Court dismisses appeal against tax official's fine for delayed document submission by company director.
Legislator-Zusammenfassung
KI-generiertThe Court of Appeal rejected the appeals filed by a company director and the State Revenue Service regarding a tax penalty imposed by the first-instance court. The director argued that the tax declaration was submitted correctly via electronic means, while the tax authority contended that the delay in submitting the annual report constituted a violation. The court upheld the first-instance decision, ruling that the director's failure to ensure compliance with statutory obligations cannot be excused by internal review delays or the method of submission.
Legislator-Regeste
KI-generiertLAPK 166.6 panta 2. daļa; LAPK 159.9 panta 1. daļa; LAPK 35. pants: A director's failure to ensure compliance with statutory obligations constitutes an administrative violation, and internal procedural delays do not excuse non-compliance.
Schlagwörter
KI-generiertZitierte Gesetzesbestimmungen
KI-generiertZitierte Rechtsprechung
KI-generiertVerwandte Entscheide
KI-generiertVolltext
Lietas arhīva Nr. 104AA-0174-19/10
ECLI:LV:RAT:2019:0517.1A68016318.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 17.maijā
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese Žaneta Vēvere
tiesnese Ludmila Poļakova
tiesnese Aivars Uminskis
rakstveida procesā izskatīja /pers. D/ un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i /pers. E/ apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas
Pārdaugavas tiesas 2019.gada 28.janvāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ģenerāldirektores 2018.gada 16.augusta lēmumu Nr.30.7-22.11/3676 atstāts negrozīts VID
Nodokļu pārvaldes Saistību izpildes nodrošināšanas daļas Pirmās nodaļas vadītājas /pers. G/ 2018.gada 28.jūnija lēmumus Nr.BE084177 par AS
“/Nosaukums/” valdes locekļa /pers. D/ saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk –
LAPK) 166.6 panta otro daļu, piemērojot naudas sodu 200 euro apmērā, un saskaņā ar LAPK 159.9panta pirmo daļu, piemērojot naudas sodu 280
euro apmērā, kā arī saskaņā ar LAPK 35.pantu, nosakot galīgo sodu 280 euro apmērā.
Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 28.janvāra spriedumu, Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 16.augusta lēmums Nr.30.7-
22.11/3676 un Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 28.jūnija lēmums Nr.BE 084177 grozīts par /pers. D/ piemēroto soda mēru un noteikts par LAPK
166.6 panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu naudas sods 180 (simts astoņdesmit) euro un par LAPK 159.9 panta pirmajā
daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu noteikt naudas sodu 200 (divi simti) euro.
Saskaņā ar LAPK 35.panta otro daļu noteikts naudas sods 200 (divi simti) euro apmērā.
Par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 28.janvāra spriedumu AS /Nosaukums/ valdes loceklis /pers. D/ iesniedzis apelācijas sūdzību,
kurā lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un administratīvā pārkāpuma lietu izbeigt.
/pers. D/ apelācijas sūdzībā norāda, ka spriedumā tiek norādīts, ka AS /Nosaukums/uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) deklarācija
par 2016.gada ir izgatavota un iesniegta VID vēstules veidā tikai 2018.gada 15.maijā, kas neatbilst likumā noteiktajām prasībām, kas norādot uz to, ka
neesot sniegta nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamā pieprasītā informācija nodokļu administrācijai, bet UIN deklarācija, kas tika iesniegta
VID 2018.gada 15.maijā, tika noformēta atbilstoši likuma prasībām. Taču tā tika iesniegta VID, izmantojot EDS vispārējo saziņas veidu, nevis speciāli
deklarācijām paredzēto. AS /Nosaukums/ tā rīkojas tādēļ, ka VID nav iespējams iesniegt UIN deklarāciju, ja nav iesniegts gada pārskats. Lai novērstu
vismaz vienu no pārkāpumiem, tika izvēlēts iespējamais/pieejamais UIN deklarācijas iesniegšanas veids.
