Court convicts drunk driver for refusing police and orders fine plus test costs.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court convicted the defendant for refusing to comply with police officers' lawful requests while intoxicated and ordered a €50 fine. The defendant failed to appear at the hearing and claimed prior assault by three men, but the court found no mitigating circumstances under the relevant administrative code. Consequently, the court upheld the conviction, the fine, and the order to reimburse the state for the breathalyzer test costs.
Legislator-Regeste
KI-generiertLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 276.1 pants: A person who refuses to comply with lawful requests from police officers while intoxicated shall be held criminally liable, and no circumstances for partial exemption from monetary fines apply if the refusal is confirmed.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lieta Nr.173057320
ECLI:LV:ZRT:2020:0907.173057320.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2020.gada 7.septembrī
Zemgales rajona tiesas tiesnese L.Gulbe rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods
/personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese A/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk-
Latvijas APK) 175.panta,
k o n s t a t ē j a:
2020.gada 1.jūlijā Zemgales rajona tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP ZRP) Jelgavas iecirkņa Kārtības
policijas nodaļas inspektora J.Prankas 2020.gada 30.jūnijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC484835 (turpmāk – Protokols) un tam
pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2020.gada 6.jūnijā plkst.23:35 /pers. A/ (turpmāk arī – Persona), būdams alkohola
reibuma stāvoklī, alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 2,90 un 3,15 promiles, kas konstatēts ar alkometru AlkoQuant 6020 Nr.A107253, un atbilst
alkohola koncentrācijai asinīs Jelgavas novadā, Platones pagastā, Atspulgu ielā 3, mājas pagalmā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku, kuri pildīja
dienesta pienākumus, vairākkārtējām likumīgajām prasībām doties uz dienesta automašīnu sniegt paskaidrojumu, pārstāt lamāties rupjiem lamu vārdiem
uz policijas darbiniekiem.
Norādīts, ka Persona izdarījusi pārkāpumu, par ko paredzēta atbildība Latvijas APK 175.pantā.
Personai 2020.gada 11.jūnijā nosūtīts uzaicinājums (lietas lapa 16) 2020.gada 30.jūnijā plkst.10:00 ierasties uz administratīvā pārkāpuma
protokola sastādīšanu. Uzaicinājumā norādītajā laikā Persona neieradās uz Protokola sastādīšanu un paskaidrojumus nesniedza (lietas lapa 17).
No Protokola redzams, kas tas sastādīts bez Personas klātbūtnes un nosūtīts Personai uz viņa norādīto dzīvesvietu 2020.gada 30.jūnijā (lietas
lapa 20).
Savā 2020.gada 7.jūnija paskaidrojumā, kas pierakstīts no Personas vārdiem (lietas lapa 4), zināms, ka 2020.gada 6.jūnijā vēlu vakarā viņam
piezvanīja /pers. B/ un pateica, ka viņu uz ielas piekāva trīs vīrieši, lūdza atnākt /pers. B/ līdzi. Pēc /pers. B/ zvana satikās ar viņu, pamanīja, ka viņam ir
sasista, asiņaina seja. Tad kopā ar /pers. B/ gāja uz viņa norādīto vietu, pie tā dzīvokļa durvīm, uz kurām norādīja /pers. B/, precīzu adresi nezin, bet var
uzrādīt. Minētajā adresē bija vienreiz un viņam tur ne ar vienu personu konfliktu nebija. Pieklauvējot pie durvīm, durvis atvēra vīrietis, ar kuru Persona
