Court dismissed appeal against traffic fine for driving without valid civil liability insurance.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe court rejected the appellant's complaint against a traffic fine issued for driving a vehicle without valid civil liability insurance. The appellant argued that the violation had been resolved by paying a separate penalty for expired insurance, but the court found no evidence of such resolution. Consequently, the court upheld the original administrative penalty as legally justified and procedurally correct.
Legislator-Regeste
KI-generiertCSL 18.2; LAPK 149.24.2: Driving a vehicle without valid civil liability insurance constitutes an administrative violation punishable by a fine, regardless of prior payments for insurance-related penalties.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. 1A-0429-20/2
ECLI:LV:RPPT:2020:0811.1A68042920.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā,
2020.gada 11.augustā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Gunta Sokolova, izskatot rakstveidā /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas
pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2020.gada 10.jūnija lēmumu Nr.20/3/3-2115,
konstatēja:
2020.gada 7.maijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols – lēmums Nr.ER00035101 par to, ka 2020.gada 2.martā plkst.13.04 Rīgā,
Brīvības gatvē (no Šmerļa ielas puses Garkalnes ielas virzienā) ar transportlīdzekli VW PASSAT, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (tālāk
tekstā arī- transportlīdzeklis), pārkāpts Ceļu satiksmes likuma (tālāk- CSL) 18.panta 2.punkts.
Pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (tālāk tekstā arī- LAPK) 149.24 panta otrās daļas un par šo pārkāpumu
Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroju Fotoradaru nodaļa
piemērojusi /pers. A/ naudas sods 85 euro.
/pers. A/ iesniedza sūdzību par šo protokolu-lēmumu.
Sūdzībā norādīts, ka 2020.gada 15.aprīlī viņu apstādināja ceļu policijas ekipāža un uzlika viņam naudas sodu par to, ka viņam nav derīgas OCTA
apdrošināšanas polises. Sodu viņš uzreiz samaksāja. Viņš netika saņēmis atgādinājumu ne no CSDD, ne no apdrošinātāja, ka viņa transportlīdzeklim ir
beigusies OCTA. Pēc trim nedēļām viņš saņēma administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr.ER00035101. Lūdz atcelt naudas sodu.
Ar Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes (tālāk tekstā arī-iestāde) 2020.gada 10.jūnija lēmumu
Nr.20/3/3-2115 sūdzība noraidīta.
CSL 18.panta 2.punktā noteikts, ka ar transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī iebraukt Latvijā šādos gadījumos: nav saņemta
atļauja piedalīties ceļu satiksmē, arī ja nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.
Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta LAPK 149.24panta otrajā daļā, kas paredz, ka par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē,
attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, uzliek naudas sodu mopēda vadītājam no trīsdesmit līdz
piecdesmit pieciem euro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam— no astoņdesmit pieciem līdz simt divdesmit euro.
CSL 43. 6panta otrā daļa nosaka, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas),
neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis
ir noņemts no uzskaites, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam).
CSL 43. 6panta trešā daļa nosaka, ka par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot
transportlīdzekli, personai uzliek attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.
Transportlīdzekļa īpašnieks ir /pers. A/ un viņam par pārkāpumu uzlikts naudas sods.
Iestāde norāda, ka atbilstoši CSL 43. 6panta pirmajai daļai administratīvā pārkāpuma fiksēšanā tika izmantota mobilā video reģistrācijas iekārta
Roadmetric Enforcement Deputy Nuvo-5100VTC Nr.96455 (tālāk- iekārta), kas ir integrēta Valsts policijas dienesta transportlīdzeklī video un
automātiskās valsts numurzīmju atpazīšanas risinājums, kas nodrošina augstākās klases video ierakstu, pārkāpumu noteikšanu, notikumu ģenerēšanu un
attēlu apstrādi tiesībsargājošo institūciju vajadzībām. Minētā sistēma sniedz pastāvīgas uzraudzības iespēju brauktuves joslām, kas aptver Valsts policijas
dienesta transportlīdzekli, nodrošinot, ka netiek izlaista neviena valsts numura reģistrācijas zīme automašīnas salona video ierīce veic pastāvīgu video
ierakstu.
Atbilstoši GPS koordinātēm, Valsts policijas transportlīdzeklis, kurā uzstādīta iekārta, 2020.gada 2.martā plkst. 13.04 atradās Rīgā, Brīvības gatvē
pie nama Nr. 383.
Iekārta reģistrēja, ka transportlīdzeklis tika vadīts 2020.gada 2.martā plkst. 13.04 Rīgā, pa Brīvības gatvi.
No datu bāzes zināms, ka transportlīdzeklim OCTA bija veikta laikā no 2019.gada 2.marta līdz 2020.gada 1.martam.Nākošā apdrošināšana
veikta no 2020.gada 22.aprīļa. No minētā secināts, ka 2020.gada 2.martā plkst. 13.04 transportlīdzeklim nebija veikta tā īpašnieka civiltiesiskās
atbildības obligātā apdrošināšana.
