tiesas tiesneses 2017.gada 18.augusta lēmumu sūdzība pieņemta, ierosināta tiesvedība
administratīvā pārkāpuma lietā un noteikta lietas izskatīšana rakstveida procesā.
Ar Bauskas rajona tiesas tiesneses 2017.gada 27.novembra lēmumu lieta nozīmēta izskatīšanai mutvārdu procesā.
Ar Bauskas rajona tiesas 2018.gada 5.janvāra lēmumu, saskaņā ar LAPK 289.11 panta otrās daļas 1.punktu tiesvedība
apturēta līdz /pers. C/ sūdzības izskatīšanas pabeigšanai Administratīvā rajona tiesā.
Pēc Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 29.jūnija sprieduma stāšanās spēkā 2018.gada 31.jūlijā, 2018.gada
21.augustā tiesvedība atjaunota un lieta nozīmēta izskatīšanas tiesas sēdē.
No lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 13.jūnijā, plkst.17.50, VRS Rīgas pārvaldes Zemgales II
kategorijas dienesta vecākā inspektore Valsts amatpersona sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. AA
089422 par Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL) 30.panta otrās daļas 3.punkta prasību pārkāpumu, proti, par to, ka
sūdzības iesniedzējs 2017.gada 13.jūnijā plkst.17.45, Bauskas novada Brunavas pagastā uz autoceļa A7, 86. kilometrā
vadīja transportlīdzekli, kur viņam stājies spēkā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, jo par ceļu
satiksmes noteikumu pārkāpumu uzliktais naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas dienas. Nesamaksātie
sodi 2007.gadā 28,46 euro par 149.8.5. un 2008.gadā 42,69 euro par 149.8.6. Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa.
Protokolā norādīts, ka atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta LAPK 149.4 panta ceturtajā daļā.
Ar Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta vecākā inspektors Valsts amatpersona
2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr.829-930-AA 089422 Sūdzības iesniedzējs sodīts pēc LAPK 149.4panta ceturtās daļas, CSL
30.panta otrās daļas 3.punkta ar naudas sodu EUR 40,00 (četrdesmit euro) apmērā.
Nepiekrītot 2017.gada 13.jūnija lēmumam sūdzības iesniedzējs 2017.gada 20.jūnijā to pārsūdzējis augstākā iestādē.
Ar Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /valsts amatpersona/ 2017.gada 6.jūlija
lēmumu Nr.44-ip Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta vecākā inspektors Valsts
amatpersona 2017.gada 13.jūnija lēmums Nr.829-930-AA 089422 atstāts negrozīts. /pers. C/ sūdzība noraidīta.
Nepiekrītot lēmumam sūdzības iesniedzējs to pārsūdzējis tiesā.
Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka:
[l.] 2017. gada 13. jūnijā, Brunavas pagastā, Bauskas novadā, pierobežā, uz autoceļa A-7 86. kilometrā viņu apturējuši Valsts robežsardzes
darbinieki. Veicot pārbaudi viņš sodīts saskaņā ar LAPK 1494. pantu ar naudas sodu 40 euro apmērā, kā arī aizturēta viņa autovadītāja apliecība.
[2.] Iepriekš minēto lēmumu uzskatījis par nepamatotu pilnībā, tāpēc tas ticis pārsūdzēts pilnā apmērā.
[3.] Ar Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /valsts amatpersona/ 2017.gada 06. jūlija lēmumu iepriekš minētais
lēmums ticis atstāts negrozīts, tam nepiekrītot, tāpēc pārsūdzot to pilnā apmērā.