runāja. Šim vīrietim jautāja – vai tas ir normāli trijatā piekaut cilvēku? No /pers. B/ stāstītā saprata, ka /pers. B/ uz ielas piekāva vīrieši, kur divi vīrieši
turēja, trešais sita, tādā veidā /pers. B/ piekaujot. Ko tieši atbildēja vīrietis, Persona neatceras, jo bija divas dienas pēc kārtas lietojis alkoholu. Vīrieti, ar
kuru sarunājās, iespējams, atpazīt nevarēs. Ar šo Personai nepazīstamo vīrieti kāvies un konfliktējis nav. Tad Personu nogādāja uz medicīnisko
atskurbtuvi, paskaidrojot, ka iepūtis lielas promiles un daudz izrunājās. Policijas darbinieki /pers. B/ un Personu savāca uz ielas pie pagasta ēkas jau pēc
tā, kad bija izrunājušies pie dzīvokļa durvīm ar Personai nepazīstamo vīrieti, kur bija satikuši /pers. C/ un trijatā bija uz tilta. Kurš tieši piekāva /pers. B/,
nezin, jo notikušo neredzēja. Neatceras, ka būtu nepakļāvies policijas darbinieku lūgumiem – prasībām.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” (stājies spēkā 2020.gada 5.aprīlī) 5.panta otrā daļa
noteic, ka tiesa administratīvo pārkāpumu lietas izskata rakstveida procesā. Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2020.gada 2.jūlija lēmumu (lietas lapa
21) nolemts lietu turpmāk skatīt rakstveida procesā, administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem noteikts termiņš līdz 2020.gada 31.jūlijam
paskaidrojumu iesniegšanai, noraidījumu pieteikšanai, kā arī citu pieteikumu un lūgumu iesniegšanai, kā arī noteikts nolēmuma pieejamības datums
Zemgales rajona tiesas (Jelgavā) kancelejā – 2020.gada 8.septembris. Par minēto lietas dalībnieki informēti, nosūtot paziņojumus uz Personas deklarēto
dzīvesvietu pa pastu un VP Zemgales RP elektroniski (lietas lapas 22-25).
Paskaidrojumi, noraidījumi, pieteikumi un lūgumi lietā nav saņemti.
Līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 2020.gada 1.jūlijā spēku zaudēja Latvijas APK, taču atbilstoši Administratīvās atbildības
likuma Pārejas noteikumu 2.punktam, procesuālās darbības, kas līdz 2020.gada 1.jūlijam uzsāktas saskaņā ar Latvijas APK, tiek pabeigtas Latvijas
APK noteiktajā kārtībā un minētā kodeksa normas ir piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai. Ņemot vērā
minēto, izskatāmajā lietā piemērojamas Latvijas APK normas.
Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 175.pantā
paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, 2020.gada 6.jūnijā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz sekojošiem konstatētajiem apstākļiem.
Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 175.panta noteikumi nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam
rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus ir paredzēta administratīvā atbildība – personai var tikt
piemērots naudas sods līdz divsimt astoņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Lai atzītu, ka persona ir vainojama administratīvajā pārkāpumā pēc minētā panta, jākonstatē, vai policijas darbinieki pildīja dienesta pienākumus,
vai policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šim prasībām bijusi ļaunprātīga.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas
un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu
liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie
pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:
