Supreme Court dismisses appeal for lack of legal grounds, finding appeal court correctly evaluated sentencing and confiscation.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Regional Court of Appeal's decision. The appellant argued that the sentence was unjust and the car confiscation was excessive, but the appellate court had already thoroughly evaluated mitigating factors and the vehicle's role as a tool of the crime. The Supreme Court determined the appeal was based on factual disagreements rather than legal errors, violating the requirement for legal grounds in cassation.
Legislator-Regeste
KI-generiertKriminālprocesa likuma 569. panta 1. daļa; 573.1 panta 1. daļa: Cassation proceedings may not be initiated if the appeal is based on factual disagreements rather than legal errors, as cassation courts do not re-evaluate evidence.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVolltext
ECLI:LV:AT:2023:0421.11520044022.4.L
Lieta Nr. 11520044022, SKK-273/2023
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2023. gada 21. aprīlī
Senāts šādā sastāvā: senatores Inguna Radzeviča, Aija Branta, Sandra Kaija,
iepazinies ar apsūdzētā /pers. D/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 16. februāra lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt
kasācijas tiesvedību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst
šā likuma 569., 571., 572. pantā un 573. panta pirmajā daļā minētajām prasībām.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības
iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai
kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Šī panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.
Apsūdzētais /pers. D/ kasācijas sūdzībā norādījis, ka tiesa: 1) nepamatoti noteikusi apsūdzētajam sodu brīvības atņemšanas veidā, jo nav izvērtējusi
izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, tai skaitā ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli, kā
arī nav ņēmusi vērā atbildību mīkstinošo apstākli – savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu; 2) nepamatoti konfiscējusi apsūdzētajam piederošo
automašīnu, jo nav ņēmusi vērā, ka automašīnas iegādei apsūdzētais saņēmis patēriņa preču kredītu, kurš automašīnas konfiscēšanas gadījumā
apsūdzētajam būs nekavējoties jāatmaksā, turklāt automašīnas konfiskācija būtu īpaši bargs papildsods, kas nav paredzēts nevienā no attiecīgo
Krimināllikuma pantu sankcijām.
Senāts konstatē, ka apelācijas instances tiesa šos argumentus ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi.
Atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas instances tiesa argumentēti atzinusi, ka pirmās instances tiesa par Krimināllikuma
262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem noteikusi apsūdzētajam /pers. D/ tiesisku, pamatotu un
taisnīgu sodu, kas atbilst Krimināllikuma 35. pantā noteiktajam soda mērķim un Krimināllikuma 46. pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem
principiem, un nav konstatējusi apstākļus, kas varētu būt par pamatu pirmās instances tiesas noteiktā soda mīkstināšanai.
Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam apelācijas instances tiesa, lemjot par apsūdzētajam nosakāmo sodu, ir izvērtējusi Krimināllikuma 46. pantā
norādītos soda veidu un mēru ietekmējošos apstākļus. Tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais izdarījis divus mazāk smagus noziedzīgus nodarījumus, kas nav
nodarījuši kaitējumu citām personām vai radījuši smagas sekas. Tāpat tiesa secinājusi, ka apsūdzētais /pers. D/ jau iepriekš ir sodīts par analoģiska
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un inkriminētos noziedzīgos nodarījumus izdarījis nedzēstas sodāmības laikā. Tiesa ir izvērtējusi arī apsūdzētā
argumentus par viņa veselības stāvokli un secinājusi, ka apsūdzētais nav iesniedzis tiesā pierādījumus, kas apliecinātu, ka viņš veselības stāvokļa dēļ nevar
izciest brīvības atņemšanas sodu ieslodzījuma vietā. Norādot, ka apelācijas instances tiesa, lemjot par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu, nav
izvērtējusi Krimināllikuma 46. panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, apsūdzētais nav atklājis, kādas tieši inkriminētos
noziedzīgos nodarījumus un apsūdzētā personību raksturojošās ziņas tiesa nav izvērtējusi, aprobežojoties šajā daļā vienīgi ar vispārīgiem apgalvojumiem.
Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam apelācijas instances tiesa, lemjot par apsūdzētajam nosakāmā soda mēru, ir ņēmusi vērā apsūdzētā atbildību
mīkstinošo apstākli – savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Atbilstoši Krimināllikuma 46. panta ceturtajai daļai apelācijas instances tiesa ir
pamatojusi, kādēļ apsūdzētajam par mazāk smagiem noziedzīgiem nodarījumiem sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā, norādot, ka apsūdzētais
/pers. D/ iepriekš ir bijis notiesāts nosacīti, taču tas nav nodrošinājis apsūdzētā resocializāciju un nav atturējis viņu no jaunu noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas.
Apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi apsūdzētā /pers. D/ apelācijas sūdzību arī daļā par viņam piederošā transportlīdzekļa konfiskāciju. Tiesa
konstatējusi, ka apsūdzētais /pers. D/ vadījis transportlīdzekli alkohola ietekmē un transportlīdzeklis bijis Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas līdzeklis. Tiesa norādījusi, ka apsūdzētais /pers. D/ jau iepriekš ir sodīts par analoģiska noziedzīga
nodarījuma izdarīšanu, taču tas nav atturējis viņu no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un atzinusi, ka vienīgi transportlīdzekļa konfiskācija liks
apsūdzētajam ievērot likumu un spēs atturēt viņu no neapdomīgas rīcības turpmāk. Atsaucoties uz likuma normām un judikatūras atziņām, tiesa norādījusi,
ka transportlīdzekļa, ar kuru persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību alkohola reibumā, konfiskācija nav papildsods, bet gan
piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, kura mērķis ir atturēt personas no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī brīdināt citas personas par noziedzīgu
nodarījumu juridiskām sekām.
Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka apsūdzētā /pers. D/ kasācijas sūdzības argumenti pamatoti ar viņa atšķirīgo viedokli par lietā iegūto pierādījumu
izvērtēšanu un pēc būtības vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā
ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu.
Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā daļā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu un 573.1 panta pirmo daļu, Senāts
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
I. Radzeviča A. Branta S. Kaija