Par pirmās instances tiesas spriedumu VID ģenerāldirektora p.i /pers. E/ iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Rīgas pilsētas Pārdaugavas
tiesas 2019.gada 28.janvāra spriedumu daļā par /pers. D/ noteikto sodu un atstāt negrozītu VID ģenerāldirektora p.i /pers. E/ 2018.gada 16.augusta
lēmumu nr.30.7-22.11/3676.
VID ģenerāldirektora p.i /pers. E/ apelācijas sūdzībā norāda, ka tiesa, nolemjot samazināt /pers. D/ piemēroto naudas sodu, balstījusies uz
nepareizu secinājumu, ka VID nav ievērojis LAPK) 32.pantā ietvertos soda uzlikšanas vispārīgos noteikumus, kā rezultātā tiesa taisījusi nepareizu
nolēmumu.
VID uzskata, ka tiesa, grozot /pers. D/ piemēroto naudas sodu, ir nepamatoti secinājusi, ka VID konkrētajā gadījumā prettiesiski konstatējis vainu
pastiprinošu apstākli. Tiesa, nolemjot samazināt sūdzības iesniedzējam piemēroto naudas sodu; ir pieļāvusi LAPK 22.panta un 32.panta otrās daļas
pārkāpumus, kā rezultātā piemērojusi sūdzības iesniedzējam sodu, kas nav atbilstošs izdarītajam administratīvajam pārkāpumam un administratīvā soda
mērķim. Proti, tiesa nav novērtējusi VID pieņemtajos lēmumos analizētos lietā esošos pierādījumus un noskaidrotos apstākļus par soda veida un mēra
piemērošanas nepieciešamību kopsakarā ar LAPK 34.pantā noteikto.
VID norāda, ka /pers. D/ tiek saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 159.9 panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma
izdarīšanu (par pieprasītās informācijas (uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas par 2016.gadu) neiesniegšanu VID), piemērojot naudas sodu 280
EUR apmērā, un par LAPK 166.6panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (par izvairīšanos iesniegt gada pārskatu par
2016.gadu), piemērojot naudas sodu 200 EUR apmērā.
Kā galīgais naudas sods saskaņā ar LAPK 35.panta otrās daļas nosacījumiem noteikts 280 EUR apmērā.
LAPK 159.9 panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma objekts ir ar likumu aizsargātās valsts un sabiedrības intereses nodokļu
administrēšanas jomā, objektīvā puse - uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas par 2016.gadu neiesniegšana VID noteiktajā termiņā. subjekts -
valdes loceklis /pers. D/, subjektīvā puse - ar nodomu izdarīts administratīvais pārkāpums.
Savukārt LAPK 166.6 panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma objekts ir ar likumu aizsargātās valsts un sabiedrības intereses
nodokļu administrēšanas jomā, objektīvā puse - izvairīšanās iesniegt gada pārskatu par 2016.gadu, subjekts - valdes loceklis /pers. D/, subjektīvā puse -
ar nodomu izdarīts administratīvais pārkāpums.
Ievērojot minēto, LAPK 159.9 panta pirmajā daļā un LAPK 166.6 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu objektīvās puses
izpausmes nav identiskas.
LAPK 34.panta pirmās daļas pirmajā punktā noteikts, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina apstāklis, ja prettiesiskā rīcība
turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt.
Konkrētajā gadījumā VID amatpersona bija noteikusi termiņu AS /Nosaukums/iesniegt normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniegto
uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2016.gadu, savukārt, kā izriet no lietas materiāliem, komercsabiedrība nodokļu administrācijas noteiktajā
termiņā (tas ir, līdz 2017.gada 30.novembrim) VID amatpersonas pieprasīto uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2016.gadu neiesniedza, tādā
veidā izdarot pārkāpumu, par kurti atbildība paredzēta LAPK 159.9 panta pirmajā daļā.