1. ar Protokolu (lietas lapa 3) konstatēts fakts, ka 2020.gada 6.jūnijā plkst.23:35 Persona, būdams alkohola reibuma stāvoklī, alkohola
koncentrācija izelpotajā gaisā 1,47 promiles, kas konstatēts ar alkometru AlkoQuant 6020 Nr.A107253, Jelgavas novadā, Platones pagastā,
Atspulgu ielā 3, mājas pagalmā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku, kuri pildīja dienesta pienākumus, vairākkārtējām likumīgajām prasībām
doties uz dienesta automašīnu sniegt paskaidrojumu, pārstāt vicināties ar rokām policijas darbinieku virzienā;
2. no 2020.gada 7.jūnija /pers. B/ paskaidrojuma, kas pierakstīts no viņa vārdiem (lietas lapas 5-6) zināms, ka /pers. B/ 2020.gada 6.jūnijā
ap plkst.17:00-18:00 lietoja alkoholu, pēc tam ap plkst.21:00 Platones centrā esošajā basketbola laukumā spēlēja basketbolu ar vietējiem 16-17
gadus veciem puišiem. Kad zaudēja spēli, viens no zēniem teica, lai /pers. B/ iet prom, bet /pers. B/ vēlējās turpināt spēli. Tad zēni sāka apsaukāt
/pers. B/ rupjiem necenzētiem vārdiem. /pers. B/ nolēma nekonfliktēt un gāja prom, pirms aiziešanas vienam no zēniem /pers. B/ iesita ar roku pa
seju. Tā kā zēns /pers. B/ piedraudēja ar brāli, /pers. B/ gribēja sagaidīt šo brāli, kurš ieradās ļoti ātri un uzreiz ar dūrēm bez jebkādiem vārdiem
iesita /pers. B/ pa seju, nogāza gar zemi, ar vienu roku piespieda pie zemes, turpināja sist pa seju ar dūrēm vismaz septiņas reizes, kā arī /pers. B/
spārdīja jaunieši ar kuriem iepriekš bija spēlējis basketbolu. Visvairāk miesas bojājumu /pers. B/ nodarīja atbraukušais pieaugušais vīrietis (brālis),
kā rezultātā /pers. B/ tika sniegta medicīniskā palīdzība. Pēc piekaušanas pieaugušais vīrietis palaida /pers. B/ un viņš devās uz mājām, kur pa
ceļam viņu apturēja Valsts policijas automašīna, kur /pers. B/ atpazina vienu policijas darbinieku L.Vilavu, kurš jautāja, kas notika. Atbildēja, ka
viņu piekāva vīrietis, kā vēlāk izrādījās policijas darbinieks, kuru /pers. B/ varēs atpazīt. L.Vilavs lika /pers. B/ uzgaidīt, kamēr aizbrauks
noskaidrot, kas īsti notika. Pagāja aptuveni 10 – 15 minūtes, tad /pers. B/ devās uz viņu piekāvušā vīrieša dzīvesvietu, uz kuru bija aizbraucis
L.Vilavs, kur L.Vilavs bija uzkavējies aptuveni stundu. Pa ceļam /pers. B/ sazvanīja draugu /pers. A/, ar kuru kopā vienu reizi bija pie /pers. B/
piekāvušā vīrieša dzīvokļa durvīm, kur klauvējās, bet durvis neviens neatvēra. Tad klauvēja nedaudz stiprāk. Durvis atvēra Valsts policijas
darbinieks L.Vilavs, kuram /pers. A/ jautāja, kāpēc piekāva /pers. B/. L.Vilavs atbildēja, ka sastādīs protokolu, tad ies uz automašīnu. Tā pagāja
vēl kāds laiks, kurā /pers. B/ ar /pers. A/ un /pers. C/ gāja pie upes un iedzēra šņabi. Pēc kāda laika, ejot no upes uz mājām gar /pers. B/
piekāvušā vīrieša mājām, redzēja, ka tur ir piebraucis policijas busiņš, kura darbinieki /pers. B/ aizturēja. Aizturēšanas laikā /pers. B/ tika nogāzts
uz zemes, viņam tika uzlikti roku dzelži – kādēļ nezin, jo aizturēšanas laikā nepretojās. Aizturēšanas laikā uz ielas bija policijas darbinieks L.Vilavs
ar otru policijas darbinieku, kurš atbrauca viņam līdzi, un tas vīrietis, kurš /pers. B/ piekāva, policijas darbinieks, kurš piekaušanas laikā nepildīja
savus dienesta pienākumus. Nezin, kā sauc policijas darbinieku, kurš /pers. B/ piekāva, bet var atpazīt un zina, kur viņš dzīvo. Personu vārdā