[4.] LR Ceļu satiksmes likuma 30. panta 2. daļa nosaka, ka: “Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot,
ja par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzliktais naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas
dienas, — līdz naudas soda samaksai ”. Tomēr Valsts robežsardzes amatpersona, sodot viņu saskaņā ar LAPK 149.4
pantu, nav ievērojusi minētā likuma, kā speciālās tiesību normas attiecībā pret vispārīgās tiesību normas – LR Ceļu
satiksmes likuma, juridiskā spēka hierarhiju, kuru reglamentē LR Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums. Lietā
neesot strīda, ka viņam ir bijuši nenomaksāti naudas sodi ceļu satiksmē, kuri uzlikti līdz 2010. gadam. Tā kā neesot LR
pilsonis, atgādinājums par naudas soda nomaksu nav saņēmis. Amatpersonas arī nav nodevušas šos sodus izpildei
Zvērinātam tiesu izpildītājam. Pēc 2010. gada, Latvijas Republikas teritorijā viņš vairākkārtīgi apturēts no Ceļu policijas
darbinieku puses, un nekad viņam nav piemērots šāds sods vai aizturēta vadītāja apliecība. Speciālā tiesību normas -
LAPK 300. pants nosaka, ka: “ja parādnieks nav samaksājis naudas sodu šā kodeksa 299. pantā un 299. 1 panta
trešajā daļā noteiktajā termiņā, piedziņu veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ”. Tālāk tiek
noteikts, ka: “lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildi var veikt piecu gadu laikā no dienas, kad attiecīgais lēmums
iesniegs piespiedu izpildei ”. Šobrīd esot acīm redzams, ka viņa nesamaksātajiem sodiem ir iestājies noilgums (sodi ir par
2007-2008. gadu pārkāpumiem), tāpēc Valsts robežsardzes amatpersona nepamatoti konstatējusi, ka viņš nav nomaksājis
sodus par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, lai piemērotu viņam naudas sodu 40 euro apmērā. Šāds viedoklis ir
pausts arī LR oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Izteikts lūgums atcelt pārsūdzēto lēmumu un 2017.gada 13.jūnija lēmumu.
2018.gada 5.janvārī sūdzības iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis tiesā norādīja, ka uztur sūdzībā norādītos
argumentus un izteikto lūgumu.
Savukārt Iestādes pārstāvis tiesai norādīja, ka sūdzībā norādītos argumentus neatzīst, lūdz pārsūdzēto lēmumu
atstāt negrozītu, jo Iestādes viedoklis ir izteikts 2017.gada 6.jūlija lēmumu Nr.44-ip.
Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes pārstāvis uz tiesas sēdi 2018.gada 14.septembrī nav ieradies. 2018.gada
7.septembrī tiesā saņemta Pārvaldes priekšnieka /valsts amatpersona/ paraksts iesniegums, kurā izteikts lūgums lietu izskatīt
bez viņu pārstāvja klātbūtnes.
LAPK 289.2 pantā noteikts, ka iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas
sēdē un pierādījumu pārbaudīšanā.
Uz tiesas sēdi sūdzības iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis nav ieradies. 2018. gada 14.septembrī tiesā saņemts
pilnvarotā pārstāvja /pers. I/ lūgums izskatīt lietu pēc būtības bez sūdzības iesniedzēja pārstāvja piedalīšanās un lietu
izbeigt. Lūgums pamatots ar to, ka stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā A420285117.
Tiesa atrod, ka ir iespējams administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt bez iestādes pārstāvja un sūdzības iesniedzēja
pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes, jo nepastāv LAPK 289.11 panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi.
Motīvu daļa
Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst sekojošo.
Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (LAPK) 289.6 panta septītā daļa nosaka, ka izskatot sūdzību
administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai jāizlemj vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie
administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo
pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.
Atbilstoši LAPK 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā
paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma
lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai
neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Norādītā panta ceturtajā daļā noteikts, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez
papildus procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma
konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.
Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas trešajā punktā noteikts, ka Latvijas teritorijā transportlīdzekļu
vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja: [..] par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzliktais naudas sods nav
samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas dienas, — līdz naudas soda samaksai.
L A P K 149.4 panta ceturtajā daļā paredzēta atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir spēkā
transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, izņemot gadījumu, kad izmantošanas aizliegums piemērots
pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros.
2017.gada 13.jūnija administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.089422 norādīts, ka /pers. C/ vadījis transportlīdzekli
laikā, kad stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, jo gada laikā no soda uzlikšanas
dienas nav samaksāts naudas sods par izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu 2007.gadā- 28,46 euro par 149.8.5
un 2008.gadā 42,69 euro par 149.8.6 Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa.
Norādītajā datumā ir pieņemts ne tikai lēmums par sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības un
sodīšanu pēc LAPK 149.4 panta ceturtās daļas ar naudas sodu EUR 40,00 apmērā, bet arī nolemts aizturēt sūdzības
iesniedzēja transportlīdzekļa vadītāja apliecību saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 3.punktu un ceturto
daļu.
LAPK 243.panta trešās daļas 2.punktā noteikts, ka, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais,
bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi fakti, kuri konstatēti ar spēkā stājušos tiesas
spriedumu.