Vienlaikus AS /Nosaukums/ nav iesniegusi VID amatpersonas 2017.gada 10.novembra brīdinājumā par uzņēmuma gada pārskata un uzņēmumu
ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanu pieprasīto sabiedrības 2016.gada pārskatu VID amatpersonas noteiktajā termiņā (tas ir, līdz 2017.gada
30.novembrim), tādā veidā izdarot pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta un LAPK 166.6panta otrajā daļā.
No lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka ar VID 2017.gada 10.novembra vēstuli lūdza AS /Nosaukums/ līdz 2017.gada 30.novembrim izpildīt
minētajā vēstulē uzlikto pienākumu un iesniegt gada pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2016.gadu, kas netika izdarīts.
Saskaņā ar LAPK 289.20 panta nosacījumiem, 2019.gada 5.aprīlī tika pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu rakstveida
procesā.
Apstākļus, kas liecinātu par nepieciešamību apelācijas sūdzību izskatīt tiesas sēdē, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nekonstatē.
Motīvu daļa
Tiesas kolēģija, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, iepazinusies ar apelācijas sūdzību būtību un motīviem, uzskata, ka Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 28.janvāra spriedums atstājams negrozīts.
Tiesas kolēģija secina, ka pēc būtības /pers. D/ iesniegtā apelācijas sūdzība ir balstīta uz tiem pašiem argumentiem, kurus pirmās instances tiesa ir
vērtējusi un pamatoti noraidījusi, un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 28.janvāra sprieduma pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.
Tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu /pers. D/ norādīto, ka Uzņēmuma ienākumu deklarācija, kas tika iesniegta VID 2018.gada 15.maijā, tika
noformēta atbilstoši likuma prasībām, bet tā tika iesniegta VID, izmantojot EDS vispārējo saziņas veidu, nevis speciāli deklarācijām paredzēto un
AS /Nosaukums/ tā rīkojas tādēļ, ka VID nav iespējams iesniegt UIN deklarāciju, ja nav iesniegts gada pārskats. Lai novērstu vismaz vienu no
pārkāpumiem, tika izvēlēts iespējamais/pieejamais UIN deklarācijas iesniegšanas veids.
No lietas materiāliem redzams, ka AS /Nosaukums/nebija iesniegusi gada pārskatu un uzņēmuma ienākuma nodokli likumā noteiktajā termiņā – līdz
2017.gada 2.maijam. VID nosūtīja brīdinājuma vēstuli ar lūgumu minētos dokumentus iesniegt līdz 2017.gada 30.novembrim. AS /Nosaukums/šos
dokumentus VID noteiktajā termiņā neiesniedza. Uzņēmuma ienākumu nodokļa deklarācija tika sagatavota un vēstules veidā iesniegta VID tikai
2018.gada 15.maijā.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.2 panta pirmo daļu, nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā sniedz šajā likumā vai konkrēto
nodokļu likumos paredzētās informatīvās deklarācijas vai pēc nodokļu administrācijas amatpersonas pieprasījuma papildu informāciju [..].
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmo daļu, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt nodokļu administrācijai
elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos
aktos noteiktajos termiņos. Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir izvēles tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās
deklarācijas elektroniska dokumenta veidā vai papīra dokumenta veidā. Nodokļu maksātāji, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu deklarācijas
un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. [..]. Likumā nav
paredzēta cita UIN deklarācijas iesniegšanas kārtība un AS “/Nosaukums/ bija pienākums ievērot likumā noteikto UIN deklarācijas iesniegšanas kārtību.
Turklāt, no VID lēmuma par saukšanu pie administratīvās atbildības ir redzams, ka AS 2018.gada 15.maijā iesniegtā UIN deklarācija netika pieņemta,
bet AS /Nosaukums/ rīcība, to iesniedzot, tika fiksēta un ņemta vērā, nosakot soda apmēru.