Jurgelāns nezin un nezin kāpēc tas ir pieminēts. /pers. C/ redzēja kā /pers. B/ aizturēja. Pēc piekaušanas /pers. B/ tika nogādāts uz slimnīcu, kur
sašuva kreisās acs uzaci. /pers. B/ pēc piekaušanas ir sasita visa seja, kas ir pietūkusi. /pers. B/ ir pretenzijas pret viņu piekāvušo vīrieti, policijas
darbinieku, lūdz lai notikušais tiktu izmeklēts un vainīgo personu sauktu pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā. Norāda, ka draudus nevienam
izteicis nebija;
3. no 2020.gada 17.jūnija /pers. C/ paskaidrojuma, kas pierakstīts no viņa vārdiem (lietas lapa 7), zināms, ka 2020.gada 6.jūnijā ap
plkst.20:00 satikās ar paziņām /pers. A/ un /pers. B/, visi kopā Platones pagasta parkā sēdēja nojumē un klausījās mūziku. Tad /pers. B/ aizgāja
projām uz laukumu spēlēt basketbolu. Pēc kāda laika /pers. B/ atgriezās, viņam bija sasista piere, tad viņš saprata, ka viņam nav telefona un devās
to meklēt. Tad pēc brīža atgriezās un viņam piere bija vēl vairāk sasista. Tā kā ar /pers. C/ kopā bija bērns, tad ar bērnu devās uz savu
dzīvesvietu, bet /pers. B/ ar /pers. A/ palika nojumē. Tad pēc plkst.22:00 uz /pers. C/ dzīvesvietu atnāca /pers. B/ un teica, ka dabūja trešo reizi,
tad jau viņam pa degunu tecēja asinis. Tad /pers. B/ palūdza aiziet viņam līdzi noskaidrot, kas viņu piekāva. Tad ar /pers. B/ devās uz viņa
norādīto vietu, pa ceļam no lapenes parkā viņiem pievienojās /pers. A/. Tad viņi izgāja cauri mājas pagalmam, precīzu adresi nezin, bet atradās
pretī Platones pagasta pārvaldei. /pers. B/ teica, ka minētajā mājā dzīvo persona, kas viņu piekāva. Tā kā šīs mājas pagalmā neviena nebija, tad
izgāja pagalmam cauri uz upi. Pēc brīža nāca atpakaļ, ārā bija jau tumšs, tad redzēja, ka šīs mājas pagalmā stāv policijas automašīna. Tad divi
policijas darbinieki piegāja pie /pers. B/ un viņu noguldīja zemē. /pers. B/ policijas darbiniekiem prasīja par ko, bet tie neko neatbildēja. Tad /pers.
A/ izņēma no kabatas mobilo telefonu un sāka filmēt, tad arī pie viņa piegāja policijas darbinieki un aizturēja. /pers. C/ neredzēja un nedzirdēja, ka
/pers. B/ un /pers. A/ teiktu kaut ko policijas darbiniekiem vai grūstu. /pers. C/ skatījumā /pers. B/ un /pers. A/ aizturēšana notika mierīgi, bez viņu
pretošanās policijas darbiniekiem. /pers. B/ un /pers. A/ bija lietojuši alkoholiskos dzērienus un bija alkohola reibumā. Vairāk neko par šo situāciju
paskaidrot nevar;
4. no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienotā VP Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes
Speciālo uzdevumu bataljona 6.rotas jaunākā inspektora L.Rāceņa un jaunākā inspektora A.Fedotova ziņojumiem (lietas lapas 8, 9) zināms, ka
2020.gada 6.jūnijā veica patrulēšanu “603” ekipāžas sastāvā. Ap plkst.23:16 no VP ZRP Operatīvās vadības nodaļas saņēma izsaukumu, ka
/adrese B/, kur operatīvajai grupai ir nepieciešama palīdzība ar aizturētajām personām. Ierodoties notikuma vietā, tika sastapti izsaucējs /pers. D/
un VP ZRP Operatīvās vadības nodaļas operatīvās grupas darbinieki L.Vilavu un V.Celmiņu, no kuriem tika noskaidrots, ka vairākas stundas
atpakaļ bija konflikts starp /pers. D/ un /pers. B/, un /pers. B/ ar saviem draugiem /pers. A/ un /pers. C/, kuri vairākas reizes bija nākuši uz
izsaucēja adresi, draudot fiziski iespaidot un izrēķināties ar /pers. D/. Kā vēlāk tika noskaidrots, pie durvīm bija dauzījušies un draudējuši fiziski
