Court convicts defendant of intentional injury and skips evidence examination due to full confession.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court convicted the defendant of intentional injury and sentenced him to one year in prison, partially combining it with a prior sentence. Although the defendant and prosecution requested that evidence examination be skipped, the court granted this procedural request because the defendant fully confessed to the crime during the trial. The court ruled that the evidence analysis was unnecessary given the clear proof of guilt and the parties' agreement.
Legislator-Regeste
KI-generiertKrimināllikuma 125. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant fully confesses to the charged offense and the prosecution agrees, the court may decide not to examine evidence in court, provided guilt is otherwise proven.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
ECLI:LV:KURT:2018:0907.11261115017.1.S
Krimināllieta Nr. 11261115017
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2018.gada 7.septembrī
Kurzemes rajona tiesa,
tiesnesis Renars Jūrmalis
piedaloties prokurorei Elīnai Mengotei
aizstāvei Lindai Elsberģei
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas.
Tiesas sēdē tiesa
k o ns t a t ē ja
/pers. B/ tīši nodarīja tādu miesas bojājumu, kas bīstams dzīvībai (smags miesas bojājums), un proti:
2017.gada 28.decembrī ap plkst. 22:00, /adrese/ dzīvojamā istabā /pers. B/, atrodoties alkohola ietekmē, pēc kopīgas alkohola lietošanas un
savstarpēja konflikta ar savu tēvu /pers. C/, dusmās vienu reizi ar nazi tīši iedūra /pers. C/ vēderā.
/pers. B/ noziedzīgās darbības rezultātā /pers. C/ tika nodarīti miesas bojājumi: durti - griezta brūce vēdera priekšējā kreisā pusē caurejoša uz
vēdera dobumu ar durti - grieztu jostas muskuļa bojājumu, kas sarežģījās ar brīvu asins ieplūšanu vēdera dobumā, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi pie
smagiem miesas bojājumiem, kā bīstami dzīvībai.
Ar šādām savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 125. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (Krimināllikuma redakcijā
līdz 2018. gada 1. janvārim).
Apsūdzētais/pers. B/ tiesas sēdē savu vainu izvirzītajā apsūdzībā pie tanī minētiem apstākļiem atzina pilnībā un izdarīto nožēloja. Atzina arī cietušā
pirmstiesas procesā pieteikto kaitējuma kompensāciju 91 euro apmērā. Lūdza tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neveikt, esot saprotama šāda
lietas izskatīšanas kārtība un procesuālās sekas.
Prokurore E.Mengote, aizstāve L.Elsberģe un cietušais /pers. C/ pievienojās viedoklim par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu inkriminētā nozieguma izdarīšanā. Ņemot vērā procesa dalībnieku viedokli,
izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesa nolemj pierādījumu
pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. B/ vaina visā viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, viņa darbības pēc
Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas ir kvalificētas pareizi un viņš ir sodāms. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā
gadījumā pierādījumu analīze, to uzskaitījums nav nepieciešams.
Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, t.i. ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību ietekmējošos apstākļus un attieksmi pret nodarījumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. B/ ir izdarījis smagu noziegumu.
/pers. B/ vairākkārt ir sodīts (lietas 63.-68.lapas):
1. 16.06.2006. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, sodīts ar brīvības
atņemšanu uz 1 gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu 3 mēnešiem. Nolēmums stājies spēkā 19.07.2006.
2. 17.03.2009. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, ar
brīvības atņemšanu uz 1 gadu 3 mēnešiem. Nolēmums stājies spēkā 20.06.2009.
3. 08.12.2009. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, sodu nosakot saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu ar
brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem. Nolēmums stājies spēkā 09.03.2010. Pēc soda izciešanas atbrīvojies 05.10.2010.
4. 25.10.2011. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 143.panta pirmās daļas, 180.panta otrās daļas ar piespiedu darbu uz 100 stundām.
Nolēmums stājies spēkā 05.11.2011. Soda izciests 12.12.2011.
5. 05.06.2014. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, un policijas kontroli uz 1
gadu 4 mēnešiem. Soda izciešanā ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 31.08.2011. līdz 01.09.2011. Nolēmums stājies spēkā 17.06.2014.