Tas apstāklis, ka AS /Nosaukums/ nevarēja iesniegt Uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarāciju, jo komercsabiedrības gada pārskatam tika veikta
revīzija, neatbrīvo nodokļu maksātāju – juridisko personu – no pienākuma likumā noteiktajā kārtībā iesniegt gada pārskatu un uzņēmuma ienākumu
deklarāciju. Turklāt, VID nosūtītajā brīdinājuma vēstulē komercsabiedrībai tika lūgs gada pārskatu un uzņēmuma ienākuma deklarāciju iesniegt līdz
2017.gada 30.novembrim un komercsabiedrība tika brīdināta par administratīvo atbildību, taču AS /Nosaukums/ uz minēto brīdinājuma vēstuli nereaģēja
un uz iemesliem, kāpēc likumā noteiktajā termiņā neiesniedza UIN deklarāciju un gada pārskatu, norādīja tikai pēc tam, kad komercsabiedrība jau tika
saukta pie administratīvās atbildības 2018.gada 28.jūnijā.
Pirmās instances tiesa jau pamatoti norādīja, ka apstāklim, ka notika ilgstošā 2016.gada pārskata revīzija, kas bija par iemeslu tam, ka
komercsabiedrība nav spējusi laikā iesniegt gada pārskatu un uzņēmuma ienākuma deklarāciju, lietā nav nozīmes, jo komercsabiedrības valdes locekļiem
ir jānodrošina pienācīga komersanta pārvaldība un pārstāvība attiecībās ar publisko tiesību subjektiem, jānodrošina, lai komersants izpilda normatīvo aktu
prasības. Attiecīgi par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi komersantam ir jāuzņemas atbildība. Pienākumu neizpildē komersants nevar
aizbildināties ar neefektīvu komercdarbību, ilgstošu revīziju, vai citiem līdzīgiem apstākļiem.
Tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu VID apelācijas sūdzībā norādīto, ka pirmās instances tiesa nepamatoti izslēgusi /pers. D/ konstatēto atbildību
pastiprinošo apstākli, ja prettiesiskā rīcība turpinās, neraugoties uz pilnvaroto prasību to izbeigt.
Pirmās instances tiesa ir pamatoti norādījusi, ka /pers. D/ ir atzīts par vainīgu un sodīts par izvairīšanos iesniegt dokumentus un par nesadarbošanos
ar nodokļu administrācijas amatpersonām, kas ir ilgstošas dabas pārkāpums, šo sastāvu pazīme, kas atšķir to citiem pārkāpumiem par dokumentu
neiesniegšanu attiecīgā termiņā, vienlaicīgi nevar tikt atzīta par vēl papildus par vainīgās personas atbildību pastiprinošu apstākli.
VID ģenerāldirektora p.i. /pers. E/ lēmumā Nr.30.7-22.11/3676 lēmumā ir norādīts, ka LAPK 159.9 panta pirmās daļas un LAPK 166.6 panta
otrās daļas sastāvu veido VID prasījums nodokļu maksātājam iesniegt konkrētus dokumentus, bet nodokļu maksātājs neatsaucas uz VID pieprasījumu
vai izvairās iesniegt VID pieprasītos dokumentus. Līdz ar to secināms, ka dokumentu neiesniegšana noteiktajā termiņā vai izvairīšanās no dokumentu
iesniegšanas pats par sevi ir ilgstošs pārkāpums un vienlaicīgi nav atzīstams par atbildību pastiprinošu apstākli.
Ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma lietas pēc savas būtības un soda rakstura atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām ir vērtējamas kā
„mazās krimināllietas” un krimināllietu tiesu praksē atzīts, ka par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš šajā likumā paredzēts kā
noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme, tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti izslēgusi /pers. D/ konstatēto atbildību pastiprinošo
apstākli, ja prettiesiskā rīcība turpinās, neraugoties uz pilnvaroto prasību to izbeigt.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21 pantu, 289.22 pantu, Krimināllietu tiesas kolēģija
nosprieda
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 28.janvāra spriedumu atstāt negrozītu, bet AS /Nosaukums/ valdes locekļa /pers. D/ un VID
ģenerāldirektora p.i /pers. E/ apelācijas sūdzības noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnese Ž.Vēvere
Tiesneši L.Poļakova
A.Uminskis