izrēķināties tikai /pers. B/ un /pers. A/, pēc kā šīs personas bija devušās prom nezināmā virzienā. Ņemot vērā iegūto informāciju, kā arī to, ka
izsaucējs /pers. D/ ir uzrakstījis iesniegumu par notikušajiem faktiem, devās apsekot tuvāko apkārtni ar mērķi sastapt vainīgās personas. Pēc
apkārtējās teritorijas apsekošanas devās atpakaļ uz Atspulgu ielas 3 pagalmu, kur sastapa trīs personas - /pers. B/, /pers. A/ un /pers. C/, kuriem
stādījās priekšā kā Valsts policijas darbinieki. Izsaucējs /pers. D/, pienākot pie inspektoriem, norādīja uz /pers. B/ un /pers. A/ kā uz vainīgajām
personām. Pieejot klāt pie /pers. A/, atkāroti stādījās priekšā kā Valsts policijas darbinieki un palūdza doties viņiem līdzi uz dienesta automašīnu,
lai noskaidrotu personības un notikušā konflikta iemeslus, kā arī lai veiktu alkohola ekspertīzi – alkohola koncentrāciju asinīs, izelpā, gaisā. Uz
inspektoru lūgumu /pers. A/ nereaģēja, pēkšņi palika agresīvs, runāja paaugstinātā tonī, izturējās izaicinoši, kā arī izvilka savu mobilo telefonu no
kabatas un sāka inspektorus filmēt, draudot ar atlaišanu un lamājās uz inspektoriem rupjiem lamu vārdiem, atteikdamies skaidrot notikušā konflikta
faktus un iemeslus. Uz atkārtotiem lūgumiem pārtraukt savas nelikumiskās darbības un doties ar inspektoriem uz dienesta automašīnu /pers. A/
ignorēja inspektorus un palika vēl agresīvāks, ar šīm darbībām Persona nav izpildījusi policijas darbinieka likumiskās prasības. Pēc kā /pers. A/
tika brīdināts, ka nepakļausies policijas darbinieka likumiskajām prasībām, tad pret viņu tiks pielietots fizisks spēks un speciālie cīņas paņēmieni.
Dzirdot to /pers. A/ ar vienu roku pagrūda inspektoru L.Rāceni un gribēja doties prom, turpinot inspektorus filmēt ar savu mobilo telefonu. Kopā,
pielietojot fizisku spēku un speciālos cīņas paņēmienus (roku aizliekšana aiz muguras un noguldīšana uz zemes), inspektori /pers. A/ noguldīja uz
zemes un viņam tika aizliektas rokas aiz muguras. Tā kā vīrietis uzvedās agresīvi un, lai viņš nenodarītu kaitējumu sev un apkārtējiem viņam ap
plkst.23:40 tika uzliki roku dzelži, pēc kā /pers. A/ tika ievietots dienesta automašīnas speciālajā īslaicīgās aizturēšanas nodalījumā, kur jau atradās
/pers. B/, kuru bija aizturējuši jaunākie inspektori J.Rubīns un R.Marozovs. Tā kā abas aizturētās personas atradās manāmā alkohola reibuma
stāvoklī, tika pieņemts lēmums aizturētās personas nogādāt uz Jelgavas pilsētas pašvaldības medicīnisko atskurbtuvi. Pie Jelgavas pilsētas
pašvaldības policijas medicīniskās atskurbtuves plkst.00:27 /pers. A/ tika noņemti roku dzelži un viņš tika ievietots medicīniskajā atskurbtuvē. Tā
kā /pers. B/ pirms aizturēšanas uz sejas bija redzami vairāki nobrāzumi un sakaltuši asins traipi, tika pieņemts lēmums viņu nogādāt uz Jelgavas
pilsētas slimnīcu. Pēc pirmās medicīniskās palīdzības saņemšanas /pers. B/ tika nogādāts uz Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas medicīnisko
atskurbtuvi;
5. no 2020.gada 6.jūnija /pers. D/ iesnieguma protokola, kas pierakstīts no viņa vārdiem (lietas lapa 10), zināms, ka 2020.gada 6.jūnijā ap
plkst.22:00 atradās savā dzīvesvietā /adrese B/, kad uz dzīvesvietu atnāca vietējais iedzīvotājs, ja nemaldās, uzvārds Jurgelāns, kurš bija alkohola
reibumā un vairākkārtīgi sāka dauzīties pie durvīm. /pers. D/ viņam aizrādīja, taču viņš turpināja traucēt /pers. D/ mieru, klauvējoties pie durvīm.
