Legislator Rechtsprechung & Gesetzgebung
1A10001417 / 1A-0085-18 ECLI:LV:ZRT:2018:0914.1A10001417.4.S KI-generiert

Court dismisses fine due to excessive ten-year ban duration caused by state authority's failure to enforce prior fines.

Geschäftsnummer 1A10001417 / 1A-0085-18
Gericht / Behörde
Rechtsordnung Lettland (LV)
Entscheiddatum
Ausgang Abgewiesen (Dismissed)

Legislator-Zusammenfassung

KI-generiert

The court dismissed the administrative fine and revoked the ten-year driving ban imposed on the defendant. The defendant argued that the ban duration was disproportionate because the state authorities failed to enforce two prior fines for over a decade. The court agreed, ruling that the lack of enforcement by state officials rendered the current penalty's length unreasonable and violated administrative justice principles.

Legislator-Regeste

KI-generiert

LAPK 149.4 panta ceturtā daļa; LAPK 239.1 panta; LAPK 289.12 panta; LAPK 289.13 panta; LAPK 289.17 panta; LAPK 289.18 panta: An administrative penalty for driving under a ban is invalid if the ban duration is disproportionately long due to the state authority's failure to enforce prior fines within the statutory time limits.

Schlagwörter

KI-generiert
administrative penalty revocation disproportionate ban duration failure to enforce prior fines administrative justice principles LAPK 149.4 fourth paragraph state authority negligence driving license suspension Nichtbefolgung von Dienstvorschriften

Zitierte Gesetzesbestimmungen

KI-generiert
LAPK 149.4 panta ceturtā daļa
LAPK 239.1 panta
LAPK 289.12 panta otrā daļa 2. punkts
LAPK 289.13 panta
LAPK 289.17 panta
LAPK 289.18 panta
Krimināllikuma 62. panta pirmā daļa 1. punkts

Zitierte Rechtsprechung

KI-generiert
KI-generiert

Fragen Sie sich, wie dieser Entscheid auf Ihren Fall anwendbar ist?

Prüfen Sie diesen Entscheid zusammen mit Bundesrecht, kantonalen Erlassen, Kommentaren und Folgeentscheiden in Legislator AI.

Fall in Legislator öffnen →

Volltext

Lietas arhīva Nr. 1A-0085-18/23

ECLI:LV:ZRT:2018:0914.1A10001417.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Bauskā 2018.gada 14.septembrī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Lilita Kosoja

ar sekretāri Kristīne Ivanova

izskatīja atklātā tiesas sēdē Bauskā, Zaļā ielā 12 administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc pie

administratīvās atbildības sauktās personas /pers. C/, personas kods /personas kods/, sūdzības par Valsts robežsardzes

Rīgas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /valsts amatpersona/ 2017.gada 6.jūlija lēmumu Nr.44-ip.

Aprakstošā daļa

Bauskas rajona tiesā 2017.gada 4.augustā saņemta /pers. C/, turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs, sūdzība par Valsts

robežsardzes (turpmāk arī VRS) Rīgas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /valsts amatpersona/ 2017.gada 6.jūlija

lēmumu Nr.44-ip (turpmāk arī – pārsūdzētais lēmums).

Ar Bauskas rajona tiesas tiesneses 2017.gada 18.augusta lēmumu sūdzība pieņemta, ierosināta tiesvedība

administratīvā pārkāpuma lietā un noteikta lietas izskatīšana rakstveida procesā.

Ar Bauskas rajona tiesas tiesneses 2017.gada 27.novembra lēmumu lieta nozīmēta izskatīšanai mutvārdu procesā.

Ar Bauskas rajona tiesas 2018.gada 5.janvāra lēmumu, saskaņā ar LAPK 289.11 panta otrās daļas 1.punktu tiesvedība

apturēta līdz /pers. C/ sūdzības izskatīšanas pabeigšanai Administratīvā rajona tiesā.

Pēc Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 29.jūnija sprieduma stāšanās spēkā 2018.gada 31.jūlijā, 2018.gada

21.augustā tiesvedība atjaunota un lieta nozīmēta izskatīšanas tiesas sēdē.

No lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 13.jūnijā, plkst.17.50, VRS Rīgas pārvaldes Zemgales II

kategorijas dienesta vecākā inspektore Valsts amatpersona sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. AA

089422 par Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL) 30.panta otrās daļas 3.punkta prasību pārkāpumu, proti, par to, ka

sūdzības iesniedzējs 2017.gada 13.jūnijā plkst.17.45, Bauskas novada Brunavas pagastā uz autoceļa A7, 86. kilometrā

vadīja transportlīdzekli, kur viņam stājies spēkā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, jo par ceļu

satiksmes noteikumu pārkāpumu uzliktais naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas dienas. Nesamaksātie

sodi 2007.gadā 28,46 euro par 149.8.5. un 2008.gadā 42,69 euro par 149.8.6. Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa.

Protokolā norādīts, ka atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta LAPK 149.4 panta ceturtajā daļā.

Ar Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta vecākā inspektors Valsts amatpersona

2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr.829-930-AA 089422 Sūdzības iesniedzējs sodīts pēc LAPK 149.4panta ceturtās daļas, CSL

30.panta otrās daļas 3.punkta ar naudas sodu EUR 40,00 (četrdesmit euro) apmērā.

Nepiekrītot 2017.gada 13.jūnija lēmumam sūdzības iesniedzējs 2017.gada 20.jūnijā to pārsūdzējis augstākā iestādē.

Ar Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /valsts amatpersona/ 2017.gada 6.jūlija

lēmumu Nr.44-ip Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta vecākā inspektors Valsts

amatpersona 2017.gada 13.jūnija lēmums Nr.829-930-AA 089422 atstāts negrozīts. /pers. C/ sūdzība noraidīta.

Nepiekrītot lēmumam sūdzības iesniedzējs to pārsūdzējis tiesā.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka:

[l.] 2017. gada 13. jūnijā, Brunavas pagastā, Bauskas novadā, pierobežā, uz autoceļa A-7 86. kilometrā viņu apturējuši Valsts robežsardzes

darbinieki. Veicot pārbaudi viņš sodīts saskaņā ar LAPK 1494. pantu ar naudas sodu 40 euro apmērā, kā arī aizturēta viņa autovadītāja apliecība.

[2.] Iepriekš minēto lēmumu uzskatījis par nepamatotu pilnībā, tāpēc tas ticis pārsūdzēts pilnā apmērā.

[3.] Ar Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /valsts amatpersona/ 2017.gada 06. jūlija lēmumu iepriekš minētais

lēmums ticis atstāts negrozīts, tam nepiekrītot, tāpēc pārsūdzot to pilnā apmērā.

[4.] LR Ceļu satiksmes likuma 30. panta 2. daļa nosaka, ka: “Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot,

ja par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzliktais naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas

dienas, — līdz naudas soda samaksai ”. Tomēr Valsts robežsardzes amatpersona, sodot viņu saskaņā ar LAPK 149.4

pantu, nav ievērojusi minētā likuma, kā speciālās tiesību normas attiecībā pret vispārīgās tiesību normas – LR Ceļu

satiksmes likuma, juridiskā spēka hierarhiju, kuru reglamentē LR Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums. Lietā

neesot strīda, ka viņam ir bijuši nenomaksāti naudas sodi ceļu satiksmē, kuri uzlikti līdz 2010. gadam. Tā kā neesot LR

pilsonis, atgādinājums par naudas soda nomaksu nav saņēmis. Amatpersonas arī nav nodevušas šos sodus izpildei

Zvērinātam tiesu izpildītājam. Pēc 2010. gada, Latvijas Republikas teritorijā viņš vairākkārtīgi apturēts no Ceļu policijas

darbinieku puses, un nekad viņam nav piemērots šāds sods vai aizturēta vadītāja apliecība. Speciālā tiesību normas -

LAPK 300. pants nosaka, ka: “ja parādnieks nav samaksājis naudas sodu šā kodeksa 299. pantā un 299. 1 panta

trešajā daļā noteiktajā termiņā, piedziņu veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ”. Tālāk tiek

noteikts, ka: “lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildi var veikt piecu gadu laikā no dienas, kad attiecīgais lēmums

iesniegs piespiedu izpildei ”. Šobrīd esot acīm redzams, ka viņa nesamaksātajiem sodiem ir iestājies noilgums (sodi ir par

2007-2008. gadu pārkāpumiem), tāpēc Valsts robežsardzes amatpersona nepamatoti konstatējusi, ka viņš nav nomaksājis

sodus par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, lai piemērotu viņam naudas sodu 40 euro apmērā. Šāds viedoklis ir

pausts arī LR oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Izteikts lūgums atcelt pārsūdzēto lēmumu un 2017.gada 13.jūnija lēmumu.