Ar Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2018.gada 29.jūnija spriedumu, kurš stājies spēkā 2018.gada
31.jūlijā, sūdzības iesniedzēja sūdzība par lēmumu Nr.930-051 apmierināta. VRS Rīgas pārvaldes priekšnieka 2017.gada
30.jūnija lēmums Nr.39-ip atcelts no tā pieņemšanas brīža. Tādējādi ir atcelts arī lēmums par sūdzības iesniedzēja vadītāja
apliecības aizturēšanu, jo tiesa atzina, ka iestāde nepamatoti secinājusi, ka attiecībā uz /pers. C/ ir spēkā transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību aizliegums un transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir aizturēta nepamatoti.
Tikai no Administratīvās rajona tiesas sprieduma motīvu daļas redzams, ka sūdzības iesniedzējs sodīts 2007.gada
6.maijā par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu (LAPK 149.8 panta piektā daļa) un 2008.gada 21.novembrī par atļautā
braukšanas ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā (LAPK 149.8 panta sestā daļa). Tobrīd spēkā esošā LAPK 296.pantā bija
noteikts par administratīvo pārkāpumu uzlikto sodu izpildes noilgums, ka lēmums par administratīvā soda uzlikšanu nav
jāizpilda, ja tas nav nodots izpildei triju mēnešu laikā no pieņemšanas dienas. Tiesas rīcībā nav ziņu, ka attiecībā pret
sūdzības iesniedzēju būtu pieņemts kāds nolēmums, kas apturēja likumā noteikto noilgumu lēmuma izpildei, ka 2007.gadā
un 2008.gadā attiecīgās institūcijas būtu izpildījušas LAPK 291.pantā, 300.pantā noteikto naudas soda izpildes kārtību.
Pašlaik spēkā esošā LAPK 300.panta otrajā daļā noteikts, ka lēmuma par naudas soda uzlikšanu var veikt piecu gadu
laikā no dienas, kad attiecīgais lēmums iesniegts piespiedu izpildei. Tiesai nav zināms, kad 2007.gada 6.maija un 2008.gada
21.novembra lēmumi būtu nodoti piespiedu izpildei. Domājams, ka tas nav izdarīts.
Pat LAPK 317.pantā noteikts, ka lēmums par administratīvo arestu izpildāms divu gada laikā no lēmuma par
administratīvo arestu nodošanu izpildei.
Arī Krimināllikuma 62.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēts notiesājoš a sprieduma izpildīšanas noilgums par
izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Ja personai piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods,
tad notiesājoš s spriedums nav izpildāms, ja divos gados no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, spriedums nav
izpildīts.
Tiesa uzskata, ka desmit gadi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir nesamērīgi ilgs termiņš transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumam, ņemot vērā, ka valsts institūcijas amatpersonas pašas nav pildījušas LAPK
noteikto kārtību naudas soda izpildei.
Ņemot vērā, ka ar spēkā stājušos Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 29.jūnija spriedumu ir atcelts Valsts
robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka 2017.gada 30.jūnija lēmums Nr.39-ip un tiesa atzinusi, ka sūdzības iesniedzēja
transportlīdzekļa vadītāja apliecība aizturēta nepamatoti, ka LAPK 296.panta redakcija līdz 2011.gada 31.decembrim
paredzēja noilguma termiņu trīs mēneši lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu nodošanai izpildei un likumā noteiktajā
termiņā 2007.gada 6.maija un 2008.gada 21.novembra lēmumi par /pers. C/ piemērotajiem administratīvajiem sodiem
izpildei nav nodoti, tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzēja darbības 2017.gada 13.jūnijā vadot transportlīdzekli nesatur
LAPK 149.4 panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu.
Līdz ar to Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /valsts amatpersona/ 2017.gada
6.jūlija lēmums Nr.44-ip “Par lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā atstāšanu negrozītu” un Valsts robežsardzes Rīgas
pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta vecākā inspektora /valsts amtpersona/ 2017.gada 13.jūnija lēmums
administratīvā pārkāpuma lietā Nr.829-930-AA 089422 ir atceļami. Administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.
Rezolutīvā daļa
Vadoties pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punkta, 289.12 panta otrās daļas 2.punkta,
289.13 panta, 289.17 panta, 289.18 panta, Zemgales rajona tiesa
nos prieda
Atcelt Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /valsts amatpersona/ 2017.gada
6.jūlija lēmumu Nr.44-ip “Par lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā atstāšanu negrozītu” .
Atcelt Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta vecākā inspektora /valsts amtpersona/
2017.gada 13.jūnija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.829-930-AA 089422.
Administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 829-930-AA 089422 izbeigt.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas
tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.
Pilns spriedums sagatavots un pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā Bauskā, Zaļā ielā 12, 2018.gada
14.septembrī.
Tiesnese Lilita Kosoja