Pēc kādām 10 min. viņš aizgāja, taču atgriezās kopā ar citu vietējo iedzīvotāju /pers. A/, kurš arī bija alkohola reibumā, un jau abi sāka dauzīties
pie durvīm. Abi bija agresīvi noskaņoti un ļoti ilgi klauvējās pie durvīm, gribēja ar /pers. D/ izraisīt kaut kādu konfliktu. Uz /pers. D/ aizrādījumiem
pārtraukt klauvēt pa durvīm, abas personas nereaģēja un traucēja /pers. D/ mieru. Tad /pers. D/ izsauca policiju un pēc kāda neilga laika abas
personas devās projām. Paskaidro, ka nekādu konfliktu ar šiem vīriešiem /pers. D/ nav bijuši, tāpēc nesaprata, kāpēc personas tā uzvedās. Vēlās,
lai ar šīm personām tiktu veiktas profilaktiska rakstura pārrunas, lai tādi gadījumi vairs neatkārtojas;
6. no 2020.gada 7.jūnija protokola par personas ievietošanu medicīniskajā atskurbtuvē Nr.1278 (lietas lapa 11) zināms, ka Personai
konstatēta stipra alkohola reibuma pakāpe, alkohola smaka no mutes dobuma, streipuļojoša gaita, balstāms, nesakarīga valoda, uzbudināts,
alkohola koncentrācija izelpā 2,90 promiles un 3,15 promiles;
7. no 2020.gada 7.jūnija personas pārbaudes protokola un alkometra izdrukām (lietas lapas 12-14) zināms, ka Personai ar alkometru
AlcoQuant 6020 Nr.A107253 2020.gada 7.jūnijā plkst.00:08 veiktais mērījums alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nolasīts 2,90
promiles un 2020.gada 7.jūnijā plkst.00:23 – 3,15 promiles;
8. no 2020.gada 8.jūnija lēmuma par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā (lietas lapa 16) zināms, ka Personas darbībās ir
saskatāmas Latvijas APK 175.panta pazīmes un nolemts uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību;
9. no IeM Informācijas centra izdrukas (lietas lapa 19) zināms, ka Persona ir administratīvi sodīta, naudas sods nav izpildīts.
Vērtējot Personas vainu Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka
policijas darbinieki 2020.gada 6.jūnijā pildīja dienesta pienākumus. No lietā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka policijas darbinieki, veicot dienesta
pienākumus, konstatēja, ka Persona ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības Personai bija likumīgas, jo atbilstoši likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1. un 4.
punktam, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc
likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem un administratīvi
aizturēt likumpārkāpējus, kā arī saskaņā ar likuma “Par policiju” 13.panta pirmās daļas 6.punktu policijas darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir
tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus (ķīmiskās vielas, priekšmetus vai mehānismus, kas paredzēti pašaizsardzībai
vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči) un speciālos transportlīdzekļus, izmantot dienesta suņus un zirgus, kā arī ievietot
aizturētās personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits,
arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās, lai pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas
personas, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.