Atbrīvojies pēc soda izciešanas 04.08.2014.
6. 14.09.2015. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, sodu nosakot saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu ar
brīvības atņemšanu uz 9 mēnešiem. Soda izciešanā ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 08.04.2015. līdz 10.04.2015. Nolēmums stājies
spēkā 31.10.2015.
7. 17.04.2018. Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, sodu nosakot saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto
daļu ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem. Soda izciešanā ieskaitīts aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 08.04.2015. līdz
10.04.2015., no 28.12.2017. līdz 08.05.2018. Nolēmums stājies spēkā 08.05.2018.
Apsūdzētais daudzkārt sodīts administratīvi (kopumā 30 reizes, lietas 69.lapa), par dažāda rakstura pārkāpumiem, bet neviens no piemērotajiem
naudas sodiem (14 gadījumos) nav nomaksāts. No Sodu reģistra datiem secināms, ka pret /pers. B/ viens kriminālprocess izbeigts uz personu
nereabilitējošiem pamatiem, un ticis sodīts arī ārvalstīs. Pats apsūdzētais sniedza informāciju, ka strādājis ārvalstīs, apgādībā esošu nepilngadīgu personu
neesot.
Par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst apsūdzētā savas vainas atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu. Par atbildību pastiprinošiem apstākļiem, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1., 12., 15. punktu, tiek uzskatīts tas, ka
noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu; noziedzīgs nodarījums izdarīts alkohola ietekmē; kā arī tas, ka noziedzīgs nodarījums ir
saistīts ar vardarbību un izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā radniecības pakāpē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta pirmo daļu, kriminālsods ir piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā piespriež tiesa personai, kas ir vainīga
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas
pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Krimināllikuma 125.panta pirmā daļa paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3
gadiem, vai bez tās.
Ņemot vērā apsūdzētā iepriekšējās sodāmības (dominējoši par mantiska rakstura noziegumiem), to, ka viņš faktiski turpina izdarīt noziedzīgus
nodarījumus, apsūdzētajam nosakāms sods brīvības atņemšanas soda veidā, kā arī ir nosakāms papildsods apsūdzētā turpmākas uzvedības kontrolei.
Ņemot vērā atbildību ietekmējošo apstākļu kopumu (konstatēts viens atbildību mīkstinošs, un trīs tā atbildību pastiprinoši apstākļi), sods par
noziedzīgu nodarījumu nosakāms robežās no panta sankcijas minimālā līdz vidējam apmēram. Ņemot vērā apstākli, ka apsūdzētais iztiesāšanas laikā
izvēlējies vienkāršāko kriminālprocesa izskatīšanas veidu – neveicot pierādījumu pārbaudi, ņemot vēra cietušā debatēs pausto attieksmi par nosakāmo
sodu, tiesa uzskata, ka pamatsodu iespējams noteikt tuvāk tā minimālajai robežai. Ņemot vēra atbildību ietekmējošo apstākļu kopumu un apsūdzētā
personību, tā turpmākas uzvedības kontroli nodrošinošo papildsodu – probācijas uzraudzību, tiesas ieskatā ir jānosaka tuvāk vidējam apmēram.
Galīgais sods pēc spriedumu kopības ar 17.04.2018. Kurzemes rajona tiesas spriedumu nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo,
trešo un piekto daļu – piespriestos daļēji saskaitot, kā arī ieskaitot aizturēšanā, apcietinājumā pavadīto laiku un izciestā soda daļu.
Pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētam 2018.gada 22.maijā piemērots drošības līdzeklis - dzīves vietas maiņas paziņošana (lietas 32.-33.lapa), kas
nosakot /pers. B/ sodu brīvības atņemšanas veidā ir grozāms uz apcietinājumu, apcietinot viņu tiesas sēžu zālē.
Pirmstiesas izmeklēšanā kriminālprocesā cietušais /pers. C/ pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 91 euro apmērā (lietas 16.-17.lapa), par
ārstēšanās izdevumiem slimnīcā.