2018.gada 5.janvārī sūdzības iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis tiesā norādīja, ka uztur sūdzībā norādītos

argumentus un izteikto lūgumu.

Savukārt Iestādes pārstāvis tiesai norādīja, ka sūdzībā norādītos argumentus neatzīst, lūdz pārsūdzēto lēmumu

atstāt negrozītu, jo Iestādes viedoklis ir izteikts 2017.gada 6.jūlija lēmumu Nr.44-ip.

Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes pārstāvis uz tiesas sēdi 2018.gada 14.septembrī nav ieradies. 2018.gada

7.septembrī tiesā saņemta Pārvaldes priekšnieka /valsts amatpersona/ paraksts iesniegums, kurā izteikts lūgums lietu izskatīt

bez viņu pārstāvja klātbūtnes.

LAPK 289.2 pantā noteikts, ka iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas

sēdē un pierādījumu pārbaudīšanā.

Uz tiesas sēdi sūdzības iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis nav ieradies. 2018. gada 14.septembrī tiesā saņemts

pilnvarotā pārstāvja /pers. I/ lūgums izskatīt lietu pēc būtības bez sūdzības iesniedzēja pārstāvja piedalīšanās un lietu

izbeigt. Lūgums pamatots ar to, ka stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā A420285117.

Tiesa atrod, ka ir iespējams administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt bez iestādes pārstāvja un sūdzības iesniedzēja

pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes, jo nepastāv LAPK 289.11 panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst sekojošo.

Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (LAPK) 289.6 panta septītā daļa nosaka, ka izskatot sūdzību

administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai jāizlemj vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo

pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Atbilstoši LAPK 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma

lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai

neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Norādītā panta ceturtajā daļā noteikts, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez

papildus procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma

konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas trešajā punktā noteikts, ka Latvijas teritorijā transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja: [..] par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzliktais naudas sods nav

samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas dienas, — līdz naudas soda samaksai.

L A P K 149.4 panta ceturtajā daļā paredzēta atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir spēkā

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, izņemot gadījumu, kad izmantošanas aizliegums piemērots

pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros.

2017.gada 13.jūnija administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.089422 norādīts, ka /pers. C/ vadījis transportlīdzekli

laikā, kad stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, jo gada laikā no soda uzlikšanas

dienas nav samaksāts naudas sods par izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu 2007.gadā- 28,46 euro par 149.8.5

un 2008.gadā 42,69 euro par 149.8.6 Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa.

Norādītajā datumā ir pieņemts ne tikai lēmums par sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības un

sodīšanu pēc LAPK 149.4 panta ceturtās daļas ar naudas sodu EUR 40,00 apmērā, bet arī nolemts aizturēt sūdzības

iesniedzēja transportlīdzekļa vadītāja apliecību saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 3.punktu un ceturto

daļu.

LAPK 243.panta trešās daļas 2.punktā noteikts, ka, ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais,

bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi fakti, kuri konstatēti ar spēkā stājušos tiesas

spriedumu.

Ar Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2018.gada 29.jūnija spriedumu, kurš stājies spēkā 2018.gada

31.jūlijā, sūdzības iesniedzēja sūdzība par lēmumu Nr.930-051 apmierināta. VRS Rīgas pārvaldes priekšnieka 2017.gada

30.jūnija lēmums Nr.39-ip atcelts no tā pieņemšanas brīža. Tādējādi ir atcelts arī lēmums par sūdzības iesniedzēja vadītāja

apliecības aizturēšanu, jo tiesa atzina, ka iestāde nepamatoti secinājusi, ka attiecībā uz /pers. C/ ir spēkā transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību aizliegums un transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir aizturēta nepamatoti.