Tiesnese secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši pierādījumi, ka policijas darbinieki vairākkārtēji izteica likumīgas prasības Personai doties uz dienesta
automašīnu sniegt paskaidrojumu, pārstāt lamāties rupjiem lamu vārdiem uz policijas darbiniekiem, ko apstiprina policijas darbinieku ziņojumi.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka policijas darbinieki Personu būtu izprovocējuši uz pretlikumīgu rīcību un Personas pienākums bija izpildīt policijas
darbinieku prasības, jo likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības
un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām
prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai
uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi. Tātad, jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus,
atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas nav acīmredzami pretlikumīgs. Savukārt, rīkojuma pretlikumīguma acīmredzamībai
jāpamatojas uz tādu objektīvu apstākli, kas nosakāms uzreiz, proti, kurš būtu pretlikumīgs jebkuros apstākļos, nevis uz personas subjektīvo attieksmi
pret policijas rīkojumu.
Tiesnese lietā nav konstatējusi apstākļus, kas norādītu uz acīmredzamām pretlikumībām policijas darbinieku rīcībā, uz tādiem nav norādījusi arī
Persona. Iepriekš minēto apstākļu dēļ policijas darbinieku dienesta ziņojumiem, tiesneses ieskatā, piešķirama augsta ticamības pakāpe.
Vērtējot Personas sniegto paskaidrojumu, Tiesnese norāda, ka savos paskaidrojumos Persona izmantojusi savas procesuālās tiesības izteikt
viedokli par faktiskajiem apstākļiem lietā. Savukārt iestāde, kas pieņem lēmumu pēc būtības, un tiesa, kas vērtē šī lēmuma tiesiskumu, tos vērtē kā vienu
no pierādījumiem lietā.
Tiesnese, vērtējot Personas sākotnēji sniegto paskaidrojumu uzskata, ka tas daļā par pretošanos policijas darbinieku izteiktajām prasībām
neatspoguļo patiesas ziņas par faktiem un ir sniegts nolūkā izvairīties no administratīvās atbildības. Papildus tiesnese norāda, ka Persona notikuma brīdī
atradās stiprā alkohola reibuma pakāpē, kas neapšaubāmi Personai apgrūtina iespēju objektīvi izvērtēt, savu rīcību, uzvedību un situāciju kopumā, un
dod pamatu apšaubīt viņa paskaidrojumā norādītos lietas faktiskos apstākļus, tādēļ Personas paskaidrojumam par Protokolā norādītajiem lietas
faktiskajiem apstākļiem piešķirama zema ticamības pakāpe.
Vērtējot /pers. B/ paskaidrojumu, tiesnese secina, ka tas nesatur ziņas par Protokolā norādītajiem lietas faktiskajiem apstākļiem.
Vērtējot /pers. C/ paskaidrojumu, tiesnese secina, ka tajā norādīts, ka gan /pers. C/, gan Persona notikuma brīdī atradušies alkohola ietekmē,
Personas aizturēšana noritējusi mierīgi, bez pretošanās un bez iebildumu izteikšanas policijas darbiniekiem no Personas puses. Paskaidrojumā norādīts,
ka /pers. C/ ir pazīstams ar Personu. Iepriekš minētais, tiesneses ieskatā, dod pamatu apšaubīt paskaidrojumā norādītos lietas faktiskos apstākļus, līdz ar
to tam piešķirama zema ticamības pakāpe.
Lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas noteikts Latvijas APK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta personas
vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par vainīgu nodarījumā, kas
paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams. (skat. arī Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma lietā AA 609-05/8
15).