Saskaņā ar CSL 19.panta pirmo daļu ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības,
kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus.
Iestāde norāda, ka katra transportlīdzekļa vadītāja, arī /pers. A/ pienākums, uzsākot braukšanu ar transportlīdzekli, ir pārliecināties, vai ir spēkā
esoša OCTA polise.
Atbildot uz argumentu, ka 2020.gada 15.aprīlī viņam tika uzlikts sods, iestāde norāda, ka LAPK neparedz vairākus pārkāpumus atzīt par vienu
pārkāpumu. LAPK 35.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais
sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi.
Pārkāpumi par apdrošināšanas neesamību nav konstatēti vienlaicīgi, par katru no tiem citā laikā ir ierosināta atsevišķa lietvedības, līdz ar to tie ir
atsevišķi pārkāpumi, kas konstatēti atsevišķi un sodi par tiem uzliekami atsevišķi.
Par sūdzībā norādīto argumentu par lēmuma pieņemšanas termiņu iestāde norāda, ka lēmums ir pieņemts atbilstoši LAPK 37.panta pirmajā daļā
noteiktajam, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums
ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.
Iestāde norāda, ka pārkāpums ir pierādīts un sods uzlikts atbilstoši LAPK 149.24panta otrās daļas sankcijai. Soda mēra padziļināta izvērtēšana un
iekļaušana lēmumā nav mērķtiecīga, jo uzlikts ir minimālais sods un to nav iespējams mīkstināt.
/pers. A/ iesniedza tiesā sūdzību par iestādes lēmumu, kurā norāda, ka pārsūdz trīs administratīvā pārkāpuma protokolus- lēmumus, tai skaitā
Nr.ER00035101. Sūdzībā norādīts, ka par protokoliem viņš ticis informēts novēloti, līdz ar to radīta situācija, ka viņam tiks piemēroti sodi pēc tam, kad
viņš jau pārkāpumu ir novērsis. Norāda, ka novēloti piemērojot sodus, netiek sasniegts LAPK noteiktais soda mērķis. Lūdz atcelt visus
protokolus-lēmumus, tai skaitā Nr.ER00035101.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesnese atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.
Administratīvās atbildības likuma pārejas noteikumu 3.punkts paredz, ka administratīvo pārkāpumu lietās sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas
noteikumu pārkāpšanu vai attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ja pārkāpums izdarīts līdz šā
likuma spēkā stāšanās dienai, procesu pabeidz, piemērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Ceļu satiksmes likuma normas.
Līdz ar to lieta izskatāma, piemērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Ceļu satiksmes likuma normas.
LAPK 289.13panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tiesnese pievienojas iestādes lēmumā norādītajai motivācijai par administratīvā pārkāpuma fiksēšanu un soda mēra piemērošanu, tāpēc spriedumā
neizklāsta izvērstus argumentus, jo tie atkārtotu sprieduma aprakstošajā daļā izklāstīto iestādes motivāciju. Tiesnese uzskata, ka iestāde ir motivējusi savu
lēmumu ar pierādījumiem kopsakarā ar normatīvajiem aktiem.
Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka administratīvais pārkāpums ticis novērsts pirms tika sastādīts apstrīdētais administratīvā pārkāpuma protokols-
lēmums.
Tiesnese norāda, ka iestāde uz šo argumentu ir atbildējusi, atsaucoties uz LAPK 37.panta pirmo daļu.
Papildus tiesnese norāda, ka ir pierādīta transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās
atbildības obligātā apdrošināšana, un to 2020.gada 2.martā plkst. 13.04 izdarījis /pers. A/.
Tiesnese norāda, ka katru reizi, kad ceļu satiksmē tiek izmantots transportlīdzeklis, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības
obligātā apdrošināšana, tiek pārkāpts CSL 18.panta 2.punkts un tiek izdarīts administratīvais pārkāpums, kāds paredzēts LAPK 149. 24panta otrajā
daļā.
Attiecībā uz argumentu, ka daudzkārtēja sodīšana nesasniedz soda mērķi, tiesnese norāda, ka LAPK 22.pants nosaka, ka administratīvais sods ir
atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu
cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
LAPK 32.panta pirmā daļa nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība
par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Tā kā lietā nav konstatēti apstākļi, kas izslēdz soda piemērošanu, par /pers. A/ izdarīto administratīvo pārkāpumu ir piemērojams sods.
Ievērojot minēto, tiesnese nekonstatē LAPK 289.12 panta pirmajā daļā paredzētos iestādes lēmuma obligātos atcelšanas iemeslus.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pantu, tiesnese
nosprieda:
noraidīt /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2020.gada 10.jūnija lēmumu
Nr.20/3/3-2115.
Spriedums pārsūdzams Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese G.Sokolova