Tikai no Administratīvās rajona tiesas sprieduma motīvu daļas redzams, ka sūdzības iesniedzējs sodīts 2007.gada

6.maijā par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu (LAPK 149.8 panta piektā daļa) un 2008.gada 21.novembrī par atļautā

braukšanas ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā (LAPK 149.8 panta sestā daļa). Tobrīd spēkā esošā LAPK 296.pantā bija

noteikts par administratīvo pārkāpumu uzlikto sodu izpildes noilgums, ka lēmums par administratīvā soda uzlikšanu nav

jāizpilda, ja tas nav nodots izpildei triju mēnešu laikā no pieņemšanas dienas. Tiesas rīcībā nav ziņu, ka attiecībā pret

sūdzības iesniedzēju būtu pieņemts kāds nolēmums, kas apturēja likumā noteikto noilgumu lēmuma izpildei, ka 2007.gadā

un 2008.gadā attiecīgās institūcijas būtu izpildījušas LAPK 291.pantā, 300.pantā noteikto naudas soda izpildes kārtību.

Pašlaik spēkā esošā LAPK 300.panta otrajā daļā noteikts, ka lēmuma par naudas soda uzlikšanu var veikt piecu gadu

laikā no dienas, kad attiecīgais lēmums iesniegts piespiedu izpildei. Tiesai nav zināms, kad 2007.gada 6.maija un 2008.gada

21.novembra lēmumi būtu nodoti piespiedu izpildei. Domājams, ka tas nav izdarīts.

Pat LAPK 317.pantā noteikts, ka lēmums par administratīvo arestu izpildāms divu gada laikā no lēmuma par

administratīvo arestu nodošanu izpildei.

Arī Krimināllikuma 62.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēts notiesājoš a sprieduma izpildīšanas noilgums par

izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Ja personai piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods,

tad notiesājoš s spriedums nav izpildāms, ja divos gados no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, spriedums nav

izpildīts.

Tiesa uzskata, ka desmit gadi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir nesamērīgi ilgs termiņš transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumam, ņemot vērā, ka valsts institūcijas amatpersonas pašas nav pildījušas LAPK

noteikto kārtību naudas soda izpildei.

Ņemot vērā, ka ar spēkā stājušos Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 29.jūnija spriedumu ir atcelts Valsts

robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka 2017.gada 30.jūnija lēmums Nr.39-ip un tiesa atzinusi, ka sūdzības iesniedzēja

transportlīdzekļa vadītāja apliecība aizturēta nepamatoti, ka LAPK 296.panta redakcija līdz 2011.gada 31.decembrim

paredzēja noilguma termiņu trīs mēneši lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu nodošanai izpildei un likumā noteiktajā

termiņā 2007.gada 6.maija un 2008.gada 21.novembra lēmumi par /pers. C/ piemērotajiem administratīvajiem sodiem

izpildei nav nodoti, tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzēja darbības 2017.gada 13.jūnijā vadot transportlīdzekli nesatur

LAPK 149.4 panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Līdz ar to Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /valsts amatpersona/ 2017.gada

6.jūlija lēmums Nr.44-ip “Par lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā atstāšanu negrozītu” un Valsts robežsardzes Rīgas

pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta vecākā inspektora /valsts amtpersona/ 2017.gada 13.jūnija lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.829-930-AA 089422 ir atceļami. Administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Vadoties pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punkta, 289.12 panta otrās daļas 2.punkta,

289.13 panta, 289.17 panta, 289.18 panta, Zemgales rajona tiesa

nos prieda

Atcelt Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja /valsts amatpersona/ 2017.gada

6.jūlija lēmumu Nr.44-ip “Par lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā atstāšanu negrozītu” .

Atcelt Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Zemgales II kategorijas dienesta vecākā inspektora /valsts amtpersona/

2017.gada 13.jūnija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.829-930-AA 089422.

Administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 829-930-AA 089422 izbeigt.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas

tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā Bauskā, Zaļā ielā 12, 2018.gada

14.septembrī.

Tiesnese Lilita Kosoja