Izlemjot jautājumu par cietušā kaitējuma kompensācijas pieteikumu, tiesa vadās no Kriminālprocesa likuma 350., 351., 352., 353.pantiem un
secina, ka cietušā kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots, pierādīts un apmierināms pilnā apjomā, jo zaudējumi nodarīti apsūdzētā prettiesisko
darbību rezultātā. Apsūdzētais atzina pilnā apmērā pieteikto kaitējuma kompensāciju un saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums
atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis, līdz ar ko minētā kaitējuma kompensācija 91 euro apmērā piedzenama no
apsūdzētā par labu cietušajam /pers. C/.
Cietušajam saskaņā ar likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” izmaksāta arī valsts kompensācija 1505 euro apmērā (lietas 48.-50.lapas),
tamdēļ pamatojoties uz likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 31.panta 2.punktā noteikto, izmaksātā kompensācija piedzenama par labu valstij no
apsūdzētā.
Lietā ir konstatējams, ka saistībā ar veikto tiesu medicīnas ekspertīzi (lietas12.lapa) saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem noteikts izcenojums
128,78 euro apmērā. Saskaņā ar Ministru kabineta 04.10.2005. noteikumiem Nr.754 “Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas
kārtību un apmēru” minētie izdevumi apmērā par veikto ekspertīzi lietā ir atlīdzināmi no valsts budžeta līdzekļiem, bet konkrētajā lietā nav juridiskas
personas pieteikuma,- par labu kurai būtu nosakāma to atlīdzināšana, līdz ar to tiesa nevar par to lemt pēc būtības.
Lietā apsūdzētā aizstāvību īstenoja advokāte L.Elsberģe kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84., 367.pantu pienākas atlīdzība par veikto
darbu 120 euro apmērā. Minētā summa advokātei izmaksājama no valsts līdzekļiem un piedzenama no apsūdzētā par labu valstij, jo lietā netiek
konstatēts pamats paredzēts Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmajā daļā apsūdzētā atbrīvošanai no tās samaksas par labu valstij.
Lietiskais pierādījums – nazis futlārī (lietas 41.lapa), kas glabājas Valsts policijā, Aizputē, Avotu ielā 2, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
240.panta pirmās daļas 1.punktu, pēc spriedums stāšanās spēkā, ir iznīcināms.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 528. un 529., pantu tiesa,
n o s p r i e d a:
atzīt par vainīgu /pers. B/ pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas (Krimināllikuma redakcijā līdz 2018. gada 1. janvārim) un sodīt ar brīvības
atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, noteiktajam sodam daļēji pievienot ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 17.aprīļa spriedumu
noteikto sodu un galīgo sodu pēc spriedumu kopības /pers. B/ noteikt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 8 (astoņiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.pantu, soda izciešanas termiņā /pers. B/ ieskaitāms aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais
laiks no 08.04.2015. līdz 10.04.2015., no 28.12.2017. līdz 08.05.2018., un izciestais sods no 09.05.2018. līdz 07.09.2018., ieskaitot.
/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – dzīves vietas maiņas paziņošana, grozīt uz apcietinājumu un to saglabāt līdz spriedums stājas likumīgā
spēkā.
Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. C/ kaitējuma kompensāciju 91 euro (deviņdesmit viens euro) apmērā. Kaitējuma kompensācijas samaksai
noteikt termiņu 30 (trīsdesmit) dienas tā labprātīgai izpildei, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un uzlikt par pienākumu iesniegt tiesai
apliecinošus dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.
Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij cietušajam valsts izmaksāto kompensāciju 1505 euro (viens tūkstotis pieci simti pieci euro) apmērā.
Kaitējuma kompensācijas samaksai noteikt termiņu 30 (trīsdesmit) dienas tā labprātīgai izpildei, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un uzlikt par
pienākumu iesniegt tiesai apliecinošus dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.
Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij 120 euro (viens simts divdesmit euro) apmērā izdevumus par saņemto juridisko palīdzību. Šo pakalpojumu
labprātīgai samaksai noteikt termiņu 30 dienas, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Lietiskais pierādījums – nazis futlārī, kas glabājas Valsts policijā, Aizputē, Avotu ielā 2, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā iznīcināmi.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā, sūdzību iesniedzot Kurzemes
rajona tiesā.
Tiesnesis R.Jūrmalis