Tiesnese atzīst, ka administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai ir tiesības uz līdzvērtīgām procesuālajām garantijām lietas izskatīšanā kā
kriminālprocesā un viena no šādām garantijām ir nevainīguma prezumpcijas ievērošana, kas nostiprināta arī Satversmes 92.pantā. No nevainīguma
prezumpcijas izriet, ka visas pamatotās šaubas skaidrojamas par labu personai. Tas ir, tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja,
novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Apstāklis, ka lietā
esošos pierādījumus lietas dalībnieks ir vērtējis citādāk nekā tiesa, nevar būt par pamatu apgalvojumam, ka lietā pastāv šaubas un jebkuras šaubas
tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības saucamajai personai un uz šī pamata lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš konstatētajiem
faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti,
ka Protokolā norādītajā laikā un vietā, Persona, būdama alkohola reibuma stāvoklī, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Personas vaina Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar Protokolu, Personas paskaidrojumiem,
policijas inspektoru dienesta ziņojumiem un citiem lietas materiāliem kopumā.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, Persona
saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 175.pantā paredzētās soda sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpumu raksturu, to izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un mantisko stāvokli,
proti, Protokolā norādīts, ka nav informācijas par Personas darba vietu, ienākumiem un apgādībā esošajām personām, administratīvi sodīts. Atbildību
mīkstinošos apstākļus tiesnese nekonstatē.
Tiesnese konstatē Personas atrašanos alkohola reibuma stāvoklī administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, ko apstiprina gan Persona savā
paskaidrojumā, gan lietā esošie pierādījumi – protokols par Personas ievietošanu medicīniskajā atskurbtuvē, policijas darbinieku ziņojumi un /pers. B/,
/pers. C/ paskaidrojumi. Līdz ar to tiesnese atzīst, ka lietā konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis – pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.
Tiesnese konstatē, ka par Personas izdarīto administratīvo pārkāpumu paredzēta administratīvā aresta piemērošana, konstatēts atbildību
pastiprinošs apstāklis, līdz ar to nav konstatējami Latvijas APK 276.1 pantā minētie priekšnosacījumi Personas daļējai atbrīvošanai no naudas soda.
Ņemot vērā iepriekš minēto un izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķa
sasniegšanai pārkāpējam piemērojams naudas sods tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu raksturu un smagumu.
Latvijas APK 258.panta trešā daļa nosaka, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz izdevumus,
kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.
Atbilstoši Latvijas APK 274.panta otrās daļas 12.punktam, institūcija (amatpersona) lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz
izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām
pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.
Savukārt Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes
kārtība” 14.punkts nosaka, ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija ir 0,5 promiles (ieskaitot) pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā
sedz pārbaudāmā persona atbilstoši minēto noteikumu 40.punktam.
Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 175., 213., 244., 268.1., 270., 272., 289.6, 289.12 – 289.13 un 289.16 un 289.17 -
289. pantiem, likuma „Par policiju” 12., 22.pantu, tiesnese
no s pri e da :
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, un sodīt par Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu
ar naudas sodu 50 euro (piecdesmit euro) apmērā.
Uzlikt pienākumu /pers. A/ 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies spēkā, labprātīgi segt izdevumus EUR 15,65 (piecpadsmit
euro 65 euro centi) apmērā par veikto alkohola koncentrācijas pārbaudi.
Pilns spriedums sastādīts 2020.gada 7.septembrī un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 8.septembrī.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Naudas soda samaksa jāveic sekojošā kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100,
BIC kods TRELLV22.
Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.
Maksājuma dokumentos uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs (173057320) un administratīvā pārkāpuma protokola numurs
(PC484835).
Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Zemgales rajona tiesas kancelejā.
Izdevumi par alkohola koncentrācijas konstatēšanai veikto pārbaudi iemaksājami 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad lēmums stājies
spēkā, to iemaksu veicot sekojošā kontā: Saņēmējs: Valsts policija, Reģ.Nr.90000099040, Valsts kase, kods TRELLV22, konta
Nr.LV96TREL2140091033000.
Maksājuma dokumentos uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs (173057320) un administratīvā pārkāpuma protokola numurs
(PC484835).
Tiesnese L.Gulbe